Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Raidorganizācijai TV3 beidzot pēc ilgām diskusijām ir izdevies panākt vienošanos ar Lattelecom par TV3 raidīšanu Lattelecom virszemes ciparu apraidē. Savukārt analogā apraide valstī tiks pārtraukta, TV3 nepanākot vienošanos ar LVRTC.

Tas nozīmē, ka Lattelecom virszemes TV skatītājiem arī turpmāk, pēc 1.jūnija – kanāls TV3 būs pieejams bez maksas visā Latvijā.

LVRTC pārstāve Ieva Līne DB informēja, ka naktī no 31.maija uz 1.jūniju plkst. 1:00 tiks pārtraukta arī TV3 programmas analogā apraide. Tādējādi pēc ilgām dikusijām ir noslēgušās TV3 un LVRTC sarunas par kanāla palikšanu analogajā apraidē. «Šodien, 31.maijā, beidzas līdzšinējais LVRTC līgums ar raidorganizāciju, bet vienošanās par jauna līguma noteikumiem starp pusēm pagaidām nav panākta,» paskaidroja I. Līne.

Pēc LVRTC uzskatiem - TV3 pašai ir jāuzņemas atbildība par šo situāciju, jo raidorganizācija jautājumu par savas apraides nodrošināšanu atlika uz pēdējo brīdi.

«TV3 kā vienīgās nacionālās TV palikšana analogajā apraidē Rīgas reģionā ir neizdevīga ne vien LVRTC, bet arī iedzīvotājiem un valstij kopumā,» DB nožēlu pauda LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Viņa paskaidroja, ka TV3 Rīgas reģionā analogajā apraidē šobrīd raida decimetru diapazona 31. frekvenču kanālā, kuru paredzēts izmantot arī ciparu apraidē.

Proti, ciparu apraidē, vienā frekvenču kanālā var pārraidīt daudzkārt lielāku programmu klāstu (6–8), turpretī analogajā – tikai vienu.

«Līdz ar to tiek nelietderīgi tērēti nacionālie radiofrekvenču resursi, mazinot iedzīvotāju iespējas saņemt pēc iespējas plašāku programmu klāstu,» uzsvēra I. Līne.

DB.lv jau rakstīja, ka 1. aprīlī pilnībā uz ciparu TV apraidi Rīgas reģionā pāriet LTV1 un LNT, bet visā Latvijā – no 1.jūnija. Savukārt LTV7 analogajā apraidē visā Latvijā vairs neraida no 1.marta, bet TV5 uz ciparu apraidi pārgāja kopš pērnā gada 1. decembra. Savukārt TV3 savu pozīciju, ko raidorganizācija darīs pēc 1.jūnija, nav paudusi, tikai atgādina vēlmi par palikšanu analogajā apraidē, kas LVRTC radītu 1,6 milj. Ls.

Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) atklātā vēstulē raidorganizāciju TV3 aicina nespēlēt spēlītes un neboikotēt pāreju uz ciparu apraidi, bet pieņemt atbildīgu lēmumu skatītāju un nozares interesēs.

Proti, ja TV3 nevēlas būt iedzīvotājiem brīvi pieejams bezmaksas kanāls, bet kļūt par maksas kanālu, tad raidorganizācijai tas skaidri ir jāpasaka, lai iedzīvotāji netiktu maldināti.

Šādu vēstuli ar aicinājumu, kuru parakstījuši LTV ģenerāldirektors Edgars Kots un LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis, abas televīzijas ir nosūtījušas Satiksmes ministrijai, LVRTC, NRTP, Lattelecom un TV3 Latvija.

Vienlaikus televīzijas vēstulē brīdina, ja pēc 1.jūnija netiks piemēroti vienādi noteikumi visiem un kādai raidorganizācijai tiks «dotas atlaides» vai pagarināts analogās apraides termiņš, LNT un LTV patur tiesības vērsties Konkurences padomē, jo šāda situācija kropļo tirgu.

