Viens no lielākajiem Rīgas Fondu biržas emitentiem - Latvijas kuģniecība - apsver akciju kotāciju Varšavas biržā, jo, iespējams, nevēlas pildīt informācijas atklāšanas prasības.

Varšavas biržas pārstāvis Marcins Prezlovskis (Marcin Przeszłowski) Db informēja, ka Varšavas biržai ar LK notiek sarunas un tā ir saņēmusi vēstuli, kurā biržas pārstāvji aicināti satikties ar uzņēmuma pārstāvjiem, taču patlaban tikšanās datums vēl nav zināms. Oficiāls pieteikums par vēlmi kotēt biržā akcijas nav saņemts, tā M. Prezlovskis. LK paziņojusi Rīgas biržai, ka regulāri interesējas par vērtspapīru tirgus norisēm reģionā. Lai detalizētāk izzinātu vērtspapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti vēlas mērķtiecīgi iepazīties ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām un to piedāvātajām iespējām. Patlaban šādi jautājumi minētajā kontekstā LK vadības struktūrās nav skatīti vai pieņemti, teikts LK paziņojumā. LK lielākā akcionāra Ventspils naftas (VN) pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA teikusi, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Nākamajā gadā Varšavas biržas akcijas tiek plānotas izvietot sākotnējā publiskajā piedāvājumā, raksta Bloomberg.

Tas izlemts, bez rezultātiem noslēdzoties sarunām ar Vācijas biržu, kas bija iespējamais Varšavas biržas lielākās daļas akciju pircējs. Darījums izgāzās, jo Varšava lūdza Vācijas biržai uzlabot savu piedāvājumu akciju pirkšanai, taču tā nepiekrita. Iepriekš Vācijas biržas pārstāvji norādīja, ka tas ir pievilcīgs ieguldījums, un tā ir pēdējā birža Centrāleiropā, ko vēl iespējams iegādāties un tiek paredzēts, ka tā turpinās piesaistīt ievērojamu skaitu sākotnējo publisko piedāvājumu.

Vācijas birža bija ieniteresēta iegādāties 51-74% Varšavas biržas akciju no tās vairākuma akcionāra – Polijas valdības. Vācijas biržas piedāvājums arī ietvēra vairākus priekšlikumus, kādai jāizskatās vienošanās, kā arī potenciālos nākotnes plānus.

Latvijas kuģniecība, kuras akcijas patlaban tiek kotētas Rīgas Fondu biržā, izskata iespēju akcijas kotēt Varšavas Fondu biržā, liecina Db rīcībā esošā Latvijas kuģniecības (LK) vēstule Varšavas Fondu biržas prezidentam Ludvikam Soboļevskim.

Vēstulē Kuģniecības valdes loceklis Andris Linužs norāda, ka nesaskata LK attīstības iespējas pašmāju akciju tirgū, ka nav apmierināta ar savu akciju apgrozījumu Rīgas biržā.

«Mēs uzskatām, ka Varšavas Fondu birža ir viens no ambiciozākiem tirgiem Centrālājā un Austrumu Eiropas reģionā. Tāpēc mēs būtu pateicīgi par iespēju uzzināt vairāk par Varšavas Fondu biržas attīstības un izaugsmes perspektīvām. Mūs īpaši interesē reglamentu kopums, kas nosaka tirdzniecības uzsākšanu biržas sarakstā, kā arī regulējošās prasības tirdzniecības laikā. Tāpat mēs esam ieinteresēti uzzināt jūsu profesionāļu viedokli par priekšrocībām, kādas Varšavas Fondu birža var piedāvāt nozīmīgam kuģniecības tirgus dalībniekam. Mēs priecātos par iespēju satikt jūs personīgi Varšavā šī gada oktobrī vai novembrī, lai detalizētāk apspriestu šajā vestulē izklāstītos jautājumus,» sacīts vēstulē.

Pēdējā gada pieaugums akciju tirgos un ziņu virsraksti par jaunu uzņēmumu iespējamo iešanu biržā liek pamatoti gaidīt uz IPO (uzņēmumu akciju kotēšanas uzsākšana) popularitātes atgriešanos Baltijā tuvākā gada laikā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka IPO būtiski iekustina biržas aktivitāti, kā arī var sniegt investoriem pieklājīgu atdevi.

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas biržas uzņēmumos?

Pēdējie gadi ir bijuši visai pozitīvi Baltijas biržas indeksam. Tirgotāko Baltijas uzņēmumu indekss Baltic Benchmark pēdējo 5 gadu laikā uzrāda pieklājīgu kopējās vērtības pieaugumu + 52%, apsteidzot, piemēram, STOXX Europe 600 indeksu jeb 600 Rietumeiropas uzņēmumu akciju sasniegtos rezultātus (rādītājs 40%)Protams, runājot par Baltijā kotēto uzņēmumu akcijām, jārēķinās ar tirgus specifiku. Tirgus ir mazāks un seklāks, kas var ietekmēt likviditāti, taču šis aspekts ir lielā mērā atkarīgs no konkrētā emitenta. Vienlaikus Baltijas tirgi nav tik svārstīgi vai atkarīgi no dažādiem kairinājumiem, kā, piemēram, ASV. Turklāt, paši šajā reģionā dzīvojot, labāk “redzam”, pazīstam šos uzņēmumus.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Kafijas grauzdētava Kalve Coffee ceļā uz ilgtspējas izcilību ieguvusi B Corp sertifikātu. Uzņēmuma nākotnes plāni saistās arī ar kotēšanos biržā.

Kalve Coffee līdzdibinātājs Gatis Zēmanis stāsta, ka ceļš uz B Corp nav bijis viegls, prasot intensīvas pūles un rūpīgu dokumentāciju un pat fotogrāfiskus pierādījumus tam, ka specializētās (speciality) kafijas grauzdētāji Kalve Coffee ir patiesi ilgtspējīgs uzņēmums: “Man personīgais spīts jau no sākta gala bija tas, ka man daudzi teica, ka nav iespējams izveidot veiksmīgu biznesu ar pamatīgiem ilgtspējas procesiem, tad manī parādījās liels spīts pierādīt, ka to var izdarīt”.

Jaunākajā kafejnīcā Kalve Coffee investē 75 000 eiro 

SIA Kalve Coffee ieguldījusi aptuveni 75 000 eiro, lai galvaspilsētas ielas papildinātu...

"Mēs priecājamies redzēt Kalve Coffee pievienošanos B Corp kopienai un ceram atbalstīt viņu nepārtrauktu pilnveidošanās ceļu, esot līderiem Baltijā," saka Sāra Garsija, B Lab Europe tirgus attīstības daļas vadītāja.

B Corp ir sertifikācija, kas novērtē uzņēmumu ne tikai no vides perspektīvas, bet arī ņemot vērā pārvaldības stilu, darbinieku labbūtību, kopienu, kā arī attiecības ar klientiem. “B Corp sertifikāta ieviešana nekad nav bijis pašmērķis, dibinot Kalve Coffee mēs neskatījāmies kā ieviest ilgtspējas standartus, mēs vienkārši apzināti gribējām izveidot biznesu ar pozitīvu ietekmi uz pasauli,” stāsta Zēmanis.

Lai kļūtu par sertificētu B Corp uzņēmumu, katram uzņēmuma ir jādemonstrē ļoti augsts sociālais un B Impact Assessment rezulāts ar vismaz 80 punktiem. Vidējais rādītājs uzņēmumiem, kuri aizpilda B Corp pieteikumu, ir 50.9 punkti. Kalve Coffee ieguva 91.8 punktus.

