Ekonomiskās krīzes laikā daudzas valstis arvien vairāk paļaujas uz netiešo nodokļu, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļu ieņēmumiem, atklājies Ernst & Young pētījumā par netiešo nodokļu piemērošanu pasaulē.
Pēdējo četru gadu laikā PVN vidējā standartlikme Eiropā augusi no 19,5% līdz 21%. Tāpat eksperti atzīmē, ka aptuveni trešdaļā valstu budžeta ieņēmumu nodrošina netiešie nodokļi un to ietekme pieaugot.
Pētījuma autori atklāj, ka netiešo nodokļu jomā šobrīd notiek daudz pārmaiņu un virkne valstu, galvenokārt Eiropā, nesen ir cēlušas vai plāno celt PVN likmes. Tā, piemēram, Itālijā no šī gada 1.jūlija PVN likme tiks celta no 21% uz 22%, bet Nīderlandē pagājušā gada rudenī PVN standarta likme celta no 19% uz 21%. Arī Serbijā pērn oktobrī PVN likme pieaugusi no 18% uz 20%, bet Somijā no šī gada sākuma PVN līmenis pieaugusi par 1% un šobrīd ir 24%.
«OECD valstīs vispārējie patēriņa nodokļi, tādi kā PVN, pēdējo divdesmit gadu laikā ir kļuvuši par otru lielāko nodokļu ieņēmumu avotu uzreiz aiz sociālās apdrošināšanas iemaksām, apsteidzot iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumus, kas vēl astoņdesmitajos gados bija galvenais attīstīto valstu nodokļu ieņēmumu avots,» skaidro Ernst & Young Baltic partnere Ilona Butāne.
Viņa norāda, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa radītie ieņēmumi ir tikai aptuveni trešdaļa no patēriņa nodokļu apjoma. Netiešo nodokļu ietekme valstu budžeta ieņēmumos visdrīzāk turpinās pieaugt, jo tie ir salīdzinoši vieglāk iekasējami un administrējami, kā arī var kalpot par noteiktas politikas instrumentu.
Tāpat tiek paplašināta netiešo nodokļu piemērošanas bāze, piemēram, Īslandē no šī gada viesnīcu pakalpojumiem tiek piemērota 25,5% likme agrākās samazinātās 7% likmes vietā. Savukārt Horvātijā ir atcelta 0% PVN likme, kas tika piemērota noteiktām preču un pakalpojumu grupām, kas tagad tiks apliktas ar 5% likmi.