No ceturtdienas testa režīmā ciparu apraidē sāk raidīt pirmā reģionālā televīzija – Vidzemes TV, DB informēja Lattelecom Komunikācijas daļas projektu vadītāja Līga Bite.

Tas nozīmē, ka tiem skatītājiem Vidzemē, kuri jau pārgājuši uz virszemes ciparu apraidi un aprīkojuši televizorus ar dekoderiem, ir pieejams vēl viens bezmaksas kanāls.

Vidzemes TV ciparu apraidē būs skatāma visā Vidzemē un daļā Ziemeļlatgales – no Ainažiem līdz Balviem.

«Šis mums kā reģionālajai televīzijai ir nozīmīgs tālākās attīstības solis,» uzsver Valmieras TV valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris, paskaidrojot, ja iepriekš šo reģionālo televīziju redzēja tikai 30% Vidzemes iedzīvotāju, tad šobrīd tā pieejama 99% Vidzemes teritorijas.

Vidzemes TV ir pirmā no Latvijas reģionālajām televīzijām, kas saņēmusi Nacionālās Radio un televīzijas padomes (NRTP) atļauju raidīt ciparu formātā.

TV raidorganizācija TV3 Latvia ir vērsusies Konkurences padomē (KP), lai tā izvērtētu vai Lattelecom, valsts mērogā ieviešot digitālo televīziju, ļaunprātīgi neizmanto dominējošo stāvokli.

Lattelecom ir vienīgais tirgus dalībnieks, pie tam - monopolists, kurš, izmantojot zemes raidītāju palīdzību, nodrošina televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā Latvijā, norāda TV3, atzīmējot, ka Lattelecom ir vienīgā iespējamā izvēle jebkurai televīzijai, kura raida vai tuvākajos gados raidīs virszemes digitālajā formātā Latvijā.

Tādējādi TV3 uzskata, ka juridiski digitālās TV ieviešana neatbilst vairākām Konkurences likuma un Eiropas Savienības darbību normām.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijā no 1.jūnija tiks pārtraukta analogā TV apraide. TV ētera kanāli LTV1, LTV7, LNT savu nostāju jau pauduši, bet skaidrības vēl aizvien nav, kas pēc 1.jūnija būs ar TV3, kas paudusi vēlmi vēl visu šo gadu palikt analogajā apraidē.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) informē, ka no 2.jūlija uzņēmums pārtrauc nodrošināt bezmaksas zemes TV apraidē esošās Ogres Televīzijas programmas izplatīšanu. Šādu lēmumu uzņēmuma valde pieņēmusi, jo pēdējā gada laikā raidsabiedrībai ir izveidojies ievērojams parāds par saņemtajiem apraides pakalpojumiem un ar Ogres Televīziju nav izdevies vienoties par tādu parāda atmaksas grafiku, kas apmierinātu abas puses.

«Lēmums pārtraukt Ogres Televīzijas programmu izplatīšanu nebija viegls, esam daudzkārt tikušies ar visām ieinteresētajām pusēm, t.sk. Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, tomēr esošajā situācijā šis bija vienīgais risinājums, kā pārtraukt parāda vēl lielāku pieaugumu. Šis ir pirmais gadījums, kad pārtraucam pakalpojuma sniegšanu bezmaksas apraidē esošai raidsabiedrībai,» uzsver VAS LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Kopš 2014.gada 1.jūnija LVRTC tehniski nodrošina piecu bezmaksas zemes televīzijas apraidē esošo televīzijas programmu izplatīšanu. Līdz ar Ogres televīzijas programmas izplatīšanas pārtraukšanu bezmaksas apraidē paliek vairs tikai četras programmas, kas sadārdzinās apraides pakalpojuma cenu pārējām raidsabiedrībām. «Esam lūguši NEPL sniegt informāciju par nākotnes iecerēm par to, kurš no telekanāliem varētu nodrošināt piekto bezmaksas apraides programmu, lai pārējām bezmaksas apraidē esošajām telekompānijām nepalielinātos izmaksas. Informēsim pārējās raidstacijas par iespējamajām izmaiņām,» norāda J.Bokta.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) līdz 15.decembrim ir lūgusi raidorganizācijām iesniegt pieteikumus par licenču pārreģistrāciju, tādējādi tās būs spiestas definēt vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

Satiksmes ministra Kaspara Gerharda padomniece Inga Spriņķe Db pastāstīja, ka NRTP, saņemot raidorganizāciju pieteikumus, līdz Ziemassvētkiem varētu nosaukt termiņu, kad Latvijā notiks pāreja no analogās uz ciparu apraidi, kā arī datumu, kad Latvijā pilnībā tiks atslēgta analogā TV.

I.Spiņķe sacīja, ka arī pašas raidorganizācijas apliecinājušas gatavību uz ciparu apraidi pāriet pirms ES noteiktā termiņa. Datumi, kas diskusijās tiek minēti, ir 2010.gada 1.marts vai 1.aprīlis.

Ciparu TV ieviesējs Lattelecom jau apliecinājis, ka ir gatavs tam, ka analogā apraide Latvijā varētu tik atslēgta ātrāk pirms Eiropas Savienības regulā noteikta laika, proti, 2012.gada. Arī ciparu TV infrastruktūras nodrošinātājs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), norāda, ka ir ieinteresēts, lai TV raidorganizācijas pēc iespējas ātrāk un vienlaicīgi pārietu uz ciparu apraidi.

TV3 Latvia analogajā apraidē vēlas palikt vēl vismaz pāris mēnešus, tāpēc tuvākajās dienās turpinās sarunas ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC), informēja TV3 latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

Viņa atgādināja, ka LVRTC raidorganizācijaii 30. aprīlī nosūtīja līgumprojektu ar piedāvājumu palikt analogajā apraidē. To izvērtējot TV3 nolēma piedāvājumu pieņemt, tomēr ceturtdien, tiekoties ar LVRTC, raidorganizācijai tika piedāvāts konkrētais līgumprojekts ar grozījumiem. B. Zūzena pieļāva, ka tas tiek darīts, lai TV3 Latvia šo līgumu nenoslēgtu.

Vienlaikus viņa norādīja, ka LVRTC piedāvāja augstāku apraides maksu nekā sākotnēji atsūtītajā līgumprojektā. Apmēru viņa nevēlējās atklāt, bet tas ir gandrīz divas reizes augstāks nekā sākotnējais.

Tādējādi sanāk, ka TV3 Latvia Ir gatava maksāt LVRTC augstāku maksu par palikšanu analogajā apraidē nekā raidorganozācijai būtu jāmaksā Lattelecom, pilnībā pārejot uz ciparu apraidi.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

«Neizklausās loģiski, ka TV3, kas iepriekš uzsvēra ciparu apraides dārdzību, tagad ir gatavi maksāt dārgāk un vieni paši uzturēt analogo apraidi, par ko iepriekš maksāja četri sabiedriskie un nacionālie kanāli kopā.»

Šāds TV3 lēmums ar biznesa loģiku nebūtu pamatojams, tā TV3 paziņojumu par palikšanu analogajā apraidē reģionos arī pēc 1.jūnija, DB vērtēja Lattelecom Mārketinga dienesta direktors Toms Ābele.

Vienlaikus, viņš atgādina, ka Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir apliecinājis, ka analogā apraide visā Latvijā, kā iepriekš plānots, tiks atslēgta 1.jūnijā.

«Tāpat LVRTC tikko ir paziņojis, ka nekādas vienošanās ar TV3 šajā jautājumā nav. Tas arī būtu absolūti ekonomiski neloģisks lēmums Latvijas valstij, kurai viena privāta kanāla dēļ nāktos uzturēt novecojušu infrastruktūru un bezjēdzīgi tērēt valsts resursus,» ir pārliecināts Lattelecom Mārketinga dienesta direktors.

Televīzijas kanāls LNT, visticamāk, arī turpmāk saglabās bezmaksas kanāla statusu, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Savukārt TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena konkrētu atbildi nesniedz.

Beigu termiņš, kad raidorganizācijām jāsniedz pieteikumus par licenču pārreģistrāciju NRTP, ir 15.decembris, tādējādi TV3 un LNT būs spiestas definēt, vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

TV kanāla pāreja no analogās un ciparu apraidi notiks pakāpeniski, un LNT ģenerāldirektors pieļauj, ka tas varētu notikt, sākot no nākamā gada 1.marta. Sākotnēji pārejas process varētu būt Rīgā, kam sekotu lauku reģioni. Gala lēmums šajā jautājumā nav pieņemts un diskusijas turpinās.

A.Ēķis arī atgādināja, ka TV5 jau no 1.decembra veiksmīgi pilnībā ir pārgājis no analogās un ciparu apraidi. Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka arī pārējie TV kanāli pakāpeniski domā par iekļaušanos tikai ciparu apraidē.

«Šodien, kad publiski izskanējusi ziņa, ka TV3 un LNT ir «nolēmušas palikt bezmaksas apraidē», ir vairāk nekā skaidrs, ka komerctelevīziju draudi pamest apraidi jau no paša sākuma bija cinisks blefs un skatītāju maldināšana, lai izspiestu no valsts savam biznesam izdevīgākus nosacījumus, ko tuvākajā laikā sabiedrība, visticamāk, arī sagaidīs,» vērtē Lattelecom.

Jau vēstīts, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inārai Mūrniecei komerckanāli LNT un TV3 ir solījuši nākamgad palikt bezmaksas apraidē.

Lattelecom atgādina, ka abas televīzijas ir noslēgušas apraides līgumu ar Lattelecom, kas ir spēkā līdz 2013. gada beigām. Tāpat uzņēmums akcentē, ka raidorganizācijas nebija gatavas nedz tehniski, nedz no biznesa viedokļa pamest apraidi, jo nevienai no tām nebija uzsāktas sarunas ar kabeļoperatoriem par satura pārraidīšanu citā formātā, ja tās gadījumā pamestu bezmaksas apraidi.

TV3 un LNT signāla apraide virszemes televīzijā nodrošina iespēju šos kanālus bez maksas redzēt ne tikai TV skatītājiem visā Latvijā, bet arī kabeļoparatoriem, kas ņem signālu no ētera un pārraida tālāk saviem skatītājiem.

Komerckanāli LNT un TV3 ir solījuši nākamgad palikt bezmaksas apraidē, apliecināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece.

Tas nozīmē, ka tiem skatītājiem, kas televīziju skatās virszemes apraidē arī nākamajā gadā būs pieejami četri nacionālie kanāli - LTV1, LTV7, kā arī LNT un TV3.

«Abi nacionālie komerctelevīziju kanāli ir solījuši palikt bezmaksas apraidē. Tas ir tāds labs signāls tam, ka nacionālie komerckanāli ir sapratuši, ka viņu situācija Saeimā un valdībā ir zināma, un Saeima ķērusies pie tās risināšanas,» intervijā Latvijas Radio sacīja Mūrniece.

Viņa pateicās komerckanāliem par gatavību strādāt finansiāli neizdevīgā situācijā, tādējādi nākot pretī sabiedrībai.

Jau vēstīts, ka TV3 un LNT bija brīdinājušas, ka no 1.janvāra tās varētu izstāsties no bezmaksas piedāvājuma virszemes apraidē. Televīzijas pamatoja, ka uzņēmuma Lattelecom prasītā ikgadējā maksa par apraidi, kas ir 650 tūkstoši latu, tām ir par lielu.

Latvijas Neatkarīgā Televīzija (LNT) vienojusies ar Lattelecom par pilnīgu pāreju uz ciparu apraidi un analogās apraides pārtraukšanu, informē LNT pašreklāmas daļas vadītāja Ingūna Sermole.

Sākot no 1.aprīļa LNT pilnībā uz ciparu apraidi būs pārgājis Rīgas apraides reģionā, proti, 70 km rādiusā ap galvaspilsētu, bet no 1.jūnija visā Latvijā.

Latvijā analogo ētera televīziju šobrīd skatās ap 220 tūkst. mājsaimniecību.

Pirmais TV ētera kanāls no analogās apraides pērn decembrī atteicās TV5, LTV7 pilnībā uz ciparu formātu pāries 1.martā, bet LTV1 analogā signāla atslēgšanas grafiks būs tāds pats kā LNT. Savukārt TV3 Latvia apliecinājusi, ka TV kanāls vēl visu 2010.gadu plāno palikt analogajā apraidē.

Lattelecom patlaban ir vienīgais operators, ar kuru nav panākta vienošanās par kanālu LNT un TV3 retranslēšanu, informēja Modern Times Group (MTG) televīzijas un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena.

Viņa uzskata, ka drīzāk Lattelecom ir tas, kas uzvedas augstprātīgi, izmantojot sava tirgus varu un spēka pozīcijas. «Vietā minēt, ka Lattelecom patlaban pieder ap 40% no maksas televīzijas tirgus,» skaidro Zūzena.

Pēc viņas sniegtās informācijas, MTG ir noslēgti retranslēšanas līgumi ar lielāko daļu maksas televīzijas operatoru, tostarp ar Baltkom, Izzi, Elektronisko sakaru komersantu asociāciju (ESKA) un Latvijas Elektronisko komunikāciju asociāciju (LEKA), kā arī Viasat. Līdz ar to kanāli LNT un TV3 nākamgad būs redzami lielākajā daļā maksas TV platformu.

Ņemot vērā, ka visi citi maksas televīzijas operatori noslēguši līgumus ar MTG, bet Lattelecom ir palicis kā vienīgais, kas to nav izdarījis, Zūzenas ieskatā rodas jautājums: «Vai mūsu piedāvātā cena patiešām ir neadekvāta, vai tomēr Lattelecom nav gatavs pielāgoties patērētāju vajadzībām?»

No vienas puses analogās TV atslēgšana Latvijā – iedzīvotājiem rada papildus izmaksas, bet no otras puses ir jautājums, kā turpmākajos gados attīstīsies informācijas sabiedrība kopumā.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, uzsverot, ka virszemes digitālā televīzija paver daudz plašākas tehnoloģiskās iespējas. To ministrs salīdzina ar situāciju uz ceļa, kad zirgu pajūgi ir jānomaina ar mobilām mašīnām.

Tomēr uz jautājumu, vai 1.jūnijā analogie apraides raidītāji tiks izslēgti, K. Gerhards atzina, ka tiks izslēgti, lai gan šobrīd Saeimā turpinās diskusijas, tomēr viņš cer, ka deputāti profesionāli izvērtēs šo jautājumu un pieņems atbilstošu lēmumu.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc viņa datiem iedzīvotāji ir iegādājušies 170 tūkst. dekoderu un 30 tūkst. televizorus, kas atbalsta MPG4 formātu.

Lattelecom kategoriski noraida TV kanālu LNT un TV3 apgalvojumus un netieši paustās spekulācijas par to, ka ciparu apraide izmaksā dārgāk nekā analogā, gluži pretēji – tā ir par 30% lētāka.

Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča Db uzsvēra, ka analogā apraide, kas šobrīd pat nenodrošina 99% Latvijas teritorijas pārklājumu (pieejama 50-87% valsts teritorijas), proporcionāli ir ievērojami dārgāka par ciparu apraidi.

To apliecina LTV piemērs, izlemjot ar nākamā gada 1.martu pilnībā pāriet uz ciparu apraidi un atteikties no analogās apraides, LTV7 ietaupīs 300 tūkst. Ls, atgādināja K.Gabriloviča.

«Pašreizējā televīzijas komerckanālu svārstīšanās izlemt, vai palikt par bezmaksas kanālu vai kļūt par maksas kanālu, ir saistīta ar pašu raidorganizāciju finansiālo stāvokli, ko ietekmējusi ekonomiskā situācija un reklāmas tirgus kritums, nevis ar augstajiem tarifiem par ciparu apraidi,» norādīja K. Gabriloviča, aicinot komerckanālus beidzot šajā jautājumā pieņemt lēmumu un definēt savu statusu.

Telekompānija TV3 arī pēc 1.jūnija reģionos sola palikt analogajā apraidē, bet Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) neapstiprina, ka šāda vienošanās ar raidorganizāciju ir panākta.

LVRTC raidorganizācijai piedāvāja turpināt raidīt analogajā apraidē, DB sacīja TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena, tāpēc TV3 piedāvājumu, kas ir konfedicionāls, turpinās izskatīt.

Vienlaikus TV3 sola lēmumu beigt raidīt analogajā apraidē brīdināt vismaz mēnesi iepriekš.

Savukārt, LVRTC pārstāve Ieva Līne DB uzsvēra, ka nekāda vienošanās ar TV3 attiecībā uz analogo apraidi pēc 1. jūnija nav panākta.

«LVRTC ir nosūtījis jauno, paaugstināto tarifu piedāvājumu TV3, tomēr no telekompānijas nav saņemts nekāds oficiāls dokuments, kas apliecinātu, ka viņi akceptē šo jauno tarifu, kā arī piedāvājuma nosacījumus kopumā,» sacīja I. Līne.

Bezmaksas apraide un must carry principa atcelšana, ko atbalsta TV3 un LNT, ir savstarpēji nesaistāmas lietas, jo lēmums par must carry tiešā veidā neietekmē TV3 un LNT atrašanos bezmaksas apraidē.

Tā norāda MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš, komentējot Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) pausto, ka, pieņemot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz atcelt must carry principu, TV3 un LNT sešu līdz 12 mēnešu laikā atstās bezmaksas ētera apraidi.

Bezmaksas apraidi skatītājam visā Latvijā finansē pats televīzijas kanāls no reklāmdevēju naudas. Maksas televīziju, uz kuru attiecas must carry princips, finansē skatītājs ar savu ikmēneša abonēšanas maksu, skaidro K. Ozoliņš. Vienlaikus norādot, ka jautājums ir par to, vai nacionālās komerctelevīzijas spēj būt rentabli uzņēmumi ilgtermiņā, ražojot nacionālo saturu, un tas ir atkarīgs, nevis no viena must carry principa saglabāšanas vai atcelšanas, bet virknes faktoru, tai skaitā no valsts politikas elektronisko mediju attīstības jomā.

Lai bezmaksas virszemes televīzijas apraidē no 2014.gada 1.janvāra būtu vairāk nekā divi televīzijas kanāli – LTV1 un LTV7, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) būs jāorganizē konkurss sabiedriskā pasūtījuma ietvaros uz trim bezmaksas televīzijas apraidē esošajām kanālu vietām, piešķirot tām valsts budžeta finansējumu.

To paredz ceturtdien, 21.novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ar ko izveido jaunu televīzijas bezmaksas apraides modeli.

Izmaiņas likumā paredz, ka konkursā priekšroka dodama tiem pretendentiem, kuri nodrošinās, ka vismaz piektdaļa no nedēļas raidlaika aizņems Eiropas audiovizuālie darbi, kas sākotnēji veidoti latviešu valodā. Līgumu par sabiedriskā pasūtījuma izpildi NEPLP varēs slēgt uz laiku līdz trim gadiem.

Tāpat grozījumi likumā noteic, ka NEPLP konkursa nolikumā varēs paredzēt, ka tā katru gadu, konsultējoties ar elektronisko plašsaziņas līdzekli un ievērojot nosacījumus un pasūtījuma būtību, pārskata sabiedrisko pasūtījumu un izstrādā un apstiprina elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumu vai programmas gada plānu programmas daļai vai programmai, kas tiek veidota sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

No nākamā gada bezmaksas virszemes TV skatītāji vairs neredzēs TV kanālus TV3 un LNT, jo kanālu īpašnieka MTG vadība ir pieņēmusi lēmumu – mainīt kanālu TV3 un LNT juridisko statusu, no 2014. gada 1. janvāra savus kanālus raidot tikai maksas platformās.

«Televīzijas darbību būtiski ietekmē skatītāju paradumi un jaunākās tehnoloģiju tendences, kas liek mums skeptiski raudzīties uz piecu gadu ilga līguma slēgšanu par bezmaksas apraidi,» skaidro MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena. MTG norāda, ka ietaupītās apraides izmaksas palīdzēs palielināt vietējā satura īpatsvaru.

MTG sagaida, ka lēmums ietekmēs aptuveni 6-7% skatītāju, kuri televīziju pašlaik skatās bezmaksas apraidē. Savukārt, atbilstoši Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) datiem, bezmaksas virszemes TV artava ir lielāka - 10% un vairāk.

Tāpat jāņem vērā, ka šāds MTG lēmums nozīmē to, ka kanāli nevarēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izpildē, par ko iepriekš MTG grupa bija izrādījusi interesi. Likums šobrīd nosaka, ka tie varētu būt 15%, kas no sabiedriskā pasūtījuma tiek novirzīti komercmedijiem. Šāda veida maksājumu MTG, piemēram, saņēma uz pašvaldību vēlēšanām. Jāpiebilst, ka piedalīšanās sabiedriskā pasūtījuma tirgū MTG nozīmētu to, ka ir svarīgi saglabāt vismaz vienu kanālu bezmaksas virszemes TV apraidē.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nav atbalstījusi TV3 un LNT vēlmi par savu programmu retranslēšanu no kabeļoperatoriem pieprasīt samaksu.

Pašlaik likums noteic, ka kabeļoperatoriem nacionālie televīzijas kanāli, kuri virszemes apraidē galalietotājam pieejami bez maksas, retranslējami par brīvu.

Šīs likuma izmaiņas bija viena no komerctelevīziju prasībām, lai tās neizstātos no bezmaksas pakas virszemes apraidē. Otra TV3 un LNT prasība ir iekļauties nacionālā pasūtījuma veidošanā, tādējādi no valsts par raidījumu veidošanu saņemot kopumā 1,3 miljonus latu. Likums šādu iespēju nosaka, taču naudas trūkuma dēļ tas nekad nav pildīts.

NEPLP pārstāvis Sergejs Kārītis aģentūrai BNS apliecināja, ka trešdien komerckanālu prasība noraidīta, jo pašreizējo regulējumu padome uzskata par sakārtotu. Pastāvošais regulējums pieļauj, ka televīzijas kanālam, zaudējot nacionālo statusu, ir tiesības pieprasīt maksu no kabeļoperatoriem.

LTV1 un LNT analogajā apraidē kvalitatīvi var neredzēt arī 80 km no Rīgas, ziņo Dienas bizness.

Lai gan no 1. aprīļa pilnībā uz ciparu TV apraidi Rīgas reģionā, aptuveni 70–80 km rādiusā ap galvaspilsētu, ir pārgājis LTV1 un LNT, tomēr arī citviet daļa mājsaimniecību analogajā apraidē kvalitatīvā attēlā var redzēt vienīgi TV3. Savukārt LTV1 un LNT attēls analogajā apraidē dubultojas, lai gan skaņa ir dzirdama. Piemēram, šāda situācija ir Koknesē, kas no Rīgas atrodas 94 km attālumā.

«70 km rādiuss Rīgas apraides teritorijai parasti tiek minēts tādēļ, ka tā tiek uzskatīta par drošās uztveršanas zonu. Tomēr ir vietas, kur analogās TV signālu varēja uztvert 80 vai vairāk kilometru rādiusā no torņa. Kokneses gadījumā analogās TV signālu, lai skatītos LTV1, var mēģināt uztvert no Viesītes stacijas, bet LNT – no Jēkabpils vai Cesvaines stacijas, attiecīgi pieregulējot antenu,» ieteica LVRTC sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne.