Audita pakalpojumu nozarē joprojām ir jūtams spiediens samazināt cenas no vienas puses un nepieciešamība noturēt un attīstīt darbinieku resursus no otras puses.
Ņemot vērā Latvijas ekonomikas lēno atlabšanu, sīvo konkurenci auditoru kompāniju starpā, pērn tām bijuši dažādi darbības rezultāti, tomēr lielākā daļa spējušas uzlabot savu finanšu situāciju. Uzņēmumi ir nostabilizējuši un palielinājuši apgrozījumu, savukārt peļņas rādītāji ir bijuši svārstīgāki, lai arī neviens no topa uzņēmumiem nav strādājis ar zaudējumiem.
Nozares tirgus līderis Ernst & Young bijis viens no tiem, kam apgrozījums saglabājies iepriekšējā finanšu periodā līmeni (-1%), savukārt peļņa samazinājusies par 37%. SIA Ernst & Young Baltic partnere Diāna Krišjāne skaidro: «Pagājušā gada laikā būtiski ieguldījām ekspertīzes stiprināšanā un speciālistu piesaistē jaunās nozarēs, it sevišķi konsultāciju, nodokļu un audita jomās, lai veicinātu savu pakalpojumu eksporta potenciālu. Tas lielā mērā izskaidro izdevumu palielināšanos, kas ir peļņas samazināšanās pamatā.» Viņa arī uzsver pakalpojumu eksporta nozīmi.
«Lielā četrinieka» grupā vislielāko apgrozījuma pieaugumu izdevies panākt KPMG Baltics (+42%), ievērojami uzlabota arī peļņa – no 44,4 līdz 170,4 tūkst. Ls. «Īpaši liels pieaugums pērn bijis finanšu un stratēģiskajām konsultācijām, kā arī krāpšanās izmeklēšanas pakalpojumiem,» stāsta SIA KPMG Baltics partnere Armine Movsisjana. Jāatgādina arī, ka auditorkompānija turpina pildīt Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratora pienākumus. KPMG Baltics un administratora palīgs pērn atlīdzībās saņēmuši gandrīz 2,75 milj. Ls.
PricewaterhouseCoopers var lepoties ar astoņkārtīgu peļņas pieaugumu, arī apgrozījums audzēts par 21%. Uzņēmuma valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska veiksmīgos finanšu rezultātus skaidro gan ar ekonomikas atlabšanu 2012.gadā, gan ar profesionālo darbaspēku.
Deloitte uzlabojis savu apgrozījumu par 15%, tomēr nācies samierināties ar peļņas samazinājumu, kas līdzīgi kā Ernst & Young gadījumā skaidrojams ar investīcijām darbinieku izglītībā un attīstībā. Pagājušajā gadā uzņēmuma štats arī palielinājās par 20%.
Lielākā daļa DB aptaujāto nozares pārstāvju uz nākotni raugās ar pozitīvu skatu, protams, ņemot vērā gan sīvo konkurenci, gan izaicinājumu sabalansēt speciālistu algas ar tirgus spiedienu uz pakalpojumu cenām lēnās ekonomikas atlabšanas dēļ. Jāatzīmē, ka šobrīd auditorkompānijas lielāko īpatsvaru pakalpojumu klāstā veido revīzijas un finanšu konsultāciju pakalpojumi. Šie divi pakalpojumu veidi kopā rada vairāk nekā 70% no apgrozījuma, tomēr ar katru gadu palielinās arī pārējo pakalpojumu īpatsvars.
«Runājot par šā un nākamo gadu izaicinājumiem, pirmkārt, ir jāpiemin pieaugošā konkurence visos pakalpojumu segmentos. Jo īpaši tas ir novērojams revīzijas pakalpojumu jomā. Nozarē ir jūtams spiediens samazināt cenas no vienas puses un nepieciešamība noturēt un attīstīt darbinieku resursus no otras puses. Tas savukārt nozares uzņēmumiem liek nepārtraukti strādāt pie darbības efektivitātes paaugstināšanas, aizvien vairāk izmantot modernās tehnoloģijas un rūpīgi plānot revīzijas procesu. Tomēr gan efektivitātes pasākumiem, gan cenu samazinājumiem ir savas robežas, jo revīzijas pakalpojumu kvalitāte ir būtiski atkarīga no revīzijas komandas kompetences un laika, ko tā iegulda revīzijas procesā, veicot nepieciešamās procedūras un sniedzot ieteikumus klientiem,» secina A. Movsisjana.
Viņa atzīmē, ka viena no galvenajām nozares aktualitātēm šobrīd ir arī revīzijas profesijas reformu priekšlikumi, kas pašlaik tiek skatīti Eiropas Savienībā un paredz, piemēram, obligāto revīzijas firmu rotāciju, kā arī noteiktu ne-revīzijas pakalpojumu sniegšanas aizliegumu revīzijas klientiem.
Šie priekšlikumi var būtiski ietekmēt revīzijas pakalpojumu sniedzēju darbību nākotnē un sadārdzināt pašus revīzijas pakalpojumus.