Kompānija Mozilla, kurai pieder pasaulē otrs populārākais interneta pārlūks, nākusi klajā ar Firefox 4 beta pirmo versiju, kas pēc pirmā acu uzmetiena krietni vien atgādina Google strauji popularitāti gūstošo pārlūku Chrome.

Bezmaksas brīvā koda interneta pārlūks Firefox ir kļuvis par daudzu interneta lietotāju favorītu, taču pēdējā gada laikā Firefox tirgus daļa ir stagnējusi. Jaunākie dati pat liecina, ka Firefox zaudē tirgus daļu jaunajam konkurentam Google Chrome.

Pirmā Firefox 4 beta versija izceļas ar jaunu dizainu un vairākām funkcijām un uzlabojumiem, kurus ieteikuši paši interneta pārlūka lietotāji. Galvenā atšķirība no iepriekšējām Firefox versijām ir cilņu novietojumā. Tagad tās, līdzīgi kā Google Chrome, iespējams novietot pārlūka pašā augšā, paslēpjot galveno izvēlni.

Paredzams, ka viedtālruņi, kuru radīšanā iesaistījušies Firefox pārlūka izstrādātāji, Eiropas tirgū varētu nonākt šogad, ziņo BBC.

Ķīnas tālruņu ražotājs ZTE sadarbojas ar Mozilla Firefox jaunas viedtālruņu operētājsistēmas izveidē, stāstīja ZTE izpilddirektors Čengs Liksins (Cheng Lixin) Paredzams, ka jaunā viedtālruņu operētājsistēma sacentīsies ar Google radīto Android, tomēr zemākā cenu segmentā.

ZTE vadība neatklāj, kura Eiropas kompānija nodrošinās viedtālruņu pārdošanu.

Mozilla pašlaik sadarbojas arī ar tālruņu aprīkojuma ražotājiem Qualcomm un TCL Communication Technology Holdings, atklāja Mozilla pārstāvis Džeis Sailvans (Jay Sullivan). Medijam Bloomberg viņš norādīja, ka interese par Firefox operētājsistēmu pieaug.

Interneta pārlūka Mozilla Firefox jaunākā versija patlaban atrodas bezsaistē, jo tajā tika atklātas drošības kļūmes, citējot kompānijas teikto, ziņo BBC.

Lietotājiem, kas bija ielādējuši pārlūka jaunāko, sešpadsmito, versiju, tiek ieteikts lejuplādēt iepriekšējo Firefox versiju, kamēr pārlūka izstrādātāji nesalabos drošības kļūdu. Firefox norāda, ka jaunākā pārlūka versija datorā var tikt ielādēta arī automātiski.

Jaunākās Firefox versijas drošības līmenis ir tik zems, ka ļaunprātīgas vietnes var itin viegli «izspiegot», kuras mājaslapas interneta lietotājs ir apmeklējis. Mozilla Firefox gan norāda, ka no drošības kļūdas cietuši «vien nedaudzi lietotāji».

Šobrīd jaunākā Firefox versija vairs nav pieejama ielādei internetā.

Jaunākā Firefox interneta pārlūka versija kopš tās izlaišanas 22. martā ir lejupieldādēta jau vairāk kā piecpadsmit miljonus reižu, redzams kompānijas Mozilla uzturētajā vietnē glow.mozilla.org

Lejupielādes apjomi ir bijuši mazāki, salīdzinot ar iepriekšējo Firefox versiju, norāda BBC. Pirmo 24 stundu laikā, Firefox 4 tika lejupielādēts vairāk kā piecus miljonus reižu. Firefox 3 pirmajā diennaktī tika lejuplādēts astoņus miljonus reižu. Mozilla Firefox pēdējā laikā ir zaudējis savas pozīcijas globālajā tirgū, piekāpjoties tādiem pārlūkiem, kā Google Chrome.

Firefox ir piedzīvojis spēcīgu izaugsmi kopš tas pirmo reizi parādījās 2004. gadā. Savos ziedu laikos tam piederēja 24% pārlūku tirgus, tomēr līdz 2011. gada februārim Firefox daļa ir samazinājusies līdz 21%. Tajā pat laikā Chrome tirgus daļa ir palielinājusies no no 1% līdz 10%. Tirgus līderis joprojām ir Microsoft izstrādātais Internet Explorer, kuram 2011. gada februārī piederēja 56% pārlūku tirgus, vēsta BBC.

Interneta giganta Google ražotais interneta pārlūks Chrome apsteidzis Mozilla Firefox un kļuvis par otru populārāko interneta pārlūku pasaulē, liecina datu centra StatCounter pētījums.

Savukārt citi analītiķi uzskata, ka Chrome vēl nav apsteidzis Firefox, bet to izdarīs pavisam tuvā nākotnē.

Šā gada novembra beigās Chrome piederēja 25,7% no interneta pārlūku tirgus, savukāt Firefox kontrolēja 25,23%, liecina StatCounter pētījums. Tajā arī teikts, ka kopš 2010. gada beigām Firefox tirgus daļa ir nepārtraukti samazinājusies.

Savukārt pirms diviem gadiem Google Chrome piederēja 4,5% tirgus. Microsoft Internet Explorer joprojām kontrolē ap 40% no interneta pārlūku tirgus, secināts StatCounter pētījumā.

«Mēs pieredzēsim aizraujoši cīņu starp Microsoft un Google, jo Chrome izaugsme liecina, ka pārlūks kļūs par nopietnu Internet Exploret izaicinājumu,» sacīja StatCounter izpilddirektors Aodhans Kulens (Aodhan Cullen).

5.oktobrī saules gaismu ieraudzīja interneta pārlūka Mozilla Firefox versija latgaliešu valodā. Šo papildinājumu izstrādāja IT uzņēmuma Turn valdes loceklis Raivis Dejus sadarbībā ar Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes (LU DF) absolventu Rūdolfu Mazuru un latgaliešu valodas zinātājām Zaigu Lāci, Evu Kasparenoku un Kristīni Pokratnieci, teikts paziņojumā presei.

Latviešu valodā Firefox jau ir gandrīz septiņus gadus un kā uzsver Raivis Dejus, «dažādu interneta programmu veidošana lokālajās valodās padara tās pieejamas plašākam cilvēku lokam. Tajās tiek iekodēts kultūras un vēstures mantojums un valoda paliek dzīva. » Tieši tāpēc tulkošana uz latgaliešu valodu šķita loģisks solis. Ikviens no iesaistītajiem cilvēkiem to darīja prieka pēc savā brīvajā laikā, jo uzskata, ka ar šādiem darbiem var mainīt pasauli un to padarīt labāku.

«Firefox tulkošana saskan arī ar mana uzņēmuma vērtībām, kas ir profesionalitāte, iniciatīva un sadarbība, tostarp interneta atvērtība un pieejamība. Mēs Turn uzskatām, ka ikvienam būtu jābūt iespējām ērti darboties interneta vidē, neatkarīgi no atrašanās vietas vai citiem apstākļiem. Tieši tāpēc arī es pats jau 9 gadus koordinēju Firefox tulkotāju kopienu Latvijā. Mozilla ir viens no uzticamākajiem uzņēmumiem pasaulē, kas atbildīgi attiecas pret savu lietotāju datiem un privātumu internetā.»

Maijā par populārāko interneta pārlūku kļuvis Google Chrome, kas apsteidzis gan Internet Explorer, gan arī Mozilla Firefox, liecina analītiķu kompānijas StatCounter dati. Savukārt Mozilla gatavojas laist klajā kārtējo interneta pārlūka versiju.

Firefox 13, kas oficiāli būs pieejama 5. jūnijā, piedzīvojusi vairākas dizainiskas izmaiņas un tai pievienota iespēja kļūdas gadījumā, ar vienu peles klikšķi, atjaunināt pārlūka darbību. Izmaiņas piedzīvojusi arī Firefox sākuma lapa, kuru Mozilla plāno ar laiku padarīt par topošā Apps Market portālu, vēsta softwarecrew.com.

Tikmēr maijā par pasaules populārāko interneta pārlūku kļuvis Google Chrome, liecina StatCounter dati. Saskaņā ar tiem Google Chrome maijā piederējuši 32,43% interneta pārlūku tirgus. Otro vietu ieguvušas Microsoft Internet Explorer versijas ar 32,12%, bet trešajā – Firefox ar 25,55%, kas iepriekš piedzīvoja strauju tirgus daļas kritumu.

ASV informāciju tehnoloģiju gigants Microsoft nācis klajā ar jaunāko interneta pārlūku Internet Explorer 9, piedāvājot to internetā lejupielādēt bez maksas, tādējādi cenšoties pastiprināt konkurenci ar tādiem bezmaksas interneta pārlūkiem kā Firefox un Google izstrādāto Chrome, vēsta AFP.