"Uzņēmējdarbība ir sacensība ne tikai ar konkurentiem, bet arī pašam ar sevi. B Corp punktu sistēma rada azartu - protams, ka mēs nākamreiz vēlamies iegūt vairāk punktu. Mēs skatāmies, kas ir mums tuvākais līdzīgais konkurents, redzam cik viņiem ir punktu, tad mūsu mērķis ir viņus pārspēt. Tas ir veselīgs azarts. Tas dzen uz priekšu," saka Zēmanis.

Viņš aicina arī citus uzņēmējus raudzīties atbildīgas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības virzienā: “Protams, ir liels darbs jāizdara, lai tiktu pie B Corp sertifikāta, taču es ticu, ka tiem, kas to darbu būs izdarījuši ātrāk, būs ļoti lieli ieguvumi jau tuvākajā nākotnē. Skaidrs, ka arī tas, kas notiek Eiropas Parlamentā - taksācijas politika, ar 2026. gadu uzņēmumiem būs jāsniedz vides ietekmes pārskats un tamlīdzīgi, visticamāk, ka tas ietekmēs arī nodokļu politiku. Tāpēc jo ātrāk uzņēmumi šo sakārtos, jo vieglāk un labāk būs vēlāk.”

Viena no Kalve pamatvērtībām ir pieejamība, kas iekļauj produkta, finansiālu un vides pieejamību, Kalve šos svarīgos pīlārus vēlas paplašināt arī ar kotēšanos biržā. “Tādējādi mēs gribam kļūt vēl pieejamāki un dot visiem iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā Kalve Coffee, kā arī piesaistīt papildus resursus attīstībā,” skaidro Gatis.

SIA "Kalve Coffee" ir Latvijas uzņēmums ar kafijas grauzdētavu Jaunmārupē, kā arī vairākām kafejnīcām-veikaliem Rīgā - Stabu ielā, Baznīcas ielā un Āgenskalna tirgū. Kalve Coffee apgrozījums 2022.gadā sasniedzis 2 121 427 eiro, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā gadu iepriekš.

Kalve Coffee" 2021.gadā strādāja ar 1,153 eiro apgrozījumu, kas ir par 28,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 34,2% un sasniedza 54 025 eiro.

"Kalve Coffee" reģistrēts 2017.gada janvārī, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Gatis Zēmanis (51%), Karlīne Egle (25%), Raimonds Selga (20%) un Jānis Andersons (4%).

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Tuvāko gadu laikā nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» akcijas varētu kotēt biržā, ja finanšu rādītāji būtu atbilstoši plānam un akcionāri pieņemtu šādu lēmumu, stāstīja «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka par to ir runāts jau iepriekš, turklāt akcionāri to apspriež kā vienu no kapitāla piesaistes iespējām. Gauss uzsvēra, ka «airBaltic» pēdējos divos gados ir ļoti strauji attīstījies un starptautiski ir pazīstams kā spēcīgs zīmols.

«Tas ir saistīts arī ar mūsu aktivitātēm attiecībā uz jaunajiem lidaparātiem «Airbus A220-300», tostarp dalību aviācijas izstādēs, kā arī mūsu aktivitātēm dažādos sociālajos tīklos. Tāda izmēra kompānijai, kāda ir «airBaltic», tas nozīmē ļoti daudz sekotāju. Tā teikt, tiekam apspriesti visā pasaulē, vienlaikus tas uzreiz nenozīmē pārdotas biļetes. Mūsu jaunās lidmašīnas tiek labi novērtētas, jo tās ir videi draudzīgākas u.tml., līdz ar to mums ir daudz iespēju par tām runāt. Investīciju bankas mums saka, ka mēs būtu labs kandidāts dalībai akciju tirgū. Vienlaikus ar to nepietiek, mums ir jāuzrāda arī atbilstoši finanšu rādītāji, izaugsme un jābūt arī stāstam. Stāsts mums ir, augam atbilstoši biznesa plānam «Destination 2025», mums ir jāparāda, ka ilgtermiņā esam dzīvotspējīgi un finanšu pasaule mums tic. Tad varam startēt biržā, ja akcionāri izvēlēsies šo ceļu,» pauda Gauss.

«Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas biržas attīstībā varētu sniegt tādu uzņēmumu kā Lattelecom kotācija biržā,» saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Kā vērtējat tirdzniecības aktivitāti Nasdaq Riga biržā?

Tirdzniecības aktivitāte biržā ir atkarīga no uzņēmuma akcionāru struktūras un uzņēmuma lieluma. Ir tāds rādītājs, ko biržā mēs saucam par free-float. Tas ir brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ja uzņēmumam ir liels šādu akciju daudzums, tad biržā tas parasti ir labi tirgots. Tirdzniecība ir atkarīga arī no tā, kā biržā kotētie uzņēmumi strādā. Ja uzņēmumam ir labi finanšu rezultāti, tam ir aktīvas investoru attiecības un tas ir interesants investoriem, tad arī tirdzniecība biržā ir aktīva. Kopumā vērtējot, jāsaka, ka mēs Rīgas biržā neesam apmierināti ar esošo tirdzniecības aktivitāti. Tāpēc nopietni strādājam, lai piesaistītu jaunus, pietiekami lielus klientus, kuriem būtu liels publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas attīstībā varētu sniegt tāda uzņēmuma kā Lattelecom kotācija biržā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā telekomunikāciju uzņēmumu kotācija biržā deva ļoti pozitīvu impulsu, lai kapitāla tirgus un birža attīstītos. Tie ir uzņēmumi, kas nosaka likviditāti biržā. Un tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju uzņēmumi parasti ir ļoti lieli. Tātad tie ir interesanti ne tikai vietējiem mazajiem akcionāriem, dažādiem institucionālajiem investoriem, fondiem, piemēram, pensiju 2. līmeņa fondiem, kas darbojas Baltijā, bet arī daudziem ārvalstu investoriem. Latvijas gadījumā telekomunikāciju uzņēmums līdz biržai nav nonācis. Jācer, ka tuvākajā nākotnē varētu būt kādas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Biržas likviditātē un tirdzniecības aktivitātes kāpināšanā ļoti svarīgs ir pats uzņēmums. Tomēr mums ir arī sava Baltijas Tirgus likviditātes uzturētāju programma, kuras ietvaros likviditāte tiek uzlabota virknei biržas uzņēmumu, un tā strādā jau vairāk nekā divus gadus. Saviem biedriem tirdzniecības sesijas laikā, ja viņi uzsāk darbu kā likviditātes nodrošinātāji noteiktām uzņēmumu akcijām, dodam tirdzniecības komisijas atlaidi, tādā veidā stimulējot biedru interesi uzlabot likviditāti gan Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā.

Latvijas kuģniecības vadība īsti nezina, kam pieder uzņēmuma 27.55 % akcijas 55 miljonu latu nominālvērtībā. Tas savukārt vadību dara bažīgu, šodien žurnālistiem atzina Kuģniecības (LK) valdes loceklis Raivis Veckāgans un arī zvērināts advokāts Agris Bitāns.

Saskaņā ar biržai sniegto informāciju par akcionāriem uz 2009. gada 30. aprīli, Kuģniecības 49.94 % pieder a/s Ventspils nafta, bet 27.55 % - International Baltic Investments (IBI), kas, saskaņā ar LK vadības rīcībās esošo IBI gada pārskatu, pieder Arnim Nīcgalim, Mārtiņam Kvēpam un SIA Heidelberga. Tomēr Kuģniecības vadība apšauba IBI likumīgās īpašumtiesības uz šīm akcijām, tā 2009. gada pavasarī iesniegusi arī prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darījumus ar LK akcijām starp IBI un ārzonas kompānijām – līdzšinējām 27 % LK akciju īpašniecēm – Ojay Limited un Eastgate Properties Limited.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Atkal sevi piesakot globālās pandēmijas vilnim, valdības pieņem lēmumus par dažādiem ierobežojumiem, kuru mērķis tradicionāli tiek minēts vīrusa izplatīšanās ierobežošana. Atkal par iedzīvotāju realitāti kaut vai tepat Latvijā kļuvusi, piemēram, sejas masku nēsāšana, kur šāda situācija ļauj plaukt un zelt tiem biznesiem, kas saistīti ar kāda šāda attiecīgā aprīkojuma ražošanu.

