2012. gadā Latvijā par 241% pieaudzis tiešo investīciju radīto darba vietu skaits, lai arī investīciju projektu apjoms pērn krities uz pusi, liecina Ernst & Young pētījums European Attractiveness Report 2013, kas izvērtē Eiropas valstu pievilcību investīcijām.
Latvijā pagājušajā gadā investīciju rezultātā radītas 290 darba vietas septiņos dažādos investīciju projektos, Latviju ierindojot 32. vietā Eiropā pēc investīciju darba vietu radīšanas apjoma.
Latvija investīciju piesaistē būtiski atpaliek no Lietuvas, pauž Ernst & Young pārstāvji, norādot, ka Lietuvā īstenoti 27 tiešo investīciju projekti, radot 1717 jaunas darba vietas. Tāpat Latviju apsteidz arī Igaunija, kur īstenoti 25 projekti ar 443 jaunām darba vietām.
Pēc darba vietu radīšanas apjoma Lietuva ierindojas 19. vietā Eiropā, bet Igaunija – 29. vietā. Pētījumā vērtēti jaunu uzņēmumu izveides investīciju projekti, neskaitot investīcijas, kas ieguldītas uzņēmumu pirkšanā un pārdošanā, pēc vienotas metodoloģijas visā pasaulē.
Eiropā kopumā pirmo vietu pēc tiešo investīciju projektu radīto darba vietu skaita pagājušā gada laikā ieņem Lielbritānija ar 30 311 jaunām darba vietām. Lielbritānijai seko Krievija (13 356 jaunas darba vietas) un Polija (13 111 jaunas darba vietas), apsteidzot tādas Eiropas lielvalstis kā Vāciju (4. vietā) un Franciju (5. vietā).
Labi investīciju piesaistē veicies Serbijai un Turcijai, kas ir attiecīgi sestajā un septītajā vietā Eiropā, bet desmitnieku noslēdz Rumānija.
Centrāleiropas un Austrumeiropas reģions pērn kopumā piesaistījis par 26% vairāk jaunu darba vietu nekā 2011. gadā.
«Investīciju radīto darba vietu rezultāti parāda tendeci, ka daudzi investori arvien vairāk izvēlas Centrāleiropu un Austrumeiropu savu ražotņu un biroju izvietošanai. Polijas un Krievijas izaugsmes piemērs parāda investīciju «puduru» veidošanās nozīmi, tas ir, investori izvēlas vietas, kur jau investējuši citi, jo tas parāda konkrētās valsts drošību un sniedz dažādas mijiedarbības priekšrocības,» norāda Guntars Krols, Ernst & Young Baltic partneris. Viņš skaidro, ka «Latvijas gadījumā ir jārīkojas, lai veicinātu apstākļus šo investoru «puduru» veidošanai, kas sekmētu nozaru mijiedarbību. Turklāt Latvijā īpašs uzsvars ir jāliek uz izglītības sistēmas modernizēšanu, jo mēs nevarēsim konkurēt par investīcijām ar sava tirgus lielumu, bet varam ar gudru darba spēku».
Rietumeiropas valstis joprojām saglabā līderpozīcijas tiešo investīciju projektu piesaistē, tas ir, tās izvēlas lielāks daudzums investoru, bet ar mazāk darba vietām. Tā, piemēram, visvairāk investīciju projektu pērn bija īstenots Lielbritānijā (697 projekti), kurai seko Vācija (624 projekti), Francija (471 projekts), Spānija (274 projekti), Beļģija (169 projekti) un Nīderlande (161 projekts). Polija (7. vietā) apsteidz Krieviju (8. vietā) pēc investīciju projektu skaita (148 Polijā pret 128 Krievijā), lai arī, kā jau minēts, nedaudz atpaliek no Krievijas pēc jaunu darba vietu apjoma.