Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Par biznesa izglītības centra Biznesa semināri organizēto piecu semināru ciklu «Biznesa attīstības kreatīvais modelis», kurā dalību daļēji sedz Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC), aktīvi interesējas izmanto uzņēmēji, kuri nereti uz semināriem piesaka pat vairākus cilvēkus.

LUAC sniedz līdz 400 latu līdzfinansējumu uzņēmumiem, kas vēlas savus darbiniekus izglītot, apmeklējot semināru ciklu. LUAC norāda, ka tādējādi sniedz atbalstu uzņēmējdarbības vides attīstībā, kā arī veicina jaunu risinājumu, kreatīvas domāšanas un inovāciju ieviešanu uzņēmumu ikdienā.

«Uzņēmumu un privātpersonu interese ir liela. Cilvēki zvana, jautā un piesaka pat vairākus darbiniekus no viena uzņēmuma, atzīmējot, ka semināros apskatītie temati ir pietiekoši plaši, lai būtu noderīgi ne vien mārketinga un pārdošanas, bet arī personāla vadības un citās pozīcijās strādājošajiem,» informē biznesa izglītības centra Biznesa semināri projektu vadītāja Diāna Rudzīte.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Četros bezmaksas tiešsaistes semināros uzņēmējiem būs iespēja uzzināt par patiesajām tirgus izmaiņām dažādos pasaules reģionos un reālām eksporta iespējām jau šobrīd.

Tirgus salīdzinājumi dod iespēju prognozēt situāciju pēc mēneša, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Tiešsaistes semināru cikla Covid-19: Eksports ’20 programma:

6. maijs no plkst. 11:00 – 12:00 – Rietumeiropa (Lielbritānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Vācija).

7. maijs pulksten 10:00-11:00 – Ziemeļvalstis (Zviedrija, Somija, Dānija, Norvēģija).

12. maijs pulksten 10:00-11:00 – Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Ukraina.14. maijs pulksten 10:00-11:00 – ASV, Japāna, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Singapūra.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Lai veicinātu jauniešu interesi par inovatīvu uzņēmējdarbību un rosinātu skolēnus īstenot savas biznesa idejas programmā Skolēnu mācību uzņēmumi, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar SIA Firma L4 un SIA Konsorts organizē bezmaksas semināru ciklu Mācību uzņēmumu programmu dalībnieku un pedagogu apmācība.

Semināru cikls sastāv no vienas dienas apmācībām potenciālajiem programmas dalībniekiem un viņu pedagogiem, kā arī – divu dienu intensīvām biznesa pamatu mācībām tiem, kuri nobrieduši veidot savus mācību uzņēmumus.

Semināru cikla ietvaros visos Latvijas reģionos eksperti skolēniem un viņu pedagogiem stāstīs par radošas uzņēmējdarbības attīstīšanu un veicināšanu un mudinās iesaistīties šā gada skolēnu mācību uzņēmumu programmā, veidojot savus pirmos uzņēmumus un izmēģinot spēkus biznesā.

Skolēniem tā būšot iespēja piedalīties bezmaksas biznesa izglītības apmācībās, lai iegūtu zināšanas par inovācijas nozīmi veiksmīgas uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, radošām biznesa attīstības metodēm, mārketinga plāna izstrādi, komunikācijas un prezentēšanas prasmēm, kuras pēc tam varēs praktiski pielietot gan skolēnu mācību uzņēmuma, gan arī sava uzņēmuma dibināšanā pēc skolas beigšanas.

Informācija medijiem.

2007.gada 12.septembrī.

90% cilvēku noteiktā dzīves posmā cieš no balsta un kustību sistēmas darbības, kā arī ar darbu saistītiem kakla un augšējo ekstremitāšu traucējumiem un slimībām. Šie traucējumi ir plaši izplatīta problēma darbavietās, un īpaši neaizsargāti no balsts un kustību sistēmas darbības saslimstībām ir nodarbinātie mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), jo ne visos MVU strādā darba drošības speciālists, kurš konsultē un uzrauga ergonomisku darba vietu ierīkošanu.

Lai pievērstu uzņēmēju un nodarbināto uzmanību balsta un kustību sistēmas darbības saslimšanām darbavietās, to izraisošajiem faktoriem un ergonomisku darbavietu ierīkošanas nepieciešamībai, 12.septembrī uzņēmuma "Grīvas mēbeles" telpās Rīgā, Daugavgrīvas ielā 31, 3. korpusā ar preses konferenci un semināru "Drošas darbavietas iniciatīva - labāka darba vieta visiem" Latvijā uzsākta Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, Valsts darba inspekcijas (VDI) un Eiropas informācijas centra kopīgi rīkotā kampaņa mazajiem un vidējiem uzņēmumiem "Drošas darbavietas iniciatīva".

Pašlaik vasaras nometnes darbinieku bērniem rīko vien retais uzņēmums .

Pirms krīzes uzņēmumi daudz aktīvāk rīkoja nometnes savu darbinieku bērniem, tomēr patlaban aktivitāte ir panīkusi, nav gaidāms būtisks uzplaukums šajā jomā.

Daži vēl rīko

Pagaidām liela aktivitāte no uzņēmēju puses nometņu rīkošanā darbinieku bērniem nav manāma, atzīst nometņu organizatori, stāstot, ka pirms vairākiem gadiem, kad ekonomiku vēl nebija skārusi krīze, šādu praksi varēja manīt daudz biežāk. Tomēr tie uzņēmumi, kas rīko šādas nometnes, iedalāmi divās grupās – tie, kuri piedāvā nometnes visu darbinieku bērniem un tādi, kas piedāvā šādu atpūtu tikai daļai darbinieku bērnu, piemēram, tiem darbiniekiem, kas guvuši īpašus sasniegumus. Tomēr kopumā tādu kompāniju ir maz. Kā stāsta nometņu organizatora Mirandas nometnes vadītāja Lolita Osipova, uzņēmums agrāk rīkoja slēgtās nometnes dažādu kompāniju darbinieku bērniem, tomēr krīzes laika ietekmē šāda rīkošana tika pārtraukta. «Vienīgais, kas turpināja darboties un joprojām darbojas, – dažas arodbiedrības apmaksā savu biedru bērnu dalību nometnēs pilnībā vai daļēji,» novērojusi L. Osipova.

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

90% cilvēku noteiktā dzīves posmā cieš no balsta un kustību sistēmas darbības, kā arī ar darbu saistītiem kakla un augšējo ekstremitāšu traucējumiem un slimībām. Šie traucējumi ir plaši izplatīta problēma darbavietās, un īpaši neaizsargāti pret balsta un kustību sistēmas darbības saslimstībām ir nodarbinātie mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), jo ne visos MVU strādā darba drošības speciālists, kurš konsultē un uzrauga ergonomisku darba vietu ierīkošanu.

Lai pievērstu uzņēmēju un nodarbināto uzmanību balsta un kustību sistēmas darbības saslimšanām darbavietās, to izraisošajiem faktoriem un ergonomisku darbavietu ierīkošanas nepieciešamībai, 18.septembrī ledus un atpūtas centra "Tuko" telpās Tukumā, Stadiona ielā 3 notiks seminārs "Drošas darbavietas iniciatīva - labāka darba vieta visiem", ko organizē Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra, Valsts darba inspekcija (VDI) un Eiropas informācijas centrs.

Kampaņas mērķis ir veicināt integrētu vadības pieeju ergonomisku darba vietu ierīkošanai, tādējādi nepakļaujot darbiniekus balsta un kustību sistēmas darbības traucējumu (BKSDT) riskam, kā arī dalīties ar "labās prakses" piemēriem.

Otrdien, 28. augustā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Latgales Reģionālās attīstības aģentūru aicina uzņēmējus uz bezmaksas semināriem "Atbalsta iespējas komercsabiedrībām" Rēzeknē pulksten 11:00, Rēzeknes Domes Lielajā zālē, Atbrīvošanas alejā 93.

Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja uzzināt par Valsts atbalsta programmas "Dalība starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās" pamatnosacījumiem, kā arī iepazīties ar plānotajām Valsts atbalsta programmām no 2007.-2013.gadam.

Otrdien 28.augustā sāksies LIAA rīkotie bezmaksas eksporta prasmju semināri, kuros LIAA speciālisti ar pieredzi Latvijā un ārvalstīs, profesionāli pasniedzēji no Rīgas Biznesa skolas un a/s "Hansabanka" eksperti stāstīs kā uzsākt un attīstīt starptautisko sadarbību. Savukārt, par savu ceļu uz veiksmīgu starptautisko sadarbību stāstīs uzņēmumi, kas sevi jau pierādījuši ārvalstu tirgos.

Visiem interesentiem semināru būs iespējams skatīties tiešraidē LIAA interneta mājas lapā www.liaa.gov.lv. 28.augustā semināra tēma būs tirgus izpēte un eksporta stratēģija, 29.augustā - produkta mārketings un sadarbības veidošana, savukārt 30.augustā - finanses un loģistika.

Pirmdien, 17.septembrī LR ekonomikas ministrs Jurijs Strods un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols tiekas ar Japānas uzņēmēju delegāciju. Latviju apmeklēs augsta līmeņa uzņēmēju delegācija no Japānas - finanšu un loģistikas sektoru pārstāvji, ražotāji (ķīmiskā rūpniecība, elektronika, papīra ražošana, u.c.), Japānas gaisa satiksmes un dzelzceļa kompāniju vadītāji.

Lai veicinātu abu valstu uzņēmēju dialogu, LIAA 17.septembrī rīko darba pusdienas Latvijas un Japānas uzņēmējiem, kuru ietvaros abu valstu uzņēmumu pārstāvjiem būs iespēja dibināt jaunus biznesa kontaktus un pārrunāt potenciālos sadarbības virzienus.

Pirmdien, 17.septembrī LIAA organizē praktisku semināru par tehniskās priekšizpētes izstrādāšanu biznesa inkubatoru biznesa plānam. Biznesa plāna tehniskās priekšizpētes izklāsts ir viens no paredzētajiem iesniedzamajiem dokumentiem valsts atbalsta programmas "Biznesa inkubatori Latvijas reģionos" pieteikumā. Mācību seminārā piedalīsies esošo biznesa inkubatoru vadītāji, kā arī to institūciju un organizāciju pārstāvji, kas plāno veidot biznesa inkubatorus. Seminārs notiks viesnīcas "Reval Hotel Latvija" zālē "Gamma".

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās divu likumu grozījumus, kas paredz noteikt tiesības valdībai uzlikt par pienākumu nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību īpašniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, pārdot savu uzņēmuma daļu.

Nacionālās drošības komisija (NDK) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) debatēs par paredzētājām izmaiņām norādīja, ka likumprojektos vēl ir nepieciešami juridiski precizējumi.

Grozījumi arī paredzēs, ka vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā.

Nacionālās drošības likumu plānots papildināt ar atsevišķu nodaļu par nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību ierobežojumiem. Tajā būs noteikts, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgu Latvijā reģistrētu komercsabiedrību nosakāma tāda komercsabiedrība, kura atbildīs vismaz vienam no likumā minētajiem nosacījumiem. Līdz ar to par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām varēs tikt atzīts ierobežots uzņēmumu loks.

Lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu prasības, šodien, 24. janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots grozījumu projekts likumā par zvērinātiem revidentiem. Paredzams, ka publiskās pārraudzības un sadarbības sistēmas efektivitātes palielināšana veicinās komersantu, investoru un citu ieinteresēto personu uzticību zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību profesionālajai darbībai un sniegto revīzijas pakalpojuma kvalitātei, informēja Finanšu ministrija.

Grozījumi paredz, ka Ministru kabinets (MK) izveidos Revīzijas konsultatīvo padomi, kuras darbības mērķis būs veicināt revīzijas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu. Revīzijas konsultatīvā padome izskatīs Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) sagatavotos dokumentus par zvērinātu revidentu pretendentu eksamināciju un sertificēšanu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu, zvērinātu revidentu kvalifikācijas uzturēšanu un profesionālās darbības kvalitātes kontroli, kā arī par revīziju veikšanai piemērojamajiem standartiem un ētikas nostādnēm un sniegs ieteikumus LZRA. Revīzijas konsultatīvai padomei būs tiesības iesniegt priekšlikumus Finanšu ministrijai (FM) par nepieciešamajiem grozījumiem revīzijas jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos. LZRA sadarbībā ar FM atbilstoši izmaiņām kārtos trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistru.

Konkurences padome konstatē aizliegtu vienošanos starp vairākām komercsabiedrībām, kuras veic ceļu būvniecības, uzturēšanas un/vai meliorācijas darbus.

Komercsabiedrībām SIA Mikor, SIA Krustpils, SIA Ošukalns, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (kā VAS Latgales ceļi filiāles Jēkabpils ceļi saistību un tiesību pārņēmējai), SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Aizkraukle un SIA Līvānu meliorators uzlikts naudas sods kopumā 78 383.52 latu apmērā.

Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpums – vienošanās par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem – tika konstatēts SIA Mikor darbībās, piedaloties 8 cenu aptaujās (uzliktais naudas sods – Ls 19 182.12), VAS Latgales ceļi filiāles Jēkabpils ceļi darbībās, piedaloties 6 cenu aptaujās (naudas sods Ls 25 754.31 apmērā uzlikts VAS Latvijas autoceļu uzturētājs kā VAS Latgales ceļi filiāles Jēkabpils ceļi saistību un tiesību pārņēmējai), SIA Līvānu meliorators darbībās, piedaloties 3 cenu aptaujās (naudas sods – Ls 6 057.79), SIA CBS Aizkraukle darbībās, piedaloties 2 cenu aptaujās (naudas sods – Ls 2 994.55), SIA Ošukalns darbībās, piedaloties 2 cenu aptaujās (naudas sods – Ls 11 213.54), un SIA Krustpils darbībās, piedaloties 2 cenu aptaujās (naudas sods – Ls 13 181.21). Naudas sods tika noteikts procentos no komercsabiedrības pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un smagumu, t.sk. pārkāpuma veidu, pārkāpuma radītās vai iespējamās sekas un katra iesaistītā tirgus dalībnieka lomu tajā.

Saeima ceturtdien, 23.martā, noteica ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām. To paredz galīgajā lasījumā kā steidzami pieņemtie grozījumi Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā.

Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu valstij svarīgu komercsabiedrību darbības nepārtrauktību un pārmaiņas šādos uzņēmumos neapdraudētu valsts pārvaldību un drošību, sacīts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi paredz, ka ierobežojumi attieksies uz elektronisko sakaru komersantiem ar būtisku ietekmi tirgū vai konkrētiem nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tāpat tas varēs attiekties uz uzņēmumu, kas saņēmis licenci dabasgāzes pārvadei, sadalei, uzglabāšanai, vai tam piederēs sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu. Tas varēs būt arī uzņēmums, kas ražo vai pārvada elektroenerģiju vai siltumenerģiju un kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 50 megavatus, vai kas ir siltumenerģijas pārvades un sadales operators un kam pieder siltumtīkli vismaz 100 kilometru garumā.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Latvijas valdība nav spērusi pat ne pussoli 2018.gada pasaules čempionāta rīkošanai, tāpēc kopumā zaudējums Dānijai nav liels pārsteigums, atzina Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans.

Balsojumā Dānijas kandidatūra saņēma 95 balsis, kamēr Latvija tika vien pie 12 balsīm.

Latviju Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) kongresā pārstāvēja vien Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), tikmēr no Dānijas ieradušies gan divi ministri, gan arī Kopenhāgenas un Herningas pilsētu mēri.

«Valdība neizdarīja pat ne pussoli, un izrādās, ka tikai man vajag čempionātu,» atzina Lipmans. «Es tiešām gribēju, lai čempionāts notiktu, bet balsotājiem nebija pārliecības, ka mūsu valdība ir ieinteresēta.»

Pērn oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Latvijas Hokeja federācijas vēlmi 2018.gadā Latvijā rīkot pasaules hokeja čempionātu un deleģēja toreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) nosūtīt atbalsta vēstuli Starptautiskajai Hokeja federācijai (IIHF).

Šā gada 28. un 29.aprīlī Latvijas uzņēmēji aicināti apmeklēt divu dienu bezmaksas semināru 7 soļi līdz veiksmīgam eksportam, kurā uzņēmēji varēs iepazīties ar preču vai pakalpojumu eksporta stratēģijas izstrādāšanas un tās īstenošanas pamatsoļiem, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtā informācija medijiem.

Pasākums notiks Rēzeknē, viesnīcā Kolonna.

Semināri 7 soļi līdz veiksmīgam eksportam notiks arī Liepājā, Daugavpilī un Valmierā. Eksporta prasmju semināru ciklu Latvijas maziem un vidējiem uzņēmējiem rīko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbība ar Hansabanku.

Iepazīties ar semināru norises vietām un laikiem, darba programmu, kā arī pieteikties dalībai semināros var LIAA interneta mājas lapā www.liaa.gov.lv.

Semināros uzņēmējiem būs iespēja soli pa solim iepazīties ar uzņēmuma sagatavošanās procesu preču vai pakalpojumu eksportam. Ar ko sākt sagatavošanas procesu un kādi nepieciešamie pasākumi ir jāveic, lai uzņēmums varētu ieiet kādā no ārvalstu tirgiem. Semināra gaitā ar savu pieredzi dalīsies arī pieredzējuši eksportētāji – konkrētā reģiona mazo vai vidējo uzņēmumu pārstāvji.

Šā gada 15. un 16.aprīlī Latvijas uzņēmēji aicināti apmeklēt divu dienu bezmaksas semināru 7 soļi līdz veiksmīgam eksportam, kurā uzņēmēji varēs iepazīties ar preču vai pakalpojumu eksporta stratēģijas izstrādāšanas un tās īstenošanas pamatsoļiem.

Pasākums notiks Jelgavā, Pieaugušo Izglītības centrā.

Semināri 7 soļi līdz veiksmīgam eksportam notiks arī Rēzeknē, Liepājā, Daugavpilī un Valmierā. Eksporta prasmju semināru ciklu Latvijas maziem un vidējiem uzņēmējiem rīko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Hansabanku.

Iepazīties ar semināru norises vietām un laikiem, darba programmu, kā arī pieteikties dalībai semināros var LIAA interneta mājas lapā www.liaa.gov.lv.

Semināros uzņēmējiem būs iespēja soli pa solim iepazīties ar uzņēmuma sagatavošanās procesu preču vai pakalpojumu eksportam. Ar ko sākt sagatavošanas procesu un kādi nepieciešamie pasākumi ir jāveic, lai uzņēmums varētu ieiet kādā no ārvalstu tirgiem. Semināra gaitā ar savu pieredzi dalīsies arī pieredzējuši eksportētāji – konkrētā reģiona mazo vai vidējo uzņēmumu pārstāvji.