Tos, kuri strādā vairākos mikrouzņēmumos, jaunais likums par mikrouzņēmuma nodokli, ietekmēs negatīvi, taču daudzi cilvēki strādā tikai vienā mikrouzņēmumā, un uz viņiem šī problēma neattiecas, intervijā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsver, ka situācija mikrouzņēmumu jomā nav bijusi normāla, un viņš zina gadījumus, gad viens cilvēks strādāja 28 mikrouzņēmumos, taču, pēc viņa domām, aizliegums strādāt vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā, arī ir nepareizs. «Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos, tas būtu normāli,» viņš uzskata.

«Es uzskatu, ka, ja cilvēks var strādāt 4-5 uzņēmumos, kaut arī dažas stundas, tas ir labi, taču tagad mēs ejam pa citu ceļu. Mēs sakām: «Jo tu vairāk strādā, jo sliktāk». Tā ir nepareiza stratēģija,» uzsvēra LTRK vadītājs.

Endziņš pieļauj, ka jauno mikrouzņēmumu ierobežojumu dēļ šo uzņēmējdarbības formu reģistrēs aizvien mazāk uzņēmēju, taču vienlaikus viņš izteica cerību, ka regulējums mazajam biznesam būs ilgtermiņa. «Mēs darām visu, lai šāds regulējums paliktu, taču jāatzīst gan, ka pēdējo gadu laikā tas ir diezgan izbojāts,» paziņoja J. Endziņš.

Mikrouzņēmuma nodokļa jomas regulēšanā no valsts institūciju puses vērojama pilnīga haltūra

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem – aptuveni 44 tūkstošiem personu – līdz 1. augustam tika solīts valdības apstiprināts saraksts par tām nozarēm, kurās turpmāk mikrouzņēmuma nodokļa režīmu vairs nevarēs piemērot. 1. augusts kā nācis, tā pagājis, oficiāla saraksta joprojām nav. Pareizāk sakot, neoficiāli kaut kāds saraksts gan medijos noplūda, bet tas noteikti nevarēja būt īstais saraksts, jo kāda Latvijas ministrija taču nevarēja «uzražot» tik absurdu dokumentu, kuru lasot jāšaubās par veselo saprātu.

Šajā «neīstajā» sarakstā bija iekļauta 41 uzņēmējdarbības nozare. Iespējams, ka šis saraksts bija pārņemts no Kuveitas vai no kādas citas derīgo izrakteņu lielvalsts, jo tajā bija norādīts, ka naftas, gāzes, ogļu un metāla rūdas ieguves nozarēs strādājošiem uzņēmumiem nevar tikt piemērots mikrouzņēmuma nodokļa statuss. Interesanti, cik mikrouzņēmumu vai vispār jebkādu uzņēmumu Latvijā šajās nozarēs darbojas? Tad jau nevajag apstāties tikai pie šīm jomām, vajag ierakstīt, ka arī kodolenerģijas vai starpplanētu izpētes jomā Latvijā nevar dibināt mikrouzņēmumus. Ir jāpieiet vai nu bez pilnīgas izpratnes, vai ārkārtīgi pavirši šāda saraksta veidošanai, lai ierakstītu, ka automobiļus un to virsbūves nevar ražot mikrouzņēmums, vienlaikus uz lidmašīnu, kuģu un vilcienu ražošanu neattiecinot šādus ierobežojumus. Pēc šī principa Rīgas Vagonbūves rūpnīca mierīgi var pāriet uz mikrouzņēmuma statusu, kamēr autobusu ražotājam AMO Plant tas ir liegts. Profesionāla pieeja būtu, ja šāda saraksta veidotājs apkopotu informāciju par konkrētajām nozarēm – tās lielumu tautsaimniecībā, nodokļu pienesumu, cik daudz šajā nozarē ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, cik parastā nodokļu režīma uzņēmumu, kādas ir šīs nozares prognozes, tad arī visiem būtu saprotams, kāpēc tā vispār tiek iekļauta sarakstā.

Sakarā ar gaidāmo Saeimas balsojumu par Mikrouzņēmuma nodokļa likmi gribam vērst Saeimas un sabiedrības uzmanību uz, mūsuprāt, izšķiroši svarīgiem faktoriem, kurus būtu obligāti jāņem vērā, lemjot par jebkādām izmaiņām Mikrouzņēmuma nodokļa likmē un piemērošanas kārtībā.

Joprojām nemainīgs ir uzstādījums, ka mazais un vidējais bizness Latvijā ir īpaši atbalstāmas uzņēmējdarbības formas. Šo uzstādījumu atbalsta gan uzņēmēju organizācijas, gan politiskās partijas, kuru priekšvēlēšanu solījumi mums visiem vēl ir svaigā atmiņā. Atcerēsimies, ka mikrouzņēmuma nodoklis tika ieviests tieši ar mērķi atvieglot uzņēmējdarbības uzsākšanu un birokrātisko slogu. Šobrīd uzņēmēji praksē redz, ka šāda nodokļa maksātāja formas ieviešana bija pareizs lēmums, tā strādā, reāli atvieglojot uzņēmējiem ikdienas darbu, samazinot atskaišu un grāmatvedības darbību apjomu. Noteiktā likme 9% apmērā ir pierādījusi sevi kā realitātei atbilstošu, taisnīgu nodokļa apmēru no ienākumiem, kuri nepārsniedz Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem noteikto maksimālo gada apgrozījumu. Realitāte rāda, ka pie esošās situācijas ekonomikā tā ir dzīvotspējīga uzņēmējdarbības forma, atbilstoša valsts prioritātei – mazā un vidējā biznesa attīstībai.

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 10.novembrī, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību.

Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē, informē saeimas Preses dienestā.

Likuma grozījumi rosināti, jo vairāku gadu garumā MUN režīmā konstatētas vairākas nepilnības, tostarp tas plaši tiek izmantots nodokļu optimizācijas nolūkos. Šāda prakse kropļo konkurenci, kā arī MUN režīmā nodarbinātajiem ir ļoti mazas sociālās iemaksas, kas rada sociālā nodrošinājuma risku nākotnē, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi paredz, ka no nākamā gada mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju.

No 2018. gada mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un tajos strādājošajiem sāksies jauna ēra.

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Proti, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja maksimālais apgrozījums būs tikai 40 000 eiro pašreizējo 100 000 eiro vietā.

Tomēr būtiskākā izmaiņa skar šāda nodokļa maksātāja darbiniekus, jo ir akceptēta prasība, kas nosaka, ka fiziskā persona vienlaicīgi var tikt nodarbināta tikai vienā mikrouzņēmumā. Turklāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, no pretendenta saņems rakstisku apliecinājumu, ka tas nav nodarbināts jau pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Lai šī norma nekļūtu par formālu, tad VID nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju, ja tas būs nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

Saeima ceturtdien noraidīja opozīcijās deputātu rosināto mikrouzņēmuma nodokļa saglabāšanu 9% apmērā.

Par grozījumiem balsoja 33 deputāti, pret bija 33 deputāti, bet atturējās - 22.

Opozīcijā esošā partija No sirds Latvijai rosināja atcelt 11.Saeimā pieņemtos grozījumus mikrouzņēmumu nodokļa likmē, paredzot ieviest palielinātu mikrouzņēmumu nodokli - ar apgrozījumu virs 7000 eiro 2015.gadā paredzot ieviest 11% likmi, 2016.gadā - 13%, bet no 2017.gada - 15%.

No sirds Latvijai vadītāja Inguna Sudraba parlamenta sēdē uzsvēra, ka mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanai nav ekonomiska pamata un tas ir bijis politisks lēmums, kas pieņemts pretēji nevalstisko organizāciju un nozaru asociāciju viedoklim. Eksperti uzskata, ka gadījumā, ja mikrouzņēmuma nodokļa likme ir virs 13%, tad uzņēmējiem vairs nebūs ekonomiska pamata izvēlēties būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) iebilst pret sasteigtiem un nepārdomātiem grozījumiem Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, informē LDDK.

Šonedēļ Saeimā tiks skatīti grozījumi, kuros paredzēts noteikt nozares, kurās mikrouzņēmuma nodoklis nevarētu tikt piemērots. Turklāt tiek paredzēts, ka grozījumi faktiski stātos spēkā ar atpakaļejošu datumu.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: «2014.gada rudenī LDDK ar Finanšu ministriju parakstīja Nodokļu politikas stratēģiju 2015.-2017.gadam, kurā noteikts, ka jānodrošina nodokļu sistēmas stabilitāte un paredzamība, kā arī nodokļu sistēma, cik vien iespējams, jāvienkāršo un jāuzlabo tās administrēšana. Izmaiņas, kas patlaban tiek rosinātas Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, ir skaidrā pretrunā ar visiem šiem nosacījumiem. Gribu atgādināt, ka pats būtiskākais ir – nodokļu sistēmai jābūt paredzamai un stabilai, lai uzņēmumi zina, ar ko rēķināties. Mikrouzņēmuma nodokļa likums nesen jau ir ticis grozīts, un nav pieļaujams tik īsā laikā to mainīt atkal, sistēmu vēl vairāk sarežģījot.»

Pēc ļoti garām un asām debatēm Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību.

Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Par grozījumiem nobalsoja 57 deputāti, savukārt 32 politiķi balsoja pret.

Debates par 40 likumprojekta grozījumiem iesniegtajiem priekšlikumiem sākās vēl otrdien vakarā, tām turpinoties visu trešdienu un ceturtdienu, tādējādi kopumā prasot aptuveni 16 stundas, kļūstot par vēsturiski ilgāk debatēto budžetu pavadošo likumprojektu.

Deputāte Ļubova Švecova šo likumprojektu nodēvēja par "šedevru", uzsverot, ka tas tostarp ir "mazo uzņēmumu iznīcināšanas šedevrs". Opozīcijas deputāti kopumā bija ļoti negatīvi noskaņoti par piedāvātajām izmaiņām, asu kritiku veltot gan grozījumu kvalitātei, gan to ietekmei uz uzņēmējiem, kuri līdz šim strādājuši MUN režīmā.

«Viens no izaicinājumiem ir mikrouzņēmumu nodoklis, kas pēc mūsu aplēsēm budžetam rada 200 – 250 miljonu eiro lielus zaudējumus,» saka finanšu ministrs Jānis Reirs

Vietējiem uzņēmējiem un arī investoriem patīk stabilitāte. Vai Latvijā nodokļi nemainās pārāk bieži?

No 2011. gada nav paaugstināts neviens pamatnodoklis. No 2011. gada PVN ir samazināts par 1%, iedzīvotāju ienākuma nodoklis – no 26% uz 23%, arī sociālais nodoklis samazināts gan darba devēju pusē, gan darba ņēmēju pusē par pusprocentu. Tas nozīmē, ka mēs esam vienīgā Eiropas Savienības valsts, kura ir samazinājusi nodokļus tādā apjomā laikā pēc krīzes. Pārsteidz arī tas, ka, piemēram, Igaunija no nākamā gada palielinās iedzīvotāju ienākuma nodokli par 1%, arī Čehija palielinās šo nodokli par 1%. Un vēl dažas «neeirozonas» valstis Eiropas Savienībā arī to palielinās par 1%. Tas nozīmē, ka Latvija ir uz pareiza ceļa, mēģinot turēties zemāko nodokļu zonā, tāpat arī rūpēties par to, lai šie nodokļi paliktu tādā līmenī. Viennozīmīgi – ir arī lieli izaicinājumi. Viens no tiem ir nodokļu iekasējamība. Bieži jautā, kāpēc mums ir līdzīga nodokļu sistēma kā Lietuvā un Igaunijā, bet nodokļu iekasējamība ir stipri zemāka. Viens no izaicinājumiem ir mikrouzņēmumu nodoklis, kas, pēc mūsu aplēsēm, budžetam rada 200–250 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tas ir 1% no IKP, kas ir ļoti nozīmīgi. Varētu ļoti daudz finansiālu problēmu atrisināt, ja mums būtu tāda pati nodokļu sistēma kā kaimiņiem.

Lielākā problēma ir tā, ka joprojām neesam iemācījušies šķirot – tiek pieļauta vai nu pilnīga patvaļa, vai arī ieviests totāls aizliegums

Nav šaubu, ka krīzes laikā ieviestais mikrouzņēmuma nodokļa režīms bija īstais risinājums pareizajā brīdī. Pretējā gadījumā ievērojams skaits darbu zaudējušo cilvēku vai nu «sēdētu uz pabalstiem», vai darbotos pelēkajā ekonomikā. Mikrouzņēmuma nodoklis deva iespēju savam biznesam sadūšoties arī tiem, kas līdz tam sevī uzņēmēja garu nebija saskatījuši. Daudzi pamēģināja, daļai izdevās, citiem atkal neizdevās, bet vēl kāds mikrouzņēmuma nodoklī saskatīja shēmošanas iespējas un rezultātā dažs labs uzņēmums apauga ar mikrouz- ņēmumiem kā celms ar suņusēnēm. Skaidrs, ka no tautsaimniecības veselības viedokļa lekni sazēlušo mikro- uzņēmumu dārziņu vajadzēja paravēt, taču šobrīd ravēšana diemžēl līdzinās nolīdzināšanai līdz ar zemi.

