Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir reģistrējusi «ABLV Bank» un tās lielāko akcionāru prasības pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), liecina ES Tiesas publiskotā informācija.

«ABLV Bank» Sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA skaidroja, ka ES Tiesa ir lūgusi otru pusi - ECB un VNV - sniegt komentārus par iesniegtajām prasībām, atvēlot tam divu mēnešu laiku.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri 3.maijā iesniedza ES Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un VNV. Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesniedza četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju (FinCEN) atsaukt publicēto priekšlikumu, teikts publiskotajā bankas advokātu atbildes vēstulē FinCEN.

Bankas advokāti norāda, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā. Ņemot vērā šos argumentus, kā arī to, ka banka jau pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, FinCEN 13.februāra priekšlikums par ABLV Bank, pēc advokātu minētā, ir atsaucams.

ABLV Bank piesaistītie advokāti no starptautiskā uzņēmuma WilmerHale ASV biroja sagatavojuši 34 lapaspušu atbildi, kurā ietvertas vairāk nekā 170 atsauces uz ASV likumdošanas aktiem, tiesu lēmumiem, ASV Kongresa materiāliem, bankas iekšējiem dokumentiem, politikām, noteikumiem, procedūrām un stratēģijām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem aktiem un citiem dokumentiem. Atbildes vēstuli parakstījis zvērināts advokāts David Cohen (Deivids Koens).

Likvidējamā "ABLV Bank" Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasa piedzīt 414,691 miljona eiro zaudējumus no Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV), liecina informācija ES Oficiālajā vēstnesī.

"ABLV Bank" prasa atzīt, ka ECB un VNV ir solidāri atbildīgas par kaitējumu, kas bankai radies, izbeidzot tās uzņēmējdarbību un arī Luksemburgas meitasuzņēmuma darbību, un piespriest atbildētājām solidāri atlīdzināt šo kaitējumu.

Tāpat "ABLV Bank" prasa ES Tiesu noteikt, ka mantiskais kaitējums ir vismaz 414 691 000 eiro, šai summai pieskaitot nokavējuma procentus par laikposmu no sprieduma pasludināšanas dienas līdz pilnīgai samaksai, kā arī piespriest atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

ECB pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka ECB nekomentēs šo prasību.

"ABLV Bank" skaidro, ka prasība par zaudējumu kompensāciju saistīta ar ECB un VNV rīcību pēc ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") paziņojuma projekta 2018.gada februārī, kad minētās iestādes bez jebkāda juridiskā pamata uzdeva "ABLV Bank" un tās Luksemburgas meitas bankai likvidēties. Tā rezultātā "ABLV Bank" un vēlāk tās Luksemburgas meitas bankas bija spiesti izbeigt savu darbību.

Komercbankas «ABLV Bank» pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina korporatīvo finanšu uzņēmuma «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, tas ir labākais iespējamais scenārijs «ABLV Bank» gadījumā. Rungainis atzīmēja, ka no tā iegūs gan Latvijas ekonomika, kā arī paši bankas īpašnieki. Tādejādi bankai būs iespēja pašai izvēlēties likvidācijas administratorus. Līdzšinējie likvidācijas procesi padarījuši bagātus vienīgi pašus maksātnespējas administratorus.

Viņš arī pauda, ka bankas finanšu situācija ir pietiekami laba, kas nozīmē, ka visiem noguldītājiem ir iespējams atgūt naudu.

Savukārt, komentējot Latvijas finanšu reputāciju, Rungainis atzīmēja, ka tā nav bijusi «spoža» arī pirms «ABLV Bank» gadījuma un, protams, nesenie notikumi to ir iedragājuši vēl pamatīgāk.

Jau vēstīts, ka «ABLV Bank» šodien plāno sniegt plašāku informāciju par gaidāmo bankas pašlikvidācijas procesu un to, kā tiks izvēlēti bankas likvidatori.

#Ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS ABLV Bank ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, aģentūra LETA uzzināja bankā.

ABLV Bank uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.

«Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,» uzsvēra ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu ABLV Bank AS klientiem, sākot ar 3. martu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka», informē FKTK.

Papildināta visa ziņa

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas ABLV Bank klientiem tiks nodrošinātas pēc piecām darbdienām kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK ar lēmumu konstatēja šī gada 23. februārī.

ABLV Bankai kopumā ir 22 830 klienti, kuriem ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību līdz 100 tūkstošu eiro apmērā – 14 362 ārvalstu klienti un 8 468 iekšzemes klienti. Izmaksājot garantētās atlīdzības, tiks nodrošināts, ka kopumā 88% ABLV Bank klientu tiks pilnībā atmaksāti viņu noguldījumi, savukārt iekšzemes noguldījumi tiks pilnībā segti 97,8% ABLV Bank klientu.

FKTK atzīmē, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo ABLV Bank ir pietiekami līdzekļu. Garantēto atlīdzību izmaksai ABLV Bank klientiem ir nepieciešami 480 miljoni eiro, kurus ABLV Bank jau ieskaitījusi FKTK kontā, kurā tiek glabāti NGF līdzekļi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz sestdienu pieņēmusi lēmumu, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. «ABLV Bank» uzskata, ka FKTK padomes lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process.

Komercbankai «ABLV Bank» izsniegtā Latvijas Bankas aizdevuma atgūšana neradīs sarežģījumus - ja būs nepieciešams pārdot šīs bankas ieķīlātos vērtspapīrus, to izdarīt būs salīdzinoši vienkārši, jo kā ķīla ņemti ļoti droši, augstākā reitinga vērtspapīri, tajā skaitā, ASV valdības obligācijas, skaidro Latvijas Bankā.

Ķīlas vērtība aptuveni divas reizes pārsniedz aizdotās naudas apjomu, līdz ar to pēc ķīlas pārdošanas centrālā banka gan atgūs aizdevuma pamatsummu un procentus, gan vēl paliks pāri līdzekļi, ko aizskaitīt atpakaļ komercbankai, apstiprināja Latvijas Bankā.

«Šis ir ļoti drošs darījums mums kā centrālajai bankai,» sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns, atgādinot, ka darījumā nav izmantota nodokļu maksātāju nauda.

#Bankas akcionāri šo neērto jautājumu noņēma no dienaskārtības un atrisināja daudzus potenciālus juridiskus šķēršļus.

Komercbankas «ABLV Bank» pašlikvidācijas process ir labākais iespējamais risinājums valstij, kā arī bankas darbiniekiem, akcionāriem un noguldītājiem, aģentūrai LETA sacīja finansists Valdis Siksnis.

«Valstij, bankas noguldītājiem, darbiniekiem un akcionāriem šis ir labākais iespējamais scenārijs. Vismaz no publiskajiem izteikumiem varēja saprast, ka šis jautājums bija kļuvis kā «karsts kartupelis», jo par «ABLV Bank» licences atsaukšanu, likvidāciju, darbības atjaunošanu utt. bija jālemj Eiropas Centrālajai bankai, vietējam regulatoram. Bankas akcionāri šo neērto jautājumu noņēma no dienaskārtības un atrisināja daudzus potenciālus juridiskus šķēršļus, kādi varētu būt šajā procesā. Likvidācijas process, kuru vadītu bankas iecelts administrators būtu kontrolētāks, lētāks un efektīvāks, kā arī beigās novestu pie labāka rezultāta bankas klientiem, noguldītājiem un citām ieinteresētajām pusēm,» teica Siksnis. Viņš piebilda, ka «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesa kontekstā mazāk aktuāls kļūst jautājums par maksātnespējas administratoru atalgojuma samazināšanu, mazinot spriedzi ap šo jautājumu.

Likvidējamā «ABLV Bank» sākusi saņemt pirmos kreditoru prasījumus, aģentūrai LETA pavēstīja bankas likvidators Arvīds Kostomārovs.

«Kreditoru aktivitāte šobrīd ir gana liela un, kā jau prognozēts, šobrīd galvenokārt saņemam dažādus precizējošos jautājumus par nepieciešamajiem dokumentiem kreditoru prasījumu noformēšanai un iesniegšanai,» teica Kostomārovs, piebilstot, ka ir saņemti arī pirmie kreditoru prasījumi.

Tāpat Kostomārovs atzīmēja, ka viens no pirmajiem uzdevumiem, pieņemot lēmumu par bankas pašlikvidāciju, bija atbilstošas organizatoriskās struktūras izveide, kā arī nepieciešamo darbinieku skaita apzināšana, kas jau ir paveikta. «Līdz šim brīdim bankas darbinieku skaits ir samazinājies par 294, bet grupas ietvaros par 364. Likvidējamā »ABLV Bank« šobrīd strādā aptuveni 400 darbinieku. Turpmāk darba attiecību pārtraukšana notiks pakāpeniski, atbilstoši likvidācijas procesa īstenošanai un rūpīgi izvērtējot nepieciešamos darba resursus. Tie noteikti nebūs sasteigti lēmumi, jo tiek likvidēta viena no lielākajām kredītiestādēm Latvijā. Šajā procesā ir nepieciešamas arī atbilstošas zināšanas un augsti kvalificēts darba spēks,» viņš sacīja.

«ABLV Bank» tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien paziņojusi Eiropas Centrālā banka (ECB).

Tās paziņojumā teikts, ka ECB piektdien konstatējusi, ka «ABLV Bank» un tās meitasbanka Luksemburgā «ABLV Bank Luxembourg» sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.

«Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši Latvijas un Luksemburgas likumiem,» teikts ECB paziņojumā.

Pamatojot lēmumu, kurā konstatēts, ka «ABLV Bank» «sabrūk vai ir gaidāms tās sabrukums», ECB norāda: «Likviditātes būtiskas pasliktināšanās dēļ ir gaidāms, ka banka nespēs samaksāt savus parādas un pildīt citas saistības noteiktajā termiņā. Bankai nebija pietiekamu līdzekļu, kas būtu nekavējoties pieejami, lai tiktu galā ar pastiprinātu noguldījumu aizplūšanu, pirms sākas Latvijas noguldījumu garantiju fonda izmaksu procedūra.»

ABLV Bank likvidatoru atalgojums būs 22 000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, neparedzot procentu maksājumus par pašlikvidācijas procesā veiktajiem darījumiem, aģentūrai LETA apstiprināja bankā.

ABLV Bank sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA norādīja, ka tostarp zvērinātajam advokātam Elvijam Vēberam un zvērinātajai advokātei Evai Berlaus, kura ir Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, ir noteikta stundas likme, bet kopējais atalgojums nevarēs pārsniegt 22 000 eiro mēnesī, savukārt likvidatoriem Andrim Kovaļčukam un Arvīdam Kostomārovam atalgojums būs 22 000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

«Tā ir mēneša maksa pirms nodokļu nomaksas, neparedzot nekādus procentu maksājumus vai koeficientus par piesaistītajiem naudas līdzekļiem, aktīvu pārdošanu vai citiem darījumiem,» uzsvēra Eglītis.

Lēmums par bankas «ABLV Bank» likvidāciju patlaban nav dienaskārtībā, un tas ir tikai viens no ceļiem, jo aizvien ir iespējami vairāki turpmākās rīcības varianti, uzsver Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.

Upleja paskaidroja, ka lēmums banku likvidēt vēl nav pieņemts. «Vakar preses konferencē FKTK vadītājs Pēters Putniņš skaidri un gaiši pateica, ka lēmums par likvidāciju šobrīd nav dienaskārtībā,» teica FKTK Komunikācijas daļas vadītāja.

Viņa paskaidroja, ka likvidācija ir tikai viens no ceļiem, kā var risināties tālākā «ABLV Bank» situācija, un aizvien ir iespējami vairāki turpmākās rīcības varianti. «Šajā situācijā, kad «ABLV Bank» ir noguldījumu nepieejamība, ir iespējami vairāki risinājumi. Jā, viens no tiem teorētiski ir likvidācija. Taču nav pamata to izcelt starp citiem risinājumiem,» teica Upleja.

