Latvijā ir otrais augstākais nabadzības riska līmenis no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm – 40%, turklāt to cilvēku, kas pakļauti nabadzības riskam, īpatsvaram Latvijā ir tendence pieaugt, novērojis ES statistikas birojs Eurostat.
2011. gadā lielākais cilvēku īpatsvars, kas pakļauti nabadzības riskam bija Bulgārijā (49% no iedzīvotājiem pakļauti nabadzības riskam), Rumānijā un Latvijā (abās 40% iedzīvotāju), Lietuvā (33%) Grieķijā un Ungārijā (abās 31%).
Latvijā 2011. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 0,9 miljoni iedzīvotāji jeb 40,1% no iedzīvotāju skaitā. 2010. gadā nabadzības riskam bija pakļauts 38,1% no iedzīvotājiem, bet 2008. gadā – 33,8% iedzīvotāju.
Vidēji ES 2011. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 24,2% no iedzīvotājiem jeb 119,6 miljoni cilvēku. 2010. gadā nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ES valstīs kopumā bija 23,4%, bet 2008. gadā – 23,5%.
Mazākais iedzīvotāju, kas pakļauti nabadzības riskam, īpatsvars no visām ES valstīm 2011. gadā bija Čehijā (15%), Nīderlandē un Zviedrijā (abās pa 16%), Luksemburgā un Austrijā (abās pa 17%).
Jau vēstīts, ka Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš pirmdien atzina, ka sabiedrība Latvijā kļuvusi mazliet turīgāka, tomēr ir palielinājusies nevienlīdzība starp «superbagātajiem» un nabadzīgajiem. Nevienlīdzība starp to vienu vai diviem procentiem iedzīvotāju, kas ir «superbagāti» un pārējiem procentiem, kas diemžēl ir nabadzīgi, krīzes rezultātā ir palielinājusies, sacīja M. Krieviņš. Viņš apgalvoja arī - ja Latvijā nabadzības riskam ir tendence mazliet samazināties, ievērojot mūsu ekonomikas samērā veiksmīgo atkopšanos pēckrīzes periodā, pārējā Eiropa diemžēl ar to nevar lepoties.