Varšavas fondu biržā plāno kotēties arī kāda Latvijas kompānija, kas patlaban ļoti nopietni gatavojas akciju piedāvāšanai šajā tirgū, šonedēļ Polijas galvaspilsētā ārvalstu žurnālistu vizītes laikā sacīja biržas Tirgus attīstības departamenta direktora vietnieks Roberts Kvjatkovskis.
Latvijas uzņēmums ir tuvu tam, lai pabeigtu nepieciešamās dokumentācijas kārtošanu un izteiktu sākotnējo publisko piedāvājumu, sacīja biržas pārstāvis gan neatklājot šī uzņēmuma nosaukumu.
Varšavas fondu biržas vadītājs Ludviks Soboļevskis sacīja, ka Varšavas biržā jau tiek kotētas divas Igaunijas un divas Lietuvas kompānijas un tagad tiek gaidīts arī kāds Latvijas uzņēmums.
Viņš uzsvēra, ka ir īpašs prieks, ja kompānija, kuras akcijas jau tiek kotētas kādā biržā, kā otru biržu izvēlas Varšavu, nevis Vīnes vai Stokholmas biržu.
No Latvijas kompānijām iepriekš publisku interesi par dalību Varšavas biržā bija paudusi AS Latvijas Kuģniecība un AS Olainfarm, tomēr šo uzņēmumu pārstāvji noliedza plānus piedāvāt savas akcijas tirdzniecībai Varšavā.
Patlaban Varšavas fondu biržas galvenajā sarakstā (regulētajā tirgū) tiek kotētas 433 uzņēmumu akcijas, tai skaitā ir arī 40 ārvalstu kompānijas. Pusei no ārvalstu kompānijām Varšavas birža ir vienīgā vieta, kur tiek kotētas to akcijas, otra puse ārvalstu uzņēmumu ir vēl kādā biržā.
2007.gadā darbu sāka Varšavas fondu biržas alternatīvais tirgus NewConnect, kas paredzēts maziem un vidējiem uzņēmumiem. Alternatīvajā tirgū iekļauti 375 uzņēmumi, tai skaitā septiņas ārvalstu kompānijas. Laika gaitā 16 kompānijas ir spējušas izpildīt kapitāla prasības un pārcēlušās no NewConnect uz regulēto tirgu.
No Varšavas fondu biržā kotētajām ārvalstu kompānijām 11 ir Ukrainas kapitāla uzņēmumi, astoņas kompānijas ir no Čehijas, četras no Izraēlas, trīs no Bulgārijas, pa diviem uzņēmumiem ir no Ungārijas, Slovēnijas, Igaunijas, Lietuvas, pa vienam no Lielbritānijas, Kipras, Vācijas, Luksemburgas, Zviedrijas, Nīderlandes, Austrijas, Kanādas, Francijas, Itālijas, Slovākijas, Spānijas un ASV.
Varšavas fondu biržas vadītājs Soboļevskis žurnālistiem atzina, ka kompānijām, kas nāk no tirgiem ar zemu likviditāti, piemēram, Viļņas biržas vai Ļubļanas biržas, nav viegli arī Varšavā iegūt būtiski augstāku likviditāti, tomēr Varšava ir platforma, kas ļauj tuvināties investoriem, kas piedāvā iespēju, perspektīvu, kā arī nodrošina pieeju iekšējam un starptautiskam kapitālam.
Soboļevskis skaidroja, ka, piemēram, Ukrainas kapitāla kompānijām un citām nav jādodas uz Londonas vai Frankfurtes biržām, jo Varšavā ir līdzīga pieeja kapitālam, turklāt Varšavas biržai ir vairākas priekšrocības - vidēji zemākas izmaksas sākotnējam publiskajam piedāvājumu, kompāniju Varšavas biržā var labāk pamanīt, turklāt Varšava var būt interesanta arī no reģionālā biznesa perspektīvas, piemēram, Izraēlas kompānijas Varšavas biržu izmanto kā vārtus izejai uz Centrālās un Austrumeiropas reģionu.
Soboļevskis informēja, ka Varšavas fondu birža šogad gaida arī pirmo Rumānijas kompāniju. Iespējams, nākotnē Varšavā būs arī Krievijas emitenti - biržas mērķis būtu piesaistīt no Krievijas vidēja lieluma uzņēmumus.
Varšavas birža dibināta 1991.gadā. Varšava birža piedāvā akciju un derivatīvu tirdzniecību regulētajā tirgū, alternatīvo tirgu mazām, augošām kompānijām NewConnect, kā arī attīsta Catalyst - tirgu korporatīvo un pašvaldības parādzīmju emitentiem.