Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas (FM) sniegto aktuālo informāciju par Latvijas ekonomisko situāciju un valdības plāniem tautsaimniecības attīstības stabilizēšanai, Eiropas Komisija (EK) plāno mainīt Konverģences programmas vērtējuma projektu, izvēloties situācijai atbilstošākus izteikumus, informēja Finanšu ministrija.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju EK paredz atteikties no vairākiem pārāk negatīviem izteikumiem, piemēram, par draudošo ''smago piezemēšanos'', kas bija minēts sākotnēji publiskotajā Konverģences programmas vērtējuma projektā.

Finanšu ministrs Atis Slakteris norāda: ''Analizējot tautsaimniecības attīstības tendences, FM ir apzinājusi iespējamos ekonomiskos riskus un par tiem informējusi valdību. Tāpat FM ir sniegusi konkrētus ieteikumus, kādi soļi veicami šo risku mazināšanai. Tos mērķtiecīgi īstenojot, iespējams nodrošināt pārdomātu ekonomiskās situācijas stabilizāciju. Latvijas veikumu, īstenojot inflācijas mazināšanas plāna pasākumus, tagad adekvāti novērtējusi arī EK.''

Eiropas Komisija (EK) trešdien, 12. maijā, atzinusi Igauniju par gatavu eiro ieviešanai no 2011. gada 1. janvāra, ziņo Business Week.

Ar EK atzinumu Igaunijai ir visas iespējas kļūt par eirozonas 17. dalībvalsti. Valstij gan vēl jāsagaida Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru galīgais lēmums šogad jūlijā, taču līdz šim ministru viedoklis par jaunu eirozonas dalībvalstu uzņemšanu ir saskanējis ar EK viedokli.

Db.lv jau vairākkārt vēstīja, ka Igaunijas mērķis ir eiro ieviest 2011. gada 1. janvārī.

«Igaunija ir sasniegusi augstu ilgtspējīgas ekonomiskās konverģences līmeni un ir gatava ieviest eiro 2011. gada 1. janvārī. Mēs atzinīgi vērtējam, ka Igaunija ilgstoši ir īstenojusi piesardzīgu politiku. Lai nodrošinātu, ka eiro ieviešana būs veiksmīga, Igaunijai jāturpina centieni saglabāt piesardzīgu fiskālās politikas nostādni. Igaunijai arī jāsaglabā modrība un laikus un izlēmīgi jāreaģē, ja parādās makroekonomikas nelīdzsvarotības palielināšanās un/vai konkurētspējas zuduma pazīmes. Tagad tai jāpaātrina praktiskā sagatavošanās, lai nodrošinātu, ka pāreja notiek vienmērīgi,» sacīja ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns.

Latvijas tautsaimniecība 2016. gada sākumā par mata tiesu ir izvairījusies no tehniskās recesijas (pēc negatīva iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma 2015. gada 4. ceturksnī - vien 0.1% izaugsme 2016. gada 1. ceturksnī), prognozes turpmākajai izaugsmei atkal pārskatītas lejup.

Sliktajiem pēdējā laika rezultātiem ir savi skaidrojumi – Eiropas Savienības (ES) fondu ciklu pārrāvums, vāja ārējā vide un citi faktori, tomēr ietekme ir arī iepriekš nepadarītajiem mājasdarbiem. Kopējais noskaņojums gan ir tāds, ka nekas, gan jau beigsies šo faktoru iedarbība, un tad atkal izaugsme atjaunosies. Neapšaubāmi, izaugsme būs. Jautājums vien par tās apjomu un noturīgumu, kas gan rada bažas.

Sabiedrības, mediju un ekonomikas politikas veidotāju uzmanības fokuss ikdienā galvenokārt vērsts uz aktuālajiem, bet bieži īstermiņa notikumiem, kas arī loģiski, jo tos vieglāk pasniegt, izskaidrot. Nepamet sajūta, ka valstī joprojām trūkst redzējuma par lielo ekonomikas kopbildi ilgtermiņa perspektīvā. Lai arī ir neskaitāmi ilgtermiņa plānošanas dokumenti (kas būsim godīgi – nav diez ko populāri un maz ticams, ka sabiedrība tos vispār ir lasījusi), nepamet sajūta, ka ekonomiskās politikas veidotājiem nav skaidras vīzijas par to, kur gribam būt pēc dažām desmitgadēm un vēl svarīgāk – nezinām pareizos paņēmienus vīzijas īstenošanai.

Eiropas Komisija šodein izplatījusi Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas un Latvijas konverģences programmas novērtējumu, kurā norādīts, ka Latvijai steidzami jārīkojas, lai izvairītos no straujas konkurētspējas pasliktināšanās.

Eiropas Komisija, izskatījusi Bulgārijas atjaunināto konverģences programmu[1], secina, ka valsts budžeta stāvoklis ir stabils. Programmā ierosināts pārskatīt vidēja termiņa mērķi (VTM), paaugstinot to no līdzsvarota budžeta līdz pārpalikumam 1½ % no IKP, ko varēs droši īstenot programmas darbības laikā. Lai saglabātu makroekonomisko stabilitāti aizvien pieaugošas ārējās nelīdzsvarotības un augstas inflācijas apstākļos, būs jāturpina stingras fiskālās politikas īstenošana. Lai gan Čehijas programma ar pārmērīgā deficīta korekciju 2008. gadā ir konsekventa, tomēr būtu jāizmanto labais sākuma stāvoklis 2007. gadā, lai šo korekciju īstenotu ar lielāku rezervi un pēc tam paātrinātu fiskālo konsolidāciju. Budžeta mērķu īstenošanu Latvijā nopietni apdraud ievērojamā makroekonomiskā nenoteiktība un izdevumu plāna neizpilde iepriekšējā periodā. Lai īstenotu programmas mērķus lielas ekonomiskās nelīdzsvarotības un pārmērīga pieprasījuma spiediena apstākļos, steidzami vajadzīga ievērojami stingrāka fiskālā nostāja. Igaunijas programmā izvirzīts ticams mērķis visā programmas darbības laikā uzturēt stabilu budžeta stāvokli ar pastāvīgu pārpalikumu, kas pārsniedz VTM. Tomēr paredzams, ka ekonomikā vērojamā makroekonomiskā nelīdzsvarotība izlīdzināsies tikai pakāpeniski.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Lai mērķtiecīgi īstenotu pasākumus ekonomikas stabilizēšanai, ir apzināti iespējamie ekonomiskie riski. Par tiem Finanšu ministrija (FM) ir informējusi arī valdību, norādot, ka to novēršanai turpināma konsekventa virzība uz stingrāku fiskālo politiku, izstrādājamas ekonomisko attīstību veicinošas nodokļu sistēmas pamatnostādnes, kā arī nodrošināma darba samaksas pieauguma samērojamība ar ražīguma palielinājumu un uzlabojama valsts pārvaldes efektivitāte.

Kā norāda Finanšu ministrija, līdzīgu viedokli par Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencēm publiskojusi arī Eiropas Komisija (EK), taču tā atreferējumi plašsaziņas līdzekļu telpā izskanējuši ļoti skaļi, turklāt ar uzsvaru uz pārņemtu terminu „smaga piezemēšanās”, kura lietošanai neesot pamata.

"Ekonomikā ir jau sācies un turpināsies stabilizācijas process, un nav īsti korekti to saukt par „piezemēšanos”. Finanšu ministrija rūpīgi seko visiem procesiem tautsaimniecībā, un arī, pērn izstrādājot un pieņemot inflācijas samazināšanas plānu, tika prognozēts, ka tajā paredzēto pasākumu īstenošana dos pirmos rezultātus tikai gada nogalē. Inflācija, kas lielā mērā ir dažādu ekonomisko procesu sekas, savu inerci saglabā ilgāk. Tādējādi šī rādītāja stabilizācija gaidāma šī gada vidū,"uzsver FM valsts sekretāre Irēna Krūmane.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Eiropas Parlamenta (EP) atbildīgā ziņotāja Burkharda Balca ziņojums par Latvijas gatavību ieviest eiro ir jau izveidots, un pauž pozitīvu nostāju, informēja EP Informācijas biroja Latvijā pārstāvji.

Eiropas Parlaments par to balsos sesijā nedēļā no 1. jūlija, pirms tam to skatīs Ekonomikas un monetāru lietu komiteja.

Lai sagatavotu šo ziņojumu par Latvijas gatavību ieviest eiro, B. Balcs maija beigās Rīgā tikās ar valsts un organizāciju pārstāvjiem, ekspertiem un viedokļu līderiem - gan pozitīvi, gan negatīvi noskaņotiem.

Eiropas Komisija Konverģences ziņojumu par Latviju jau publiskojusi . Balstoties uz to, izšķirošo lēmumu pieņems ES valstu finanšu ministri 9. jūlijā pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un pārrunām Eiropadomē jūnija beigās.

Ziņojumā uzsvērts, ka Latvijas finanšu sektors ir labi integrēts ES finanšu sistēmā, īpaši saistībā ar Ziemeļvalstu finanšu grupām. Patlaban banku sektors ir salīdzinoši mērenā apjomā, veidojot 129% no IKP (ES vidējais rādītājs ir 369% no IKP), un salīdzinoši mazs absolūtos skaitļos (28 miljardi eiro). Savukārt finanšu pakalpojumu sektors veido vien 3,5% no IKP, norāda EK apmatpersonas.

Šonedēļ valdība apstiprināja kārtējo Latvijas Konverģences programmu, šoreiz 2009.—2012.gadam. Konverģences programmu esamība, protams, nav nekas jauns, taču iepriekšējos gados tajās ierakstītajam ekonomiskās attīstības scenārijam, šķiet, pievērsts pārlieku maz uzmanības. Piemēram, ja būtu īstenojies 2007.gadā apstiprinātajā Konverģences programmā paredzētais scenārijs, patlaban iekšzemes kopprodukta (IK) pieaugums būtu «atdzesēts» līdz vidēji 6.8% gadā. Taču, kā nu jau labi zināms, pērn Latvijas tautsaimniecības kopapjoms saruka teju par piektdaļu.

Tātad dokumenti, kuros atspoguļota Latvijas virzība uz eirozonu, jau iepriekš tikuši balstīti uz maldīgiem, pārlieku rožainiem pieņēmumiem. Kas tad lasāms jaunajā Konverģences programmā? Nākamgad Latvijas IK pieaugšot par 2%, aiznākamgad — jau par 3,8%, bet ekonomisko izaugsmi galvenokārt balstīšot eksports. Te nu vietā būtu atcerēties, ka savulaik makroekonomiskās politikas noteicēji spītīgi ignorēja ekspertu, tajā skaitā Latvijas Bankas speciālistu, brīdinājumus, ka, nespējot salāgot produktivitātes pieaugumu ar darba samaksas pieaugumu, Latvija strauji zaudē konkurētspēju. Nu uzpūstās darba algas sarukušas, eksports uzrāda pozitīvas tendences un ļoti gribas ticēt, ka zaudētā konkurētspēja jau atgūta. Taču, aplūkojot eksporta datus ar vēsu prātu, nevar nepamanīt, ka pozitīvas tendences tie līdz šim uzrādījuši mēnešu, bet ne gada griezumā. Turklāt tas, ka kāda prece tiek eksportēta no Latvijas, vēl nenozīmē, ka tā šeit patiešām ražota. Piemēram, pērn Latvija eksportēja automašīnas, kas atņemtas tiem, kas vairs nespēj samaksāt līzinga maksājumus.

2007. gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gadā kravu apgrozība ostās bija 62.4 milj. t kravu, kas ir par 4.9 % vairāk nekā 2006. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 12 mēnešos nosūtīja 55.2 milj. t kravu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī.

Pieaudzis no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms. 2007. gada janvārī – decembrī no ostām nosūtīja 21.1 milj. t naftas produktu, kas ir par 7.1 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3.4 % un tas bija 1.2 milj. t. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms ir pieaudzis. No ostām nosūtīja 5.2 milj. t minerālmēslu – par 1.1 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā, kā arī 4.6 milj. t kokmateriālu un 14.6 milj. t ogļu, kuru apjoms palicis 2006. gada līmenī.

Jūrmalas pašvaldībā plānotās aktivitātes

no 10. līdz 20. septembrim

10.09.2007 Viesojas žurnālistu delegācija no Zviedrijas

Jūrmalā

10.09.2007, 10:00 Struktūrvienību vadītāju sanāksmes

Domē, Jomas ielā 1/5

11.09.2007, 09:00 Bāriņtiesas sēde

Bāriņtiesā, Dubultu pr.1

11.09.2007, 11:00 Preses konference "2007.gada kultūras un sporta pasākumu kalendārs septembrim - decembrim un tūrisma piedāvājums Jūrmalā"

Uz kuģīša "Vecrīga"

11.09.2007, 13:00 Rakšanas atļauju izsniegšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

11.09.2007, 14:30 Sociālās palīdzības komisijas sēde

Labklājības pārvaldē, Mellužu pr.83

12.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Pils ielā 1 sabiedriskās apspriedes otrais posms

Būvvaldē Edinburgas prosp. 75, domē Jomas ielā 1/5

03.09.2007 Zinību diena

Jūrmalas pilsētas izglītības iestādes

03.09.2007, 10:00 Struktūrvienību vadītāju sanāksmes

Domē, Jomas ielā 1/5

04.09.2007, 09:00 Uzņēmējdarbības licencēšanas un individuālā darba komisijas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

04.09.2007, 09:00 Bāriņtiesas sēde

Bāriņtiesā, Dubultu pr.1

04.09.2007, 12:00 Ēku un būvju tehniskā stāvokļa novērtēšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

04.09.2007, 13:00 Rakšanas atļauju izsniegšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

05.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Salacas iela 1/3 sabiedriskās apspriedes pirmais posms

Būvvaldē, Edinburgas prosp. 75

05.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Tallinas ielā 26 sabiedriskās apspriedes pirmais posms

Pirmdien, 29. aprīlī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināta Latvijas Konverģences programma 2013.-2016. gadam, ko jau 30. aprīlī ir paredzēts iesniegt Eiropas Komisijai.

Lai nodrošinātu stingrāku budžeta disciplīnu, uzraugot un koordinējot budžeta politiku eirozonā un Eiropas Savienībā (ES), dalībvalstīm katru gadu jāsagatavo vidēja termiņa programma, kas raksturo valsts fiskālo politiku turpmākajiem četriem gadiem. Eirozonas valstis gatavo Stabilitātes programmas, savukārt pārējās ES dalībvalstis – Konverģences programmu.

«Kopējā ekonomiskā situācija Latvijā 2012. gadā ir bijusi daudz labāka par iepriekš prognozēto. Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme sasniedza 5,6% gada laikā, ļaujot Latvijai kļūt par ātrāk augošo ekonomiku ES. Finanšu ministrija šā gada martā ir atjaunojusi makroekonomiskās attīstības prognozes, IKP izaugsmes prognozi 2013. gadam palielinot no 3,7% līdz 4%. Arī vidējā termiņā sagaidāms, ka IKP saglabās izaugsmi ik gadu 4% apmērā un to galvenokārt noteiks produktivitātes pieaugums,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas vēlme ieviest eiro ir uzticības apliecinājums Eiropas kopējai valūtai un pierādījums, ka tiem, kuri pareģoja eirozonas izjukšanu, nebija taisnība, iepazīstinot ar konverģences ziņojumu par Latviju, sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas, monetāro lietu un eiro jautājumos Olli Rēns.

EK ziņojumā secinājusi, ka Latvija ir sasniegusi augstu ilgspējīgas ekonomiskās konverģences līmeni ar eirozonu un ierosina Padomei pieņemt lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā no 2014. gada 1. janvāra.

«Latvijas pieredze apliecina, ka valsts var sekmīgi pārvarēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, lai cik smaga tā arī nebūtu, un kļūt vēl stiprāka. Pēc smagās lejupslīdes 2008. un 2009. gadā Latvija īstenoja izlēmīgu politisku rīcību, ko atbalstīja ES un SVF vadītā finansiālās palīdzības programma, kura uzlaboja ekonomikas elastību un pielāgošanās spējas atbilstoši vispārējiem ES noteikumiem par ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi. Un tas ir atmaksājies - paredzams, ka Latvijai šogad būs visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā,» atzina O. Rēns.

no 17. līdz 27. septembrim

17.09.2007, 10:00 Struktūrvienību vadītāju sanāksme

Domē, Jomas ielā 1/5

17.09.2007, 15:00 Nekustamā īpašuma iznomāšanas un izīrēšanas komisija sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

18.09.2007, 09:00 Uzņēmējdarbības licencēšanas un individuālā darba komisijas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

18.09.2007, 09:00 Bāriņtiesas sēde

Bāriņtiesā, Dubultu pr.1 lit.1

18.09.2007, 10:00 Privatizācijas komisijas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

18.09.2007, 13:00 Rakšanas atļauju izsniegšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75

18.09.2007, 14:00 Veselības aprūpes plānošanas konsultatīvā padome

Domē, Jomas ielā 1/5

18.09.2007, 15:00 Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

2008. gada krīzes scenārijs 2016. gadā neatkārtosies un rezultāti vairāk līdzināsies 1998.–1999. gada krīzes iznākumam, uzskata Nordea bankas eksperti.

Šādas prognozes galvenais iemesls ir apstāklis, ka ASV ekonomiskā situācija ir ļoti labvēlīga un ka Ķīna dara visu iespējamo, lai novērstu lejupslīdi vai vismaz iegūtu laiku un attālinātu recesiju līdz 2017. vai 2018. gadam, vai vēl tālāk. Tomēr globālajā ekonomikā vērojamas trīs būtiskas tendences, kas rada bažas par to, ka jauna lejupslīde varētu būt tepat aiz stūra. Šīs tendences ir globalizācijas pauze, ienākumu konverģences un politikas pauze.

Par globalizācijas pauzi liecina globālās tirdzniecības apjomu samazināšanās. Tas vērojams gan attiecībā uz tirdzniecību starp attīstītajām valstīm, gan tirdzniecību starp jaunattīstības valstīm, kā arī uz tirdzniecību starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm. Tas nozīmē, ka šo parādību nav iespējams izskaidrot tikai ar zemākām naftas un patēriņa preču cenām vai spēcīgāku dolāru. Padziļināti aplūkojot šo jautājumu, redzams, ka globālā ekonomika cieš no pārprodukcijas (vai nepietiekama patēriņa). ASV patērētāji vien veicina globālo pieprasījumu, jo ASV 2015. gadā ir reģistrējusi rekordlielus tirdzniecības deficītus gan ar Ķīnu, gan eirozonu.

«Es tiešām apbrīnoju mūsu cilvēkus par to, ko viņi spējuši izturēt krīzes laikā. [..] Latvijas iedzīvotāji saprata reformu nozīmi,» intervijā Vācijas laikrakstam Die Welt pauda Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš skaidroja laikrakstam, ka pēc taupības režīma ieviešanas Latvijā bija tikai viena vardarbīga demonstrācija un ka Latvijas tauta 50 Padomju savienības okupācijas gados mācījusies, ka tās prasības nevar būt «līdz debesīm».

Intervijā Vācijas laikrakstam D. Pavļuts atgādināja, ka Latvijas ir izpildījusi savu mājasdarbu un atbilst Mastrihtas kritērijiem un ka pēc smagās krīzes 2008. un 2009. gadā ekonomika ir atkal uz izaugsmes ceļa. Latvijas inflācijas līmenis ir trešais zemākais Eiropas Savienībā, savukārt budžeta deficīts veido 1,2% iepriekš plānoto 1,9% vietā.

Jāatgādina, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdien publicējusi vērtējumu par Latvijas ekonomisko un tiesisko konverģenci. ECB publicētais ziņojums apliecina, ka Latvija izpilda visus kritērijus, lai ieviestu eiro. Vienlaikus ECB norādījusi, ka ekonomiskās konverģences ilgtspēja ilgākā termiņā rada bažas. Pievienošanās eirozonai saistīta ar atteikšanos no monetāro un valūtas kursa instrumentu izmantošanas un nozīmē iekšējās elastības un pielāgošanās spējas augošu nozīmīgumu, izplatītajā paziņojumā skaidro ECB.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) rīko semināru ciklu Atbalsta iespējas komercsabiedrībām, kas līdz gada beigām notiks visās 26 Latvijas rajonu pašvaldībās un noslēgsies decembrī ar konferenci Rīgā, Db.lv informēja LIAA.

Semināros apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar plānotajām Valsts atbalsta programmām no 2007.-2013.gadam - Atbalsts ieguldījumiem attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās, Atbalsts nodarbināto apmācībām, Augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste un citām, kā arī uzzināt par valsts atbalsta programmas Dalība starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās pamatnosacījumiem.

Semināru mērķis ir sniegt uzņēmējiem precīzu un aktuālu informāciju par LIAA administrētajām programmām, kā arī atbildēt uz neskaidrajiem jautājumiem, lai uzņēmēji būtu gatavi savlaicīgi sagatavot un iesniegt kvalitatīvus projektus VAP līdzekļu apgūšanai.

Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc Latvijas valsts iestāžu pieprasījuma publicējusi vērtējumu par Latvijas ekonomisko un tiesisko konverģenci. ECB publicētais ziņojums apliecina, ka Latvija izpilda visus kritērijus, lai ieviestu eiro.

Vienlaikus ECB norāda, ka ekonomiskās konverģences ilgtspēja ilgākā termiņā rada bažas. Pievienošanās eirozonai saistīta ar atteikšanos no monetāro un valūtas kursa instrumentu izmantošanas un nozīmē iekšējās elastības un pielāgošanās spējas augošu nozīmīgumu, izplatītajā paziņojumā skaidro ECB.

Ziņojumā ECB norāda, ka Latvijai jāturpina visaptveroša fiskālā konsolidācija saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. «Svarīgi arī izmantot pēdējos gados sasniegto konkurētspējas uzlabošanos, izvairoties no vienības darbaspēka izmaksu izaugsmes kāpuma atsākšanās. Turklāt, lai gan Latvijas ekonomiskās pielāgošanās spēja bijusi spēcīga, tai jāpanāk progress iestāžu kvalitātes un pārvaldības rādītāju uzlabošanā. Turklāt ļoti svarīgi, lai būtu pieejams visaptverošs politikas instrumentu klāsts, kas ļautu novērst finanšu stabilitāti apdraudošos riskus, t.sk. tos, kurus rada nerezidentu noguldījumu izmantošana par finansējuma avotu nozīmīgā banku sektora daļā,» teikts ECB ziņojumā.

«Tā vienkārši sakot - ja tagad būtu 2012. vai 2014. gads, šī diskusija par konverģences ziņojuma prasīšanu un visu ar to saistīto mums izpaliktu,» intervijā laikrakstam Diena, skaidrojot, ko nozīmē konverģences ziņojuma prasīšana, skaidrojusi Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre.

«Jo reizi divos gados visā Eiropas Savienībā (ES) notiek regulārais izvērtēšanas process attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas nav eirozonā. Respektīvi, šis regulārais izvērtējums rāda, vai ir iestājusies konverģence, vai valsts ir gatava pievienoties arī eirozonai,» stāstījusi ministrijas pārstāve.

«Latvijas gadījumā šī ziņojuma «pieprasīšana» ir tāpēc, ka mēs esam «iekrituši» t. s. tukšajā gadā. Tas ir - mēs redzam, ka esam izpildījuši konverģences kritērijus, ka mums ir pamats pievienoties eirozonai, vienkārši šogad nav šī regulārā ziņojuma. Tādēļ mēs izmantojam mūsu tiesības «pieprasīt» ārkārtas ziņojumu. Tātad ziņojums būs tieši par Latviju, nevis citām ES dalībvalstīm ārpus eirozonas. Ziņojumu veido atsevišķi Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB), tāpēc korektāk būtu runāt par diviem neatkarīgiem, savstarpēji nesaskaņotiem ziņojumiem. Attiecīgi Latvija ir vērsusies šajās institūcijās ar lūgumu sagatavot šo ārkārtas ziņojumu,» stāstījusi S. Bajāre.

Eiropas Komisija trešdien (7.maijā) secināja, ka Slovākija atbilst eiro ieviešanas kritērijiem un iesniedza ES Padomei attiecīgu priekšlikumu, db.lv informē Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā.

„Slovākija ir sasniegusi augstu ilgtspējīgas ekonomiskās konverģences līmeni un ir gatava ieviest eiro 2009. gada 1. janvārī. Tomēr, lai nodrošinātu sekmīgu eiro ieviešanu, Slovākijai jāturpina centieni saglabāt zemu inflāciju, vērienīgāk jārīkojas budžeta konsolidācijas jomā un jānostiprina konkurētspēja. Tai tagad arī jāpaātrina praktiskā sagatavošanās, lai nodrošinātu tikpat netraucētu pāreju kā Kiprā un Maltā 2008. gada janvārī,” sacījis ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Komisijas pieņemtais periodiskais konverģences ziņojums par gatavību eiro ieviešanai liecina, ka pārējās deviņas valstis, kurām piešķirts tā dēvētais izņēmuma statuss, guvušas zināmus panākumus virzībā uz vienotās valūtas ieviešanu, tomēr vēl nav izpildījušas visus nosacījumus, lai ieviestu eiro.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Nākamās nedēļas nogalē, svētdien 17. janvārī ar rallijsprintu Ērgļi 2010

sāksies Latvijas rallijsprinta čempionāts. Paredzēts, ka šosezon tiks aizvadīti

septiņi posmi, kuros tiks noskaidroti valsts čempioni piecās ieskaites klasēs.

2010. gada rallijsprinta čempionāta kalendārā atrodami septiņi posmi. Plānots, ka četri posmi risināsies

kopā ar rallija čempionātu – Sarma 2010 Gulbenes rajonā, Madona 2010, Kurzeme 2010 Liepājā un Latvija 2010 (visticamāk – Kuldīgā).

Pērn pionieru loma tika Kurzemes rīkotājiem, kuri pirmie centās apvienot ralliju un rallijsprintu vienā pasākumā. Viedokļi par eksperimentu dalījās, tomēr, ņemot vērā sarukušo dalībnieku abos čempionātos, posmu apvienošana ir veids, kā izdzīvot un pārciest nelabvēlīgo ekonomisko situāciju valstī. Vēl rallijsprinta čempionāta kalendārā iekļauti Kalnamuiža 2010 Kurzemes pusē un Gulbis 2010 Gulbenē. Bet čempionāta pirmais posms rallijsprints Ērgļi 2010 jau pēc pusotras nedēļas, 17. janvārī tiks aizvadīts Ērgļu apkārtnē. 2009. gadā Ērgļi debitēja rallijsprintā un braucēju un līdzjutēju atmiņās palikuši kā lieliskas ziemas sacensības interesantā trasē. Sniega segas biezums un sinoptiķu prognozes liecina, ka arī šogad Ērgļos gaidāmas īstas ziemas sacīkstes. Rīkotāji sportistiem sagatavojuši trīs ātrumposmus, kurus būs jāveic trīs reizes. Viens no dopiem (ar slaveno tramplīnu) virzīsies pa pērn izmantoto ceļu, bet pretējā virzienā. Pārējie divi ātrumposmi ir jauni, tikai vienam atkārtojas neliela daļa no pērn izmantotās trases. Dopu garums – seši, septiņi kilometri. Iepazīšanās ar trasi notiks sestdien, bet rallijsprinta plānotais starts 17. janvārī plkst. 9.35 Road klasei un plkst. 10 sporta automašīnām. Interesanti, ka par sacensību dalībnieku var kļūt ikviens autobraucējs – Road klasē, kas distanci veic pēc regularitātes principa, var piedalīties ar standarta automašīnām. Arī dalības maksa Road grupā dalībnieku piesaistīšanas nolūkā samazināta līdz 60 LVL.