Akcionāru strīds ir viens no iemesliem kompānijas dīkstāvei, šobrīd nav iespējams piesaistīt ES fondu finansējumu turpmākai attīstībai.
Strīdus iemesls – SIA Rānda kapitāldaļas, ko tās dibinātājs Oskars Grosmanis pirms vairāk nekā desmit gadiem piešķīra sadarbības partnerim Vladimiram Zļenko, lai viņš iesaistītos uzņēmuma attīstībā.
Strīds par kapitāldaļām
«Tā ir daļēji privāta problēma, bet iezīmējas arī valsts attieksme pret to. Vladimirs Zļenko savā laikā tika pieņemts uzņēmumā kā akcionārs ar nosacījumu, ka strādās uzņēmumam par labu, veicot ieguldījumus un piedaloties produkcijas realizācijā Krievijā. Viņš savulaik darbojies arī tādos uzņēmumos kā a/s Brīvais vilnis un Salacgrīva 95 un tolaik tapa sadarbība arī ar Rāndu. Diemžēl tajā laikā viņam sāka zust interese par produkcijas realizāciju. Bija populāra PVN izkrāpšana un tur viņš saredzēja lielākas biznesa perspektīvas, strādājot kā privātpersona. Viņam bija mazsvarīga ražotne vai cilvēki, vai bizness kā tāds,» stāsta O. Grosmanis.
O. Grosmaņa sadarbība ar V. Zļenko sākās 2001. gada beigās. Šajā laikā par V. Zļenko faktiski piederošo kapitāla daļu īpašniekiem uzņēmumā tika uzrādīta V. Zļenko dzīvesbiedre Nataļja Zļenko, kā arī Aleksandrs Iļčenko. Pēc ievērojamas pamatkapitāla palielināšanas 2002. gadā līdz 232,9 tūkstošiem Ls, kad O. Grosmanis ieguldīja sev piederošo mantu – nekustamo īpašumu un iekārtas, pēc diviem gadiem viņš pārrakstīja N. Zļenko un SIA Baltie investments fondi kapitāldaļas ar nosacījumu, ka V. Zļenko par šo un iepriekš reģistrēto daļu iegūšanu samaksās O. Grosmanim 200 tūkstošus USD, taču tas nenotika. Neskatoties uz to, 2008. gadā SIA Baltie investments fondi pārrakstīja savas daļas uz N. Zļenko vārda un viņa kļuva par 60% Rāndas kapitāldaļu īpašnieci.
Vēl pēc gada N. Zļenko savas akcijas pārrakstīja uz vīra vārda, lai arī nekāds finansiāls ieguldījums uzņēmumā Rānda netika veikts. Tā kā V. Zļenko nepildīja vienošanos ar Grosmani, vairāku gadu garumā notika sarunas par Rāndas 116 433 kapitāldaļu atgriešanu atpakaļ O. Grosmanim, kas rezultējās ar darījumu, kā rezultātā V. Zļenko atdeva sev piederošās daļas. «2009. gadā starp mums notika darījums, kad vienojāmies par kompromisu – es no viņa nepiedzenu parādus, ko viņš palicis parādā uzņēmumam. Mēs vienojāmies, taču pēc trīs gadiem viņš to apstrīdēja, neraugoties uz to, ka bijušajiem sadarbības partneriem un kreditoriem viņš apliecinājis, ka ar uzņēmumu viņam nav nekādas saistības.» 2012. gadā viņš vērsās tiesā, un šobrīd V. Zļenko vēlas no O. Grosmaņa atdabūt akcijas, ko pats savulaik tam atdevis.
«Problēma – sapratu, ka tas nav tas cilvēks, kurš varētu attīstīt uzņēmumu. Jau pirmajā un otrajā gadā bija situācijas, kad nevis tika ieguldīts uzņēmumā, bet tas tika izzagts – netika veikti norēķini plus vēl bija mēģinājumi iesaistīt uzņēmumu PVN atmaksas shēmās, pret ko biju kategoriski pret. Sākās nesaskaņas un nonācu strupceļā, jo vienā brīdi man piederēja tikai 40%. Šobrīd V. Zļenko jau ir atguvis 50% akciju un tagad strīds ir vēl par 10% akciju atguvi, situāciju komentē O. Grosmanis.
Uz jautājumu par izveidojušos situāciju Vladimirs Zļenko teica, ka nekādu komentāru nebūs, jo notiek izmeklēšana, un momentā pārtrauca telefonsarunu ar DB.
Veic auditu
Būtisks pavērsiens bijis 2012. gadā veiktais VID nodokļu audits Oskaram Grosmanim, kā rezultātā viņam papildus aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par 2008. un 2009. gadu, pamatojoties uz to, ka gan 2008., gan 2009. gadā pircis kapitāldaļas no Natālijas Zļenko un V. Zļenko. Uzlikto sodu O. Grosmanis ir samaksājis.
«Iemesls bija vienkāršs – kā novada Zvejniecības komisijas loceklim bija jāiesniedz deklarācija VID, kas aprēķināja slēpto apliekamo ienākumu. VID auditā konstatēja, ka manā rīcībā nonāca akcijas, uz kā pamata tika uzlikts uzrēķins. Tajā laikā VID lūdza informēt Zļenko pāri par notikušo darījumu ar akciju atsavināšanu, uz ko viņi atbildēja, ka šāds darījums nav noticis, un pēc tam V. Zļenko jau vērsās prokuratūrā par to, ka noticis viņa paraksta viltošanas fakts un tā rezultātā viņam esot prettiesiski atsavinātas 116 433 Rāndas kapitāldaļas. Prokuratūra sāka kriminālprocesu, bet ekspertīze konstatēja, ka V. Zļenko paraksts ir viltots. Tā rezultātā Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu, atceļot iepriekš pieņemto valsts notāra lēmumu par Rāndas kapitāldaļu atsavināšanas darījumu un uz V. Zļenko vārda UR atkal reģistrētas 116 433 Rāndas kapitāldaļas.
O. Grosmanis uzskata, ka V. Zļenko izmantojis likuma nepilnības un notikušais ir apzināta krāpšana lielos apmēros un klasiks reiderisma gadījums, kad kāda persona cenšas pārņemt cita īpašumu. «Viņš nevienu brīdi neinteresējas, kas notiek uzņēmumā, kā sokas darbiniekiem, kā to ietekmē krīze. Bet viņš prasa uzņēmumam izmaksāt dividendes, sūtot neskaitāmas vēstules,» stāsta Rāndas īpašnieks.
Šobrīd uzņēmumu ietekmē gan akcionāru strīds, gan situācija Krievijā. O. Grasmanis atklāj, ka V. Zļenko reputācija ir zināma arī Krievijas sadarbības partneriem un viņi nelabprāt vēlas sadarboties ar uzņēmumu, kura īpašnieku vidū viņš atrodams pēc Lursoft datiem. Šobrīd jau sākušas nākt izejvielas piegādātāju vēstules, ka šī iemesla dēļ sadarbība var tikt pārtraukta. «Bija iespēja izmantot ES naudu, bet es šādā situācijā neesmu gatavs attīstīt uzņēmumu šādā statusā. V. Zļenko nav mērķis domāt par uzņēmumu, bet – kā dabūt līdzekļus,» sašutis O. Grosmanis.
Rada sekas
Rāndas īpašnieks arī uzskata, ka nav saprotama UR darbība, atceļot 2009. gada lēmumu par pamatkapitāla daļu atsavināšanu, jo šis lēmums radījis neatgriezeniskas sekas.
Tāpat šobrīd nav skaidrības, vai VID nebūtu jāatmaksā papildus aprēķinātais IIN par 2009. gadu, jo UR atcēlis iepriekš pieņemto valsts notāra lēmumu par 116 433 daļu atsavināšanu. Atbilde no VID vēl nav saņemta.
UR lēmumu O. Grosmanis pārsūdzējis Administratīvajā tiesā, bet tiesa to atstājusi negrozītu, neraugoties uz to, ka ir divi viens otru izslēdzoši ekspertu slēdzieni.
UR referente komunikāciju projektu jautājumos Sandra Notruma skaidro, ka UR kompetencē, izskatot reģistrācijas lietas, ir pārbaudīt, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Likumdevējs UR nav deleģējis tiesības veikt arī pārbaudes, kādos apstākļos ir sastādīti iesniegtie dokumenti, proti, UR kompetencē neietilpst komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Rāndas gadījumā UR tika saņemts pieteikums izmaiņām dalībnieku reģistrā, kam pievienots arī pats dalībnieku reģistrs. «Dalībnieku reģistru parakstījis arī daļu atsavinātājs. Vēlāk UR tika saņemts Valsts policijas paziņojums, no kura izrietēja, ka izmeklēšanas laikā ir bijusi nozīmēta rokraksta ekspertīze, un rokraksta ekspertīzes atzinumā ir norādīts, ka parakstus daļu atsavinātāja vārdā nav izpildījis daļu atsavinātājs, bet cita persona, atdarinot viņa parakstu. Pamatojoties uz minēto, UR valsts notārs atcēla iepriekš pieņemtos lēmumus, jo, tā kā paraksts uz dalībnieku reģistra bija viltots, dalībnieku reģistrs nevarēja tikt pievienots sabiedrības reģistrācijas lietai. Galvenais valsts notārs atstāja negrozītu valsts notāra lēmumu. Arī Administratīvā rajona tiesa, noraidot pieteikumu par reģistra galvenā valsts notāra lēmuma atcelšanu, atzina UR galvenā valsts notāra lēmumu par pareizu,» skaidro S. Notruma.
20. maijā paredzēta otrās instances tiesas sēde par UR lēmumu, uz ko Rāndas īpašnieks liek lielas cerības. «Situācija ir kritiska, jo neesam Rīgā, bet laukos. Rojas novadā esmu viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem un ap 200 cilvēkiem darbs uzņēmumā ir vienīgie ienākumi. Es šobrīd viņiem neko nevaru solīt, ceru uz veselo saprātu,» tā Grosmanis.
Šobrīd arī uzsākts civilprocess pret V. Zļenko, lai atzītu darījumu par spēkā esošu, kas dotu tiesības atgriezt akcijas, tiesas sēde nozīmēta šā gada jūlija beigās. Tas būtu drošības garants uzņēmuma noturēšanai un darbības turpināšanai, uzskata O. Grosmanis.