Kā norāda eksperti, jaunais interneta pārlūks pamatā veidots operētājsistēmai Windows 7, taču šis pārlūks, protams, darbojas arī uz citām operētājsistēmām.

Internet Explorer 9 prezentācijas laikā jaunais interneta pārlūks tika salīdzināts ar vienu no saviem sīvākajiem konkurentiem - Firefox, kas bija uzstādīts uz Apple MacBook Pro klēpjdatora. AFP vēsta, ka Firefox pieprasītās darbības prezentācijas laikā izpildījis lēnāk nekā ar Windows 7 un Internet Explorer 9 aprīkots klēpjdators.

Kā viena no labākajām funkcijām tiek minēta Internet Explorer 9 spēja pēc interneta vietnes atvēršanas gandrīz pilnībā pazust, lai izceltu apmeklētās mājas lapas saturu.

Mozilla ražotais tīmekļa pārlūks Firefox pēdējā pusgada laikā ir pārspējis Internet Explorer (IE) un kļuvis par visvairāk lietoto pārlūku, liecina pētījumu kompānijas Gemius Ranking apkopotie dati.

Firefox par populārāko pārlūku gemiusRanking services aplūkotajās valstīs kļuva 2011. gada 2. aprīlī un kopš tā laika ir saglabājis savas pozīcijas. IE kritums uz otro vietu skaidrojams ar tā piekāpšanos Google ražotā Chrome priekšā.

Būtisks faktors Firefox panākumos ir saistāms arī ar jaunu pārlūka versiju nākšanu klajā. Iespējams, ka Firefox nākotnē piedzīvos līdzīgu praksi kā tas ir ar Google Chrome, kad vecākas pārlūka versijas tiek nomainītas ar jaunām.

Pieaugusi arī iPad popularitāte, kas aizvadītajā gadā strauji iekaroja planšetdatoru tirgu. Ar iPad apmeklēto interneta vietņu skaits kopš 2010. gada jūnija audzis par 17%. Apple planšetdatoram pietrūkst tikai 0,46 procentpunktu, lai apsteigtu topa līderi – citu Apple ierīci – iPhone. Gada griezumā, visticamāk, turpināsies Apple ierīču dominēšana, norāda Gemius Ranking.

ASV interneta tehnoloģiju kompānija Mozilla Corporation trešdien paziņoja, ka tās interneta pārlūks Firefox ASV teritorijā turpmāk kā noklusēto meklēšanas programmu izmantos nevis kompānijas Google, bet gan Yahoo! izstrādāto programmu.

Google meklēšanas programma bija noklusētais variants sērfošanai internetā ar Mozilla Firefox kopš 2004.gada, bet no decembra šo Google lomu ASV pārņems Yahoo!, paziņoja Mozilla vadītājs Kriss Bērds. Partnerība ar Yahoo! ir noslēgta uz pieciem gadiem.

Bērds paziņoja, ka kompānija pieņem «lokālāku un elastīgāku pieeju, lai palielinātu izvēli un inovācijas vispasaules tīmeklī».

Krievijā Firefox sāks izmantot vietējo interneta meklētāju Yandex, bet Ķīnā - interneta meklētāju Baidu.

Bezmaksas interneta pārlūks Firefox ir trešais populārākais pārlūks pasaulē pēc kompānijas Google izstrādātā pārlūka Chrome un kompānijas Microsoft pārlūka Internet Explorer.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

2019. gadā vidējais interneta lietotāju skaits Latvijā no visām platformām kopā (t.i., no datoriem, mobilajiem telefoniem un planšetdatoriem) pieaudzis par 8 000 lietotājiem, sasniedzot 1 429 000 lietotājus jeb Real Users, liecina "gemiusAudience" dati.

Vidēji mēnesī Latvijā 1 234 000 lietotāji interneta pārlūkošanai izmantojuši datorus,1 045 000 – mobilos telefonus, bet 125 000 internetu lietojuši savos planšetdatoros.

53 procenti no visiem interneta lietotājiem Latvijā ir sievietes, bet 47 procenti – vīrieši.

Salīdzinot datus par interneta lietotāju skaita tendencēm pēdējo piecu gadu laikā, "gemiusAudience" dati rāda, ka turpina samazināties gados jauno interneta lietotāju skaits no datoriem. Tikmēr turpina pieaugt interneta lietotāju skaits vecumā pēc 55 gadiem, kas internetu pārlūko no datoriem – ja 2009. gadā šajā vecuma grupā 119 000 lietotāju lietoja internetu no datoriem, tad 2019. gadā šiem parametriem atbilda jau 260 000 Real Users.

