Interneta giganta Google e-pasta pakalpojuma Gmail aktīvo lietotāju skaits sasniedzis 425 miljonus, informē kompānija. Tas nozīmē, ka Gmail apsteidzis Microsoft Hotmail un kļuvis par pasaulē lielāko e-pasta pakalpojumu.

Vēl šā gada janvārī Gmail izmantojuši 350 miljoni lietotāju, bet piecu mēnešu laikā to skaits pieaudzis par 75 miljoniem.

Google arī norāda, ka pašlaik Gmail izmantojot 45 ASV valsts iestādes, bet kompānijas produkti tiek aktīvi lietoti 65 no 100 lielākajām universitātēm, kā arī tos izmanto pieci miljoni dažādu kompāniju.

Tomēr Google e-pasta pakalpojumam esot mazāk unikālo lietotāju un šajā aspektā Gmail atpaliekot no Hotmail un Yahoo e-pasta, aprēķinājusi interneta analītiķu kompānija comScore.

Savukārt aptuveni pirms gada dienas gaismu ieraudzījušajam Google sociālajam tīklam Google+ esot 250 miljoni lietotāju, un lielākā daļa no tiem Google+ piekļūst izmantojot mobilās ierīces, kā, piemēram, planšetdatorus un viedtālruņus. Vairāk nekā puse no Google+ lietotājiem (150 miljoni) esot aktīvi. Savukārt vidējais Google+ lietotājs sociālajā tīklā pavada 12 minūtes, norāda kompānija.

Interneta kompānija Google martā rīkos datu drošības konferenci CanSecWest, kuras ietvaros ikviens varēs mēģināt «uzlauzt» kompānijas izveidoto Chrome OS operētājsistēmu, saņemot naudas balvas.

Kompānija norāda, ka drošība ir tās galvenā prioritāte, tomēr neesot perfektas programmatūras, tāpēc izlemts sadarboties ar datu drošības speciālistiem, lai atrastu sistēmas ievainojamākos punktus. Sacensības nosauktas par Pwnium 3 un tiem, kas operētājsistēmu uzlauzīs, tiks piešķirtas naudas balvas 110 un 150 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Savukārt kopējais balvu fonds pārsniedz 3,14 miljonus ASV dolāru.

«Mēs uzskatām, ka šādas balvas atspoguļo papildus grūtības, ar kurām ir jāsaskaras, lai apietu Chrome OS aizsardzību, salīdzinot ar tradicionālajām operētājsistēmām,» sacīja Google drošības komandas pārstāvis Kriss Evans.

Interneta lietotāji var saskarties ar vīrusu, kas izmantojot meklētājprogrammas Google, Yahoo vai Bing novirza interneta pārlūku uz kaitnieciskām vietnēm, brīdina antivīrusu programmu eScan izstrādātāji. Ļaunatūra ir aktīva visos interneta pārlūkos.

Kā norāda drošības eksperti, pārlūku novirzošais vīruss ir no pārlūkus kontrolējošo ļaunatūru kategorijas. Tai piederošās ļaunprogrammatūras, piemēram, meklētājprogrammas, maldinošas pievienojumprogrammas un paplašinājumi, var tikt iesūtītas sistēmā un instalētas interneta pārlūkā bez lietotāja ziņas.

Ja pamanāt, ka interneta pārlūks darbojas lēnāk nekā parasti, neatveras visas lapas, ķeras interneta sakari, bet Google, Bing vai Yahoo meklētājs novirza uz kaitnieciskām vietnēm, tā var būt zīme, ka dators ir inficēts ar pārlūku novirzošu vīrusu.

«Ir svarīgi neignorēt šo vīrusu un neatstāt to datorā. Novirzot pārlūku uz kaitnieciskām vietnēm, tas var novest pie citu, ievērojami bīstamāku vīrusu lejupielādēšanas,» brīdina eScan antivīrusu programmas izplatošā uzņēmuma Baltimax reģiona menedžeris Sergejs Romanovskis.

«Šis gadījums apliecina, ka izglītības politikas veidošanā, organizējot datorikas mācību programmas skolās un atbalstot jauniešu papildu izglītošanās iespējas, ir jāpievērš vairāk uzmanības IT risinājumu izstrādes juridiskajiem aspektiem,» komentējot SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) un vidusskolēna Alekseja Popova strīdu par A. Popova izstrādāto paplašinājumu «Skaista klase», Db.lv norādīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Informācija, kas ir izskanējusi par DEAC un programmēšanas olimpiāžu laureāta A.Popova domstarpībām, kā arī publiski paustie ekspertu viedokļi par intelektuālā īpašuma pārveidojumiem un to tiesiskumu šajā gadījumā ir pretrunīgi, Db.lv pauda S. Bāliņa.

Jau ziņots, ka Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks A. Popovs izstrādāja Google Chrome pārlūkprogrammas paplašinājumu «Skaista klase». Viņš šo paplašinājumu piedāvāja izmantot arī citiem - paplašinājums bija pieejams lejupielādei Google Chrome Web Store. Tomēr ar to nav bijis apmierināts uzņēmuma DEAC valdes loceklis Jānis Kaģis, kurš programmētājam nosūtīja vēstuli ar pieprasījumu no Google Chrome Web Store izņemt vienību «Skaista klase» un uzsvēra, ka «mēs neesam devuši un nedosim savu piekrišanu portāla e-klase.lv satura mainīšanai». Savukārt vēlāk A. Popovam pretenziju sagatavoja arī Magnusson Zvērinātu Advokātu birojs, kura pārstāvji ieradās pie jaunā programmētāja mājas vizītē.

"Kaspersky" automatizētās noteikšanas tehnoloģijas ir atradušas "Windows" nulles dienas ievainojamību.

Mūķis (exploit), kas izmantoja šo ievainojamību, ļāva uzbrucējiem iegūt augstākas privilēģijas uzbrukumam pakļautajās ierīcēs un izvairīties no pārlūka "Google Chrome" aizsardzības mehānismiem. Jaunatklātais mūķis tika izmantots ļaunprātīgā operācijā "WizardOpium".

Nulles dienas ievainojamības ir iepriekš nezināmas kļūdas programmatūrā. Ja noziedznieki tās atrod pirmie, viņi var ilgi rīkoties nepamanīti, nodarot nopietnu un negaidītu kaitējumu. Parasti drošības risinājumi nespēj ne pazīt sistēmas infekciju, ne aizsargāt lietotājus no vēl nepazīstamiem apdraudējumiem.

"Windows" jauno ievainojamību "Kaspersky" pētniekiem ļāva atklāt kāds nulles dienas mūķis. 2019. gada novembrī Kaspersky mūķu profilakses tehnoloģijai, kas ir iebūvēta lielākajā daļā uzņēmuma risinājumu, izdevās pamanīt nulles dienas mūķi pārlūkā "Google Chrome". Šis mūķis ļāva uzbrucējiem izpildīt patvaļīgu kodu upuru datoros. Turpinot pētīt šo operāciju, ko eksperti nodēvēja par "WizardOpium", tika konstatēta vēl viena ievainojamība — šoreiz operētājsistēmā "Windows".

CERT.LV aicina izmantot citu interneta pārlūkprogrammu, kamēr netiks novērsta Internet Explorer ievainojamība. Arī Latvijas Komercbanku asociācija aicina neizmantot šo pārlūku, ejot internetbankā.

Ņemot vērā atklātas problēmas ar interneta pārlūkprogrammas Internet Explorer drošību, Latvijas Komercbanku asociācija un bankas aicina klientus līdz šo problēmu novēršanai nelietot Internet Explorer darbam ar savām internetbankām un izvēlēties citas interneta pārlūkprogrammas, informē Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji.

Interneta pārlūkā Internet Explorer atklāta ievainojamība, kas attālināti ļauj uzbrucējam iegūt kontroli pār lietotāja ierīci. Tā kā Internet Explorer ievainojamība ir plaši izziņota, uz tās bāzes paveras iespējas jauniem, mērķētiem uzbrukumiem. Pēc Microsoft ziņām, ievainojamība atļauj veikt attālinātu koda izpildi, novirzot lietotāju uz iepriekš sagatavotu vietni vai saiti, pēc kuras apmeklēšanas ļaundari var iegūt kontroli pār lietotāja datoru.

ASV kompānija Microsoft noslēgusi līgumu ar vienu no lielākajiem pasaules elektronikas ražotājiem par tehnoloģiju, kuras saistītas ar Android un Chrome, licencēšanu.

Līgumu Microsoft noslēgusi ar Taivānas kompāniju Pegatron. Ieskaitot jaunāko vienošanos, Microsoft ir patentu licencēšanas līgumi ar četriem no pieciem lielākajiem Taivānas ražotājiem, vēsta Mashable.

Microsoft pieder vairāki patenti, kas ir saistīti ar tehnoloģijām, kuras tiek izmantotas Android operētājsistēmās un Chrome interneta pārlūkā. ASV kompānija no patentu licencēšanas līgumiem katru gadu nopelna simtiem miljonu dolāru. Kopš 2003. gada Microsoft noslēgusi vairāk nekā 1,1 tūkstoti patentu licencēšanas darījumu.

Pegatron ir viena no Taivānas lielākajām kompānijām, kas nodarbojas ar pazīstamu tehnoloģiju gigantu – Apple, HTC, HP un citu – ierīču montāžu.

Lielākā interneta pārlūkprogramma Google Chrome līdz 2024. gada 3. ceturksnim visiem lietotājiem pilnībā atspējos trešo pušu sīkdatnes. Tas nozīmē, ka uzņēmumi – reklāmdevēji saskarsies ar būtiskām grūtībām mērķauditorijas atlasē un lietotāju izsekošanā, kā arī tiešsaistes reklāmas un analītikas nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas.

Klientu uzmanības piesaistīšana kļūs sarežģītāka un dārgāka, arī digitālās reklāmas nozare piedzīvos transformāciju. Lai pārmaiņas neatstātu negatīvu ietekmi uz biznesu, ir ārkārtīgi būtiski izprast to būtību un būt gataviem pielāgot savu reklāmas stratēģiju.

Pārmaiņas industrijā aizsākās 2020. gadā, kad Google paziņoja, ka pārlūkā Chrome (dominējošā pārlūkprogramma ar 65 % tirgus daļu) pakāpeniski atteiksies no trešo pušu sīkdatnēm. Tam sekoja ierobežojumi arī no Safari un Firefox pārlūku puses. Divu revolucionāru Google atjauninājumu ieviešana notiek šogad – 2024. gadā.

Pirmkārt, līdz 2024. gada 3. ceturksnim Google Chrome pilnībā atspējos trešo pušu sīkdatnes visiem lietotājiem.

Ķīnas konsorcijs par 600 miljoniem ASV dolāru (543 miljoniem eiro) iegādājies interneta pārlūku Opera, pirmdien paziņoja tā izstrādātājs, Norvēģijas uzņēmums Opera Software.

Iepriekš neveiksmi cieta Opera publiskais akciju piedāvājums.

Kompānijas Golden Brick Silk Road vadītais konsorcijs iegādāsies interneta pārlūka mobilo ierīču un galda datoru versijas, snieguma un privātuma lietotnes, kā arī akcijas kopuzņēmumā Ķīnā, tomēr televīzijas, mediju un spēļu sektori paliks Opera Software īpašumā, kompānija informēja Oslo biržu.

Par darījumu paziņots pēc tam, kad neveiksmi cieta publiskais piedāvājums par 1,2 miljardiem ASV dolāru (1,08 miljoniem eiro) pārņemt visu kompāniju.

Netiek atklāts, kādēļ publiskais piedāvājums bija neveiksmīgs, bet Opera Software pagājušajā nedēļā biržā paziņoja, ka piedāvājuma iznākums ir neskaidrs, jo līdz noteiktajam termiņam - 15.jūlijam - netika saņemts regulatora apstiprinājums.

ASV datortehnoloģiju gigants "Microsoft Corp." paziņojis, ka pārtrauks tehnisko atbalstu pirms vairāk nekā 25 gadiem izveidotajam interneta pārlūkam "Internet Explorer", jo tas vairs nav populārs lietotāju vidū.

