Eiropas Komisija ir sākusi padziļinātu izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai vairāki valsts atbalsta pasākumi, ko Latvija ir sniegusi par labu lidsabiedrībai airBaltic, kuras lielākais akcionārs ir valsts, atbilst ES noteikumiem par valsts atbalstu.

Šobrīd Komisija šaubās par to, ka šie pasākumi ir veikti atbilstoši noteikumiem, kādiem būtu piekritis privāts uzņēmējs tirgus apstākļos. Padziļinātas izmeklēšanas sākšana dod visām ieinteresētajām trešajām personām iespēju izteikt viedokli par izvērtējamajiem pasākumiem. Tas neietekmē izmeklēšanas rezultātus, liecina informācija vietnē europa.eu.

Kopš 2008. gada airBaltic bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011. gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus un tam bija negatīvs pašu kapitāls, un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Komisija pēc savas iniciatīvas sāka ar tiem iepazīties un saņēma arī divas sūdzības. Padziļinātajā izmeklēšanā galvenā uzmanība tiks pievērsta šādiem pasākumiem:

Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic sagaida straujš reisu skaita samazinājums, jo, lai uzturētu pašreizējo lidojumu tīklu, nepieciešami vēl desmiti miljonu latu, kurus valsts kā īpašnieks, visticamāk, neieguldīs, norāda likvidācijas procesā esošās Tautas partijas politiķis, bijušais finanšu ministrs un ilggadējs airBaltic padomes loceklis Edmunds Krastiņš.

«Valsts jau nekādus riskantus soļus nespers. Nauda, visticamāk, netiks guldīta, un airBaltic pāries uz Estonian Air modeli. Tas nozīmē strauju reisu samazinājumu, jo kurš gan par pašreizējo tīklu maksās? Vajadzīgi ir desmitiem miljonu latu, lai izvēlētos citu variantu,» skaidro Krastiņš.

Viņš skaidro, ka izdevumus airBaltic un vispār aviācijā veido degviela un lidmašīnu noma. Ņemot jaunās lidmašīnas, neko radikāli nevarot samazināt.

«Tas, ko mēģināja izdarīt iepriekšējais lidsabiedrības vadītājs Bertolts Fliks, bija attīstīt kompāniju par tādu, kas veidotu tranzītmaršrutus uz Rīgu, nevis vestu no punkta A uz punktu B. Lai pārietu uz jaunu modeli, ir vajadzīgi ļoti lieli ieguldījumi, jo pasažieri ir jāpiesaista. Viens no piesaistīšanas veidiem ir pietiekami lētas biļetes. Šādā veidā projekts arī tika īstenots. Lidojumu un pasažieru skaits diezgan strauji auga. Diemžēl izrādījās, ka nepietiek finanšu, lai modeli attīstītu tālāk. Tikai tad, ja esi izaudzis pietiekami liels, vari sākt pelnīt,» uzskata Krastiņš.

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

airBaltic draud uzkāpšana uz tā paša grābekļa, tāpat kā jau bankrotējušajām lidsabiedrībām Malev un Spanair, tāpēc Latvijas nacionālajai.

Eirozonas krīze, pieaugošas degvielas izmaksas un lielais nodokļu slogs Eiropas lidsabiedrībām šogad radīs 600 miljonus dolāru lielus zaudējumus, prognozējusi Straptautiskā Aviotransporta asociācija (IATA). Eiropas reģionālajiem gaisa pārvadātājiem, pie kuriem pieskaitāms arī airBaltic, situācija ir sevišķi sarežģīta.

Konkurence savā starpā un ar zemo cenu lidsabiedrībām ir nežēlīga, ieņēmumi ir nepietiekami, bet Eiropas Komisija arvien stingrāk raugās uz valsts piešķirtajiem aizdevumiem lidsabiedrībām, nereti kvalificējot tos kā neatļautu valsts atbalstu un liekot atmaksāt.