Jau pavasarī DB rakstīja, ka strauji palielinās sejas masku ražotāju akciju cenu biržā, kas šādu kompāniju īpašniekiem ļāvis ievērojami audzēt savu bagātību. Šādi piemēri atrodami arī visai tuvu Latvijai. Piemēram, Varšavas biržā Polijas aizsargājošo cimdu ražotāja “Mercator Medical” akcijas cena šogad palēkusies jau gandrīz par septiņiem tūkstošiem procentiem!

Mercator Medical akcijas cena Varšavas biržā, Polijas zloti

Proti, ja gada sākumā šī uzņēmuma akciju varēja iegādāties par 10 Polijas zlotiem, tad tagad tās cena ir pietuvojusies 700 zlotiem. Tas nozīmē, ka, piemēram, ieguldītās 100 naudas vienības “Mercator Medical” daļās šajā periodā būtu pārvērtušās par septiņiem tūkstošiem, bet 1000 par 70 tūkstošiem.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Nesen masu medijos tika plaši diskutēts par manu vēstuli Varšavas Fondu biržas prezidentam, kurā lūdzu viņu uz tikšanos, lai apspriestu iespējas kotēt AS Latvijas kuģniecība (LK) akcijas Varšavas biržā. Nekādus lēmumus šajā sakarā gan pieņēmuši neesam, un turpināsim vērtēt citus iespējamos finanšu tirgus. Mani patīkami pārsteidza tas informācijas daudzums, ko daži masu mediji un uzņēmēji saskatīja starp rindām manā 5 – 6 rindkopu vēstulē. Bet šajā īsajā komentārā varbūt es ieskicēšu to, ko šie atsevišķie eksperti nevēlējās saskatīt.

Arī kāds Rudolfs Meroni (pārstāv AS Ventbunkers) bija atradis laiku pakomentēt manu vēstuli. Viņš Db "atgādina iepriekš izskanējušo informāciju" par Vitol Group un Aivara Lemberga vienošanos, kas it kā kaut ko būtu pielēmusi sakarā ar AS Ventspils nafta (VN) akcijām. Lasītājam tad laikam būtu jāsaprot, ka, ja jau šī ir "informācija, kas jau iepriekš izskanējusi", tad tā ir kaut cik ticama un droši vien kādiem neredzamiem valgiem saistīta ar jautājuma būtību, proti, LK skatīšanos citu biržu virzienā. Šīs "informācijas" autors gan ir pats Meroni, un tā "iepriekš izskanēja" no viņa mutes. Cik ticama ir šī starptautski pazīstamā kunga valoda - to rādīs laiks. Bet kāda gan ir LK saistība ar Ventbunkera pārstāvi? Sava saistība ir, jo tieši Meroni tulks-speciālists Latvijas Ģenerālprokuratūrā jurists Mārtiņš Kvēps ir valdes loceklis uzņēmumā, kurš esot 28% LK akciju īpašnieks.