Viņa solīja pirmdien sniegt FKTK juridisko skaidrojumu par citiem risinājumiem, kādi ir iespējami «ABLV Bank» gadījumā. «Juridiski ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar skaidrojumu, jo šobrīd visi runā tikai par vienu risinājuma veidu. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā paziņojumā skaidroja tikai teorētiskos ceļus, un izcelt vienu no tiem nav korekti,» sacīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja.

Mazā Luksemburga, valsts, kuru pat grūti saskatīt kartē, atceļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu. Tā ir tiesiskuma uzvara pār «mājienu kultūru», ko pasaules praksē cenšas ieviest dažu valstu specdienesti. Un Latvijas oficiālās politikas fiasko, kura balstās premisā, ka «Eiropai un Amerikai iebilst nedrīkst».

Iedomājieties skatu – Latvijas finanšu ministre un premjers, uzraugi un centrālā banka, visi, kuriem savējos vajadzēja aizstāvēt grūtā brīdī, kā nopērti stāv «Amerikas onkuļu» priekšā, klausoties, ka ziepes būs vēl 10 bankām. Bet tikmēr Luksemburgas komerctiesa atceļ ECB lēmumu un noraida regulatora lūgumu par ABLV Bank Luxembourg likvidāciju.

Luksemburgas tiesa izskatīja ABLV Luksemburgas bankas īpašo gadījumu un atcēla ECB lēmumu, cita starpā balstot to uz labajiem ABLV Luksemburgas bankas finanšu rādītājiem, piektdien ziņoja db.lv. Kā zināms, ECB lēmumi tika pieņemti attiecībā uz visiem ABLV grupas uzņēmumiem. Jā, ABLV Luksemburgas bankai bija lielas kapitāla rezerves. Kapitāla pietiekamības rādītājs 29% pret likumā noteiktajiem 10,5%. Likviditātes seguma rādītājs 383% pret likumā noteikto minimumu 100%. Bankai bija ļoti augsta likviditāte un nebija slikto aizdevumu.

Pēc nesenajiem notikumiem saistībā ar ABLV Bank rodas jautājums, kas notiks ar bankas meitasuzņēmumiem, kuri māteskompānijai līdz šim pelnīja diezgan ievērojamas naudas summas, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

ABLV Asset Management un ABLV Capital Markets valdes priekšsēdētājs Leonīds Kiļs stāsta, ka patlaban plāns ir nodot ABLV klientu aktīvus AS Baltic International Bank, veikt rebrendingu un atrast kompānijai investoru. «Tam ir jābūt investoram, kurš teiks: puiši, jums ir lielisks bizness, un mani tas interesē,» viņš saka, piebilstot, ka «12 gadu laikā ABLV Asset Management ir nopelnījis 20 miljonus eiro (pēc nodokļu nomaksas). Šī peļņa ir salīdzināma ar daudzu vidēja izmēra Latvijas banku peļņu. Tas tiešām ir labs bizness.»

Fragments no intervijas

Vai ABLV pašlikvidācijas procesā tiks izpārdotas arī visas bankas meitaskompānijas, tajā skaitā ABLV Asset Management?

#FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā izskatīs saņemto informāciju un izvērtēs ABLV Bank spēju izpildīt tās saistības pret kreditoriem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nekavējoties sāks vērtēt bankas pašlikvidācijas projektu, tiklīdz tā būs oficiāli saņēmusi ABLV Bank AS akcionāru sapulces lēmumu un bankas iesnieguma projektu par pašlikvidāciju.

Pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem. Ja FKTK akceptēs bankas projektu par pašlikvidāciju, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

#Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir nolēmusi «ABLV Bank» uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

Lai stabilizētu situāciju AS «ABLV Bank», komercbanka ir nolēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā, informēja «ABLV Bank» komunikācijas pārstāvis Artūrs Eglītis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē ir nolēmusi «ABLV Bank» uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu «ABLV Bank» pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.