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Mikrouzņēmuma nodoklis pamudinājis rokdarbnieci Rūtu Šulti dibināt uzņēmumu SIA Adijumi.lv, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Mikrouzņēmuma nodoklis mani pārvilka no pašnodarbinātās uz SIA,» viņa saka. Pašnodarbinātajam jāmaksā ienākuma nodoklis 24% apmērā no peļņas, savukārt mikrouzņēmuma nodoklis ir 9% no apgrozījuma. Viņas gadījumā šis statuss esot izdevīgāks.

Kad iepriekš DB rakstīja par Rūtu, viņa nodarbojās tikai ar adīšanu. Pāris gadu pastrādāja biroja darbu un tad arī saprata vērtību tām astoņām stundām, kurās nevar adīt, kārtot vietni vai aizbraukt pēc dzijas. «Varbūt šķiet vienkārši un saprotami, bet, kamēr ar to nebiju saskārusies, nesapratu, cik svarīgs ir laiks, kuru varu plānot, kā gribu. Protams, ir spriedze par to, ka man nav ikmēneša algas, bet tagad man atkal vairāk laika atliek tieši adīšanai. Tomēr, arī strādājot par lietvedi, daudz ko ieguvu. Sakārtoju adījumiem visu dokumentāciju tā, ka jebkurā brīdī var atrast vajadzīgo,» atzīst Rūta. Pirms gada viņa aizgāja no darba, jo secināja, ka, sākoties rudens sezonai, abus apvienot nebūs iespējams. «Kad sākās daudz pasūtījumu, adīju līdz trijiem naktī un jau septiņos cēlos, lai astoņos būtu darbā. Taču arī darbā ne par ko citu nevarēju padomāt, kā tikai par termiņiem un to, ko nepaspēšu izdarīt. Vairākus pasūtījumus nācās atteikt, jo nevarēju tos izpildīt. Aizgāju no darba novembrī, kas varbūt bija nedaudz par vēlu, jo decembrim nevarēju kvalitatīvi sagatavoties,» atminas Rūta.

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji ir pārsteigti par ideju paaugstināt šī nodokļa apmēru un vienlaikus cer, ka pēc Saeimas vēlēšanām nebūs jāsaskaras ar kārtējiem tā «maigās likvidācijas» mēģinājumiem.

Parlamenta vēlēšanas ir sava veida iespējas un vienlaikus draudi mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, tomēr šoreiz par šīs kategorijas uzņēmēju pārsteigšanu parūpējās veselības ministre Anda Čakša. Intervijā DB 06.07.2018. viņa sacīja, ka «viens no problēmjautājumiem gan ir par mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, jo tas ir legāls nodokļu režīms. Iespējams, jādomā par šā nodokļa likmes paaugstināšanu, lai mikrouzņēmēji būtu sociāli apdrošināti un varētu saņemt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Kamēr tas nav izdarīts, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tāpat kā jebkurš cits sociāli neapdrošināts iedzīvotājs, kuru neapdrošina valsts, var brīvprātīgi pievienoties sistēmai. Tas ir ļoti viegli izdarāms, turklāt apdrošināšanas maksājums gadā ir daudzkārt zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā».

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šorīt izplatītā paziņojumā atgādina, ka, sākot ar 2017.gadu, mainās mikrouzņēmumu nodokļa likme un tajā vairs netiek ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tāpēc mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir pienākums veikt obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku.

Mikrouzņēmumu nodokļa likme nākamgad tiek samazināta līdz 5 procentiem, bet, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu par katru mikrouzņēmuma darbinieku ir jāveic obligātās iemaksas no obligāto iemaksu objekta, kas nevar būt mazāks par trīs ceturtdaļām no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.

Obligātās iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekam aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kāda ir noteikta darba ņēmējam un darba devējam (vispārējā gadījumā 34,09 %).

