Pilnīgai pārejai uz ciparu apraidi Latvijā jānotiek līdz 2011.gada beigām, tāpēc likumiski nav nekādu šķēršļu pēc 1.jūnija turpināt raidīt analogajā apraidē, DB uzsvēra TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

Eiropas Savienībā izņēmums ir Polija, kura nolēmusi pāriet uz digitālo apraidi līdz 2015.gadam, piebilda B. Zūzena.

Latvijā analogo apraidi aizvien skatās ievērojams skaits mājsaimniecību tieši lauku reģionos. «Tas rada jēgu šiem skatītājiem piedāvāt televīziju viņiem pieejamā formātā, nevis piespiedu kārtā forsēt pāreju uz digitālo televīziju. Ir skaidrs, ka daļa skatītāju ekonomisku apsvērumu dēļ to līdz 1.jūnijam nedarīs un var vispār palikt bez Latvijas televīzijas programmām,» skaidroja B. Zūzena.

Tiesa, viņa atzina, ka Rīgā analogās TV skatītāju loks ir neliels, jo galvaspilsētā daudzi iedzīvotāji izvēlējušies maksas TV pakalpojumus.

Priekulniekus maija pirmajā nedēļā sildīja gan saulīte, gan radiatori. Apsaimniekotājs norāda uz iedzīvotāju atšķirīgajām vēlmēm un noliedz siltuma ražotāja lobēšanu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Neticami, bet fakts, ka vēl šodien, 8. maijā, SIA Priekules nami turpina mūs sutināt,» aizvadītās piektdienas rītā redakcijā vērsās priekulnieki, kuri dzīvo Liepājas ielas mikrorajonā. Runa ir par joprojām neatslēgto apkuri, lai gan vismaz vienas mājas iedzīvotāji esot uzrakstījuši pieteikumu, ka vēlas tās pārtraukšanu.

Priekulnieki spriež: «Uzņēmums priecājas, ka mūsu maciņi dilst.» Saņemtajos rēķinos maksa tiek prasīta par visu aprīli, taču varējusi būt uz pusi mazāka, ja apkuri pārtrauktu ap 15. aprīli. Daži jau darījuši apsaimniekotājam zināmu, ka apkures rēķinu par maiju neapmaksās.

Telekompānija TV3 arī pēc 1.jūnija reģionos sola palikt analogajā apraidē, bet Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) neapstiprina, ka šāda vienošanās ar raidorganizāciju ir panākta.

LVRTC raidorganizācijai piedāvāja turpināt raidīt analogajā apraidē, DB sacīja TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena, tāpēc TV3 piedāvājumu, kas ir konfedicionāls, turpinās izskatīt.

Vienlaikus TV3 sola lēmumu beigt raidīt analogajā apraidē brīdināt vismaz mēnesi iepriekš.

Savukārt, LVRTC pārstāve Ieva Līne DB uzsvēra, ka nekāda vienošanās ar TV3 attiecībā uz analogo apraidi pēc 1. jūnija nav panākta.

«LVRTC ir nosūtījis jauno, paaugstināto tarifu piedāvājumu TV3, tomēr no telekompānijas nav saņemts nekāds oficiāls dokuments, kas apliecinātu, ka viņi akceptē šo jauno tarifu, kā arī piedāvājuma nosacījumus kopumā,» sacīja I. Līne.

Rīgas domes pagaidu administrācija 27. martā veikusi izmaiņas pašvaldības saistošajos noteikumos, kas uz ārkārtējas situācijas laiku atceļ lielāko daļu no atlaidēm pilsētas sabiedriskajā transportā.

Tas darīts, lai mazinātu pasažieru plūsmu un ierobežotu vīrusa Covid-19 tālāko izplatību.

LASI ARĪ: Pie luksoforiem atslēgs gājēju izsaukuma pogas

Ņemot vērā epidemiologu ieteikumus, satiksmes ministra rīkojumu vīrusa izplatības ierobežošanai transportā, kā arī salīdzinoši lielo pasažieru plūsmu situācijā, kad cilvēkiem ir fiziski jādistancējas, izmaiņas saistošajos noteikumos par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā paredz atcelt pasažieru braukšanas maksas atvieglojumus visiem, kam iepriekš tika piešķirta atlaide, izņemot cilvēkus ar 1. un 2. grupas invaliditāti, pirmsskolas vecuma bērniem, valsts un pašvaldības policijas darbiniekiem, kā arī pašvaldības izglītības iestāžu pedagogiem.

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

«Līdz ar pāreju no analogās uz digitālo apraidi, LNT un TV3 būs maksas kanāli. Vienīgi Latvijas Televīzijas 1. un 7. programma būs bezmaksas, jo no 1. decembra no analogās apraides izgāja TV5,» uzskata Latvijas Raidorganizāciju apvienības izpilddirektore Gunta Līdaka.

Par to raksta laikraksts Neatkarīgā. G. Līdaka norāda, ka jau oktobra beigās LTV noslēdza līgumu par 7. kanāla pāreju uz digitālo apraidi un kanāla iekļaušanu bezmaksas paketē, savukārt pārējās televīzijas lēmumu par bezmaksas pieejamību vēl nav pieņēmušas. Tas ir jāizdara līdz 15. decembrim, pēc kura Nacionālā radio un televīzijas padome sola pieņemt lēmumu, kad Latvijā pārtrauks analogo apraidi.

Lielākie ieguvēji no pēdējā laika skaļākajām cīņām ir juristi un reklāmisti.

LMT prezidents Juris Binde (pa kreisi) un Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs

Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Tele2

Strīdus būtība

Kurš iegūs, kurš zaudēs

Konkurences padomes vadītāja Ieva Jaunzeme atgādina LMT prezidenta teikto, ka cenu kari nekad nevienam par labu nav nākuši. Tomēr kopumā eksperti ir vienisprātis, ka operatori no šādiem reklāmas rullīšiem neko neiegūst, jo aizmirsta sen zināma patiesība. Proti, lai reklāmai būtu vislabākie rezultāti, tā jāveido saprotami, lai uzrunātu konkrēto auditoriju. Šajās reklāmās operatori vairāk sazinās savā starpā, nevis precīzi «šauj» uz potenciālajiem klientiem. Skatītājiem identiski izmantotā zaļā un dzeltenā cilvēciņa dēļ ir grūti saprast, kura operatora reklāma tā ir. Tādējādi, pēc ekspertu domām, vislielākie ieguvēji no cīņas ir reklāmisti, kas tās rada, un tie, kas tās pārraida vai izvieto. Tiesa, savā ziņā reklāmas savu panākušas, jo ir pamanītas, bet neatbildēts paliek jautājums: vai ieguldītie līdzekļi ir sevi attaisnojuši un panākts pieaugums klientu bāzē?

Jau nākamgad no ekrāna pazudīs sporta draugu iecienītais LTV7 kanāls, bet ar 2012. gadu vecais televizors vairs neatpazīs arī LTV1, LNT un TV3 signālu, raksta Latvijas Avīze.

Šī drūmā prognoze attiecas uz tiem televīzijas skatītājiem, kuri līdz šim iztikuši ar vietējiem ētera televīzijas kanāliem, neizmantojot kabeļtelevīzijas vai satelīttelevīzijas maksas pakalpojumus.

Pats virszemes digitālās TV ieviesējs – Lattelecom – ceļ trauksmi. Pārtraucot līdzšinējo analogo televīzijas ētera apraidi, līdz pat 100 000 mājsaimniecību Latvijā varētu palikt bez jebkādas iespējas skatīties televīziju, norādījis SIA Lattelecom televīzijas biznesa daļas direktors Toms Ābele. Nespējā palīdzēt skatītājiem atzīstas arī Satiksmes ministrija: Sakaru departamenta direktors Uģis Sarma ziņo, ka neesot risinājuma, kā novērst maznodrošināto palikšanu bez iespējas skatīties televīziju. Nepieciešamās aparatūras subsidēšana maznodrošinātajiem esot Eiropā nepieņemams risinājums.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valde ir nolēmusi no 1. jūnija pārtraukt analogo apraidi Latvijā. Tādējādi TV ētera kanālus bez dekodera vairs nevarēs uztver ar parasto TV antenu, apliecina LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Savukārt tiem TV skatītājiem, kas šobrīd skatās digitālo, kabeļtelevīziju vai satelīttelevīziju, nekas nemainās un tie arī turpmāk redzēs izraudzītās TV pārraides. Savukārt analogās TV skatītājiem ir jāizvēlas vai nu kāda no šim iespējām vai Lattelecom virszemes TV, kuras skatīšanai nepieciešams dekoders par 39 Ls, vai uz nomaksu 1.98 Ls mēnesī.

LVRTC pieņemto lēmumu, skaidro ar to, ka gandrīz visas raidorganizācijas ir sekojušas Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) aicinājumam par pakāpenisku pāreju uz ciparu apraidi, līdz ar to - LVRTC valde to uzskatīja par optimālāko laiku analogās TV raidītāju atslēgšanai.

Pirmais no TV ētera kanāliem no analogās apraides ir atvadījies TV5, kas analogā apraidē vairs neraida kopš pērnā gada decembra.

Piedāvājot virszemes televīziju, Lattelecom ir paredzējis atņemt daļu klientu kabeļu un satelīttelevīzijas operatoriem, Db neslēpa Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Patlaban Lattelecom virszemes digitālo televīziju (TV) skatās vairāk nekā 20 000 mājsaimniecību, no kurām puse abonē kādu no maksas kanāliem, liecina Lattelecom apkopotā informācija. Jāpiebilst, ka analogo virszemes televīziju saskaņā ar publiskajiem datiem skatās ap 220 000 mājsaimniecību, kas ir 27% no Latvijas mājsaimniecību kopējā skaita.

Kā piebilst Lattelecom, kopš brīža, kad Latvijā uzsākta pāreja no analogās uz ciparu TV apraidi, ir pagājuši nepilni pieci mēneši. Uzņēmums prognozē, ka lielāka iedzīvotāju aktivitāte būs, tuvojoties analogās TV atslēgšanas brīdim..

J. Gulbis norādīja, ka kopumā Lattelecom šis gads ir bijis ļoti spraigs, uzņēmums daudz strādājis, lai sasniegtu gada sākumā izvirzītos mērķus. Lattelecom šogad ir uzsācis divu stratēģiski un valstiski svarīgu projektu realizāciju – optiskā tīkla izbūvi un valsts pāreju no analogās uz virszemes ciparu TV apraidi.

Tāpat kā Latvija, arī Igaunija pabeigusi pāreju uz digitālo televīziju, 1. jūlija rītā atslēdzot visus analogās televīzijas raidītājus, atsaucoties uz Aripaev, ziņo BBN.

Ar dekoderu un standarta antenu Igaunijas iedzīvotāji bez maksas digitālā formātā var skatīties piecus iekšzemes televīzijas kanālus – ETV, ETV2, TV3, Kanal 2 un Kanal 11.

Eiropas Savienības (ES) noteikumi paredz, ka no analogās televīzijas jāatsakās visām ES dalībvalstīm līdz 2012. gadam.

Igaunijā digitālās televīzijas signāls nesasniedz aptuveni 100 mājsaimniecības.

Televīzijas digitalizācijas procesa vadītājs Igaunijā Jūri Pihels uzsver, ka digitālais formāts ir ievērojami izdevīgāks televīziju kanāliem, jo ir izmaksas, salīdzinot ar analogo formātu, ir krietni zemākas.

J. Pihels norāda, ka vēl 30. jūnijā analogo signālu uztvēra aptuveni 20 tūkstoši no 570 tūkstošiem Igaunijā esošo mājsaimniecību.

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Aivars Lembergs acīmredzot brīdina vēlētājus, ka nenobalsojot par Saskaņas centru, Krievija var pārtraukt gāzes piegādes. Šādi ar ironiju ekspolitiķis Jānis Jurkāns komentējis Ventspils mēra izteikumus, ka Krievijas lēmumu 90-to gadu beigās pārtraukt naftas tranzītu pa cauruļvadu caur Ventspili pieņēmusi politisku iemeslu dēļ, jo toreizējās Tautas saskaņas partijas (TSP) līderis J. Jurkāns nav paņemts valdībā. Šobrīd TSP ietilpst Saskaņas centrā.

Otrdien intervijā Latvijas Radio krievu redakcijas raidījumam Doma laukums A. Lembergs apgalvojis, ka Krievija 1997. gadā uzstādījusi ultimātu – TSP valdībā vai naftasvads uz Ventspili tiks slēgts, to atreferē laikraksta Telegraf interneta versija. A. Lembergs arī stāstījis, ka Ventspilij nekad neesot bijušas problēmas ar Krieviju, pie vainas esot bijusi valdība. Jaatgādina, ka A. Lembergs ir Zaļo un zemnieku savienības izvirzīts premjera amata kandidāts un pēdējās intervijās viņš pieļāvis sadarbību ar Saskaņas centru pēc vēlēšanām.

J. Jurkāns šos Ventspils mēra apgalvojumus Telegraf.lv komentējis ar ironiju, sakot, ka uz tādiem var atbildēt vienīgi ar joku. Viņaprāt, šādus izteikumus var traktēt kā aicinājumu balsot par partiju apvienību Saskaņas centrs, «citādi Krievija atslēgs gāzi», jo «ja jau toreiz Jurkāns nogrieza naftu, tad tagad var nogriezt gāzi». «Apgalvojot, ka naftasvadu aiztaisīja, jo Jurkānu kaut kad, aizvadītajā gadsimtā nepaņēma varā, Lembergs brīdina vēlētājus – nenobalsosiet par Saskaņu, par gāzi ne tikai nāksies dārgi maksāt, bet tās vispār var nebūt,» ar ironiju esot teicis J. Jurkāns.

Sekojot modes tendencēm, zviedru Volvo ir radījis pilnīgi jaunu dzinēju paaudzi, kas jau ir pieejama gandrīz visos modeļos, izņemot pašreizējo XC90.

Svarīgi ir piebilst, ka turpmākajos gados jaunie motori būs neatņemama visu Volvo modeļu sastāvdaļa, kuri tiks būvēti uz jaunās t.s. SPA platformas.

Pašu spēkiem radītās motoru paaudzes dīzeļmotori un benzīnmotori tiek veidoti, balstoties uz divu litru tilpuma četrcilindru agregātu bāzes. Tos apkarinot ar dažāda izmēra turbīnām un/vai kompresoriem, tiks panākta motoru jaudu daudzveidība. Sāksim ar to, ka tie ir pilnīgi jaunas paaudzes motori, kuros plaši izmantots alumīnijs un citi modernie materiāli, ļaujot spēka dzelzim nomest 30 līdz 50 kilogramus liekā svara. Volvo jauno motoru unifikācijas plāns paredz plašu pielietojumu, sākot no pašiem mazākajiem Volvo priekšpiedziņas auto un beidzot ar lielāko un prestižāko SUV modeli XC 90.

Pārtikas cenas Latvijā aug straujāk nekā eiro zonas valstīs. Šāda ne visai iepriecinoša ziņa vakar bija lasāma plašsaziņas līdzekļos, ļaujot nonākt pie viena otra būtiska secinājuma.

Proti, līdz šim nu jau vairākus mēnešus bija pieņemts uzskatīt, ka cenas aug, jo starptautiskie spekulanti tās mākslīgi «uzkurina», liekot pārmaksāt patērētājiem vismaz visas Eiropas ietvaros. To, protams, nevar noliegt. Tajā pašā laikā izrādās, ka šā gada aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pārtikas cenas Latvijā pieaugušas par 9,9%, bet eirozonā - par 2%. Būtu naivi iedomāties, ka pieminētie pasaules līmeņa spekulanti uz Latvijas rēķina «vārās» vairāk, nekā, piemēram, Vācijā, Īrijā vai Francijā. Tātad ir jāmeklē vietējie faktori, kas acīm redzami uz cenām atstāj būtiskāku ietekmi.

Teju vai paradoksāli - lai gan Latvija, Lietuva un Igaunija ģeogrāfiski atrodas vienos un tajos pašos platuma grādos, dārzeņu cenas šajās trīs valstīs ir atšķirīgas, turklāt visdārgāk maksājam mēs.

Tas, ka mēs par kaut ko maksājam dārgāk nekā citur Eiropā, it īpaši jau pārējās Baltijas valstīs, nav nekas neparasts - šis faktors ir uzskatāms gandrīz vai par tradīciju. Attiecībā uz dārzeņiem gan interesants ir apstāklis, ka Latvijā tie visdārgākie lielā mērā ir tāpēc, ka mēs vislabprātāk dodam priekšroku gurķim un tomātam, kas audzis vietējā siltumnīcā, patērējot pašmāju energoresursus, bet lietuvieši un igauņi - importē.

Protams, uzslavējams ir fakts, ka mūsu patērētājiem vairāk tiek vietējā produkcija nekā kaimiņiem, tomēr šeit būtisks ir jautājums - kā gan iespējams, ka dārzeņu audzēšana uz vietas un aizvešana līdz veikalam dažu kilometru attālumā izmaksā būtiski dārgāk nekā šā paša produkta ražošana ne vienā vien citā Eiropas valstī, to transportējot ievērojami lielāku ceļa gabalu. Šajā kontekstā jāvērš uzmanība uz diviem būtiskiem jautājumiem, kuru risināšanai valdība hroniski nevēlas vai nespēj pievērsties.

Liepājā siltumapgādes pakalpojumu jau izmanto 70 namu iedzīvotāji, kas ir aptuveni 7% no visiem SIA Liepājas enerģija klientiem, informē Liepājas enerģijas sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda.

Apkures sezona Liepājā uzsākta 10 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, 26 privātmājās un 34 komercobjektos. Prognozēts, ka laikapstākļiem kļūstot vēsākiem, klientu skaits, kuri izvēlējušies uzsākt jauno apkures sezonu, mēreni pieaugs dienu no dienas.

Atgādināts, ka efektīvāk mājokļa apsildi uzsākt pakāpeniski. Uzņēmumā norāda - lai mājokļos būtu mājīgi un komfortabli jau šobrīd, kā arī siltumenerģija tiktu izmantota efektīvi, svarīgi pareizi ieregulēt ēku individuālos siltummezglus. Tie nodrošina iespēju automātiski uzsākt ēkas apsildi pie noteiktām ārgaisa temperatūrām, piemēram, temperatūrai sasniedzot +12 grādus; savukārt temperatūrai paaugstinoties, siltummezgla automātika atslēgs regulēšanas vārstu apkures sistēmai un siltumenerģija netiks patērēta. Pakāpeniska ēkas uzsildīšana nodrošinās ekonomisku siltumenerģijas patēriņu, jo, uzsākot apkures sezonu jau pie ļoti zemas ārgaisa temperatūras, siltumenerģijas patēriņš var būt daudzkārt augstāks.

ASV iedzīvotājus, kuri pārāk daudz aizraujas ar nelegālu mūzikas lejupielādēšanu, gaida nepatīkams pārsteigums, vienojušies valsts interneta pakalpojumu sniedzēji, vēsta New York Times.

Vispirms tie saņems brīdinājumus un aicinājumus izbeigt savas darbības, bet, ja tas netiks ņemts vērā – interneta pakalpojumu sniedzēji samazinās interneta pieslēgumu ātrumu vai atslēgs piekļuvi internetam.

Jaunās «pretpirātisma» sistēmas ietvaros lietotāji saņems sešus brīdinājumus, kurus tiem nosūtīs viņu interneta pakalpojumu sniedzēji, ja mediju kompānijas būs tos identificējušas kā iespējamos autortiesību pārkāpējus.

Pretpasākumi sāksies no vienkāršiem, pa e-pastu izsūtītiem aicinājumiem izbeigt nelegālu lejupielādēšanu, līdz pat tam, kad interneta pakalpojumu sniedzējs samazinās lietotāja pieslēguma ātrumu vai liegs «sērfot» pa vispasaules tīmekli. Pēc brīdinājumu saņemšanas lietotājam vajadzēs apstiprināt, ka viņš saprot, kāpēc tos ir saņēmis. Šos pretpasākumus būs iespējams apstrīdēt ASV likumdošanā paredzētajos veidos.

Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanas no Krievijas kontrolētā BRELL loka un sinhronizācijas ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem ietekme uz elektroenerģijas cenām prognozēta maza, piektdien sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Strādājot pie sinhronizācijas, tiek strādāts arī pie tā, lai elektroenerģijas cenas maksimāli nemainītos.

Galvenie faktori, kas ietekmēs cenas, joprojām būs laikapstākļi, piemēram, ja februārī būs bezvējš un aukstums, cenas būs mainīgas.

Ministrs akcentēja, ka ir lietas, ko nevar ietekmēt, kā arī lietas, ko neietekmēs BRELL, piemēram, joprojām būs vētras un elektrības pārrāvumi, un "tam nebūs nekādas saistības ar BRELL".

Vienlaikus sinhronizācijas priekšnosacījumi atbilst prasībām, kurām seko visa kontinentālā Eiropa, viņš norādīja.

Ministrs teica, ka viens no kopējiem izaicinājumiem ir pašreiz esošā hibrīdkara situācija, un jau šobrīd dzirdamas dažādas spekulācijas par šo tēmu.