Akciju tirgus gan mums ir mazākais Baltijā, un viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav daudz lielu, investoriem interesantu uzņēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā atšķirībā no Latvijas valsts nokotēja savus lielos telekomunikāciju uzņēmumus biržā. Lietuvā visi valstij piederošie enerģētikas sektora uzņēmumi jau tiek kotēti biržā. Arī Polijā visi lielie valsts uzņēmumi tika privatizēti ar publisko piedāvājumu un nokotēti biržā. Tā ka Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū. Turklāt valsts sev piederošos uzņēmumus var daļēji kotēt biržā, paturot sev kontrolpaketi, ceturtdien intervijā laikrakstam Diena norāda Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Fragments no intervijas

Kā jūs vērtējat Latvijas kapitāla tirgus attīstību, un kā mēs izskatāmies uz kaimiņu fona?

Raugoties no investoru viedokļa, pozitīvi ir tas, ka mūsu – Baltijas – reģionā izveidots vienots reģionālais akciju un parāda vērtspapīru tirgus. Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas investoram ir vienkārši ieguldīt arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu akcijās un savukārt kaimiņvalstu investori var ieguldīt Latvijas uzņēmumu akcijās. Šogad Nasdaq biržas sākušas piedāvāt jaunu pakalpojumu – Faktu lapas par uzņēmumiem, kas nozīmē, ka visiem investoriem pieejama informācija par vairāk nekā 800 uzņēmumiem Baltijā un Ziemeļvalstīs. Ja runājam par Latvijas akciju tirgu, tad mēs vēlētos, lai tas būtu labāk attīstīts, savukārt parāda vērtspapīru tirgus ir ļoti aktīvi attīstījies. Mums atnāca pieci jauni parāda vērtspapīru emitenti, un kopumā šobrīd biržā tiek kotētas 33 korporatīvo parāda vērtspapīru emisijas. Šajā ziņā Rīgas biržas parāda vērtspapīru tirgus ir vadošais Baltijā. Akciju tirgus gan mums ir mazākais Baltijā, un viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav daudz lielu, investoriem interesantu uzņēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā atšķirībā no Latvijas valsts nokotēja savus lielos telekomunikāciju uzņēmumus biržā. Lietuvā visi valstij piederošie enerģētikas sektora uzņēmumi jau tiek kotēti biržā. Arī Polijā visi lielie valsts uzņēmumi tika privatizēti ar publisko piedāvājumu un nokotēti biržā. Tā ka Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū. Turklāt valsts sev piederošos uzņēmumus var daļēji kotēt biržā, paturot sev kontrolpaketi. Līdz ar lielo uzņēmumu ienākšanu biržā parādās arī lielie starptautiskie investori, kas līdztekus ieguldījumiem lielajos uzņēmumos arī nopērk mazāku uzņēmumu akcijas. Tas veicina kapitāla tirgus attīstībai labvēlīgas ekosistēmas veidošanos. Tas ir svarīgi arī riska kapitāla jomas uzņēmējiem, jo viņiem birža var kļūt par platformu savu investīciju pārdošanai, kuras atkal var iegādāties citi investori. Vēl viens svarīgs aspekts ir pensiju otrā līmeņa līdzekļi, kur šobrīd ir akumulēti vairāk nekā divi miljardi eiro un kurus arī ir iespējams ieguldīt mūsu ekonomikā, pērkot biržā uzņēmumu akcijas un obligācijas.

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība plāno palielināt pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slegtajā akciju emisijā, liecina paziņojums Nasdaq Rīga.

Paziņojumā teikts, ka pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) pieprasījumu, jautājums par pamatkapitāla palileināšanu iekļauts ārkārtas akcionāru sapulcē, kas notiks 19.septembrī.

Akcionāru sapulcē plānots atbalstīt pamatkapitāla palielināšanu par 60 miljoniem eiro līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slēgtajā (ne publiskajā) akciju emisijā ar mērķi refinansēt kuģošanas biznesa parādsaistības.

Jau vēstīts, ka Latvijas kuģniecība koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 43,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns guva peļņu 8,597 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Polijas interneta tirdzniecības uzņēmums "Allegro" pirmdien debitējis Varšavas fondu biržā, īstenojot valstī visu laiku lielāko akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).

Kompānijas akcijas vērtība šajā debijā pieaugusi par 51%, uzņēmuma tirgus vērtībai sasniedzot 14,8 miljardus eiro.

Tādējādi "Allegro" šobrīd ir vērtīgākais uzņēmums Varšavas biržā.

"Allegro" izveidots 1999.gadā, platformā ir vairāk nekā 100 000 tirgotāju un aptuveni 12 miljoni aktīvu pircēju.

Pateicoties koronavīrusa pandēmijas izraisītam e-tirdzniecības kāpumam, uzņēmuma tīrā peļņa šī gada pirmajos sešos mēnešos pieaugusi līdz 289,7 miljoniem zlotu (64,8 miljoniem eiro), salīdzinot ar 195,7 miljoniem zlotu (43,7 miljoniem eiro) attiecīgajā laika periodā pērn.

Lielbritānijas mediju grupa Pearson Plc ceturtdien paziņoja, ka sākusi pārrunas ar kādu vārdā nenosauktu pusi, lai pārdotu laikrakstu Financial Times.

Kompānija norādīja, ka tā pamanījusi nesen medijos izskanējušās spekulācijas par iespējamu Financial Times pārdošanu, taču piebilda, ka pagaidām nav pārliecības, ka šīs pārrunas novedīs pie darījuma realizēšanas.

Baumas par iespējamu laikraksta pārdošanu izskanēja pirmdien.

Daži mediji vēstīja, ka Pearson laikraksta grupu varētu pārdot par aptuveni vienu miljardu sterliņu mārciņu (1,4 miljardiem eiro).

Tikmēr pats Financial Times ceturtdien raksta, ka Pearson pārrunas veic ar Vācijas mediju gigantu Axel Springer.

Atsaucoties uz vairākiem šo situāciju labi pārzinošiem informācijas avotiem, laikraksts norāda, ka Japānas mediju grupa Nikkei arī ir veikusi pārrunas ar Pearson, taču sarunas ar Axel Springer jau nonākušas krietni attīstītākā gultnē.

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Filma «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule / Wonderful Losers: A Different World» kļuvusi par vienu no skatītākajām dokumentālajām filmām Lietuvā. Filma tapusi lietuviešu režisora Arūna Mateļa (Arūnas Matelis) un Latvijas studijas «VFS Films» sadarbībā. 27. aprīlī tā piedzīvos Latvijas pirmizrādi kinoteātrī «Splendid Palace» un pēc tam tiks izrādīta visā Latvijā.

Kopš filmas pirmizrādes Varšavas starptautiskajā kino festivālā 2017. gada oktobrī, «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule» kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma ir saņēmusi galvenās balvas prestižos starptautiskos kinofestivālos - Varšavā, Minskā, Triestē. Minskā filma «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule» ir izpelnījusies arī skatītāju balvu. Pagājušā gada nogalē Lietuvas Kinematogrāfistu savienība starp astoņām nominētajām filmām, kuru vidū bija arī Šarūna Barta Kannās pirmizrādītā spēlfilma «Sals», gada labākās Lietuvas filmas godu piešķīra tieši «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule». Taču jau šā gada aprīlī filma iekļauta Maskavas starptautiskā kinofestivāla dokumentālo filmu konkursā.

No 15. līdz 22. jūnijam Latvijas Kultūras akadēmijas (Dailes teātra 9. studijas) aktieru kurss ar Staņislava Vispjaņska simbolisko lugu Kāzas piedalīsies 5. Starptautiskajā Teātra augstskolu festivālā Varšavā.

5. Starptautisko Teātra augstskolu festivālu organizē Aleksandra Zeļveroviča Teātra akadēmija (Varšava) sadarbībā ar Varšavas Nacionālo teātri un Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministriju. Pirmais Varšavas Starptautiskais Teātra augstskolu festivāls notika 2002. gadā. Festivāla programmā tiek iekļautas dažādu valstu izrādes un meistarklases, pulcējot simtiem viesu un tūkstošiem skatītāju. Dalībniekus vērtē starptautiska žūrija.

Latvijas Kultūras akadēmijas studenti festivālā rādīs Staņislava Vispjaņska simbolisko lugu Kāzas (režisori Mihails Gruzdovs un Indra Roga), kurā skartas poļu tautai aktuālās un sāpīgās nacionālās tēmas. Kāzas ir izrāde, kas dzimusi mācību procesā, jaunajiem aktieriem brīvi ļaujoties savām asociācijām, fantāzijām un ilgām. Iestudējuma pirmizrāde tika izspēlēta teātra festivālā WYSPIAŃSKI 2007 Krakovā 2007. gada 26. novembrī. Izrāde tika nominēta Spēlmaņu nakts balvai kā Labākā dramatiskā izrāde 2007./2008. gada sezonā.

Reaģējot uz Briseles signāliem, ka tā joprojām nav apmierināta ar Polijas tiesu sistēmas reformām, Varšava brīdinājusi, ka varētu vērsties pret Eiropas Savienību (ES), ja poļi nesaņems savu daļu no līdzekļiem, kas atvēlēti atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas.

Polijai grantos un aizdevumos no ES tautsaimniecības atveseļošanas fondiem pienākas 35 miljardi eiro, taču līdzekļu piešķiršana ir apturēta Varšavas domstarpību dēļ ar Briseli par tiesu sistēmas reformām, kas, kā apgalvo Eiropas Komisija (EK), esot pretrunā ar demokrātijas standartiem.

Lai gan jūnijā EK apstiprināja šo līdzekļu piešķiršanu, EK prezidente Urzula fon der Leiena, apmeklējot Varšavu, Polijas premjerministram Mateušam Moraveckim norādīja, ka vēl daudz veicam likuma varas stiprināšanai.

Taču Polijas valdošā konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS) atkārtoti norādījusi, ka tiesu sistēmas reformas nepieciešamas, lai tā sāktu strādāt efektīvāk, un noliedz, ka notiktu politiska tiesu ietekmēšana.

Visas Baltijas biržas šonedēļ uzrādīja pozitīvus rezultātus. Taču vislielāko pieagumu uzrādīja Viļņas fondu birža, kuras raksturojošais OMXV indekss nedēļas laikā pieauga par 7.03 %, tai sekoja Tallinas Fondu birža OMXT, indeksam pakāpjoties par 1.72 %. Visbeidzot abiem Baltijas kaimiņiem sekoja Rīgas Fondu birža, kuras tirdzniecība nedēļas laikā pieauga par 0.96 %.

Šīs nedēļas laikā ar pusgada finanšu rezultātiem nāca klajā Liepājas Metalurgs, Uzņēmuma vienas akcijas cena pēc datu publicēšanās pakāpās par 5.36 %, pat neskatoties uz to, ka uzņēmuma peļņa bija zemāka salīdzinājumā ar 2007 gadu, stāsta Trasta Komercbankas Vērtspapīru nodaļas klientu operācijām vadītāja vietnieks Sandris Sēja.

Lielākais apgrozījums nedēļas laikā, kā ierasti, pieder Latvijas kuģniecībai, – 42 tūkst. lati, uzņēmuma vienas akcijas cena nedēļas laikā gan palika nemainīga. Vēl apgrozījuma līderi Rīgas biržā bija Ventspils Nafta – 12 357 LVL un Grindeks – 12 241 LVL. Starp akcijām, kuru cena pieagua visstraujāk var atzīmēt Latvijas Krājbankas akciju (tās cena nedēļas laikā pakāpās par 15,33%), savukārt straujākais akcijas cenas kritums Rīgas fondu biržā pieder– no 52 santīmiem akcijas cena nokrita šajā nedēļā nokrita līdz 41 santīmam par vienu Kurzemes Atslēga akciju.