Visaktīvākā interneta pārlūkošana Latvijā notiek darba dienās plkst.22, pārsvarā lietojot planšetdatorus, liecina interneta izpētes un konsultāciju uzņēmuma Gemius dati.

Saskaņā ar Gemius datiem darba dienas pirmajā pusē internetu Latvijā visaktīvāk pārlūko no datoriem. Pieņemot, ka visa interneta plūsma katrā no platformām dienā veido 100%, laikā no plkst.8 līdz plkst.18 no datoriem tiek veikti 63% no interneta lapu apmeklējumiem. Paralēli datoriem šajā laika posmā aktīvi tiek izmantoti arī mobilie telefoni - 52% lapu skatījumu, kamēr no planšetdatoriem tiek ģenerēti 47% no internetā veiktajiem lapu skatījumiem.

Aktīvākā mobilo ierīču izmantošana sākas laikā pēc plkst.18 un ilgst līdz pusnaktij, radot vidēji 47% no visiem dienas laikā veiktajiem mobilo lapu skatījumiem. Šajās diennakts stundās no planšetdatoriem tiek veikti par 5% vairāk lapu skatījumu nekā no mobilajiem telefoniem.

Kompānija Mozilla savu jaunāko interneta pārlūka Firefox versiju izlaidusi nedēļu ātrāk, jo iepriekšējās pārlūka versijās konstatētas drošības nepilnības, ziņo BBC.

Laist klajā Firefox 3.6.2 sākotnēji bija paredzēts šī gada marta beigās, taču tas jau tagad ir pieejams lejupielādei Mozilla mājas lapā.

Iepriekšējā Mozilla interneta pārlūka drošības «caurums», kuru var izmantot hakeri, lai uz interneta lietotāja datora palaistu ļaunprātīgās programmatūras, lika Vācijas valdībai publicēt brīdinājumu par Firefox 3.6 drošību.

Lai palīdzētu Firefox lietotājiem vairāk kontrolēt savus datus sociālajā tīklā Facebook, izveidots Facebook Container paplašinājums, vēsta Mozilla Firefox blogs blog.mozilla.org.

Līdz ar šo paplašinājumu Facebook ir grūtāk sekot lietotāja aktivitātēm citās tīmekļa vietnēs, izmantojot trešās puses sīkdatnes. «Mēs uzskatām, ka ir jābūt instrumentiem, kā ierobežot, kādus datus citi var ievākt par jums. Tas ietver mūs: Mozilla nevāc datus no Facebook Container paplašinājuma izmantošanas. Mēs zinām tikai to, cik reizes paplašinājums ir instalēts vai noņemts,» tiek uzsvērts blogā.

Instalējot šo paplašinājumu, tas dzēsīs Facebook sīkdatnes un izlogos (log out - angliski) no Facebook. Nākamajā reizē, kad lietotājs apmeklē Facebook, tas nonāk jaunā, zilā pārlūkprogrammas cilnē.

«Jūsu datos ir liela vērtība. Ir svarīgi regulāri pārskatīt jūsu konfidencialitātes iestatījumus visās vietnēs un lietojumprogrammās, kas tos izmanto,» akcentē Mozilla Firefox.

Lai uzsāktu eksportu, nepietiek vien ar izdevīga cena piedāvājuma sagatavošanu, jāprot veidot attiecības, jāieklausās ārzemju partnera ieteikumos un galvenais – nedrīkst nolaist rokas, ja 15 reizes pēc kārtas tev atbildēja «nē», iesaka eksporta konsultāciju uzņēmuma GatewayBaltic direktore Inese Andersone.

Viņasprāt, Latvijas uzņēmumi pa maz uzmanības velta pārdošanai, taču tieši ar to, kā arī ar zemāku efektivitāti viņi zaudē Rietumeiropas konkurentiem.

Visi runā par to, kā Latvijas ekonomiku glābs eksports. Vai tā domā arī paši uzņēmēji?

Darba mums noteikti kļuva vairāk. Interese ir bijusi arī pirms tam, un tie, kas saprata, ka jāeksportē, to sāka darīt jau iepriekšējos gados – krīze viņus ir skārusi daudz mazāk. Tiem, kas tikai tagad sāk meklēt eksporta tirgus, iet daudz grūtāk, jo viņiem nav nekādas iestrādes – viņi visu laiku bija orientējušies uz Latvijas tirgu, strādāt uz eksportu – tas tomēr ir savādāk. Lai uzsāktu eksportu, uzņēmumam jāiziet cauri diezgan lielai transformācijai.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS 4finance izpilddirektors Toms Jurjevs.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Esam Latvijas FinTech veiksmes stāsts - no start-up līdz starptautiskam uzņēmumam, kas darbojas 15 pasaules valstīs, nodarbinot tuvu pie 2000 darbiniekiem, to esam sasnieguši 8 gadu laikā.

Mums ļoti patīk dzīvnieki, tādēļ atbalstām Latvijas dzīvnieku patversmes.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk dinamika, kad lietas nestāv uz vietas. Dinamika ir gan šajā uzņēmumā, gan šajā nozarē. Tiešsaistes kreditēšana Latvijā ir salīdzinoši jauna nozare, tai ir mazāk kā 10 gadi. Man ir bijusi iespēja būt visos uzņēmuma attīstības posmos - no pirmsākumiem, kad bija jāpērk vislētākās pildspalvas, jo citām vienkārši nebija naudas, līdz globālam uzņēmumam, kas darbojas vairākos kontinentos. Ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi, straujš karuselis, bet tieši tas ir interesanti. Nav vienveidības un garlaicības.

Neskatoties uz mobilo telefonu tirgus piesātinātību ar dažādiem pakalpojumiem un atbilstošām ierīcēm, no jaunām tehnoloģijām nesanāks «noslēpties».

Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji jau zina, ko pārdos pēc gada, pieciem gadiem, vai pēc desmit gadiem. Par to pārliecinājās laikraksts Telegraf, kurš pabija Zviedrijas kompānijas Tele2 vadības sanāksmē ar investoriem un partneriem Stokholmā.

Nākotnē lielāku polularitāti baudīs sarežģīti telefonu, kurus parasti sauc par viedtālruņiem, uzskata Tele2 vadība. Ja pirmā «mobilā revolūcija» norisinājās pārejot no fiksētiem telefoniem uz mobilajiem telefoniem, tad tagad aktīvi norisinās jau otrā «revolūcija» - pāreja no balss pārraides uz datu pārraidi. Tā savā atskaitē pavēstījis Tele2 vadītājs Mets Granrids, raksta laikraksts.

Pirmie Polijā ražotie Solaris autobusi Liepājā nonāks aprīļa beigās, pakāpeniski nomainot 17 gadus vecos un bieži lūstošos autobusus, kas pasažieru pārvadājums veica līdz šim, informē Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūra Liepājas sabiedriskais transports.

Plānots, ka pirmie jaunie autobusi Liepājas pilsētas maršrutu tīklā varētu uzsākt kursēt jau tuvāko nedēļu laikā, bet pilnībā autobusus Liepājas ielās plānots nomainīt tiklīdz pārvadātājs AS Liepājas autobusu parks tos saņems no ražotāja.

No 14. līdz 16. aprīlim AS Liepājas autobusu parks pārstāvji dosies uz Solaris rūpnīcu Polijā, lai piedalītos apmācībās par jaunajiem autobusiem un jau drīz pēc tam pirmos autobusus vestu uz Liepāju.

Pavisam Liepājas pilsētas vajadzībām tiks saražoti 43 jauni, moderni zemās grīdas Solaris autobusi, kas veiks reisus 1., 3., 4., 6., 6.a, 9., 9.a, 10., 10.a, 11., 11.a, 904., 912., 912.a un 912.b maršrutā. Zemās grīdas autobusiem visas durvis atrodas vienā līmenī, iekāpšana ir bez pakāpieniem un pasažieru salonā nav pakāpienu ejās, kas atvieglos iekļūšanu autobusā un pārvietošanos gan māmiņām ar bērnu ratiņiem, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pie vidējām durvīm autobusos būs uzstādīta rampa invalīdu ratiņu iebraukšanai autobusā.

Inovatīvas idejas un labākās prakses pārņemšana komplektā ar ugunsisturības un skaņas izolācijas sertifikāciju ir atvēris daudzus tirgus durvju ražotājam SIA Līva AB Nord.

Arī tādai jebkurai mājai nepieciešama elementa kā durvis ražošanā ir ne tikai iespējamas inovācijas, bet tās pat ir nepieciešamas, lai spētu īstenot dažādus un pirmajā brīdī pat šķietami neiespējamus uzdevumus. To savā darbībā ir īstenojis SIA Līva AB Nord valdes loceklis Dzintars Ābele. Uzņēmējs savulaik ir sācis no nulles un pakāpeniski daudzu gadu garumā ir spējis atklāt dažādus gan specifisku durvju ražošanas knifiņus, gan arī iedzīvinājis Latvijā ārzemēs noskatītus risinājumus durvju apdarē. Tomēr, nenoliedzami, ražošanas tehnoloģiju izstrādāšanas pamatā ir iegūtā izglītība Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijas Kokapstrādes tehnologa specialitātē un pieredze savulaik vadot Rīgas mēbeļu kombināta fabrikas Teika cehu. SIA Līva AB Nord specializējas tikai durvju ražošanā pēc pasūtījuma, un tā dēvēto masveida lēto produkciju neražo. Pateicoties trīs dažādiem sertifikātiem – ugunsdrošības, skaņas izolācijas un tolerances (izgatavošanas precizitātes) uzņēmuma izstrādājumi ir atrodami ne tikai visdažādākajās būvēs Latvijā, bet arī Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, arī Krievijā (Maskavā). Vēl vairāk – uzņēmuma ienākumi turpina pieaugt, pat neraugoties uz būvniecības apjomu sarukumu.

2015. gadā viedtelefoni varētu veidot jau 80%-90% no kopējā tālruņu tirdzniecības apjoma

Tā DB prognozēja Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis. 2013. gads bija pirmais gads Latvijā, kad viedtelefonu pārdošanas apjoms pārsniedza parasto telefonu pārdošanas apjomu, atgādināja J. Spoģis. Pērn saglabājās līdzīga tendence ar nelielu pieaugumu – septiņi no katriem desmit iegādātajiem telefoniem bija viedtelefoni. Tele2 pārdoto telefonu skaits pērn palielinājās par vairākiem tūkstošiem, salīdzinot ar 2013. gadu. Precīzs skaits netiek atklāts, operators vienīgi atzīmē, ka pērn dubultojās to iedzīvotāju skaits, kas iegādājās telefonu uzņēmuma internetveikalā. Kopumā pārdoto telefonu pieaugums Latvijā pagājušā gada laikā varētu būt pāris procentu apmērā. Pēc Tele2 aplēsēm iedzīvotāji turpinās dot priekšroku viedtelefoniem, un 2015. gadā viedtelefoni varētu veidot jau 80% līdz 90% no kopējā tālruņu tirdzniecības apjoma. Arī Latvijas mobilais telefons (LMT) un Bite Latvija precīzus datus par pārdotajiem telefoniem DB nesniedza. Latvijā pērn kopumā varētu tikt realizētas 539 tūkstoši iekārtu, ņemot vērā legālo tirgu, DB pieļāva LMT Retail & Logistics valdes priekšsēdētājs Rinalds Kalniņš. Lielākā daļa jeb 66% no pārdotajiem tālruņiem bija viedtelefoni, bet 34% – podziņtelefoni, kas kļūst par eksotiku.

«ALSO garantē» zīme ir ražotāja garantija, kas nodrošina patērētāju tiesību ievērošanu situācijās, ja IT&T mazumtirdzniecības vietas pēc preces iegādes ir bankrotējušas un nespēj pildīt likumā noteiktos pienākumus.

Par to Db.lv informēja ALSO Latvia valdes priekšsēdētājs Juris Ducens. Marķējumā norādītais preces ražotājs un/vai ALSO apņemas bez atlīdzības novērst preces nepilnības, ja prece neatbilst ražotāja garantijā norādītajam raksturojumam. «Nereti mūsu serviss saskaras ar gadījumiem, kad pircēji atnes preces, kas iegādātas Latvijā, bet nav bijušas paredzētas mūsu tirgum. Tādos gadījumos cietējs ir patērētājs, kas, dažkārt pašam nezinot, ir iegādājies «pelēko» preci, jo, ja ražotāja serviss preci nepieņem, tad cilvēkam ir atkal jāvēršas pie tirgotāja, ja tas nereaģē – tad pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra un veiksmes gadījumā nauda par preci tiek saņemta atpakaļ,» vienotas garantijas preču zīmes nepieciešamību skaidro ServiceNet LV direktors Juris Ciekurs.

Nokia izpilddirektors Olli-Pekka Kallasvuo uzslavējis mobilo tālruni kā izgudrojumu, kas mainījis vēsturi, un aicinājis izstrādātājus radīt programmas nabadzīgajām valstīm.

«Šīm mazajām ierīcēm ir jāpaveic vairāk, lai uzlabotu cilvēku dzīvi, iespējams, vairāk nekā jebkurai citai tehnoloģijai,» Nokia vadītājs teica uzrunā Consumer Electronics Show (CES) Lasvegasā. «Mēs vēlamies, lai jūs nākat klajā ar novatoriskiem veidiem, idejām, kā palīdzēt cilvēkiem. Mēs esam redzējuši, ko tehnoloģijas var paveikt sabiedrības labā, ja pievērš uzmanību konkrētām problēmām,» tā Nokia izpilddirektors.

Tieši salīdzinoši lētie mobilie tālruņi, pēc O.P. Kallasvuo, paveikuši daudz, lai uzlabotu cilvēku dzīvi jaunattīstības valstīs. «Te ir Nokia 1616 – nekas sevišķs, lai radītu milzu sajūsmu. Tomēr tas ietver iebūvētu zibspuldzi, putekļu izturīgu tastatūru, FM radio un runājošu modinātāju. Piemēram, lauksaimnieki Indijā un Indonēzijā var izmantot šo tālruni, lai iegūtu jaunāko informāciju par kultūraugiem,» teica O.P. Kallasvuo.

Lai piekļūtu maksas mobilo lietojumprogrammu tirgum, uzņēmumu Tiny Solutions reģistrē ASV.

«Es izstrādāju videonovērošanas programmatūru, ko var lietot mobilajā telefonā. To var izmantot bērnu, dzīvnieku, vecu cilvēku novērošanai,» stāsta Aleksejs Vasiļjevs, Tiny Solutions, LLC līdzīpašnieks. Agrāk viņš strādāja uzņēmumos, kur izstrādāja videonovērošanas sistēmas korporatīvajiem klientiem, bet pirms dažiem gadiem nolēma pievērsties savam biznesam.

Alekseja uzņēmums izstrādājis divas lietojumprogrammas – Baby Monitor for IP Camera, kas paredzēta iPhone telefoniem, un tinyCam Monitor, kas piemērota mobilajiem tālruņiem ar Android operētājsistēmu. Lietojumprogramma Android mobilajiem telefoniem esot populārāka, jo tā izstrādāta agrāk nekā programma iPhone tālruņiem. Tā kā iPhone aplikācija tika izstrādatā vēlāk, tirgus bija vairāk piesātināts, bija grūtāk tajā iespiesties. Taču, neskatoties uz to, ka Android tirgus ir lielāks, cilvēki vairāk pērkot aplikācijas iPhone viedtālruņiem, jo šo telefonu īpašnieki ir maksātspējīgāki. «Vēl labāka maksātspēja ir Blackberry lietotājiem – tie ir cilvēki, kuri īpaši neuztraucas par aplikācijas nopirkšanu par dažiem dolāriem,» viņš saka.

Jāizstrādā vienots lādētājs visiem mobilajiem telefoniem, ko pārdod Eiropas Savienībā, lai mazinātu atkritumu apjomu, kā arī izmaksas un neērtības, prasa Eiropas Parlaments šodien pieņemtajā atjauninātajā ES radioiekārtu direktīvā. Par direktīvas projektu jau panākta neoficiāla vienošanās ar ES Ministru Padomi, informē EP Informācijas birojs Latvijā.

«Atjauninātā radioiekārtu direktīva būs efektīvs līdzeklis, lai novērstu dažādu radioiekārtu nesaskaņotu darbošanos. Esmu īpaši gandarīta, ka izdevās vienoties par prasību noteikt vienotu lādētāju. Tas sniegs ieguvumu gan patērētājiem, gan videi,» norāda deputāte Barbara Veilere.

Direktīva paredz harmonizētus noteikumus par radioiekārtu, cita starpā mobilo telefonu, automašīnu elektronisko atslēgu un modemu, laišanu tirgū. Noteikumu mērķis ir kontrolēt tirgū pieejamo radioiekārtu tipu un skaita palielināšanos un nodrošināt, ka tās neizmanto nesaskaņotas frekvenču joslas un vienlaikus atbilst būtiskām veselības un drošības prasībām.