Kā ir dzīvot augstākajā celtnē pasaulē. Ja lifti apstājas, ne pārāk jauki, ironiski raksta CNN.

Atslēgta gaisa kondicionēšana un nestrādājoši lifti - šis nedēļas nogalē kļuvis par reālu draudu 160 stāvus augstā Dubaijas debesskrāpja Burj Khalifa iedzīvotājiem

Emaar Properties, attīstītājs, kas pārvalda ēku, brīdinājis iemītniekus, ka tas atslēgs pakalpojumus, ja neatrisināsies strīds par nesamaksātiem rēķiniem.

Saskaņā ar attīstītāja pārstāvja sniegto informāciju brīdinājums izplatīts pēc atkārtotiem atgādinājumiem segt pakalpojumu parādus. Daži no iemītniekiem rēķinus neesot maksājuši kopš 2012. gada.

Vietējais laikraksts The National ziņojis, ka attīstītājs ir ierobežojis piekļuvi koplietošanas telpām. Iemītniekiem izsūtītā vēstulē Emaar Properties brīdina, ka parādniekiem liegs piekļuvi autostāvvietai, sporta zālei, baseinam, tenisa kortiem.

Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī pils iemītnieki nodarbojušies ar nelegālu lejupielādi, vēsta The Inquirer.

Pārbaudot IP adreses, kas piešķirtas Elizejas pilij, atklājies, ka tās izmantotas, lai ar populārā failapmaiņas pakalpojuma BitTorrent palīdzību lejupielādētu kopskaitā sešus failus, tostarp arī grupas The Beach Boy’s labāko dziesmu izlasi.

Atklājums izdarīts izmantojot vietni YouHaveDownloaded.com, ar kuras palīdzību iespējams uzzināt no noteiktas IP adreses veiktās BitTorrent lejupielādes. Vientnes izstrādātāji apgalvo, ka spēj noteikt 20% veikto BitTorrent lejupielāžu.

Jāatzīmē, ka N. Sarkozī aktīvi atbalsta Francijas antipirātisma likumdošanu, kura ir viena no stingrākajām pasaulē.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 132,526 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,4% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kad banku peļņa bija 146,339 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2022.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 265,332 miljonus eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi bija 28,677 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 19,4% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 159,45 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,7% - līdz 45,292 miljoniem eiro.

2022.gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 26,299 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,9% jeb 995,892 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja kopumā 25,303 miljardus eiro.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 143,358 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 260,14 miljonus eiro, kas ir par 97% vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi bija 25,27 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 59,9%.

SVF: Solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas reputāciju 

Nesen ieviestā pagaidu solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas kā stabilas valsts...

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 79,772 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,9% vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 4,7% - līdz 22,728 miljoniem eiro.

2023.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,367 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% jeb 337,627 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,705 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem šogad marta beigās bija 15,53 miljardi eiro, kas ir par 0,8% jeb 133,076 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs marta beigās veidoja 13,046 miljardus eiro, kas ir par 0,8% jeb 100,52 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās.

Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs marta beigās veidoja 6,001 miljardu eiro, kas ir par 0,2% jeb 9,484 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apmērs veidoja 6,229 miljardus eiro, kas ir kritums par 1,9% jeb 122,775 miljoniem eiro, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem aizdevumos izsniegti 3,446 miljardi eiro, kas ir par 0,9% jeb 31,456 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās.

Savukārt noguldījumos bankas marta beigās bija piesaistījušas 22,562 miljardus eiro, kas ir par 2,3% jeb 542,436 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada beigām sarucis par 2,1% jeb 417,802 miljoniem eiro un marta beigās bija 19,118 miljardi eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs pirmajā ceturksnī samazinājies par 1,1% jeb 116,33 miljoniem eiro, šogad marta beigās veidojot 10,226 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 4,1% jeb 290,466 miljoniem eiro, sasniedzot 7,304 miljardus eiro.

Latvijas Bankas dati arī liecina, ka piecu lielāko banku tirgus daļa aktīvos 2023.gada marta beigās bija 89,25% (2022.gada beigās - 88,8%), kredītos nebanku klientiem - 89,81% (90,18%), bet nebanku klientu noguldījumos - 90,95% (89,88%).

2022.gada pirmajā ceturksnī banku sektora kopējā peļņa bija 67,931 miljons eiro, bet pagājušajā gadā kopumā - 321,718 miljoni eiro.