Pēdējā pusotra gada laikā rūpniecība Latvijā ir bijusi viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā un pašreizējās tendences liek domāt, ka Latvijas apstrādes rūpniecībā arī šogad gaidāms ļoti labas izaugsmes gads.
Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, šī gada februārī Latvijas rūpniecības ražošanas apjomi auguši +8,7%. Tas ir straujākais pieaugums rūpniecībā kopš pērnā gada septembra un ievērojami pārsniedz ekonomikas kopējo attīstības tempu šobrīd. Mēneša ietvaros liela nozīme ir bijusi enerģētikai, kur dēļ aukstajiem laika apstākļiem ražošana augusi par 12,7%, tomēr veiksmīgs mēnesis padevies arī apstrādes rūpniecība, kur ražošanas apjomi auguši par 7,3%.
Kopējās tendences apstrādes rūpniecībā pēdējā pusotra gada laikā nav būtiski mainījušās. Visstraujākais pieaugums joprojām vērojams metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs, kur ražošanas apjomi februārī auguši par 15-35%. Papildus tam februārī ļoti labus rezultātus uzrādījusi arī ķīmisko vielu ražošana (+40,3% pret iepriekšējā gada februāri) un negaidīti labi rezultāti februārī bijuši arī kokapstrādē (+5,7%), kā arī mēbeļu ražošanā (+7,3%), par spīti tam, ka nelabvēlīgie laika apstākļi iepriekšējos mēnešos ierobežoja kokmateriālu pieejamību un sadārdzināja to cenu.
Apstrādes rūpniecības pieaugumu februārī uz leju pavilka dzērienu ražošana (-9%) un datoru, kā arī optisko iekārtu ražošana (-11,4%), kā arī tikai neliels pieaugums pārtikas ražošanā (+0,9%). Dzērienu ražošanu februārī iespējams jau ietekmējis martā gaidāmais akcīzes likmju kāpums alkoholiskajiem dzērieniem, savukārt datoru un optisko iekārtu ražošana vairākus gadus pēc kārtas ir augusi ar divciparu skaitli, un ražošanas apjomu stabilizēšanās šajā nozarē nav nekas negaidīts.
Skatoties uz pirmo divu mēnešu rezultātiem apstrādes rūpniecības jādomā, ka nozare arī šogad būs viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā. Vietējo ražotāju noskaņojums joprojām ir pozitīvs un ārējais pieprasījums stabili aug. Janvārī pasaules tirdzniecība dolāru izteiksmē augusi par +16,8% pret iepriekšējo gadu, kas ir lielākais pieaugums kopš 2011. gada. Tā ir ļoti laba ziņa mūsu ražotājiem, jo aptuveni divas trešdaļas no saražotā tiek eksportēts. Papildus tam pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal sākušas augt investīcijas apstrādes rūpniecībā. Pērnā gada pēdējā ceturksnī tās palielinājušās par 21,2% un tas ievērojami mazina risku, ka atsevišķos rūpniecības segmentos šogad varētu pietrūkt ražošanas kapacitātes.
Tomēr pēdējos mēnešos ne visi signāli ir tikai pozitīvā virzienā. Februārī nedaudz negaidīti sabremzējies rūpniecības izaugsme Igaunijā un Lietuvā, un kopš gada sākuma pasliktinājies ražotāju noskaņojums Eiropā, kā arī atsevišķās Āzijas valstīs. Lai gan noskaņojuma rādītāji kopumā joprojām ļoti labā līmenī, tomēr to kritums, visticamāk, liecina par pieaugošajiem protekcionisma un pasaules tirdzniecības ierobežojumu riskiem. Šobrīd šīs tendences Latviju tiešā veidā neskar, jo galvenais mūsu eksporta noieta tirgus ir Eiropas Savienība (ES) un ASV nesen piemērotie tarifi tērauda, kā arī alumīnija izstrādājumu importam uz ES šobrīd netiek attiecināti. Tomēr šie tarifi nav labs signāls un to paplašināšana varētu ietekmē arī Latviju. Mūsu ekonomika ir ļoti atkarīga no tirdzniecības ar citām valstīm un jebkādi tirdzniecības ierobežojumi bremzētu ES kopējo ekonomikas attīstību, un to sajustu arī uzņēmēji Latvijā. Vienlaikus gan par apstrādes rūpniecības perspektīvām 2018. gadā šobrīd esmu pietiekami optimistisks un, ja vien pasaules līmenī nesākas ievērojami tirdzniecības ierobežojumi, tad Latvijas apstrādes rūpniecība šogad varētu augt par +5-7%.