Skumjākais no nesenajiem piemēriem tam ir ungāru lidkompānija Malev, kam Eiropas Komisija (EK) janvāra sākumā piesprieda atmaksāt teju 400 milj. dolāru lielo valsts atbalstu, tādējādi pieliekot punktu 66 gadus ilgušajai Malev darbībai. Malev nebūt nav vienīgā lidkompānija, kas pašlaik ir zem EK lupas - ir uzsākta izmeklēšana par 172 milj. dolāru lielo iespējamo Maltas valdības restrukturizācijas atbalstu Air Malta, izmeklēšana turpinās Czech Airlines, arī Slovēnijas Adria Airways dzīvo no valsts fondu atbalsta - pērn Slovēnijas valdība lidsabiedrībā ieguldīja 49,5 milj. eiro.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic neatzīst Krievijas bankas AKB Investbank prasību par it kā izsniegtajiem aizņēmumiem un lidsabiedrība piedalīsies tiesvedībā, ja tas būs nepieciešams, uzsvēra lidsabiedrības padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Savukārt informācija par iespējamo airBaltic lidmašīnu arestu ir «tikai spekulācijas».

Kā ziņots, TV3 raidījums Nekā personīga informēja, ka airBaltic saņēmusi no Krievijas bankas AKB Investbank prasību atdot trīs aizņēmumus 17 miljonu eiro (10,9 miljonu latu) apmērā.

Liepiņš akcentēja, ka runa ir par iepriekšējā lidsabiedrības vadītāja Bertolta Flika «parakstītiem dokumentiem, tas ir, veiktajiem darījumiem airBaltic vārdā laika posmā līdz 2011.gada 4.oktobrim, līdz kuram Flikam bija vienpersonīgas paraksta tiesības».

«Diemžēl valsts kontroli - jauni statūti, vecā akcionāru līguma izbeigšana, jauna padome, jauna valde - pār situāciju uzņēmumā atbilstoši 2011.gada 3.oktobrī parakstītai vienošanai pārņēma, tikai sākot ar 4.oktobri,» sacīja Liepiņš.

Uz nacionālo aviokompāniju airBaltic nevar raudzīties kā uz komercuzņēmumu, kas noteikti pats par sevi pelnīs, norāda uzņēmējs Vladimirs Antonovs, kuram piederošās bankas kreditēja airBaltic līdzīpašnieku - Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

«Aviolīnijām kā tādām vienmēr ir zema rentabilitāte. Īstenībā [bijušā airBaltic vadītāja Bertolta] Flika ideja bija absolūti pareiza: ap optimizētām aviolīnijām, kuras izmanto mūsdienu lidmašīnas - jo kompānijai vajadzēja nomainīt parku -, veidot infrastruktūru, kas segtu aviolīniju zaudējumus,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Viņš atgādina, ka airBaltic bija veidots kā grupa ar saistītiem uzņēmumiem - North Hub Services, Baltic Miles, Baltic Taxi utt.

«Tā bija jauno uzņēmumu grupa, no kuriem katrs tādā vai citā veidā pievienoja savu pozitīvo «cash flow» pašai airBaltic. Attiecīgi tagad, kad viss tas noticis, es droši vien piekritīšu speciālistiem tajā ziņā, ka airBaltic pati par sevi droši vien īpaši peļņu nesoša nevar būt. Lai arī pelnošo aviokompāniju piemēri pasaulē ir un to ir daudz. Piemēram, Ryanair,» stāsta uzņēmējs.

«Sabrukusi» Ungārijas nacionālā aviokompānija Malev, jo tās finanšu situācija kļuvusi neilgtspējīga, ziņo BBC.

Jāatgādina, ka savulaik to vadīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation prezidents Martins Gauss. Malev Gauss vadīja divus gadus.

«Pēc 66 gadus ilgas gandrīz nepārtrauktas darbības Malev vairs nepacelsies,» teikts kompānijas paziņojumā.

Tas noticis, jo Eiropas Komisija likusi Malev atmaksāt dažāda veida valsts atbalstu, kas saņemts no 2007. līdz 2010. gadam.

Attiecīgās summas sasniedza 38 miljardus forintu (130 miljonus eiro), summu, kas vienāda ar 2010. gada ieņēmumiem.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Aviosabiedrības airBaltic pārstāvji šodien SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas lietas izskatīšanā pārmeta pašām BAS un to maksātnespējas pieprasītājam SIA Veriko vēlēšanos, lai BAS tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvju skatījumā, Veriko nemaz nevēlas saņemt ap 3000 latu parāda samaksu un arī BAS vēlas, lai tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvji tiesā lūdza BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīt, kā arī atzīt to par nepatiesu un izbeigt BAS maksātnespējas lietu.

Veriko advokāts Raivo Sjadme gan pārmeta airBaltic iespējamu nelikumīgu naudas līdzekļu izšķērdēšanu, lūdzot sākt par to kriminālprocesu. Viņš sacīja, ka tad, ja airBaltic vēlas samaksāt BAS parādu Veriko pašu BAS vietā, tam nepieciešama finanšu ministra un Satiksmes ministrijas atļauja.

[papildināta 5. rindkopa]

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss Vācijas presē piesavinās savu priekšgājēju nopelnus

Radošu ideju pārbagātība, airBaltic velosipēdu un taksometru ieviešana, atteikšanās no novecojušām Fokker propelleru lidmašīnām – tāda ir slavasdziesma airBaltic izpilddirektoram Martinam Gausam vienā no lielākajiem Vācijas laikrakstiem Süddeutsche Zeitung. Tiesa, tur aizmirsts piebilst, ka šīs starptautiski lielu ievērību guvušās inovācijas airBaltic ieviestas nevis Martina Gausa laikā, kurš šo aviokompāniju vada kopš pērnā gada nogales, bet gan bijušā airBaltic prezidenta un līdzīpašnieka Bertolta Flika laikā.

«No Prudentia viedokļa iepriekšējie kompānijas līdzīpašnieki un vadība vēl joprojām dažādos veidos mēģina ietekmēt kompānijas darbu. Tostarp tiek mēģināts ietekmēt arī Prudentia kā konsultantu darbu, lai pasteidzinātu "airBaltic" pārdošanu, jo uzņēmuma pārdošanas noteikumi īstermiņā ir mazāk izdevīgi nekā ilgākā laika periodā,» norāda investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Ģirts Rungainis, skaidrojot, ka «no Latvijas viedokļa airBaltic investora meklēšana ir cieši saistīta arī ar lidostu un tās attīstību.

Viņš skaidro, ka «tas ir saistīts ar konkrētām interesēm mēģināt atgūt kādus līdzekļus no tā neveiksmīgā biznesa modeļa, kas bija izveidots iepriekšējā periodā».

Tomēr gan Rungainis, gan Prudentia partneris Kārlis Skrastiņš norāda, ka patlaban nav nepieciešams mēģināt ar steigu pārdot aviosabiedrību airBaltic, jo, sekojot izstrādātajam biznesa plānam, airBaltic vērtība līdz 2014.gadam ievērojami pieaugs un investoru interese būs lielāka,

Patlaban Eiropā un pasaulē ir vairāk tādu aviokompāniju, kuras grib pārdoties, nevis tādas, kuras vēlētos kādu nopirkt. Patlaban aviācijas nozarē ir tā saucamais pircēju tirgus, kurā noteikumus diktē pircēji, skaidroja Rungainis.

Uz laikraksta Dienas Bizness jautājumiem atbild aviācijas eksperts, bijušais AirBaltic komercdirektors Ginters Solingers.

Ar ko atšķīrās Latvijas aviācija 90. gados un pēc 2000. gada, kad jūs bijāt AirBaltic komercdirektors?

Vispirms jārunā par to, kas ar AirBaltic ir noticis pēdējos četros gados – ir krities pasažieru skaits, sarukusi kompānijas tirgus daļa, izmisīgi ir meklēts AirBaltic privātais investors, bijuši paziņojumi par jaunām lidmašīnām, aviokompānijas vadītājs nemitīgi ir turpinājis uzsvērt, ka uzņēmums strādā ar peļņu utt. – tas viss man liek uzdot jautājumu, kas patiesībā notiek aiz aizvērtajām durvīm AirBaltic.

Kā jums kā aviācijas ekspertam, vērtējot no ārpuses, šķiet – kas AirBaltic šodien pietrūkst?

Nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic padevusies iespaidīga pacelšanās – no 100 miljonu eiro mīnusiem 2011.gadā līdz plusiem pērn. Par spīti vairāku maršrutu slēgšanai Ukrainas krīzes dēļ, šogad airBaltic cer izskatīties vēl labāk. Taču tā ir tikai redzamā lidsabiedrības darbības daļa, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Par pagājušo gadu, ko airBaltic noslēdza ar peļņu, aviokompānijas revidenti minējuši, ka sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz apgrozāmos līdzekļus par 70,7 miljoniem latu un pašu kapitāls bijis negatīvs 127,3 miljonu latu apmērā. Vienkāršāk sakot, «pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par airBaltic spēju turpināt darbību,» raksta revidente no PricewaterhouseCoopers.

«Tas ir standarta paziņojums, ja jūs apskatīsieties pēdējo gadu pārskatus. Tas ir tādēļ, ka kompānijai ir negatīvs kapitāls,» neko neparastu revidentu teiktajā nesaskata airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Pēc viņa teiktā, šogad kompānija strādā vēl labāk – 14 miljonu eiro peļņa bijusi pirmajā pusgadā. «Gadu joprojām mēs noslēgsim ar negatīvu pašu kapitālu, bet ar pozitīvu rezultātu,» saka M. Gauss.

Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sāk pārbaudi par darbībām, kas veiktas ar SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) kapitāla daļām un īpašumu.

Par to liecina DB rīcībā nonākušais LR Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes paziņojums. Tajā teikts, ka 8. novembrī uzsākta arī resoriskā pārbaude ar mērķi noskaidrot, vai netika pārkāptas tiesību normas, kuru izpildes kontroli un uzraudzību veic policijas darbinieki. Šis policijas paziņojums vismaz līdz galīgai pārbaudes pabeigšanai varētu būt signāls, ka darbības ar bijušā airBaltic privātā akcionāra BAS kapitāldaļām un īpašumu, iespējams, tiešām varētu būt nelikumīgas, uz ko jau iepriekš norādījis BAS līdzīpašnieks un bijušais airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

airBaltic veicis iekšēju auditu un nav atradis līgumus, kas apstiprinātu, ka airBaltic ir garantējis Baltijas Aviācijas Sistēmām (BAS) Investbank izsniegtos kredītus.

To airBaltic pārstāvis esot apgalvojis pašlaik Maskavā notiekošā tiesas procesā, kura ietvaros Krievijas Investbank prasa airBaltic atmaksāt 2011. gadā izsniegtos kredītus par kopējo summu 13,5 milj. eiro, raksta RAPSI. Šos kredītus aizņēmās agrākais airBaltic līdzīpašnieks BAS, bet galvoja airBaltic. Kā DB sacīja bijušais airBaltic prezidents Bertolts Fliks, kurš parakstīja šos aizņēmumus, nauda bija paredzēta airBaltic vajadzībām un airBaltic to arī iztērēja. Tagad airBaltic pārstāvji cenšas no šī aizņēmuma norobežoties un apgalvo, ka nav atrasti tādi līgumi, kas apliecinātu, ka airBaltic garantējis BAS aizņēmumus, viņi arī tiesā minējuši, ka paraksti uz Investbank tiesā iesniegtajiem līgumiem, iespējams, ir viltoti, tāpēc nododami ekspertīzei.

Juridiski Prudentia Advisers piesaisti konsultāciju sniegšanā saistībā ar airBaltic 2011. gadā iniciējusi Satiksmes ministrija, taču šajā izvēles procesā partijai Vienotība bijusi nozīmīga loma.

Vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus – airBaltic un a/s Liepājas metalurgs - konsultējošā uzņēmuma Prudentia Advisers piesaiste 2011. gada vasarā notikusi ļoti lielā steigā. Konsultantam, no kura rīcības atkarīgi daudzos miljonos latu mērāmi valsts līdzekļi un par kura, iespējams, nelikumīgu rīcību jau ir bijušā airBaltic līdzīpašnieka pirmais pieteikums tiesā, 2011. gadā nav bijusi pat atbildības apdrošināšana, liecina valsts amatpersonu izteikumi.

Lidsabiedrībai airBaltic, kurā valstij līdz 2011. gada nogalei piederēja 52,6% kapitāldaļu, 2011. gadā turpināja pasliktināties finanšu situācija un valdībai bija jādomā, ko un kā darīt, tāpēc arī vienā no valdības sēdēm radusies ideja par profesionāļu piesaisti šī rēbusa risināšanai. Iespējams, šobrīd jautājumu par Prudentia Advisers piesaisti – konsultēt valsti airBaltic problēmu risināšanā, nebūtu, ja būtu bijis publiskais iepirkums uz attiecīgo konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, kur pretendentiem būtu izvirzītas prasības, atlases kritēriji un arī noteikts atalgojums.

Prasības apjoms – 70 miljoni latu – pret bijušo airBaltic vadītāju Bertoltu Fliku, iespējams, ir mākslīgi radīts airBaltic gada pārskata uzlabošanai, šodien raksta Dienas bizness.

Tāpat ar šo prasību valsts puse, visticamāk, cer nostiprinātu savu sarunu pozīciju pret B. Fliku, kas paziņojis, ka gatavos prasību pret Latvijas valsti par viņam piederējušā uzņēmuma Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) kapitāla daļu pārņemšanu un BAS piederējušo airBaltic akciju atsavināšanu pērnā gada nogalē. Nepieciešamības gadījumā B. Fliks ir gatavs turpināt tiesvedību pret Latvijas valsti arī ārzemju tiesās, bet Latvijas valsts pozīciju starptautiskās tiesās līdz šim veiksmīgi aizstāvēt nereti nav izdevies, piemēram, sagrieztā zviedru kuģa un a/s Latvijas gāze tarifu lietās.

airBaltic izsūta relīzi, kurā preventīvi gatavojas skaidrot Eiropas Komisijai savu darbību un pagātni. Tiek izteiktas aizdomas, ka Eiropas Komisija (EK) varētu uzsākt izmeklēšu pret airBaltic par nelikumīgu valsts atbalstu.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir tikusi informēta, ka Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS), bijušais aviokompānijas akcionārs, ir iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijas konkurences ģenerāldirektorātā par 2012.gadā veiktajām akcionāru darbībām, kas galarezultātā noveda pie aviokompānijas pārveidošanas procesa, teikts airBaltic relīzē. Savukārt airBaltic izpilddirektors Martins Gauss norāda: « Mūsu airBaltic ReShape biznesa plāns ir veiksmīgs, ik mēnesi tiek uzrādīti labāki rezultāti nekā sākotnēji paredzēts. Šis sasniegums norāda, ka ReShape biznesa plāns ir pamatīgs un reālistisks, un tas mūs padara pievilcīgākus potenciālo nākotnes investoru acīs.» Tomēr airBaltic pārstāvji norāda, ka BAS sūdzība ir atgādinājums, ka pagātnes notikumi ir jāatrisina. «Lai to panāktu, mēs esam izveidojuši ekspertu un padomdevēju komandu, kuras galvenais darba uzdevums būs atrisināt jautājumus, kas radušies sakarā ar šo sūdzību,» tā airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju pārdošanas cena būs jānosaka atbilstoši darījuma struktūrai, šodien intervijā LTV raidījumam Labrīt, Latvija atzina premjers Valdis Dombrovskis (V).

Jau ziņots, ka Latvijas Satiksmes ministrija (SM) pirmdien laikraksta Financial Times Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicējusi sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem līdz 1.novembrim izteikt piedāvājumus par airBaltic akciju iegādi. Valdība investoriem piedāvā iegādāties līdz 50% mīnus vienu akciju.

Premjers skaidroja, ka investorus paredzēts uzrunāt gan individuāli, gan arī plašāk, tāpēc arī notikusi sludinājumu ievietošana. Dombrovskis arī norādīja, ka būtu nepieciešams iegūt vienu stratēģisku investoru, piemēram, lielu lidsabiedrību, ar plānu aviokompānijas attīstībai.

Ja investors parādītos, tad notiktu padziļināta izpēte, pēc kuras varētu noteikt darījuma cenu. «Akciju cena jānosaka atbilstoši darījuma struktūrai,» teica valdības vadītājs.

Iespējams, ka valsts prasības mērķis pret bijušo airBaltic prezidentu nav iegūt reālu naudu, bet gan uzlabot airBaltic bilanci, šodien raksta Dienas bizness.

Tas izriet no DB sarunām ar labi informētiem, lai arī neoficiāliem avotiem.

Viena no versijām ir tāda, ka pret bijušo airBaltic prezidentu un līdzīpašnieku Bertoltu Fliku varētu tikt vērsta prasība airBaltic 2010. un 2011. gada zaudējumu apmērā, kas varētu būt aptuveni 100 milj. Ls. Cita versija ir tāda, ka prasībai jābūt vismaz tik lielai, lai pārsniegtu B. Flika uzņēmuma Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) aizdevuma apjomu airBaltic. Šī summa precīzi nav zināma, bet pēc DB aplēsēm varētu būt aptuveni 50 milj. Ls. Šajā gadījumā prasība pret B. Fliku kalpotu kā atskaite potenciālajam airBaltic pircējam, ka valsts prasības apjoms un airBaltic parāds BAS savstarpēji dzēšas, tātad ar laiku varētu tikt norakstīti. Ievilkt B. Fliku ilgstošā tiesvedībā valstij varētu būt izdevīgi arī no tāda viedokļa, ka B. Fliks gatavo prasību pret Latvijas valsti par BAS piederošo airBaltic akciju pārdošanu valstij, kā arī par BAS kapitāldaļu atsavināšanu.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).