Lai mazinātu nabadzību un nevienlīdzību, visbūtiskākie un efektīvākie instrumenti ir atbalstoša izglītības, tostarp mūžizglītības, sistēma un prasmīgi sociālie darbinieki. To liecina Stokholmas Ekonomikas augstskolas Mediju centra veiktais pētījums, kas analizēja nevienlīdzību un nabadzību mūsu valstī.
Secinājums ir skarbs un nepārprotams – nabadzības risks ir vistiešākajā veidā saistīts ar zemu izglītības līmeni, nepietiekamām prasmēm un ilgu «izkrišanu» no darba tirgus aprites. Satraucoši ir tas, ka bērniem, kas nāk no nabadzīgām ģimenēm, kur vecākiem ir zems izglītības līmenis, ir paaugstināts risks atkārtot savu vecāku likteni. Pētījums liecina, ka viens no šķēršļiem situācijas uzlabošanai ir pašu nabadzīgo cilvēku motivācijas trūkums kaut ko mainīt savā dzīvē un neticība pašu spēkiem. Te ļoti svarīga būtu prasmīga sociālā darbinieka iesaiste. Taču tādu darbinieku diemžēl trūkst.
Ja paraugās partiju priekšvēlēšanu solījumus, tad tikai divas partijas – ZZS un NA – piemin sociālo darbu kā nozīmīgu nabadzības un nevienlīdzības mazināšanā. Par to vispār neviens vārds nav atrodams labklājības ministra Jāņa Reira partijas Jaunā Vienotība programmā, kas ir, mazākais, dīvaini. Var jau saprast, ka politiķi orientējas uz pensiju un pabalstu paaugstināšanu, ko elektorātam vieglāk uztvert, taču arī ar paaugstinātiem pabalstiem nevienlīdzību un nabadzību būtiski samazināt nav iespējams. Vienīgais veids, kas patiešām efektīvi samazina nevienlīdzību un nabadzības risku, ir iekļaušanās darba tirgū, ko nereti nevar izdarīt bez prasmīga un kvalificēta sociālā darbinieka palīdzības un atbalsta. Līdz ar to valstij būtu jāuzņemas atbildība par šādu speciālistu sagatavošanu, savukārt pašvaldībai jānodrošina adekvāts atalgojuma līmenis.
Šķiet, ir pienācis pēdējais laiks nabadzības mazināšanai izmantot multidisciplināru pieeju. Jo tas, ka līdz šim par to ir atbildējusi viena pati Labklājības ministrija, nav vainagojies ar īpašiem panākumiem. Latvija kā bija, tā ir Eiropas Savienības dalībvalsts ar vienu no augstākajiem Džini koeficientiem. Ja tā būs jaunās valdības prioritāte, tad nabadzības mazināšanai būtu jābūt ne tikai Labklājības ministrijas, bet arī Izglītības un Ekonomikas ministrijas kompetencē. Jo vieni no svarīgākajiem instrumentiem nabadzības mazināšanā ir iekļaujoša izglītība jau no sākumskolas un pieejami īres mājokļi. Pozitīvi ir tas, ka pirmo reizi vairāku partiju programmās ir parādījies solījums par valsts iesaisti īres mājokļu būvniecībā. Jo nepieejama dzīvesvieta tur, kur ir darbs, nopietni kavē cilvēku iekļaušanos darba tirgū. Izglītība, darbs un pieejams mājoklis – lai gan skan kā no 1. maija demonstrāciju plakātiem, taču tās ir trīs svarīgākās lietas, kas cilvēkus var izraut no nabadzības lamatām.
Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:
https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-28septembra-numurs
