Pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas (FM) sniegto aktuālo informāciju par Latvijas ekonomisko situāciju un valdības plāniem tautsaimniecības attīstības stabilizēšanai, Eiropas Komisija (EK) plāno mainīt Konverģences programmas vērtējuma projektu, izvēloties situācijai atbilstošākus izteikumus, informēja Finanšu ministrija.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju EK paredz atteikties no vairākiem pārāk negatīviem izteikumiem, piemēram, par draudošo ''smago piezemēšanos'', kas bija minēts sākotnēji publiskotajā Konverģences programmas vērtējuma projektā.

Finanšu ministrs Atis Slakteris norāda: ''Analizējot tautsaimniecības attīstības tendences, FM ir apzinājusi iespējamos ekonomiskos riskus un par tiem informējusi valdību. Tāpat FM ir sniegusi konkrētus ieteikumus, kādi soļi veicami šo risku mazināšanai. Tos mērķtiecīgi īstenojot, iespējams nodrošināt pārdomātu ekonomiskās situācijas stabilizāciju. Latvijas veikumu, īstenojot inflācijas mazināšanas plāna pasākumus, tagad adekvāti novērtējusi arī EK.''

Ministru kabinets ir apstiprinājis Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas Konverģences programmu 2006.-2009.gadam, kas jāiesniedz Eiropas Komisijā. Programmā paredzēts bezdeficīta budžetu mūsu valstī pakāpeniski sasniegt 2010.gadā.

Visas ES dalībvalstis katru gadu gatavo Stabilitātes (eirozonas valstis) vai Konverģences (pārējās valstis) programmas, kurās tiek sniegta informācija par dalībvalsts vidēja termiņa fiskālo, ekonomisko un monetāro politiku.

Latvijas Konverģences programma skaidri atspoguļo Latvijas valdības mērķi nodrošināt fiskālās politikas atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta garam un kļūt par pilntiesīgu Ekonomiskās un monetārās savienības dalībvalsti. Valdības ekonomiskās stratēģijas mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugumu, pārskatāmā periodā panākot konverģenci ar ES vidējo līmeni. Lai to panāktu, Latvijai nepieciešams saglabāt augstu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Galvenie makroekonomiskās politikas pamatvirzieni šo mērķu sasniegšanai ir:

Eiropas Komisija (EK) trešdien, 12. maijā, atzinusi Igauniju par gatavu eiro ieviešanai no 2011. gada 1. janvāra, ziņo Business Week.

Ar EK atzinumu Igaunijai ir visas iespējas kļūt par eirozonas 17. dalībvalsti. Valstij gan vēl jāsagaida Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru galīgais lēmums šogad jūlijā, taču līdz šim ministru viedoklis par jaunu eirozonas dalībvalstu uzņemšanu ir saskanējis ar EK viedokli.

Db.lv jau vairākkārt vēstīja, ka Igaunijas mērķis ir eiro ieviest 2011. gada 1. janvārī.

«Igaunija ir sasniegusi augstu ilgtspējīgas ekonomiskās konverģences līmeni un ir gatava ieviest eiro 2011. gada 1. janvārī. Mēs atzinīgi vērtējam, ka Igaunija ilgstoši ir īstenojusi piesardzīgu politiku. Lai nodrošinātu, ka eiro ieviešana būs veiksmīga, Igaunijai jāturpina centieni saglabāt piesardzīgu fiskālās politikas nostādni. Igaunijai arī jāsaglabā modrība un laikus un izlēmīgi jāreaģē, ja parādās makroekonomikas nelīdzsvarotības palielināšanās un/vai konkurētspējas zuduma pazīmes. Tagad tai jāpaātrina praktiskā sagatavošanās, lai nodrošinātu, ka pāreja notiek vienmērīgi,» sacīja ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns.

Ministru kabinets ir apstiprinājis Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas Konverģences programmu 2006.-2009.gadam, kas jāiesniedz Eiropas Komisijā. Programmā paredzēts bezdeficīta budžetu mūsu valstī pakāpeniski sasniegt 2010.gadā, Db.lv informēja Finanšu ministrijas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Melnace.

Visas ES dalībvalstis katru gadu gatavo Stabilitātes (eirozonas valstis) vai Konverģences (pārējās valstis) programmas, kurās tiek sniegta informācija par dalībvalsts vidēja termiņa fiskālo, ekonomisko un monetāro politiku.

Latvijas Konverģences programma skaidri atspoguļo Latvijas valdības mērķi nodrošināt fiskālās politikas atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta garam un kļūt par pilntiesīgu Ekonomiskās un monetārās savienības dalībvalsti. Valdības ekonomiskās stratēģijas mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugumu, pārskatāmā periodā panākot konverģenci ar ES vidējo līmeni.

Lai to panāktu, Latvijai nepieciešams saglabāt augstu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Galvenie makroekonomiskās politikas pamatvirzieni šo mērķu sasniegšanai ir:

Latvijas tautsaimniecība 2016. gada sākumā par mata tiesu ir izvairījusies no tehniskās recesijas (pēc negatīva iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma 2015. gada 4. ceturksnī - vien 0.1% izaugsme 2016. gada 1. ceturksnī), prognozes turpmākajai izaugsmei atkal pārskatītas lejup.

Sliktajiem pēdējā laika rezultātiem ir savi skaidrojumi – Eiropas Savienības (ES) fondu ciklu pārrāvums, vāja ārējā vide un citi faktori, tomēr ietekme ir arī iepriekš nepadarītajiem mājasdarbiem. Kopējais noskaņojums gan ir tāds, ka nekas, gan jau beigsies šo faktoru iedarbība, un tad atkal izaugsme atjaunosies. Neapšaubāmi, izaugsme būs. Jautājums vien par tās apjomu un noturīgumu, kas gan rada bažas.

Sabiedrības, mediju un ekonomikas politikas veidotāju uzmanības fokuss ikdienā galvenokārt vērsts uz aktuālajiem, bet bieži īstermiņa notikumiem, kas arī loģiski, jo tos vieglāk pasniegt, izskaidrot. Nepamet sajūta, ka valstī joprojām trūkst redzējuma par lielo ekonomikas kopbildi ilgtermiņa perspektīvā. Lai arī ir neskaitāmi ilgtermiņa plānošanas dokumenti (kas būsim godīgi – nav diez ko populāri un maz ticams, ka sabiedrība tos vispār ir lasījusi), nepamet sajūta, ka ekonomiskās politikas veidotājiem nav skaidras vīzijas par to, kur gribam būt pēc dažām desmitgadēm un vēl svarīgāk – nezinām pareizos paņēmienus vīzijas īstenošanai.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Jūlija Pastušenko par to, kāpēc ceļš uz eiro izrādās garāks, nekā sākotnēji domāts.

2004. gada maijā, kad Eiropas Savienībai pievienojās desmit jaunas dalībvalstis, valdīja pārliecība, ka tās līdz 2010. gadam kļūs arī par eiro zonas pilntiesīgajām dalībniecēm, un tika prognozēts, ka trīs vai četras no tām varēs to izdarīt jau 2007. gadā. Laika gaitā situācija ir mainījusies: 2007. gadā tikai Slovēnija iestājās eiro zonā, un pastāv diezgan liela varbūtība, ka lielākā daļa jauno ES dalībvalstu tomēr vēl neieviesīs eiro līdz 2010. gadam. Kāpēc ceļš uz eiro izradās garāks, nekā sākotnēji tika domāts? Atbilde meklējamā t.s. konverģences kritēriju sasniegšanā.

Eiropas Komisija šodein izplatījusi Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas un Latvijas konverģences programmas novērtējumu, kurā norādīts, ka Latvijai steidzami jārīkojas, lai izvairītos no straujas konkurētspējas pasliktināšanās.

Eiropas Komisija, izskatījusi Bulgārijas atjaunināto konverģences programmu[1], secina, ka valsts budžeta stāvoklis ir stabils. Programmā ierosināts pārskatīt vidēja termiņa mērķi (VTM), paaugstinot to no līdzsvarota budžeta līdz pārpalikumam 1½ % no IKP, ko varēs droši īstenot programmas darbības laikā. Lai saglabātu makroekonomisko stabilitāti aizvien pieaugošas ārējās nelīdzsvarotības un augstas inflācijas apstākļos, būs jāturpina stingras fiskālās politikas īstenošana. Lai gan Čehijas programma ar pārmērīgā deficīta korekciju 2008. gadā ir konsekventa, tomēr būtu jāizmanto labais sākuma stāvoklis 2007. gadā, lai šo korekciju īstenotu ar lielāku rezervi un pēc tam paātrinātu fiskālo konsolidāciju. Budžeta mērķu īstenošanu Latvijā nopietni apdraud ievērojamā makroekonomiskā nenoteiktība un izdevumu plāna neizpilde iepriekšējā periodā. Lai īstenotu programmas mērķus lielas ekonomiskās nelīdzsvarotības un pārmērīga pieprasījuma spiediena apstākļos, steidzami vajadzīga ievērojami stingrāka fiskālā nostāja. Igaunijas programmā izvirzīts ticams mērķis visā programmas darbības laikā uzturēt stabilu budžeta stāvokli ar pastāvīgu pārpalikumu, kas pārsniedz VTM. Tomēr paredzams, ka ekonomikā vērojamā makroekonomiskā nelīdzsvarotība izlīdzināsies tikai pakāpeniski.

Eiropas Parlamenta (EP) atbildīgā ziņotāja Burkharda Balca ziņojums par Latvijas gatavību ieviest eiro ir jau izveidots, un pauž pozitīvu nostāju, informēja EP Informācijas biroja Latvijā pārstāvji.

Eiropas Parlaments par to balsos sesijā nedēļā no 1. jūlija, pirms tam to skatīs Ekonomikas un monetāru lietu komiteja.

Lai sagatavotu šo ziņojumu par Latvijas gatavību ieviest eiro, B. Balcs maija beigās Rīgā tikās ar valsts un organizāciju pārstāvjiem, ekspertiem un viedokļu līderiem - gan pozitīvi, gan negatīvi noskaņotiem.

Eiropas Komisija Konverģences ziņojumu par Latviju jau publiskojusi . Balstoties uz to, izšķirošo lēmumu pieņems ES valstu finanšu ministri 9. jūlijā pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un pārrunām Eiropadomē jūnija beigās.

Ziņojumā uzsvērts, ka Latvijas finanšu sektors ir labi integrēts ES finanšu sistēmā, īpaši saistībā ar Ziemeļvalstu finanšu grupām. Patlaban banku sektors ir salīdzinoši mērenā apjomā, veidojot 129% no IKP (ES vidējais rādītājs ir 369% no IKP), un salīdzinoši mazs absolūtos skaitļos (28 miljardi eiro). Savukārt finanšu pakalpojumu sektors veido vien 3,5% no IKP, norāda EK apmatpersonas.

Ņemot vērā Latvijas ekonomikas pārkaršanas pazīmes, Eiropas Komisija uzskata, ka Latvijas makroekonomiskā attīstība varētu būt nelabvēlīgāka, nekā prognozēts Konverģences programmā, ko Latvija iesniedza šī gada janvārī, Db.lv informēja Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs.

Par to Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātus šī gada 23.marta sēdē informēja Finanšu ministrijas Eiropas Savienības un starptautisko lietu departamenta direktora vietniece un ES lietu nodaļas vadītāja Daina Ispodkina.

Šī gada 27.martā ES dalībvalstu ministru sanāksmē paredzēts apstiprināt Latvijas, Bulgārijas un Rumānijas Konverģences programmas par laika periodu no 2006. līdz 2009.gadam. Latvijas Konverģences programma balstīta uz valsts makroekonomisko scenāriju.

Tā kā savu Konverģences programmu Latvija iesniedza šī gada janvārī – vēl pirms valdība bija pieņēmusi inflācijas apkarošanas plānu – Latvija saņēmusi kritisku Eiropas Komisijas vērtējumu par programmā iekļautajām prognozēm.

Latvijas vēlme ieviest eiro ir uzticības apliecinājums Eiropas kopējai valūtai un pierādījums, ka tiem, kuri pareģoja eirozonas izjukšanu, nebija taisnība, iepazīstinot ar konverģences ziņojumu par Latviju, sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas, monetāro lietu un eiro jautājumos Olli Rēns.

EK ziņojumā secinājusi, ka Latvija ir sasniegusi augstu ilgspējīgas ekonomiskās konverģences līmeni ar eirozonu un ierosina Padomei pieņemt lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā no 2014. gada 1. janvāra.