Piemērs:

Mikrouzņēmuma darbinieka alga ir 400 eiro. Summa, no kuras tiek aprēķinātas obligātās iemaksas, nedrīkst būt mazāka par ¾ no valstī noteiktās minimālas mēneša algas (2017.gadā tā būs 380 eiro).

Otrdien, 22. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatītas un atbalstītas izmaiņas mirkouzņēmumu nodokļa likumā. Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts sociālo apdrošināšanu tās paredz pakāpeniski ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem, gan darba ņēmējiem, kuri strādā pie darba devējiem, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā, informē Finanšu ministrija.

Lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ietvertā mērķa sasniegšanu, ir izstrādāti grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa tiks ieviesta, sākot ar 2017. gadu, nodrošinot 2016. gadā darba devējiem iespēju izvēlēties savai saimnieciskajai darbībai atbilstošu nodokļu maksāšanas režīmu un pielāgot programmatūru atbilstoši jaunajam regulējumam, savukārt valsts iestādēm - laiku informācijas sistēmu pielāgošanai. 2017. gadā būs pārejas periods, uzsākot iemaksu veikšanu no trim ceturtdaļām minimālās algas. Savukārt 2018. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas paredzēts veikt no pilnas minimālās algas (2015. gadā minimālā alga ir 360 eiro, tad pilna minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksa būtu 122 eiro apmērā).

Aptuveni pirms nedēļas Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu no 2021. gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Tostarp paredzēts ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un par vienu procentpunktu plānots samazināt sociālās iemaksas.

Šāda mētāšanās ar 1% uz priekšu un atpakaļ liecina par ļoti nenopietnu attieksmi. Vēlos arī dalīties pārdomās par to, vai un kā minimālā sociālā iemaksa 170 eiro apmērā tiks ieturēta no pusslodzē strādājošajiem, kuri, iespējams, nesaņem minimālo algu.

"Mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku

Samazinot sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, esam nonākuši tur, kur bijām iepriekš - laika periodā no 2014. gada līdz 2017. gadam, kad kopējā sociālo iemaksu standartlikme bija 34,09%. Tālāk seko trīs gadu periods ar likmi 35,09% un ar nākamo gadu atkal 34,09%. Finanšu ministrs gan ir norādījis, ka tas uzlabos mūsu uzņēmēju konkurētspēju, tomēr, manuprāt, biežās nodokļu izmaiņas traucē uzņēmējdarbības attīstībai. Šobrīd uzņēmējiem jau tā ir grūti plānot uzņēmuma darbību Covid-19 radītās krīzes dēļ, un "mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku. Pēdējo dienu informācija par iespējamu nodokļu izmaiņu atlikšanu par pusgadu, līdz nākamā gada 1. jūlijam, jāuztver kā pozitīvs solis, jo tiek pagarināts laika periods, lai izsvērtu un pārdomātu nodokļu sistēmas sakārtošanas praktisko pusi un aprēķināšanas metodikas nianses. Turklāt visiem nodokļu maksātājiem būs iespēja izprast izmaiņas un noskaidrot savu gaidāmo nodokļu maksāšanas režīmu.

Lai arī ar nākamā gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus skars būtiskas izmaiņas - nodokļa likme tiks samazināta un par katru darbinieku būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tomēr pastāv bažas, ka liela daļa šī nodokļa maksātāju par to nezina vai nav iedziļinājušies. To apliecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja uzņēmumu tīklā Business Network.

Lai uzņēmējiem palīdzētu izprast gaidāmās pārmaiņas, Swedbank Finanšu institūts ir izstrādājis rīku, ar kura palīdzību ikviens mikrouzņēmējs var aprēķināt paredzamo ietekmi uz nodokļu nomaksu. Tas pieejams mājas lapā www.businessnetwork.lv.

Aptaujas dati rāda, ka 36% uzņēmumu nav informēti par gaidāmajām izmaiņām un to, kā tas skars viņu saimniecisko darbību. Piektdaļa (22%) atzīst, ka ir gana zinoši un arī turpmāk izmantos mikrouzņēmumu nodokļa formu. Vēl 5% apsver iespēju pāriet uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmu, savukārt 13% plāno pārtraukt sava uzņēmuma darbību.

