Jaunākais izdevums

Eirodziesmas-2009 pusfinālu, kas notika 27. februārī, vērojuši vidēji 10,2 % jeb 222 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem. Bet 28. februārī notiekošo finālu vērojuši vidēji 14 % jeb 306 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati.

Savukārt interneta tiešraidē, kuru LTV nodrošināja sadarbībā ar Lattelecom, nacionālo atlasi noskatījušies 11 496 interneta lietotāji no 53 pasaules valstīm.

LTV ir pārliecināta, ka skatītāju interese netrūks arī 12., 14. un 16. maijā, kad LTV1 ēterā tiešraidē no Maskavas būs skatāms Eirovīzijas starptautiskais konkurss. Latvijas nacionālās atlases uzvarētājs Intars Busulis ar dziesmu Sastrēgums startēs otrajā pusfinālā – 14. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pērn skatītākā atkal Eirovīzija

, 26.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gadā par skatītāko raidījumu kļuvis LTV1 pārraidītais 53. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls, ko vērojuši vidēji 16.6% jeb 364 700 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem. Arī 2007. gadā starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls bija gada skatītākais raidījums.

Liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati, ka otrajā vietā pērn skatītāko pārraižu topā ierindojies Latvijas 90. jubilejai veltītais gaismas priekšnesums, ko vērojuši vidēji 16.2% jeb 356 700 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Gadumijas raidījumu Laimīgu Jauno gadu! 31. decembra vakarā vērojuši 13.7% jeb 301 000 skatītāju, kas vecāki par četriem gadiem. Tāpat skatītāji novērtējuši Valsts prezidenta Valda Zatlera Jaungada apsveikumu, kuru skatījušies 31.2 jeb 289 700 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Bet 53. starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālā atlases finālu skatījušies 12.6% jeb 277 800 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirovīzijas fināls, kas šogad norisinājās Maskavā, Eiropā piesaistījis rekordlielu skaitu televīzijas skatītāju – 122 miljonus. Saskaņā ar Eiropas Raidorganizāciju savienības datiem tas pārsniedzis vidējo Eirovīzijas skatītāju skaitu teju divas reizes, raksta Lenta.ru.

2008. gada Eirovīzijas finālu noskatījās 105 miljoni televīzijas skatītāju.

Eirovīzijas finālā šogad piedalījās mākslinieki no 25 valstīm. Par uzvarētāju šogad kļuva Norvēģijas pārstāvis Aleksandrs Ribaks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz pārliecinošu sniegumu, Latvijas muzikālajai apvienībai Aarzemnieki otrdienas vakarā Kopenhāgenā neizdevās kvalificēties Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam.

Pēdējos gados Latvijas mūziķiem Eirovīzijas fināls gājis secen, un arī grupai Aarzemnieki neizdevās pielikt punktu šai neveiksmju sērijai.

Tomēr publika Kopenhāgenā dziesmai Cake To Bake veltīja skaļas ovācijas, arī sociālajos tīklos ļaudis no Latvijas un citām Eiropas valstīm grupas Aarzemnieki uzstāšanos pārsvarā novērtēja atzinīgi.

No pirmā pusfināla Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam kvalificējās Zviedrijas, Armēnijas, Islandes, Krievijas, Ukrainas, Azerbaidžānas, Ungārijas, Melnkalnes, Sanmarīno un Nīderlandes pārstāvji. Savukārt kopā ar Latvijas grupu Aarzemnieki ārpus fināla palika Igaunijas, Albānijas, Beļģijas, Moldovas un Portugāles mūziķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunajam vilnim Latvijā audzis skatītāju skaits

, 06.08.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko populārās mūzikas jauno izpildītāju konkursu Jaunais vilnis 2009 LNT kanālā visā konkursa norises laikā skatījušies 1.43 miljoni skatītāju, bet TV5 - 925 tūkstoši skatītāju, liecina TNS Latvia dati.

Pērn db.lv vēstīja, ka konkursu LNT kanālā skatījušies 1.4 miljoni skatītāju, bet TV5 – 813.7 tūkstoši.

Šogad LNT skatītākie Jaunā viļņa koncerti bija pirmajā un otrajā konkursa dienā. Pirmās konkursa dienas koncertu 29. jūlijā noskatījās 317.8 tūkstoši, bet otrās dienas konkursa koncertu 309.4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas ir vecāki par 4 gadiem. Kanālā TV5 skatītākie ir otrās konkursa dienas koncerts, ko noskatījušies ir 114.3 tūkst. iedzīvotāju un trešās konkursa dienas koncerts, kuru skatījušies 115.4 tūkst. iedzīvotāju, informēja LNT pašreklāmas daļas vadītāja Ingūna Sermole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 12. maijā, LTV1 tiešraidē būs skatāms Eiropas vērienīgākā izklaides notikuma – Eirovīzijas starptautiskā dziesmu konkursa pirmais pusfināls.

Lai gan Eirovīzijas dziesmu konkurss notiek jau 53. gadu, jāatgādina, ka tikai kopš 2004. gada ieviests pusfinālu un fināla princips, bet pērn formātam pievienotas vēl jaunas nianses: katrā no diviem pusfināliem var piedalīties līdz 20 dalībvalstīm, bet finālā piedalās no katra pusfināla kvalificējušās 10 valstis plus vēl piecas valstis: Lielais četrinieks (Francija, Lielbritānija, Spānija un Vācija), kā arī valsts, kura organizē konkursu. Šogad Eirovīzijas starptautiskajā konkursā piedalās 42 valstis, no kurām 18 piedalīsies pirmajā pusfinālā, bet 19 – otrajā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija Narvesen un a/s Latvijas Krājbanka atsaukušās Latvijas Televīzijas (LTV) aicinājumam sniegt atbalstu Latvijas dalībai Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā, Db pavēstīja LTV Sabiedrisko attiecību nodaļā.

"Šogad Eirovīzija taps tikai no draugu un labvēļu naudas, neskarot LTV budžetu," skaidro LTV ģenerāldirektors Edgars Kots. Iepriekš, līdz ar valdības lēmumu Latvijas Televīzijai samazināt valsts dotāciju par 2.4 miljoniem latu, Eirovīzija bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr ar Narvesen un Latvijas Krājbankas atbalstu, Latvijas Televīzija (LTV) šogad tomēr piedalīsies Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā. Savukārt atbalstu Eirovīzijas nacionālās atlases finālam, līdzīgi kā iepriekšējos gadus, sniegs Ventspils attīstības aģentūra un Ventspils pilsētas dome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas valstis bijušas spiestas izstāties no šā gada Eirovīzijas dziesmu konkursa, jo nevarēja atļauties tajā piedalīties, atsaucoties uz organizatoru sniegto informāciju, vēsta BBC.

No 2010.gada konkursa esot izstājušās: Ungārija, Andora, Čehija un Melnkalne.

«Protams, ekonomiskā krīze mūs ietekmē. Valstu, kas šogad piedalās konkursā, skaits ir mazāks, un tās visas savu dalību ir atsaukušas viena iemesla dēļ - budžeta samazinājums,» sacījis Eirovīzijas pārstāvis Svante Stokselius.

Finansiālie apsvērumi esot arī citādā veidā šogad ietekmējuši dziesmu konkursu.

Saskaņā ar Eirovīzijas ekspertes Kārenas Frickeres stāstīto budžeta ierobežojumi šogad ir rezultējušies pieticīgākā skatuves šovā, piemēram, ir ierobežoti gaismas efekti.

Kā vēstījis Norvēģijas laikraksts Aftenposten, NRK, Norvēģijas galvenā raidorganizācija, varētu atteikties producēt nākamā gada šovu, ja arī šogad uzvarētu Norvēģijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

TeliaSonera kļūst par galveno 2013. gada Eirovīzijas partneri

Gunta Kursiša, 21.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas un Somijas valstij piederošais telekomunikāciju gigants TeliaSonera kļuvis par Eirovīzijas dziesmu konkursa galveno partneri.

Kopumā Eirovīzijas dziesmu konkursu ik gadu skatās vairāk nekā 100 miljoni cilvēki 40 dažādās valstīs. Tādējādi šis dziesmu konkurss ir viena no skatītākajām pārraidēm.

«Mēs sadarbojamies ar Eirovīzijas rīkotājiem Zviedrijā vairākus gadus, un tagad tiks sperts solis tālāk,» norāda TeliaSonera Komunikācijas nodaļas vadītāja Cecīlija Edstroma (Cecilia Edstrom).

Zviedrijas pārstāve uzvarēja Eirovīzijas dziesmu konkursā šogad, tādēļ šogad konkurss norisināsies Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā.

37,3% TeliaSonera kapitāldaļu pieder Zviedrijas valstij, bet 13,7% - Somijai, un kompānijas akcijas kotētas NASDAQ OMX Stokholmas un NASDAQ OMX Helsinku biržā. TeliaSonera AB pieder 24,5% pamatkapitāldaļu Latvijas mobilo sakaru uzņēmumā Lavijas Mobilais telefons (LMT). Tāpat uzņēmumam pastarpināti, caur a/s Tilts Communications, pieder arī 49% kompānijas Lattelecom daļu. Tilts Communications pieder TeliaSonera, Sonera Corporation un Sonera Holding.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas parlaments pēc Končitas Vurstas uzvaras Eirovīzijā rosina izveidot alternatīvu konkursu

LETA--AFP, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas likumdevēji pēc Austriju pārstāvošā transvestīta Končitas Vurstas uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā ierosinājuši izveidot atsevišķu konkursa versiju.

Kremļa kontrolētais parlaments paudis neapmierinātību ar Eirovīzijas iznākumu un rosinājis Krievijā rīkot dziesmu konkursu, kurā tiktu atbalstītas «ģimeniskās vērtības».

«Šī gada Eirovīzijas konkursa rezultāti izsmēla mūsu pacietību,» aģentūrai Interfax sacīja Komunistu partijas pārstāvis Valērijas Raškins. «Mums jāizstājas no šī konkursa. Mēs nespējam paciest šo nebeidzamo ārprātu.»

Raškins sacīja, ka rosināšot mūzikas konkursa «Eirāzijas balss» izveidi, kurā piedalītos galvenokārt bijušās Padomju Savienības valstis.

Priekšlikumu jau pārvēruši Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko padomdevēji. «Končitas Vurstas uzvara Eirovīzijā simbolizē Eiropas Savienības morālo vērtību sabrukumu. Mums Eiropa nav vajadzīga!» paziņoja valsts Slāvu komiteja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvijas pārstāvis Justs Sirmais ar dziesmu Heartbeat iekļuvis Eirovīzijas finālā

LETA, 13.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziedātājam Justam Sirmajam ar izpildīto dziesmu Heartbeat izdevās iekļūt starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kas Zviedrijā norisināsies 14.maijā.

Latvijas pārstāvis šovakar konkursa otrajā pusfinālā izpildīja dziesmu, kuras autore ir dziedātāja Aminata Savadogo, kura pati pagājušajā gadā ar dziesmu Love Injected starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva sesto vietu.

No otrā pusfināla konkursa finālam kvalificējās kopumā desmit valstu izpildītāji. Finālā iekļuva izpildītāji no Austrālijas, Beļģijas, Bulgārijas, Gruzijas, Izraēlas, Lietuvas, Polijas, Serbijas un Ukrainas.

Eirovīzijas finālā no pirmā pusfināla iekļuvuši izpildītāji no Azerbaidžānas, Krievijas, Nīderlandes, Ungārijas, Horvātijas, Austrijas, Armēnijas, Čehijas, Kipras un Maltas.

Pēc Optibet bukmeikeru domām, šogad par uzvarētāja titulu Eirovīzijas dziesmu konkursā reāli cīnīsies divas pārstāves - Krievija ar Sergeja Lazareva izpildīto dziesmu You Are The Only One un Francija ar mūziķa Amira paša sacerēto un izpildīto dziesmu J’ai cherché.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā vakar, 16.maijā, uzvaru guva Norvēģijas pārstāvis Aleksandrs Ribaks, kurš izpildīja dziesmu Fairytale.

Otro vietu ieguva Johanna no Īslandes, bet trešo - Aišela un Arašs no Azerbaidžānas.

Norvēģijai izdevās savākt 387 punktus, kas ir jauns rekords. Johanna ieguva 218 punktus, Aišela un Arašs - 207 punktus.

Šogad Eirovīzijas dziesmu konkurss norisinājās Krievijā, Maskavā. Latvijas pārstāvis Intars Busulis finālā Aleksandrs Ribaks (Foto: REUTERS/SCANPIX)nAleksandrs Ribaks (Foto: REUTERS/SCANPIX)etika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Eirovīzija pērn populārākā Latvijas Televīzijā

Dace Skreija, 10.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn LTV1 visvairāk skatīta bija Eirovīzija, bet LTV7 – Pasaules meistarsacīkstes futbolā un hokeja komandas Rīgas Dinamo spēles.

Latvijas Televīzijas 1. kanāla (LTV1) 2010. gada raidījumu pirmajā piecniekā ir 55. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls, kuru noskatījušies 283 tūkstoši skatītāju (jeb 49,2% iedzīvotāju, kas šajā brīdī skatījušies televīziju), 55. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfināls (253 tūkst. jeb 38,4%), latviešu mākslas filma «Mazie laupītāji» (190 tūkst. jeb 22%), 55. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa Nacionālās atlases fināls (190 tūkst. jeb 26,1%) un X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncerts «Deja kāpj debesīs» (181 tūkst. jeb 35,7%). No ziņu raidījumiem populārākā bijusi Panorāma sestdienā (164 tūkst. jeb 19,3%). Savukārt no dokumentālo raidījumu cikliem skatītāji visvairāk iecienījuši raidījumus «De facto», «Es – savai zemītei», «100. panta preses klubs», «Kas notiek Latvijā?» un «Province».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aishas dziesmu pasaulē bīdīs Universal Music

Miks Lūsis, 13.05.2010

Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases fināla noslēguma koncerts Ventspilī. Aisha izpilda dziesmu What For?

Mārtiņš Zilgalvis/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijai Mikrofona ieraksti izdevies noslēgt līgumu ar pasaules šī brīža lielāko un ietekmīgāko ierakstu kompāniju Universal Music par dziesmas What For? un tai iespējams sekojošā starptautiskā albuma izplatīšanu pasaulē.

Ar dziesmu What For? Eirovīzijas nacionālās atlases uzvarētāja dziedātāja Aisha startēs Eirovīzijas pusfinālā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. Noslēgt līgumu jau pirms Eirovīzijas pusfināla Mikrofona ierakstiem izdevies, pateicoties lielajai starptautiskajai interesi par dziesmu, skaidro kompānijas pārstāvis un dziesmas autors Guntars Račs.

Jau šobrīd dziesma ir pieejama visos populārākajos Mp3 mūzikas portālos Eiropā. Savukārt What For? autori Jānis Lūsēns un G. Račs tiesības pārstāvēt šo dziesmu ir nodevuši pasaules šī brīža veiksmīgākajai mūzikas autoru darbu izdevniecībai EMI Music Publishing, kas sadarbībā ar Universal Music ir uzsākuši dziesmas veicināšanas pasākumus arī citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas pilsētā Malmē notikušajā starptautiskā Eirozvīzijas dziesmu konkursa otrajā pusfinālā Latvijas pārstāvji – grupa PeR ar dziesmu Here We Go nekvalificējās konkursa finālam.

Ceturtdienas vakarā notikušā pasākuma laikā, konkursa finālā iekļuva Ungārijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Rumānijas, Norvēģijas, Islandes, Armēnijas, Somijas, Maltas un Grieķijas pārstāvji.

No pirmā pusfināla konkursa finālam kvalificējušies Moldovas, Lietuvas, Īrijas, Igaunijas, Baltkrievijas, Dānijas, Krievijas, Beļģijas, Ukrainas un Nīderlandes mākslinieki.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas nav tikusi Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā. Kopumā Eirovīzijas konkursa finālā piedalīsies 26 valstis pārstāvošas mūzikas grupas. Finālā piedalās arī tā sauktais «lielais piecinieks» - Francija, Itālija, Vācija, Spānija un Lielbritānija, kuru dalība finālā ir automātiska, jo šīs valstis ir lielākie konkursa finansētāji, kā arī rīkotājvalsts – Zviedrija. Latvija eirovīzijas dziesmu konkursa finālā nav uzstājusies kopš 2009. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien vakarā tika noskaidroti pirmie desmit Eirovīzijas dziesmu konkursa finālisti. Pretēji daudzu prognozēm un cerībām Latvijas pārstāve Aisha finālā neiekļuva.

Finālā par uzvaru Eirovīzijas dziesmu konkursā cīnīsies Bosnijas un Hercogovinas, Moldovas, Krievijas, Grieķijas, Portugāles, Baltkrievijas, Serbijas, Beļģijas, Albānijas un Īslandes pārstāvji. Tradicionāli finālā bez piedalīšanās pusfinālos iekļūst arī tā saucamais Eirovīzijas Lielais četrinieks - Lielbritānija, Spānija, Francija un Vācija.

Par vietu finālā pirmajā pusfinālā cīnījās, tomēr tajā neiekļuva dziedātāji no Igaunijas, Slovākijas, Somijas, Polijas, Maltas un Maķedonijas.

Kā liecina mājaslapā eirovizija.lv publicētā informācija, saskaņā ar konkursa organizatoru lēmumu,šogad bija mainīti balsošanas nosacījumi. Skatītāju balsojums sākās jau pirms pirmās dziesmas un noslēdzās 15 minūtes pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Turklāt balsojuma rezultātu veidoja televīzijas skatītāju un žūrijas balsojums. Balsot varēja gan ar telefona zvanu, gan īsziņu starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

2. aprīlī plkst.19 Dzintaru koncertzāles mazajā zālē, festivāla Jūrmala Jazz ietvaros uzstāsies Aaron Goldberg Trio no ASV. Vai nekad vēl siltā pavasara vakarā neesat apmeklējuši Dzintaru mazo zāli? Šī ir lieliska iespēja pēc pastaigas gar jūras malu pavadīt sestdienas vakaru labā atmosfērā džeza ritmos. Trio sastāvs ir – Ārons Goldbergs (klavieres), Džo Sanders (bass) un Leons Pārkers (sitaminstrumenti). Ārons Goldbergs dzimis Bostonā, tādēļ koncerta laikā būs iespēja iejusties Ņujorkas atmosfērā. Mūziķa kontā ir 60 albumi un uzstāšanās ASV Prezidentam Barakam Obamam. Trio dibināts 1998.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirovīzijas dziesmu konkursa organizatori cenšas noklusēt skandālu, kas saistīts ar Krievijas dalībnieces Anastasijas Prihodjko piedalīšanos.

Ukraina paziņojusi, ka tā nav devusi Krievijas dziesmai Mamo 8 punktus, bet apaļu nulli. Tāpēc, iespējams, rezultātus var nākties pārskatīt, ziņo newsru.com. Ukrainas žūrija neesot piešķīrusi Prihodjko nevienu punktu, un arī skatītāji to neesot novērtējuši. Tomēr beigās izrādījies, ka Ukraina savai tautietei Prihodjko tomēr devusi 8 punktus. Ukrainas Pirmā nacionālā kanāla prezidents Romāns Nedzeļskis nosūtījis vēstuli konkursa rīkotājiem, prasot skaidrot notikušo. «Mēs nekontrolējām SMS balsojumu, taču zinājām profesionālās žūrijas lēmumu. Mēs neesam devuši nekādus punktus Krievijai. Tā ir manipulācija,» sašutumu neslēpa R.Nedzeļskis, kurš arī apvainojies, ka Krievija Ukrainai devusi tikai divus punktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauris Reiniks un Kristīna Zaharova iekļūst Īrijas Eirovīzijas finālā, ziņo Mikrofona ieraksti.

picturegallery.0bb4ae61-fe98-47e0-ad59-c6f78f157e1f

20. februāra vakarā Īrijas Eirovīzijas Nacionālās atlases finālā par iespēju pārstāvēt Īriju Maskavā šogad cīnīsies arī Laura Reinika komponētā dziesma «I Wish I Could Pretend», kuru izpildīs Kristīna Zaharova. 6 fināla dziesmas no visām pieteiktajām dziesmām atlasīja žūrijas komisija, kuras sastāvā bija Īrijas mūzikas un televīzijas eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts

Žanete Hāka, 22.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība — nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007. gadā reģistrētie.

Attīstības stratēģijā “ko nedarīt” ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā “ko darīt”. Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir “darba tirgus”.

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te pirmkārt jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu rūpniecība – spoža vēsture un nozīmīgs eksports šodien

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 31.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LNT joprojām skatītākais kanāls

Raivis Spalvēns, Dienas bizness, 11.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī skatītākais kanāls ir bijis LNT, kura vērošanai TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 18 % no kopējā TV skatīšanās laika, teikts mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia pētījumā par TV kanālu auditoriju šī gada februārī.

Otrs skatītākais ir bijis kanāls TV3 ar 15.7 %. Savukārt trešais skatītākais kanāls februārī - PBK ar 11.3 %. Ceturtajā vietā ierindojies kanāls LTV1 ar 11.1 %, bet piektajā kanāls LTV7 ar 5.3 %.

Kanāla TV5 Rīga skatīšanās laika daļa februārī bija 4.1 %, bet kanāla 3+ - 3.6 %. Savukārt kanālam RTR Planeta Baltija veltīti 2.6 %, kanālam RenTV Baltija – 2.5 % un kanālam TV6 – 0.9 % no kopējā TV skatīšanās laika. Savukārt mūzikas kanālam PBMK veltīti 0.3 %.

Laiks, ko viens TV skatītājs februārī pavadījis pie TV ekrāna, salīdzinot ar janvāri, ir samazinājies par 7 minūtēm, respektīvi, dienā vidēji 5 stundas un 35 minūtes. Savukārt Lietuvā šis laiks samazinājies par 11 minūtēm, un februārī tas bija 5 stundas un 23 minūtes. Igaunijā, laiks, ko viens TV skatītājs pavadījis pie TV ekrāna ir pieaudzis par 2 minūtēm un tas bija 5 stundas un 39 minūtes vidēji dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenšoties sāncesnībā «panākt» konkurentus Apple un Google un nostiprināties viedtālruņu tirgū, Somijas kompānija Nokia prezentējusi tās pirmos pilnīgi skārienjūtīgos tālruņus, kuru cena būs robežās no 50 līdz simts eiro.

Nokia drīzumā plāno laist klajā trīs Asha tālruņus – Asha 305, Asha 306 un Asha 311.

Kompānija pavēstījusi, ka Nokia Asha 305 varētu nonākt pārdošanā šomēnes un tā cena būs 63 eiro, Asha 306 un Asha 311 gaidāmi pēc pāris mēnešiem un tie maksās attiecīgi 68 eiro un 92 eiro.

Jaunie tālruņi paredzēti «jauniem, pilsētnieciskiem un sociāli aktīviem cilvēkiem» un palīdzēs «nokļūt tiešsaitē ātrāk un lētāk», teikts Nokia paziņojumā kompānijas oficiālajā mājaslapā.

Tāpat kompānija paziņojusi, ka līdz ar Asha 306 un Asha 305 tālruņiem bez maksas būs pieejamas 40 EA spēles, kā arī tādas lietotnes kā Facebook un Twitter, kopumā tālruņos būs nodrošināta piekļuva ap 36 tūkst . lietojumprogrammu. Tālruņi darbosies, izmantojot Nokia S40 Asha operētājsistēmu, bet piekļuve internetam būs nodrošināta ar Nokia pārlūku 2.0. Asha 311 būs aprīkots ar 1 Gh procesoru un datu saspiešanas iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru