Ir teiciens, ka izcilība nav prasme, bet gan attieksme, un man tas šķiet ļoti atbilstošs, runājot par reputāciju - gan uzņēmumu, gan arī šajā gadījumā par augstskolu un augstākās izglītības tēlu.
Nevaru piekrist apgalvojumam, ka publiskās diskusijas par augstākās izglītības kvalitāti un nepieciešamajām pārmaiņām varētu iedragāt augstākās izglītības un augstskolu reputāciju.
Priekšstats, ka labas reputācijas pamatā ir nemaldīgums un nekļūdīgums it visā, savu kļūdu noliegšana un nepamatota turēšanās pie ierastā - nav ilgtspējīgas reputācijas pamatā. Tieši pretēji – šāds tēls grauj reputāciju. Un otrādi - spēja pašiem identificēt problēmas un jaunus izaicinājumus, piedāvāt risinājumus un nākotnes vīziju, negaidot, ka to izdarīs kāds no malas, liecina par ikvienas nozares briedumu un kompetenci. Tas sabiedrības acīs tikai stiprina nozares reputāciju.
Šo tendenci mēs redzējām arī šī gada Uzņēmumu Reputācijas topā, kurā augstas vietas atkal ieņēma uzņēmumi, kas pratuši atgūties no krīzes sekām un neveiksmēm, mainīt savu attieksmi un strādāt savādāk, piemēram, finanšu sektors - bankas.
Esošajā situācijā augstākās izglītības nozares reputāciju var iedragāt forma, kādā notiek komunikācija starp nozari un nozares politikas veidotājiem. Komunikācija ir nozīmīgs reputācijas faktors, kas tiek ņemts vērā, vērtējot arī uzņēmumu reputāciju, un tā ir tikpat svarīga arī augstskolām. Līdz šim abu pušu izvēlētā diskusijas forma un arī saturs, manuprāt, nav bijis optimāls. Vēl vairāk - tie neliecina par patiesu vēlmi diskutēt, tāpēc arī argumenti nereti ir bijuši drīzāk emocionāli, nevis racionāli. Domāju, ka izglītības nozarei un akadēmiskajai saimei savstarpējā komunikācijā un dialogā ar sabiedrību būtu jāpasniedz paraugstunda - jārāda piemērs pārējām nozarēm, tomēr līdzšinējā komunikācija ir radījusi sajūtu, ka augstskolām ir vēlme saglabāt status quo, un patiesais «strīdus ābols» ir nevis studiju kvalitāte (produkta kvalitāte - kas ir vēl viens nozīmīgs reputācijas faktors), bet gan valsts finansējums.
Kopumā jautājums par augstākās izglītības reputāciju, manuprāt, tiek dramatizēts, jo iedzīvotāju aptaujas (piemēram, DNB Barometrs) rāda, ka augstākās izglītības kvalitāte tiek vērtēta salīdzinoši augstu. Vēl vairāk - atsevišķas zinātņu nozares un to studiju programmas tiek vērtētas pat ļoti augstu, piemēram, dabaszinātnes, inženierzinātnes, medicīna u.c. Tāpēc arī neredzu pamatus bažām, ka jaunieši varētu masveidā doties prom, lai studētu ārvalstīs.
Tomēr tas nemaina pašu faktu, ka kopumā sabiedrība, un jo īpaši esošie un potenciālie studenti, darbadevēji vēlas redzēt kvalitatīvu augstākās izglītības izaugsmi, nākamo soli ceļā uz izcilību.