«Teju katrs gads līdz šim nesis kādas jaunas izmaiņas mikrouzņēmējiem, kas prasa laiku, lai pierastu un piemērotos. Arī nākamais gads nav izņēmums. No 2017.gada tā dēvētajiem mikrouzņēmumiem par katru darbinieku būs jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas apmēra, pretī saņemot zemāku mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Jāsaka, ka šāda likuma korekcija ir samērā pamatota - lai nodrošinātu vismaz minimālu sociālo aizsardzību tiem darbiniekiem, pret kuriem šis nodokļu režīms šobrīd nav vēlīgs. Tomēr jaunais regulējums var nozīmēt arī mazāku sociālo aizsardzību darbiniekiem tajos uzņēmumos, kuri strādā ar vidēji lielu apgrozījumu un mazu darbinieku skaitu. Piemēram, uzņēmumam ar apgrozījumu 50 tūkstoši eiro gadā un vienu darbinieku šobrīd VSAOI sastāda 244 eiro mēnesī, kamēr nākamgad tās būs no minimālās algas apjoma – 97 eiro mēnesī. Taču uzņēmumiem ar lielāku darbinieku skaitu izmaiņas var radīt būtisku nodokļu sloga pieaugumu. Tas neapšaubāmi rada pamatu pārdomāt atbilstošāko uzņēmējdarbības formu savai saimnieciskajai darbībai,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Kopš mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) ieviešanas diskusiju centrā vienmēr ir bijusi MUN likme. 2010. gada vidū apspriežot MUN likumprojektu, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ar vienas spalvas vilcienu samazināja Finanšu ministrijas piedāvāto MUN 20% likmi līdz 9%. Arī pašlaik politiķi turpina «žonglēt» ar dažādām MUN likmēm – 9%, 11%, 12% un 15%. Diemžēl diskusijās nepietiekama uzmanība tiek pievērsta tādiem jautājumiem kā MUN izmantošana nodokļu plānošanā, niecīgās sociālās garantijas mikrouzņēmumu darbiniekiem un nepietiekama nodokļa diferenciācija.

Valsts apmaksāts ievadkurss nodokļu plānošanā

MUN ieviešanas galvenais mērķis bija atdzīvināt krīzes laikā komas stāvoklī nonākušo ekonomiku un mazināt ēnu ekonomikas izaugsmes tempu. Tomēr veids, kā nodoklis tika ieviests, drīzāk atgādina valsts apmaksātu ievadkursu nodokļu plānošanā. Konsultanti, grāmatveži, pārvadātāji un sportisti ir tikai daži no tiem, kuri izmanto MUN, lai apietu darbaspēka nodokļu maksāšanu, mākslīgi nodalot daļu uzņēmuma funkciju. Saskaņā ar VID informāciju puse no tā sauktajiem «jaunajiem uzņēmējiem» ir personas, kuras līdz MUN ieviešanai bija pašnodarbinātas personas un maksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no visa sava ienākuma.

Mikrouzņēmuma Al De Media īpašnieks Linards Kālis, kurš vairākus gadus strādājis pie Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa (KPV LV), apgalvo, ka deputāta uzdevumā fiktīvi nodarbinājis vairākus cilvēkus, vēsta LTV raidījums de facto.

Iesniegumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) Kālis arī raksta, ka daļu no saņemtās algas devis deputātam atpakaļ skaidrā naudā. To raidījumam sacījusi vēl kāda persona, kas saņēmusi naudu no Kaimiņa.

Savukārt Kaimiņš noliedz, ka būtu saņēmis nedeklarētus ieņēmumus. Arī neatzīst, ka būtu devis norādījumus par darbiniekiem un algām.

Kaimiņš stāsta, ka mikrouzņēmumā Al De Media, kurā viņš nav bijis ne īpašnieks, ne vadītājs, darbinieki tiešām strādājuši viņa labā saistībā ar raidījuma Suņu būda veidošanu.

«Norādījums, [cik kuram maksāt], tas ir jūsu interpretējums. No manas puses tas ir ieteikums, cik cilvēkam vajadzētu maksāt par izdarīto darbu,» raidījumam teica deputāts.

Mikrouzņēmuma nodoklis sākotnēji bija paredzēts tikai veiksmīgākai uzņēmējdarbības sākšanai pirmos divus, trīs gadus, nevis kā pastāvīga uzņēmējdarbības forma, šorīt intervijā Latvijas radio skaidroja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viens no risinājumiem būtu noteikt terminētu mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanu, akcentēja ministrs.

Vislielākās problēmas mikrouzņēmuma nodoklis rada šo uzņēmumu darbiniekiem, kas, kā savulaik norādījusi Labklājības ministrija, nepiedalās pašreizējās pirmās un otrās pensiju sistēmas finansēšanā. Cilvēki, kuri strādā mikrouzņēmumos, arī saņems tikai pusi no minimālās pensijas.

Jau ziņots, ka likums nosaka, ka no nākamā gada mikrouzņēmumu nodoklis tiks palielinās no 9% līdz 11%. Valdības deklarācijā savukārt teikts, ka šis nodoklis ir jāizvērtē.

COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem valdība paredzējusi atbalsta pasākumus. Kamēr vieni kritizē valdību par nepārdomātajiem nosacījumiem, kas jāizpilda uzņēmumam, lai saņemtu atbalstu, jāatzīmē, ka kritiskajā periodā ir ņemta vērā 2008. gada krīzes laikā gūtā mācība, turklāt situācija kopumā krietni samazinās aplokšņu algu maksāšanas apmērus.

Pozitīvi, ka pēc pagājušās krīzes atbildīgās amatpersonas ir sapratušas, ka ar iztikas līdzekļiem jānodrošina arī mājsaimniecības. Tas ir ļoti atbalstāms un pārdomāts solis, jo tieši mājsaimniecības nodrošina iekšējo tirgu, kas šobrīd ir spēcīgāks par ārējo tirgu.

Raugoties no valsts budžeta viedokļa, esam arī bagātāki nekā 2008. gada krīzes laikā. Tas, protams, sniedz lielākas iespējas atbalstīt uzņēmējus. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka jomas, kurām tiek piešķirts atbalsts, tiek pārskatītas un papildinātas. Noteikti būtu vērts atvērt diskusijai arī nosacījumus atbalsta piešķiršanai, īpaši sezonālajiem biznesiem, piemēram, tūrisma un viesmīlības sektorā, kur nodokļu parādi janvārī un februārī ir neizbēgami nozares specifikas dēļ.

«2016. gada budžeta veidošanas politikai labākajā gadījumā varētu būt neitrāla ietekme uz tautsaimniecību, bet drīzāk varētu būt kādi zaudējumi,»

To intervijā DB saka ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Kā jūs vērtējat situāciju Latvijas ekonomikā šajā starptautiskās nenoteiktības un sankciju laikā?

Ģeopolitiskā situācija un tās ietekme ir devusi mazāku sitienu pa pašu tautsaimniecību kā pa uzņēmēju noskaņojumu. Uzņēmēju noskaņojums ir uzmanīgāks, piesardzīgāks. Kaut gan patiesie rādītāji liecina, ka neskatoties uz to, ka ir gan sankcijas, gan krīze Krievijas ekonomikā, to ietekme uz Latviju ir 0,6% no IKP. Ir strauji krities eksporta apjoms uz Krieviju un NVS valstīm. Vēl pirms gada 12% no visa Latvijas eksporta veidoja Krievija. Īsajā periodā, kopš sākās sankcijas, eksporta kritums uz Krieviju ir 20% un vairāk. Neskatoties uz to, Latvijas kopējais eksports pat pieaug. Šajos pēdējos astoņos mēnešos tas ir pieaudzis par 3%. Interesanti, ka neliels eksporta pieaugums ir uz ES valstīm, bet būtisks – 20% – ir uz trešajām valstīm. Tās ir bijušās PSRS valstis, Centrālāzija un pat tādi eksotiski tirgi kā Ķīna. Uzņēmēji vairs nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Tad, kad bija 1998. gada krīze, tas bija smags trieciens. Tagad neteiksim, ka viegli, jo tas nekad nav viegli, bet tomēr daudz vieglāk uzņēmēji pārorientējas uz citiem tirgiem. Dažādojas gan eksporta tirgi, gan produkcija.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likumā, paredzot, ka nākamgad tiks saglabāts 9% nodoklis mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 100 000 eiro gadā.

Tāpat komisija atbalstīja ieceri, ka izmaiņas par to, ka mikrouzņēmumi nevar darboties konkrētajās nozarēs, stāsies spēkā no 2017.gada, nevis nākamgad, kā tas sākotnēji bija plānots.

Pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredzēja, ka mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro piemēros 5% MUN likmi, apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas likme būs 5%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas, mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 8%.

Tomēr tagad Saeimas komisija otrajam lasījumam atbalstīja ierosinājumu, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā no 2017.gada.

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.