Valdība ir nolēmusi neskatīt jautājumu par valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, tādējādi noraujot stopkrānu uzņēmumu izaugsmei un kapitāla tirgus attīstībai Latvijā.
Pamatojums priekšvēlēsanu laikam gana tipisks – lai tikai kāds nepadomā, ka tā ir slepena valsts uzņēmumu privatizācija. Lai gan šādām bažām vispār nav nekāda pamata, jo priekšlikumā bija skaidri noteikts, ka valsts saglabā kontrolpaketi.
Izskanējušas runas, ka valsts uzņēmumiem no tā nebūs nekāda labuma, jo nauda par akciju pārdošanu nonāks valsts budžetā. Taču tā nav taisnība. Ja uzņēmuma padome nolemj laist pārdošanā akcijas izaugsmes un investīciju piesaistei, tad no akciju pārdošanas iegūtā nauda paliek uzņēmuma rīcībā investīciju veikšanai. Ja tā ir vienkārši kapitāldaļu pārdošana, tad nauda aiziet valstij. Tā ka atslēgas vārds ir uzņēmuma izaugsmes un investīciju plāni, par kuriem tiešā veidā atbildīga ir uzņēmuma padome, kurā piedalās arī valsts pārstāvji. Faktiski pašlaik valsts uzņēmumiem vienīgā iespēja veikt vērienīgus investīciju projektus ir ņemt kredītu bankā, ieķīlājot savus aktīvus.
Akciju kotēšana biržā būtu laba iespēja uzņēmumiem savai izaugsmei piesaistīt jaunu naudu līdztekus banku finansējumam. Taču valdībai diemžēl šķiet, ka iespēja piesaistīt naudu biržā uzņēmumu investīcijām nav vēlama. Negribētos būt tik aizdomīgai un pieļaut, ka tas ir tāpēc, ka uzņēmuma kotēšana biržā prasa pilnīgi citu atklātības pakāpi un daudz caurspīdīgāku pārvaldības modeli, kas paredz regulāru publisku atskaitīšanos akcionāriem. Taču tādas domas rodas, jo skaidrs, ka valsts uzņēmumu, kas kotēts biržā, būs daudz grūtāk izmantot partiju kases papildināšanai un visādiem «interesantiem» ziedojumu projektiem.
Skaidrs, ka valsts uzņēmumu, kas kotēts biržā, būs daudz grūtāk izmantot partiju kases papildināšanai un visādiem «interesantiem» ziedojumu projektiem.
Labs piemērs valsts uzņēmumu kotēšanai biržā ir Tallinas osta, kas plāno vasaras sākumā uzsākt akciju pārdošanu. Pretēji mūsu bāleliņiem Igaunijas ekonomikas ministre Kadri Simsone ir teikusi: «Tiek cerēts, ka šis solis uzlabos vietējā kapitāla tirgus likviditāti un pievilcību. Plānotā akciju kotēšana vēl vairāk palielinās uzņēmuma efektivitāti un pārredzamību, kā arī sniegs piemēru iespējamai citu Igaunijas valstij piederošo uzņēmumu ieiešanai biržā nākotnē.» Jāpiebilst, ka pat pret publisko sektoru tik jutīgā valstī kā Francijā lielākā daļa valsts uzņēmumu ir kotēti biržā.
Atgriežoties pie Latvijas, jāteic, ka no valsts uzņēmumu kotēšanas biržā iegūtu visa sabiedrība, jo, paplašinoties ieguldījumu iespējām biržā, tiek sniegtas produktīvas ieguldījumu iespējas gan Latvijas iedzīvotājiem, gan pensiju fondiem vietējos uzņēmumos, un šo uzņēmumu attīstības rezultātā tiek radītas jaunas, augsti kvalificētas un labi atalgotas darbavietas, kas savukārt veicina nodokļu ieņēmumu plūsmas pieaugumu valsts budžetā. Taču valdībai šķiet, ka tas viss nav nepieciešams, un turpinām vien pa vecam.