«Latvijas pieredze apliecina, ka valsts var sekmīgi pārvarēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, lai cik smaga tā arī nebūtu, un kļūt vēl stiprāka. Pēc smagās lejupslīdes 2008. un 2009. gadā Latvija īstenoja izlēmīgu politisku rīcību, ko atbalstīja ES un SVF vadītā finansiālās palīdzības programma, kura uzlaboja ekonomikas elastību un pielāgošanās spējas atbilstoši vispārējiem ES noteikumiem par ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi. Un tas ir atmaksājies - paredzams, ka Latvijai šogad būs visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā,» atzina O. Rēns.

«Tā vienkārši sakot - ja tagad būtu 2012. vai 2014. gads, šī diskusija par konverģences ziņojuma prasīšanu un visu ar to saistīto mums izpaliktu,» intervijā laikrakstam Diena, skaidrojot, ko nozīmē konverģences ziņojuma prasīšana, skaidrojusi Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre.

«Jo reizi divos gados visā Eiropas Savienībā (ES) notiek regulārais izvērtēšanas process attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas nav eirozonā. Respektīvi, šis regulārais izvērtējums rāda, vai ir iestājusies konverģence, vai valsts ir gatava pievienoties arī eirozonai,» stāstījusi ministrijas pārstāve.

«Latvijas gadījumā šī ziņojuma «pieprasīšana» ir tāpēc, ka mēs esam «iekrituši» t. s. tukšajā gadā. Tas ir - mēs redzam, ka esam izpildījuši konverģences kritērijus, ka mums ir pamats pievienoties eirozonai, vienkārši šogad nav šī regulārā ziņojuma. Tādēļ mēs izmantojam mūsu tiesības «pieprasīt» ārkārtas ziņojumu. Tātad ziņojums būs tieši par Latviju, nevis citām ES dalībvalstīm ārpus eirozonas. Ziņojumu veido atsevišķi Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB), tāpēc korektāk būtu runāt par diviem neatkarīgiem, savstarpēji nesaskaņotiem ziņojumiem. Attiecīgi Latvija ir vērsusies šajās institūcijās ar lūgumu sagatavot šo ārkārtas ziņojumu,» stāstījusi S. Bajāre.

Eiropas Komisija trešdien (7.maijā) secināja, ka Slovākija atbilst eiro ieviešanas kritērijiem un iesniedza ES Padomei attiecīgu priekšlikumu, db.lv informē Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā.

„Slovākija ir sasniegusi augstu ilgtspējīgas ekonomiskās konverģences līmeni un ir gatava ieviest eiro 2009. gada 1. janvārī. Tomēr, lai nodrošinātu sekmīgu eiro ieviešanu, Slovākijai jāturpina centieni saglabāt zemu inflāciju, vērienīgāk jārīkojas budžeta konsolidācijas jomā un jānostiprina konkurētspēja. Tai tagad arī jāpaātrina praktiskā sagatavošanās, lai nodrošinātu tikpat netraucētu pāreju kā Kiprā un Maltā 2008. gada janvārī,” sacījis ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Komisijas pieņemtais periodiskais konverģences ziņojums par gatavību eiro ieviešanai liecina, ka pārējās deviņas valstis, kurām piešķirts tā dēvētais izņēmuma statuss, guvušas zināmus panākumus virzībā uz vienotās valūtas ieviešanu, tomēr vēl nav izpildījušas visus nosacījumus, lai ieviestu eiro.

Pirmdien, 29. aprīlī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināta Latvijas Konverģences programma 2013.-2016. gadam, ko jau 30. aprīlī ir paredzēts iesniegt Eiropas Komisijai.

Lai nodrošinātu stingrāku budžeta disciplīnu, uzraugot un koordinējot budžeta politiku eirozonā un Eiropas Savienībā (ES), dalībvalstīm katru gadu jāsagatavo vidēja termiņa programma, kas raksturo valsts fiskālo politiku turpmākajiem četriem gadiem. Eirozonas valstis gatavo Stabilitātes programmas, savukārt pārējās ES dalībvalstis – Konverģences programmu.

«Kopējā ekonomiskā situācija Latvijā 2012. gadā ir bijusi daudz labāka par iepriekš prognozēto. Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme sasniedza 5,6% gada laikā, ļaujot Latvijai kļūt par ātrāk augošo ekonomiku ES. Finanšu ministrija šā gada martā ir atjaunojusi makroekonomiskās attīstības prognozes, IKP izaugsmes prognozi 2013. gadam palielinot no 3,7% līdz 4%. Arī vidējā termiņā sagaidāms, ka IKP saglabās izaugsmi ik gadu 4% apmērā un to galvenokārt noteiks produktivitātes pieaugums,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Lai mērķtiecīgi īstenotu pasākumus ekonomikas stabilizēšanai, ir apzināti iespējamie ekonomiskie riski. Par tiem Finanšu ministrija (FM) ir informējusi arī valdību, norādot, ka to novēršanai turpināma konsekventa virzība uz stingrāku fiskālo politiku, izstrādājamas ekonomisko attīstību veicinošas nodokļu sistēmas pamatnostādnes, kā arī nodrošināma darba samaksas pieauguma samērojamība ar ražīguma palielinājumu un uzlabojama valsts pārvaldes efektivitāte.

Kā norāda Finanšu ministrija, līdzīgu viedokli par Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencēm publiskojusi arī Eiropas Komisija (EK), taču tā atreferējumi plašsaziņas līdzekļu telpā izskanējuši ļoti skaļi, turklāt ar uzsvaru uz pārņemtu terminu „smaga piezemēšanās”, kura lietošanai neesot pamata.

"Ekonomikā ir jau sācies un turpināsies stabilizācijas process, un nav īsti korekti to saukt par „piezemēšanos”. Finanšu ministrija rūpīgi seko visiem procesiem tautsaimniecībā, un arī, pērn izstrādājot un pieņemot inflācijas samazināšanas plānu, tika prognozēts, ka tajā paredzēto pasākumu īstenošana dos pirmos rezultātus tikai gada nogalē. Inflācija, kas lielā mērā ir dažādu ekonomisko procesu sekas, savu inerci saglabā ilgāk. Tādējādi šī rādītāja stabilizācija gaidāma šī gada vidū,"uzsver FM valsts sekretāre Irēna Krūmane.

«Es tiešām apbrīnoju mūsu cilvēkus par to, ko viņi spējuši izturēt krīzes laikā. [..] Latvijas iedzīvotāji saprata reformu nozīmi,» intervijā Vācijas laikrakstam Die Welt pauda Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš skaidroja laikrakstam, ka pēc taupības režīma ieviešanas Latvijā bija tikai viena vardarbīga demonstrācija un ka Latvijas tauta 50 Padomju savienības okupācijas gados mācījusies, ka tās prasības nevar būt «līdz debesīm».

Intervijā Vācijas laikrakstam D. Pavļuts atgādināja, ka Latvijas ir izpildījusi savu mājasdarbu un atbilst Mastrihtas kritērijiem un ka pēc smagās krīzes 2008. un 2009. gadā ekonomika ir atkal uz izaugsmes ceļa. Latvijas inflācijas līmenis ir trešais zemākais Eiropas Savienībā, savukārt budžeta deficīts veido 1,2% iepriekš plānoto 1,9% vietā.

Jāatgādina, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdien publicējusi vērtējumu par Latvijas ekonomisko un tiesisko konverģenci. ECB publicētais ziņojums apliecina, ka Latvija izpilda visus kritērijus, lai ieviestu eiro. Vienlaikus ECB norādījusi, ka ekonomiskās konverģences ilgtspēja ilgākā termiņā rada bažas. Pievienošanās eirozonai saistīta ar atteikšanos no monetāro un valūtas kursa instrumentu izmantošanas un nozīmē iekšējās elastības un pielāgošanās spējas augošu nozīmīgumu, izplatītajā paziņojumā skaidro ECB.

Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc Latvijas valsts iestāžu pieprasījuma publicējusi vērtējumu par Latvijas ekonomisko un tiesisko konverģenci. ECB publicētais ziņojums apliecina, ka Latvija izpilda visus kritērijus, lai ieviestu eiro.

Vienlaikus ECB norāda, ka ekonomiskās konverģences ilgtspēja ilgākā termiņā rada bažas. Pievienošanās eirozonai saistīta ar atteikšanos no monetāro un valūtas kursa instrumentu izmantošanas un nozīmē iekšējās elastības un pielāgošanās spējas augošu nozīmīgumu, izplatītajā paziņojumā skaidro ECB.

Ziņojumā ECB norāda, ka Latvijai jāturpina visaptveroša fiskālā konsolidācija saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. «Svarīgi arī izmantot pēdējos gados sasniegto konkurētspējas uzlabošanos, izvairoties no vienības darbaspēka izmaksu izaugsmes kāpuma atsākšanās. Turklāt, lai gan Latvijas ekonomiskās pielāgošanās spēja bijusi spēcīga, tai jāpanāk progress iestāžu kvalitātes un pārvaldības rādītāju uzlabošanā. Turklāt ļoti svarīgi, lai būtu pieejams visaptverošs politikas instrumentu klāsts, kas ļautu novērst finanšu stabilitāti apdraudošos riskus, t.sk. tos, kurus rada nerezidentu noguldījumu izmantošana par finansējuma avotu nozīmīgā banku sektora daļā,» teikts ECB ziņojumā.

Dažādu iemeslu dēļ pērn inflācija (6.5 %) Latvijā faktiski saglabājās 2005. gada līmenī un arī neesot nekādu cerību, ka 2007. gadā tā būtiski saruks. Latvijā jau kopš 2003. gada ir straujākais cenu pieauguma temps, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn vidējais cenu līmenis salīdzinājumā ar 2005. gadu audzis par 6.5 %.

"Augstā inflācija saglabājas jau vairākus gadus un tā nav patīkama ziņa ekonomikai," tā CSP priekšniece Aija Žīgure. Ar 2007. gadu ir jau paaugstinātas vairākas administratīvi regulējamās cenas, un tiek prognozēts, ka daļa vēl pieaugs, kas izraisīs arī kumulatīvu efektu uz citām jomām, tādēļ arī, sastādot šī gada valsts budžetu, valdība rēķinājās ar inflāciju 5.9 %, speciālisti lēš, ka tā būs ap 6.5 %.

Dažas cenas krīt

Statistika rāda, ka 2006. gadā lētāki kļuvuši telekomunikāciju pakalpojumi, kaut arī pērnā gada sākumā būtiski paaugstināti pasta pakalpojumu tarifi. Cenas kritušās datortehnikai (-16,9%), fototehnikai (-16,0%), sporta un atpūtas piederumiem (-7,9%), kā arī TV, audio un video tehnikai. Pērn par 2,6% lētāka kļuvusi degviela.

Otrdien, 27. novembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Latvijas Konverģences programmu 2007. - 2010. gadam, kas sniedz pārskatu par Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vidēja termiņa fiskālo, ekonomisko un monetāro politiku, informēja Finanšu ministrija.

Programmā ir izklāstītas vispārējās politikas vadlīnijas un mērķi, kā arī sniegts ekonomiskās situācijas raksturojums – pašreizējā ekonomiskā attīstība un makroekonomiskais scenārijs. Dokumentā ir iekļauta informācija par vispārējo valdības budžeta bilanci un valsts parādu, tāpat analizēta tautsaimniecības attīstības izmaiņu ietekme uz valsts finanšu stāvokli, kā arī dots salīdzinājums ar 2006. gada decembra Konverģences programmu. Programma 2007. - 2010. gadam analizē valsts finanšu kvalitāti, apskatot budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī finanšu ilgtspēju, kuru raksturo demogrāfiskās situācijas prognozes, nodarbinātības un darbaspēka attīstība u.c.

2008. gada krīzes scenārijs 2016. gadā neatkārtosies un rezultāti vairāk līdzināsies 1998.–1999. gada krīzes iznākumam, uzskata Nordea bankas eksperti.

Šādas prognozes galvenais iemesls ir apstāklis, ka ASV ekonomiskā situācija ir ļoti labvēlīga un ka Ķīna dara visu iespējamo, lai novērstu lejupslīdi vai vismaz iegūtu laiku un attālinātu recesiju līdz 2017. vai 2018. gadam, vai vēl tālāk. Tomēr globālajā ekonomikā vērojamas trīs būtiskas tendences, kas rada bažas par to, ka jauna lejupslīde varētu būt tepat aiz stūra. Šīs tendences ir globalizācijas pauze, ienākumu konverģences un politikas pauze.

Par globalizācijas pauzi liecina globālās tirdzniecības apjomu samazināšanās. Tas vērojams gan attiecībā uz tirdzniecību starp attīstītajām valstīm, gan tirdzniecību starp jaunattīstības valstīm, kā arī uz tirdzniecību starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm. Tas nozīmē, ka šo parādību nav iespējams izskaidrot tikai ar zemākām naftas un patēriņa preču cenām vai spēcīgāku dolāru. Padziļināti aplūkojot šo jautājumu, redzams, ka globālā ekonomika cieš no pārprodukcijas (vai nepietiekama patēriņa). ASV patērētāji vien veicina globālo pieprasījumu, jo ASV 2015. gadā ir reģistrējusi rekordlielus tirdzniecības deficītus gan ar Ķīnu, gan eirozonu.

Šonedēļ valdība apstiprināja kārtējo Latvijas Konverģences programmu, šoreiz 2009.—2012.gadam. Konverģences programmu esamība, protams, nav nekas jauns, taču iepriekšējos gados tajās ierakstītajam ekonomiskās attīstības scenārijam, šķiet, pievērsts pārlieku maz uzmanības. Piemēram, ja būtu īstenojies 2007.gadā apstiprinātajā Konverģences programmā paredzētais scenārijs, patlaban iekšzemes kopprodukta (IK) pieaugums būtu «atdzesēts» līdz vidēji 6.8% gadā. Taču, kā nu jau labi zināms, pērn Latvijas tautsaimniecības kopapjoms saruka teju par piektdaļu.

Tātad dokumenti, kuros atspoguļota Latvijas virzība uz eirozonu, jau iepriekš tikuši balstīti uz maldīgiem, pārlieku rožainiem pieņēmumiem. Kas tad lasāms jaunajā Konverģences programmā? Nākamgad Latvijas IK pieaugšot par 2%, aiznākamgad — jau par 3,8%, bet ekonomisko izaugsmi galvenokārt balstīšot eksports. Te nu vietā būtu atcerēties, ka savulaik makroekonomiskās politikas noteicēji spītīgi ignorēja ekspertu, tajā skaitā Latvijas Bankas speciālistu, brīdinājumus, ka, nespējot salāgot produktivitātes pieaugumu ar darba samaksas pieaugumu, Latvija strauji zaudē konkurētspēju. Nu uzpūstās darba algas sarukušas, eksports uzrāda pozitīvas tendences un ļoti gribas ticēt, ka zaudētā konkurētspēja jau atgūta. Taču, aplūkojot eksporta datus ar vēsu prātu, nevar nepamanīt, ka pozitīvas tendences tie līdz šim uzrādījuši mēnešu, bet ne gada griezumā. Turklāt tas, ka kāda prece tiek eksportēta no Latvijas, vēl nenozīmē, ka tā šeit patiešām ražota. Piemēram, pērn Latvija eksportēja automašīnas, kas atņemtas tiem, kas vairs nespēj samaksāt līzinga maksājumus.

Eiropas Komisija izvērtējusi Latvijas un vēl 5 ES valstu stabilitātes un konverģences programmas un veic sākotnējus pasākumus saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta procedūru.

Šodien Eiropas Komisija (EK) ir pārbaudījusi Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Latvijas un Maltas atjauninātās stabilitātes un konverģences programmas (SKP). Ņemot vērā pašreizējo straujo ekonomikas lejupslīdi, ir aplēsts, ka budžeta stāvoklis Īrijā, Spānijā, Francijā un Latvijā ir krasi pasliktinājies 2008. gadā un turpina pasliktināties 2009. gadā.

Tā kā visās sešās valstīs 2008. gadā budžeta deficīts pārsniedza 3 %, EK arī pieņēma ziņojumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu. Ir analizēti iemesli, kāpēc budžeta deficīts pārsniedz atsauces vērtību – 3 %, ņemot vērā situāciju ekonomikā un citus būtiskus faktorus.

Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) šodien ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms finanšu krīzes, norāda Eiropas Komisija.

Tomēr, neraugoties uz progresu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu un banku savienības uzsākšanu, EMS izveide joprojām nav pabeigta.

Eirozonas valstu ekonomikas snieguma atšķirības ir būtiskas, norāda EK. Ņemot vērā gandrīz 18 miljonus bezdarbnieku un daudzus mūsu sabiedrībā, kam draud sociālā atstumtība, vēl ir daudz darāmā, lai eirozonu izveidotu par pilnībā robustu struktūru. Eiropas Komisija tagad īsteno konkrētus pasākumus, lai pārietu no nepieciešamās krīzes pārvaldības pēdējo gadu laikā uz spēcīgāku savienību, kuras izveide ir pabeigta; uz savienību, kuras pamatā ir ilgstošs, taisnīgs un demokrātiski leģitīms pamats nākotnei un kura palīdz radīt vairāk darba vietu, veicina izaugsmi un labklājību visiem iedzīvotājiem.

Pārbaudot 14 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu Konverģences programmas, Eiropas Komisija (EK) secinājusi, ka tikai Bulgārija un Igaunija šogad cer noturēt budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ziņo BBN.

Igaunijas plānos ir līdz 2011. gadam izpildīt visus nosacījumus, kas nepieciešami, lai valsts iestātos eirozonā.

ES valstu Konverģences programmas līdz šī gada aprīļa beigām pārbaudīs gan EK, gan ES ministru padome.

EK pārbaudīto 14 valstu programmas nodēvējusi par «diezgan optimistiskām», norādot, ka budžetu rezultāti varētu būt sliktāki nekā plānots.

Saskaņā ar Latvijas Konverģences programmu 2010. gadā tiek plānots, ka vispārējās valdības budžeta finansiālais deficīts nepārsniegs 8,5% no IKP.

Investīciju pieplūdums prognozēts valdības otrdien apstiprinātajā Latvijas Konverģences programmā 2011.‒2014.gadam. Tajā norādīts, ka 2010.gada otrajā pusē vērojamas pozitīvas tendences un investīciju kritums ir apstājies. Nefinanšu investīciju un ārvalstu tiešo investīciju dati norāda uz investīciju pieaugumu rūpniecībā, nekustamo īpašumu un komercpakalpojumu, kā arī transporta un sakaru nozarē.

Pēdējos divus gadus Latvijā investīcijas ienāca ļoti maz, taču par to pieplūdumu nākotnē liek domāt divi faktori. Pirmām kārtām tas, kas notiek ar Latvijas valsts kredītreitingu – pēdējā laikā šajā jomā bijuši uzlabojumi, un, visticamāk, tādi sagaidāmi arī tuvāko pāris mēnešu laikā, cer Finanšu ministrs Andris Vilks.

Otrs faktors, kas ietekmēs investīciju pieplūdumu, būs tas, kā Baltijas reģions izskatās uz pārējās Eiropas Savienības (ES) fona – Baltijas, tostarp arī Latvijas, novērtējums, salīdzinot ar citiem reģioniem ES, ir krietni augstāks jau sasniegto rezultātu dēļ, pārvarot ļoti dziļo krīzi un uzrādot labu apņemšanos būt ar zemāku budžeta deficītu un stabilākiem izaugsmes rādītājiem.

Otrdien, 10. jūlijā, Briselē (Beļģija) notiek Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) kārtējā sanāksme, kurā Latviju pārstāv mūsu valsts delegācija finanšu ministra Oskara Spurdziņa vadībā. Ministru kabinets Latvijas pozīciju sanāksmē izskatāmajos jautājumos apstiprināja 9. jūlija ārkārtas sēdē.

ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2007.gada 10. jūlija sanāksmes darba kārtībā iekļauti šādi jautājumi:

1. Par Portugāles prezidentūras darba programmu - prezentācija;

2. Par Stabilitātes un izaugsmes pakta ieviešanu;

3. Par Stabilitātes un izaugsmes paktu - Pārmērīga budžeta deficīta procedūra;

4. Par valsts finansēm EMS 2007- viedokļu apmaiņa;

5. Par Starptautiskās Grāmatvedības Standartu padomes (SGSP) pārvaldības struktūru un finansēšanu - Padomes secinājumi;

6. Par Globālās navigācijas pavadoņu sistēmu (GALILEO): finansēšanas aspekti.

Latvijas pozīcija sanāksmē izskatāmajos jautājumos:

Par Portugāles prezidentūras darba programmu - prezentācija