Latvijā mikrouzņēmuma nodokli maksā aptuveni 11% saimnieciskās darbības veicēju, taču ieņēmumos tie dod vien 0,61% no kopējiem nodokļiem ieņēmumiem, aģentūrai BNS norādīja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.
Viņš uzsvera, vērtējot mikrouzņēmuma nodokļa mērķa sasniegšanu laika posmā no 2010.gada līdz 2014.gadam, ir nozīmīgi vērtēt sasniegtos rādītājus un to dinamiku. «2014.gada novembrī jau ir reģistrēti vairāk nekā 40 tūkstoši mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, aptuveni divas trešdaļas no visiem maksātājiem ir dibināti SIA juridiskajā formā. Savukārt 91% no mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem - SIA īpašniekiem – vienlaikus ir dalībnieki arī citās saimnieciskās darbības formās. Mikrouzņēmums šīm personām nav vienīgais saimnieciskās darbības veids. 2013.gadā mikrouzņēmuma nodokļa kopējie ieņēmumi bija 41,1 miljons eiro, un šim apmēram ir tendence augt katru gadu, tomēr jānorāda, ka tas ir tikai 0,61% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem,» atzīmēja Jarockis.
Pēc viņa teiktā, salīdzinoši mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji ir aptuveni 11% no visiem saimnieciski aktīvajiem nodokļu maksātājiem, un šo režīmu piemēro aptuveni 10% no visiem darba ņēmējiem. «Tādējādi ir redzama disproporcija starp nodokļu maksātāju daudzumu un nodokļa īpatsvaru. 2013.gadā populārākā MUN maksātāju darbības sfēra bija profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšana, kur ietilpst arī grāmatvedības un juridiskie pakalpojumi, kas norāda, ka liela daļa mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju nav tādi, kuriem trūkst zināšanas un kuriem pēc būtības būtu jāatvieglo administratīvais slogs. Kopumā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju darbības sfērās dominē pakalpojumu sniegšana,» atzīmēja Jarockis.
Viņš norādīja, ka laika posmā līdz 2013.gada 31.decembrim sociālajai apdrošināšanai reģistrēto mikrouzņēmuma darbinieku kopējais skaits bija 108,7 tūkstoši un 52% no minētajām personām darbinieka vai pašnodarbinātās personas statuss ir bijis jau pirms mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanas. Tātad vairāk nekā puse darbinieku nav mikrouzņēmuma nodokļa režīma sākotnējā mērķa grupa, uzsvēra Jarockis.
«Ja mikrouzņēmuma nodokļa režīmu izmanto kā papildu saimnieciskās darbības modeli, tad viennozīmīgi šis režīms nekalpo kā saimnieciskās darbības uzsākšanas stimuls, bet tikai kā izdevīgs nodokļu režīms. Ja liela daļa mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju darbinieku tieši pirms režīma piemērošanas bija darba attiecībās, tad arī mērķis šo režīmu piemērot bez darba palikušiem iedzīvotājiem ir tikai daļēji sasniegts, jo ievērojama daļa šo modeli izmanto, lai optimizētu darbaspēka izmaksas, darbiniekiem liekot dibināt mikrouzņēmumu un turpmāk iepriekš algotā darba ienākumus izmaksājot mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam. Šo konstatēto manipulāciju dēļ ir virzīti vairāki grozījumi normatīvajos aktos, lai novērstu modeļus, kad darba algu transformē par saimnieciskās darbības ienākumu,» skaidroja Jarockis.
Viņš uzsvēra, ka Saeimā iesniegtais likumprojekts nerisina nevienu no identificētajām problēmām. «Šogad likumā paredzētais pieaugums mikrouzņēmuma nodokļa apgrozījumam virs 7000 eiro uz 11% nav vērtējams kā būtisks nodokļu sloga kāpums, jo vienalga tas paliek būtiski zemāks kā standartrežīmā, ko ar savu rīcību parāda arī mikrouzņēmuma nodokļa lietotāji, kuru skaits turpina augt tikpat strauji kā iepriekš,» atzīmēja FM Komunikācijas departamenta vadītājs.
FM uzskata, ka darbu pie mikrouzņēmuma nodokļa režīma izvērtēšanas ir jāpaveic un priekšlikumi izmaiņām būtu jāizstrādā valdībā, izvērtējot visus argumentus, nevis steidzami veicot izmaiņas, kas, nerisinot identificētās problēmas, neradīs stabilitāti uzņēmējiem, kuri saprot, ka agri vai vēlu būs jāveic realitātei atbilstošas korekcijas.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service kritizēja FM pozīciju attiecībā uz mikrouzņēmuma nodokļa izmaiņām. Ministre uzsvēra, ka FM ideju par mikrouzņēmuma nodokļa likmes atgriešanu 9% apmērā nevērtē no uzņēmējdarbības vides viedokļa, bet gan tikai no budžeta ieņēmumiem.
Pašlaik attiecīgie grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā atrodas Saeima, kur Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu gatavo apstiprināšanai pirmajā lasījumā.