Ārēji pievilcīgā un labas perspektīvas sološā Zaļā kursa īstenošanas iespējamie risinājumi bažīgus darījuši lauksaimniekus un mežsaimniekus, jo tie būtiski varot ietekmēt zemes apsaimniekošanas iespējas Latvijā un pašu saimnieku brīvības līmeni savos lēmumos.
Pašlaik par to, kādi varētu būt Zaļā kursa ieviešanas risinājumi, gan esot vēl pāragri spriest, vienlaikus dažādās auditorijās un arī publiskajā telpā notiek skaļa diskusija, kurā aktīvi iesaistījušās zaļās nevalstiskās organizācijas un zemes apsaimniekotāji. Tā kā šajos lēmumos galavārds pieder valdībai, tad tās atsevišķu locekļu iesaistīšanās šajās karstajās diskusijās tiek uztverta ļoti kritiski un tiek novērtēta kā būtisks riska faktors objektīvu, uz zinātniskiem pētījumiem pamatotu lēmumu pieņemšanai.
"Izstrādes dažādās stadijās ir daudz dažādu dokumentu, kuri gan tieši, gan arī pastarpināti skars ne tikai lauksaimniecības produkcijas audzētājus un pārstrādātājus, bet arī mežsaimniekus un kokrūpniekus, kā arī kūdras ieguvējus un substrāta ražotājus," kopējo situāciju raksturo Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņš steidz piebilst, ka lauksaimnieki (un arī visi citi zemes apsaimniekotāji) nav pret zaļajām idejām kā tādām, bet krasi iebilst pret pārspīlējumiem, stereotipiem un vienkāršu, kaut arī varbūt sākotnēji pievilcīgu ideju realizāciju bez analīzes par to īstenošanas sekām, it īpaši attiecībā uz pirmās nepieciešamības pārtikas produktu ražošanas izmaksām un cenām.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore Aiga Grasmane atzīst, ka joprojām ir daudz neskaidrību, kas saistītas ar zaļā kursa iedzīvināšanu un tā sekām Latvijā. Piemēram, jaunajā meža stratēģijas projektā uzsvars tiek likts uz klimata neitralitāti, bet pašlaik uzsvars bija uz to, lai ar visām meža funkcijām – vides, sociālo un arī ekonomisko – nodrošinātu resursus bioekonomikai.
Jāņem vērā, ka izvirzītie klimata neitralitātes jautājumi skars teju vai visas nozares. Latvija ceļā uz sabalansētu klimatneitralitāti un ekonomikas transformāciju izvirzījusi ambiciozus mērķus, tomēr Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā tie nebūs sasniedzami. Spēkā esošie nozaru politikas plānošanas dokumenti nesatur precīzu rīcības plānu, kurā būtu atspoguļotas konkrētas darbības laika nogrieznī, kā arī šo darbību izmaksas un precīza to ietekme klimata mērķu sasniegšanā.
"Atbildīgajām institūcijām pirms tālāku lēmumu pieņemšanas ir jāveic precīzi aprēķini un jāsniedz informācija, ar kādām metodēm un darbībām paredzēts sasniegt noteiktos klimata mērķus, norādot katra pasākuma ieguldījumu, kā arī to ietekmi uzņēmējdarbībā un nodarbinātībā. Vienlaikus jāparedz atbalsta mehānismi tām nozarēm, kuras ekonomikas transformācija skars visvairāk," savā paziņojumā uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Visu rakstu lasiet 29.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!