Vairāk par ceturto daļu Eiropas Savienības bērnu zem 18 gadiem – 27% – 2011. gadā atradušies nabadzības un sociālās atstumtības riska zonā, liecina Eurostat šodien publiskotais pētījums. Latvijā šis procents ir dramatiski augstāks par ES vidējo – 44%.
Attiecīgi ar 52% un 49% bērnu riska ziņā sliktāki rādītāji par Latviju ir tikai Bulgārijai un Rumānijai. Igaunijā šis riska rādītājs ir 24,8%, Lietuvā – 33,4%.
Darbaspējīgajiem pieaugušajiem eiropiešiem nabadzības un atstumtības risks vidēji ir 24%. Igaunijā tas ir 24,2%, Latvijā – 40,9%, bet Lietuvā – 33,6% (augstāks nekā Lietuvas bērniem).
Eurostat pētījums uzrāda, ka bērnu mantiskā un sociālā drošība ir ārkārtīgi atkarīga no vecāku izglītības līmeņa. Praktiski visās ES valstīs šo risku procents bērniem drastiski krītas līdz ar katru nākamo vecāku pakāpienu augšup pa izglītības kāpnēm.
Sevišķi «vecajā Eiropā» redzama risku nevienlīdzība starp pilsoņu un iebraucēju bērniem. Proporcionāli ekstrēmākie gadījumi ir sekojoši. Beļģijā vietējiem bērniem ir ar 12,1% vērtējams risks uz dzīvi salīdzinošā nabadzībā un atstumtībā, bet ja kaut viens no vecākiem ir cittautietis – risks ir jau 33,9%. Pamatīgas atšķirības risku nobīdē «savējo un svešo» starpā ir arī Dānijā (7,8 pret 24,8), Zviedrijā (9,5 pret 29,1) un Norvēģijā (5,7 pret 25,3; Norvēģija nav ES, tomēr ir Šengenas zonas asociētā valsts). Latvijas viesstrādniekiem nozīmīgajā Lielbritānijā risks, ka mūsējie tur būs pabērnu lomā, uz pārējo labklājīgo valstu fona ir samērīgs – riska zonā karalistē ir 16,2% savējo un 23,2% bērnu, kam vismaz viens no vecākiem ir cittautietis.
Cittautiešu bērnu tiesību jomā krietni izlīdzinātāks šis rādītājs ir Baltijas valstīs. Latvijā cittautiešu bērnu nabadzības risks lēšams 25,3%, kamēr tam pakļauti 24,6% latviešu bērnu. Lietuvā atšķirība ir lielāka – 37,3% pret 23,3%, bet Igaunijā cittautiešu bērniem nabadzības risks ir pat zemāks nekā vietējiem – 16,9% pret 19,7%.
Eurostat datu pamatā ir pētījums par ienākumiem un dzīves apstākļiem ES (EU-SILC).