«Banka kā vienu no situācijas stabilizēšanas soļiem nolēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā. Bankas rīcībā uz gada beigām bija pieejami likvīdi vērtspapīri gandrīz 1,7 miljardu eiro apmērā,» informēja komercbankas komunikācijas pārstāvis Eglītis.

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

#Bankas likvidatoriem būs arī uzdots atspēkot FinCen apgalvojumus.

Lēmums pašlikvidēties ir mūsu smagākais lēmums manā dzīvē un izdzēsa mūsu 25 gadu darbu, preses konferencē sacīja ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, uzsverot, ka bankas vadība darījuši visu, ko varēja.

Ziņa tiks papildināta

Zinot, kas notiek ar Latvijas uzņēmumu, kad tajos sāk darboties maksātnespējas administrators, pieņēmām lēmumu pašlikvidēties, viņš uzsvēra. Šajā situācijā tā bija vienīgā pareizā izvēle, lai aizsargātu klientus, kreditorus un cilvēcīgi sakārtotu darbinieku attiecības.

Bankas likvidatoriem būs arī uzdots atspēkot FinCen apgalvojumus, lai atgūtu reputāciju pasaules finanšu tirgū.

Likvidatora kandidātiem ir svarīgākais kritērijs profesionalitāte, zināšanas nekustamā īpašuma, finanšu jomā un jurisprudencē, kas ir būtiski lēmumu pieņemšanā un likvidācijas procesa objektīvai vadībai, sacīja bankas valdes loceklis Vadims Reinfelds. Pagaidām attiecībā uz plāna elementiem ir pāragri spriest, bet jāatgādina, ka bankai nav maksātnespējas pazīmes, ir pietiekams pašu kapitāls, viņš uzsvēra. Vakar akcionāru sapulcē tika apstiprināti likvidatoru kandidāti – tie ir zvērināts advokāts Elvijs Vēbers, un likvidatoru grupā strādās arī New Hanza Capital vadītājs Andris Kovaļčuks un ABLV Bank Corporate Finance vadītājs Arvīds Kostamarovs. Piecu dienu laikā FKTK jāiesniedz likvidācijas plāns, un FKTK 30 dienu laikā tas jāizvērtē un jāakceptē.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") ceturtdien paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu, aģentūru LETA informēja ASV vēstniecībā Latvijā.

"FinCEN" izdeva paziņojumu par plānotajām sankcijām 2018.gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārvalstu finanšu iestāde, kura rada primāru naudas atmazgāšanas risku. 2018.gadā "ABLV Bank" zaudēja bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un sāka neatgriezenisku likvidāciju.

Bez bankas licences un gandrīz pilnībā likvidēta, "ABLV Bank" vairs nevar veikt darbības, kas to padarīja par finanšu iestādi ar primāru naudas atmazgāšanas risku. "ABLV Bank" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai, lēmumu skaidro ASV vēstniecībā.

Vēstniecības pārstāvji norāda, ka šis "FinCEN" paziņojums "ir iespējams tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi savā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) ietvarā". Minētie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku, pauž ASV puse.

«ABLV Bank nav sistēmiska banka. Par ietekmi uz citām bankām - ceru, ka ietekme būs minimāla, jo - kā mēs varam novērot - tirgū valda pietiekami liela stabilitāte, bankas savas naudas plūsmas pārvalda labi. Tāpēc es ceru, ka šis gadījums neatstās nekādas dziļas pēdas,» šorīt preses konferencē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš. ABLV Bank garantēto atlīdzību izmaksu varētu uzticēt kādai komercbankai.

Citām privātajām bankām FKTK šobrīd negrasās noteikt maksājumu ierobežojumus, apliecināja FKTK vadītājs.

Kopējie ārvalstu noguldījumi turas apmēram 20 miljardu līmenī, apjoms ir nemainīgs un tas ļauj izdarīt secinājumu, ka situācija kopumā no banku puses tiek kontrolēta, viņš apliecināja.