"Mēs paziņojam, ka "Internet Explorer" nākotne [operētājsistēmā] "Windows 10" ir "Microsoft Edge"," pavēstījis uzņēmums, norādot uz tā jauno interneta pārlūku.

"Microsoft" vēsta, ka tehniskais atbalsts "Internet Explorer" tiks pārtraukts 2022.gada 15.jūnijā.

Taču uz "Internet Explorer" balstītas mājaslapas un lietotnes darbosies ar "Microsoft Edge" vismaz līdz 2029.gadam, jo vairākām organizācijām ir interneta vietnes, kas balstītas uz šo interneta pārlūku.

"Statscounter" apkopotie dati liecina, ka "Google" radītais interneta pārlūks "Chrome" kontrolē 65% tirgus. "Apple" izstrādātais un uzņēmuma datoros un ierīcēs pieejamais "Safari" ar gandrīz 19% tirgus daļu ir otrajā vietā.

Ja Jūs esat uzņēmējs, tad noteikti zināt, ka aktīvākā pārdošanas sezona praktiski ir klāt - jau septembrī pie konferenču galda tiks apspriestas Ziemassvētku mārketinga aktivitātes. Lai šī gada ieņēmumi ātri vien pārsniegtu pērnā gada ieņēmumus, pirms mārketinga stratēģijas izveides ir vērts ieskatīties šajā rakstā. Kāpēc? Tāpēc, ka ar pāris lieliskiem SEO speciālistu ieteikumiem, kuri balstīti uz apskatu «E-komercijas patērētāju uzvedības modelis Latvijā 2014», būs iespējams sagatavoties mārketinga aktivitātēm daudz labāk! 5 faktori, kas jāņem vērā SEO stratēģijā!

Responsīvs mājaslapas dizains

2014. gadā dubultojies viedtālruņu lietošanas īpatsvars starp visām ierīcēm, no kurām ir apmeklētas e-komercijas mājaslapas. Mājaslapu apmeklējums no planšetdatoriem ievērojami pieaug vakaros. Jo vēlākas diennakts stundas, jo vairāk cilvēku izmanto mobilās ierīces – viedtālruņus un planšetdatorus.

Ko ņemt vērā?

Vidusskolnieks Aleksejs Popovs ir izveidojis programmu, kas pilnībā pārveido SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) izveidotās e-Klases izskatu. Tādējādi e-Klase ir nevis uzlabota, bet gan sabojāta, un tas vairs nav tāds produkts, kādu saviem klientiem vēlas piedāvāt DEAC, Db.lv norādīja DEAC valdes loceklis Andris Gailītis.

Otrdien sociālajos tīklos ievērību izpelnījās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks Aleksejs Popovs, kurš izstrādājis Google Chrome pārlūkprogrammas paplašinājumu «Skaista klase». Kā vidusskolēns skaidro savos sociālo tīklu kontos, viņš šo paplašinājumu piedāvāja izmantot arī citiem - paplašinājums bija pieejams lejupielādei Google Chrome Web Store. Tomēr ar to nav bijis apmierināts uzņēmuma DEAC valdes loceklis Jānis Kaģis. Viņš programmētājam nosūtīja vēstuli ar pieprasījumu no Google Chrome Web Store izņemt vienību «Skaista klase» un uzsvēra, ka «mēs neesam devuši un nedosim savu piekrišanu portāla e-klase.lv satura mainīšanai». Savukārt vēlāk A. Popovam pretenziju sagatavoja arī Magnusson Zvērinātu Advokātu birojs. Tas radīja sašutumu sociālo tīklu, piemēram, Twitter, lietotājos.

Pēc drošības programmatūras "ESET" statistikas sistēmas "LiveGrid Virus Radar Trends" datiem, pēc ārkārtējās situācijas beigām pieci vīrusi masveidā izplatās, apdraudot iedzīvotājus un uzņēmumus visā Latvijā.

1.vieta: ielaušanās uzņēmumu failu sistēmās ar "SMB.Attack.Generic"

Latvijā šobrīd izplatītākā krāpšanas metode ir vīruss "SMB.Attack.Generic". Saīsinājums SMB nozīmē attālināta failu sistēma "Windows" vidē, kuru izmanto uzņēmumi un kura atļauj, piemēram, failu koplietošanu, centralizētu datu pārvaldību, drukāšanu tīklā.

Uzbrūkot SMB, kibernoziedznieku mērkis ir iekļūt uzņēmumu tīklā un to lietotāju ierīcēs. Uzņēmumiem un lietotājiem jāpievērš uzmanība sistēmas atjauninājumiem, kurus "Microsoft" regulāri izlaiž, un tos jālejupielādē ierīcēs, lai pasargātu sevi no kiberuzbrukumiem.

2. Interneta pārlūka darbības pārņemšana ar "JS/Mindspark"

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Interneta pārlūka Mozilla Firefox jaunākā versija patlaban atrodas bezsaistē, jo tajā tika atklātas drošības kļūmes, citējot kompānijas teikto, ziņo BBC.

Lietotājiem, kas bija ielādējuši pārlūka jaunāko, sešpadsmito, versiju, tiek ieteikts lejuplādēt iepriekšējo Firefox versiju, kamēr pārlūka izstrādātāji nesalabos drošības kļūdu. Firefox norāda, ka jaunākā pārlūka versija datorā var tikt ielādēta arī automātiski.

Jaunākās Firefox versijas drošības līmenis ir tik zems, ka ļaunprātīgas vietnes var itin viegli «izspiegot», kuras mājaslapas interneta lietotājs ir apmeklējis. Mozilla Firefox gan norāda, ka no drošības kļūdas cietuši «vien nedaudzi lietotāji».

Šobrīd jaunākā Firefox versija vairs nav pieejama ielādei internetā.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Pēdējo gadu laikā interneta pirkumu apjomi sasniedz rekordus. Šeit var minēt gan Melnās Piektdienas jeb Black Friday popularitātes pieaugumu, gan arī tradicionālo sezonālo tirdzniecību.

Svarīgs kļūst tieši interneta tirdzniecības faktors, jo pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūst iepirkšanās internetā - tā kļūst arvien pieejamāka un drošāka. Šādu interneta pirkumu izaugsmi sekmē reklāmas iespējas internetā. Tendenci spilgti raksturo fakts, ka pasaulē reklāmas budžeti internetā 2017. gadā ir pārsnieguši TV reklāmas budžetu apjomus.

Interesanti, ka interneta pirkumu izaugsme ir vērojama tikai pēdējos gados, kaut gan pasūtīt preces internetā varēja jau pirms 10 gadiem, piemēram, Ebay vai Amazon. Tas ir skaidrojams ar preču piedāvājuma ierobežojumiem un svarīgiem faktoriem kā pirkšanas ērtums un drošība, tāpat bija šaubas, vai prece tiešām tiks saņemta, it īpaši, ja tika veikts pasūtījums no ārvalstīm. Ilgu laiku pārdošanas apjomi internetā auga ļoti lēni. Sākotnēji lielākos panākumus guva Ebay, jo viņi piedāvāja pircēju aizsardzības programmu, kur varēja atgūt naudu, ja prece netika piegādāta 45 dienu laikā. To parāda arī šī zīmola popularitāte periodā no 2000. līdz pat 2010. gadam, kad Ebay bija 2-3 reizes populārāka meklējumu frāze nekā Amazon, kas pēdējos 10 gados ir pārņēmis interneta tirdzniecības līdera lomu. Ebay popularitāte ar katru gadu samazinās, un pērn Amazon meklējumu skaits bija 3 reizes lielāks nekā Ebay.

Lai palielinātu uzņēmuma pozīcijas meklētājprogrammās (Google, Yandex u.c.) un piesaistītu lielāku apmeklētāju plūsmu, vitāli svarīga ir mājaslapas SEO optimizācija, kas ietver dažādas tehnikas. Tomēr tā nav iedomājama arī bez SEO rīku palīdzības. Lai gan vairums no šiem rīkiem izmaksā dārgi, internetā ir pieejami daudzi bezmaksas risinājumi un spraudņi, kas var būt noderīgi gan tiem, kas nesen uzsākuši interesēties par šo tēmu, gan arī tiem, kas ar SEO nodarbojas jau ilgāku laiku. Šajā rakstā mēs aplūkosim nelielu daļu no labākajiem bezmaksas SEO rīkiem, kas palīdzēs Tev sasniegt vēlamos SEO rezultātus.

Kas ir SEO optimizācija?

SEO optimizācija ir procesu kopums, kuru veic, lai uzlabotu mājaslapas pozīcijas meklētājprogrammu rezultātu lapās (SERP). Jo labāka ir vietnes redzamība meklēšanas rezultātos, jo augstāks apmeklējums un iespēja pārvērst potenciālos klientus par pircējiem. Šis process ietver dažādas darbības, piemēram, atslēgvārdu analīzi, satura izstrādi, vietnes tehnisko analīzi un ārējo satura optimizāciju. SEO optimizācijai ir nepieciešama pārdomāta stratēģija, ko noteikti vislabāk veiks pieredzējis SEO speciālists vai SEO aģentūra, tomēr tā kā SEO pakalpojumi ir dārgi, ikkatrs var izmēģināt internetā pieejamos bezmaksas rīkus, lai iegūtu vismaz virspusēju lapas novērtējumu.

Eiropas Savienība (ES) gatavojas sodīt tehnoloģiju gigantu Microsoft par nepakļaušanos 2009. gada spriedumam, saskaņā ar kuru lietotājiem bija jāļauj izvēlēties interneta pārlūks, pavēstījis ES Konkurences komisārs Hoakins Almunija.

Pirms trīs gadiem Microsoft piekrita ES prasībām nodrošināt labāku pieeju konkurējošiem interneta pārlūkiem, tādējādi izbeidzot ES uzsākto pretmonopola izmeklēšanu un izvairoties no soda.

Kompānija apņēmās 2011. gada Windows 7 operētājsistēmas atjauninājumā iestrādāt iespēju, kura piedāvā lietotājiem izvēlēties citus interneta pārlūkus Internet Explorer vietā.

Tomēr šāda iespēja netika nenodrošināta un jūlijā Eiropas Komisija atsāka izmeklēšanu. Ja Microsoft tiks atzīts par vainīgu, piespriestā soda nauda var sasniegt desmit procentus no kompānijas globālā apgrozījuma jeb 5,7 miljardus eiro.

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.

ASV datortehnoloģiju gigants "Microsoft Corp." trešdien pārtrauca tehnisko atbalstu pirms 27 gadiem izveidotajam interneta pārlūkam "Internet Explorer", jo tas vairs nav populārs lietotāju vidū.

"Microsoft" skaidro, ka pašreizējai "Internet Explorer" versijai vairs netiks piedāvāti darbības kļūdu labojumi vai atjauninājumi, un lietotāji tiks novirzīti uz šī pārlūka aizstājēju "Microsoft Edge".

Par ieceri pārtraukt tehnisko atbalstu "Internet Explorer" uzņēmums jau paziņoja pērn, un trešdien "Microsoft" norādīja uz nepieciešamību sākt visu no jauna ar pārlūku "Microsoft Edge".

"Internet Explorer" pirmā versija darbību sāka 1995.gadā.

"Statscounter" apkopotie dati liecina, ka "Google" radītais interneta pārlūks "Chrome" kontrolē 65% tirgus. "Apple" izstrādātais un uzņēmuma datoros un ierīcēs pieejamais "Safari" ar 19% tirgus daļu ir otrajā vietā.

Foto: Pexels.com

Moderno tehnoloģiju laikmetā stabils un ātrs interneta savienojums ir gluži vai zelta vērtē. Kā liecina DataReportal pieejamā informācija, internetu visā pasaulē izmanto 5,35 miljardi iedzīvotāji jeb 66,2 % no kopējās populācijas. Salīdzinot ar 2023. gadu, interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 1,8 % jeb 97 miljoniem cilvēku. Raksta turpinājumā noskaidro, cik nozīmīgs ir uzticams un drošs internets ne tikai ikdienas saziņai un personīgajām vajadzībām, bet arī ekonomiskās attīstības veicināšanai.