Investējot 20 milj. eiro, AS Stora Enso Latvija kļūs par pavisam cita veida uzņēmumu, jo būtiski kāpinās produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanas apjomus, racionālāk izmantos koksni
Uzņēmums jau ir sācis būvniecības darbus, lai modernizētu kokzāģētavu, kā arī palielinātu tajā pārstrādājamās apaļkoksnes daudzumu, vienlaikus izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas, kas ļauj iegūt maksimāli lielāku derīgās produkcijas iznākumu un to veikt ātrāk. Paralēli tiek plānoti darbi, lai būtiski uzlabotu zāģētās produkcijas ēvelēšanas iecirkni. «Būvniecības darbi rit pilnā sparā, un abu iecirkņu iedarbināšana paredzēta jau nākamā gada pavasarī,» iecerēto grafiku skaidro AS Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Tik iespaidīgu investīciju projektu ir bijis iespējams sākt, pateicoties Latvijas valdības atbalstītajai uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanai. Protams, Ministru kabineta atbalstāmais investīciju projekts ir mazāks nekā uzņēmuma kopējie kapitālieguldījumi. Šā gada augustā valdība nolēma piešķirt Stora Enso Latvija uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 4,076 milj. eiro apmērā par 16,31 milj. eiro vērta projekta realizāciju. Uzņēmums šo nodokļa atlaidi varēs sākt piemērot pēc iecerētā projekta īstenošanas. «Ja nebūtu šāda veida uzņēmuma ienākuma nodokļa atbalsta mehānisma, īpašniekiem būtu bijis mazāk motivācijas šādas investīcijas veikt Latvijā, jo uz ieguldījumiem pretendē arī citas Stora Enso grupā ietilpstošās ražotnes dažādās valstīs,» atzīst U. Deisons.
Trīs daļas
Lielajam investīciju projektam ir trīs atsevišķa sadaļas. «Pirmā sadaļa ir kokzāģētava, kurā paredzēts veikt zāģēšanas tehnoloģiju modernizāciju, kas ne tikai ļaus palielināt pārstrādājamās apaļkoksnes diametru (pašlaik līdz 26 cm), bet arī iegūt maksimāli augstāko lietderīgo iznākumu no izejmateriāla un vienlaikus ievērojami uzlabot ražošanas efektivitāti, tādējādi šī tehnoloģiskā nomaiņa būs sava veida trīs vienā,» stāsta U. Deisons. Pašlaik zāģētavā pamatā tiek pārstrādāti tievkoksnes baļķi, bet pēc modernizācijas tajā varēs pārstrādāt visu diametru priedes un egles zāģbaļķus. Kopumā pērn tika pārstrādāti aptuveni 400 tūkst. m3 zāģbaļķu un saražoti 180 tūkst. m3 zāģētās produkcijas, savukārt pēc investīciju projekta pabeigšanas jau varēs pārstrādāt līdz 550 tūkst. m3 apaļkoksnes un saražot par aptuveni 80 tūkst. m3 vairāk. Lai šo ieceri īstenotu, ir vajadzīgas arī investīcijas koksnes žāvētavu jaudu palielināšanai. Tādējādi otrs virziens ir zāģmateriālu ēvelēšanas iecirkņa izveide. Pēc U. Deisona sacītā, pašlaik uzņēmuma jauda ir saražot tikai aptuveni 5000 m3 ēvelētās produkcijas gadā, bet pēc investīciju projekta īstenošanas šis apjoms būs 10 reizes lielāks un sasniegs 50 tūkst. m3 ik gadu. Faktiski ēvelēšanas iecirkņa jauda tiks palielināta par 45 tūkst. m3 gatavās produkcijas.
Trešais virziens, kura īstenošana gan varētu sākties tikai nākamgad, ir kokskaidu granulu rūpnīcas ar 50 tūkst. t gada jaudu izveide.
Visu rakstu Miljoni dziļākai koksnes pārstrādei lasiet 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness.