Atšķirībā no Rīgas, kur iedzīvotāji par ūdensapgādi, siltumenerģiju un atkritumu apsaimniekošanu maksā ar namu apsaimniekotāju starpniecību, Latvijā vairākās pašvaldībās jau gadiem ilgi tiek izmantoti tiešie norēķini. Diena gan pārliecinājās, ka pakalpojumu sniedzēji labprātāk strādātu ar apsaimniekotājiem kā starpniekiem, jo tad problēmu būtu mazāk.
SIA Jūrmalas siltums pašlaik spēkā esošos līgumus ar iedzīvotājiem noslēdza pirms diviem gadiem, un tie noslēgti ar katra dzīvokļa īpašnieku, nevis īpašnieku kopību, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Zigurds Starks. Atšķirībā no Rīgas, kur par tiešo rēķinu sagatavošanu pakalpojumu sniedzēji plāno iekasēt vismaz trīs eiro, Jūrmalas siltuma rēķinos par to sagatavošanu iekļauta maksa 43 centi. Tomēr Z. Starks neslēpj, ka siltumapgādes uzņēmumi ne tikai Jūrmalā, bet arī citviet Latvijā īpaši nepriecājas par tiešajiem norēķiniem, jo ar namu apsaimniekotāju slēgt līgumu ir vienkāršāk. «Problēma ir ar karsto ūdeni - māja zudumus var norakstīt uz to rēķina, kam nav skaitītāju, un tādi katrā mājā viens vai divi atrodas, bet tie ir «drošie nemaksātāji». Pārējie iedzīvotāji, protams, ir priecīgi kopējo parādu norakstīt uz kādu, bet tie ir bezcerīgi parādi,» stāsta Z. Starks.
Viņaprāt, arī tiešo norēķinu gadījumā nepieciešama sadarbība ar apsaimniekotāju, jo mājas iekšējie siltummezgli joprojām ir apsaimniekotāja, nevis siltuma ražotāja pārziņā. Dažās mājās, kuras apsaimnieko īpašnieku kooperatīvi, to pārstāvji veic maksājumu aprēķinu katram dzīvoklim, bet lielākajai daļai klientu to dara Jūrmalas siltums. Tiešie norēķini par ūdeni un siltumu jau vairākus gadus ir vairākās pašvaldībās, piemēram, Bauskas novadā.
Plašāk lasiet rakstā Ar starpnieku būtu vieglāk otrdienas, 27. janvāra, laikrakstā Diena (7. lpp.)!