Pēters Putniņš arī uzsvēra, ka nav taisnība, ka ABLV Bank netika sodīta: «Es jau esmu vairākkārt par šo jautājumu stāstījis, varu izstāstīt vēlreiz. Nav taisnība, ka ABLV Bank netika sodīta, ABLV Bank bija pirmā banka, kas vispār tika sodīta. Bankai tika paredzēts trūkumu novēršanas periods. Skatot jautājumu par Ziemeļkoreju, mēs konstatējām, ka faktiski banka ir izdarījusi savu pienākumu. Tieša sankciju pārkāpuma nav, vismaz pagaidām tādu pierādījumu nav. Pretējā gadījumā tas ir noziedzīgs nodarījums. Skatot Ziemeļkorejas jautājumu, mēs lietu neslēdzām vienkārši tāpat, Latvijā nav otras tādas bankas, kurai tiktu no komisijas puses uzlikta tik smaga pienākumu nasta. ABLV Bank ir tikusi sodīta ar vislielāko sodu Latvijas vēsturē. Tāpēc visas šīs spekulācijas ir absolūti nepamatotas.»

«ABLV Bank» pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Uz jautājumu, vai ASV neiebilst pret «ABLV Bank» plānu pašlikvidēties, Kučinskis norādīja, ka Latvija ir solījusi bankas pašlikvidāciju saskaņot ar ASV institūcijām. «Mēs esam solījuši, ka process tiks kaut kādā ziņā saskaņots, lai mūsu sabiedrotajiem būtu drošības sajūta,» viņš teica.

Vienlaikus Kučinskis uzsvēra, ka lēmums par bankas pašlikvidāciju ir jāpieņem Latvijai, jo Latvijai būs arī jāatbild par tā īstenošanu. «Mums ir sava likumdošana, mums ir jāpieņem savi lēmumi, jo jebkurā gadījumā jāatbild būs mums - būs jāatbild valdībai, būs jāatbild pašiem [bankas pašlikvidācijas procesa] īstenotājiem,» sacīja premjers.

Pēters Putniņš par ABLV Bank: «Tāda klasiska pašlikvidācijas procesa te nebūs»

«ABLV Bank», kuras akcionāri februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju, peļņa šogad pirmajos četros mēnešos bija 3,706 miljoni eiro, liecina bankas sniegtā informācija biržai «Nasdaq Riga».

Bankas aktīvi 2018.gada 30.aprīlī bija 2,405 miljardu eiro apmērā, kas ir par 34,7% jeb 1,279 miljardiem eiro mazāk nekā 2017.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,684 miljardu eiro apmērā.

Noguldījumos «ABLV Bank» aprīļa beigās bija piesaistījusi 1,599 miljardus eiro, kas ir par 40,3% mazāk nekā pagājušā gada beigās, bet kredītos banka bija izsniegusi 828,336 miljonus eiro, kas ir samazinājums par 16,8%.

Savukārt «ABLV Bank» kapitāls un rezerves šogad aprīļa beigās bija 351,725 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 1% salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām.

Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2018.gada 30.aprīlī bija 24,69% (minimālā prasība - 11,5%), bet likviditātes rādītājs bija 81,1% (minimālā prasība - 30%).

«ABLV Bank» likvidatori jūnijā atguvuši aktīvus 11,943 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats par bankas darbību no 13. līdz 30.jūnijam.

Tostarp no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 6,102 miljoni eiro, no izsniegtajiem kredītiem - 4,292 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm - 1,499 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 50 tūkstoši eiro.

Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi jūnijā bija 1,995 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,824 miljoni eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 88 tūkstoši eiro, bet likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus - 40 tūkstoši eiro.

Pārskats arī liecina, ka 2018.gada 30.jūnijā «ABLV Bank» bija noguldījumi 1,602 miljardu eiro apmērā, pakārtotās saistības bija 139,802 miljonu eiro apmērā, bet emitētie parastie vērtspapīri - 299,833 miljonu eiro apmērā.