Prasību par dzīvokļu īpašnieku parādu piedziņu vienkāršota izskatīšana tiesās namu apsaimniekotājiem palīdzējusi parādu piedziņā un veicina šādu prasību iesniegšanu tiesās, norāda namu apsaimniekošanas nozares eksperte Laimdota Šnīdere.
«Iepriekš šie dzīvokļu īpašnieku parādi uzkrājās, un tas radīja problēmas. Apsaimniekotājiem vienīgais avots, no kura segt šos parādus, ir remonta uzkrājumi un apsaimniekošanas maksa, taču šo līdzekļu izmantošana parādu segšanai ir Dzīvojamo māju apsaimniekošanas likuma pārkāpums. Diemžēl vairums apsaimniekotāju ir spiesti pārkāpt likumu, taču brīdī, kad pienāk oktobris un mājai ir jāpieslēdz apkure, nav citu variantu,» skaidroja Šnīdere.
Patlaban normatīvie akti nosaka, ka apsaimniekotājs nedrīkst pieļaut, ka parāda summa pārsniedz 1500 latus, jo tad uzreiz ir jāsāk tiesvedība. Ja paveicas un dzīvoklim nav hipotekāro parādu, tiek iegūts tiesas izpildraksts, kuru iesniedz tiesu izpildītājam parādu piedziņai, sacīja Šnīdere.
«Katrs jauns pasākums, kas radies no apsaimniekošanas prakses, - paātrināta parādu piedziņa, parādnieku reģistrs un citi - protams, palīdz. Mājā kaimiņi vairāk vai mazāk ir pazīstami, un, ja kāds uzzinās, ka no kāda kaimiņa pēc jaunās sistēmas jau ir notikusi maza apjoma parāda piedziņa rakstveidā un jau ir iestājušās sekas, tad tie citi droši vien ies un samaksās savu parādu,» sacīja Šnīdere.
Eksperte norādīja, ka problēma ir tā, ka daudzi dzīvokļu īpašumi ar uzkrātajiem parādiem ir ieķīlāti bankās, un bankas bieži lūdz tiesu izpildītājiem atlikt piedziņas izpildi. Diskusijas par to, cik liela daļa no izsolē pārdota dzīvokļa vērtības būtu jāsaņem apsaimniekotājam, joprojām nav beigušās, šis normatīvais akts joprojām ir atvērts un atrodas Saeimā, piebilda Šnīdere.
«Iepriekš pārvaldnieki nesniedza tiesās prasības, jo tad tika samaksāta tiesas nodeva, kura tika iesaldēta, lietas krājās un process uz priekšu nevirzījās. Bieži vien pēc prasības iesniegšanas tiesā parādnieks vispār pārstāja maksāt. Tagad puses vairs nav jāsauc uz tiesu, nav jāklausās vārdu spēles tiesā, vienīgais, kas no apsaimniekotāja tiek prasīts, - korekti jānoformē sava prasība un jāpierāda tiesai, ka komunālo pakalpojumu rēķins ir sagatavots pilnīgi pareizi, kā arī jāpierāda, ka par saņemto apsaimniekošanas maksu ir veikti visi likumā noteiktie darbi,» piebilda Šnīdere.
Jau ziņots, ka pērn septembrī stājās spēkā Civilprocesa likuma grozījumi, kas nosaka jaunu kārtību maza apmēra civilprasību izskatīšanai tiesās.
Turpmāk maza apmēra prasības var izskatīt rakstveida procesā, tādējādi paātrinot izskatīšanu un mazinot tiesu noslodzi. Jaunā kārtība attiecas uz naudas piedziņas un uzturlīdzekļu piedziņas prasībām, kas nepārsniedz 1500 latus. Maza apmēra prasības arī turpmāk varēs iztiesāt tiesas sēdē, ja to lūgs kāda no pusēm vai ja to par lietderīgu uzskatīs pati tiesa.
Šnīdere bijusi Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes pasniedzēja, vadījusi dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību Augstskola. 1999.gadā ar LU Senāta apstiprinājumu kļuvusi par izpilddirektori SIA Latvijas Universitātes fonds. No 2007.gada viņa bijusi SIA Pilsētmāju institūts Urban Art valdes priekšsēdētāja un Dzīvokļu īpašnieku biedrības Augstskola valdes priekšsēdētāja līdz 2011.gadam. SIA Pilsētmāju institūts Urban Art 2009.gadā tika atzīta par maksātnespējīgu, un 2010.gadā tika sākta uzņēmuma bankrota procedūra. Patlaban Šnīdere kā apsaimniekošanas nozares eksperte sniedz konsultācijas vairākiem uzņēmumiem.