Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Latvija ir viena no 17 Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras budžeta deficīts 2011. gadā pārsniedz 3% robežu, liecina ES statistika biroja Eurostat dati.

Latvijas budžeta deficīts pērn veidoja 3,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bija mazāks deficīts nekā daudzām citām ES valstīm, piemēram, Īrijai (deficīts -13,4% no IKP), Grieķijai un Spānijai (abām deficīts – 9,4% no IKP), Lielbritānijai (-7,8% no IKP), Slovēnijai (-6,4%), Kiprai (-6,3%), Lietuvai un Rumānijai (abām -5,5%), Francijai (-5,2%), Polijai (-5,0%), Slovākijai (-4,9%), Nīderlandei (-4,5%), Portugālei (-4,4%), Itālijai (-3,9%), Beļģijai (-3,7%). Mazāks deficīts nekā Latvijai pērn bijis Čehijai (-3,3%), savukārt atlikušajām desmit ES dalībvalstīm pērnais gads noslēdzies ar budžeta deficītu, kas mazāks par 3% vai arī ar budžeta pārpalikumu.

Šogad valsts budžeta deficīts, ar pietiekami augstu varbūtību, nepārsniegs 3% robežu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Piektdien Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi ekonomikas un budžeta prognozes šim un turpmākajiem diviem gadiem. Šogad EK Latvijai prognozē vispārējās valdības budžeta deficītu 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2025. un 2026.gadā - 3,2% apmērā no IKP.

FM norāda, ka 2024.gada vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši EK prognozēm ir par 0,2 procentpunktiem no IKP augstāks nekā FM prognozes 2025.gada budžeta izstrādes brīdī. Jaunākais FM novērtējums, kas ņem vērā zemāku ieņēmumu pieaugumu, norāda, ka deficīts varētu būt tuvs EK prognozēm. Tas FM ļauj secināt, ka ar pietiekami augstu varbūtību šogad valsts budžeta deficīts būs zem 3% robežas.

Šodien var droši apgalvot, ka pasaules lielākā 2007.–2009. gadu finanšu krīze ir beigusies un tā aiziet vēsturē. Tomēr tas nepavisam nenozīmē to, ka visas mūsu finanšu sistēmas problēmas ir atrisinātas un ka pārskatāmā nākotnē to nesatricinās jaunas spēcīgas kataklizmas.

Bezprecedenta pasākumi finanšu sistēmas atbalstīšanai, ko veica pasaules varas 2008.–2009. gados (proti: tirgū ieplūdinātie triljoni dolāru un eiro), deva savus augļus. Pateicoties sistēmas piepildīšanai ar likviditāti, pārskatāmā nākotnē nav gaidāma jauna krīze pēc līdzīga scenārija (sk. Pasaules margin call). Taču tās nebūt nenozīmē, ka pārskatāmā nākotnē sistēmu nesagaida jauni un nopietni pārbaudījumi. Tādēļ ka iziešana no krīzes bija «mākslīga», pasaules finanšu sistēma atklāja, ka tā atrodas sev nezināmā, visai smagā situācijā. Un tas pirmkārt attiecas uz pasaules jaunu parādu «ainavu». Par valsts atbalsta vērienīgo pasākumu rezultātu kļuva krass deficītu un valsts parādu pieaugums, tai skaitā arī lielākajām pasaules ekonomikām. Kaut arī pirms krīzes daudzas valstis dzīvoja pāri saviem līdzekļiem, tik spēcīgu deficītu un valsts parādu pieaugumu mūsu finanšu-ekonomiskā sistēma vēl nebija piedzīvojusi.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Lietuvas budžeta deficīts pērn bijis 8,9% no IKP, kas ir mazāks, nekā Lietuvas valdība iepriekš prognozēja.

Tā liecina statistikas dati, ziņo Reuters. Iepriekš Lietuvas valdība paredzēja, ka budžeta deficīts varētu sasniegt 9,5% no IKP.

Budžeta deficīts Lietuvā no 3,3% no IKP 2008. gadā strauji kāpa pērn ekonomiskās lejupslīdes dēļ. Valdība veica fiskālo konsolidāciju, panākot deficītu aptuveni 9 % līmenī, tomēr deficīts šogad joprojām saglabājas ap 8%.

Budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība 2009. gadā Lietuvā bija 8,2 miljardi Lietuvas litu (aptuveni 1,6 miljardi latu). Tostarp pieci miljardi litu ir valsts pamatbudžeta deficīts, 0,2 miljardi litu – pašvaldību deficīts, un trīs miljardi litu – sociālās apdrošināšanas fonda deficīts.

Pērn gan eirozonas valstu, gan kopumā ņemot visu 27 Eiropas Svienības valstu budžeta deficīts saruka, vairumam valstu samazinot valdības izdevumus, tomēr parāds turpināja pieaugt, vēsta Eurostat sniegtie dati.

Budžeta deficīts 2010. gadā eirozonā bija 6,0% no iekžemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 6,3% no IKP 2009. gadā. Eiropas Savienības (ES) valstīs budžeta deficīts samazinājās no 6,4% no IKP 2009. gada līdz 6,8% pērn, vēsta ES statistikas birojs.

Eirozonas valstu parāds pērn tomēr pieaudzis 5,8% apmērā, salīdzinot ar 2009. gadu. Savukārt ES27 valstu parāds pērn, salīdzinot ar aipagājušo gadu, pieaudzis par 5,6%.

Visas eirozonas valstis, izņemot Vāciju, Īriju, Luksemburgu un Austriju, pagājušajā gadā ir uzlabojušas savu budžeta plānu, tomēr parāds ir pieaudzis visās valstīs, izņemot Igauniju. Savukārt Zviedrijā pērn tas palicis aipagājušā gada līmenī.

Esošo riepu ražotnēm nespējot nodrošināt pieprasījumu, dažādu cenu un segmentu auto riepu deficīts, kas sākās jau pagājušajā ziemā, turpināsies arī šosezon, kā rezultātā turpinās augt arī riepu cenas, norāda auto riepu un akumulatoru vairumtirgotāja Baltijas valstīs SIA Latakko valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Kopilkovs.

Uzņēmējs stāstīja, ka kopš pagājušās ziemas pastāv riepu deficīts visos cenu segmentos, kā arī vieglo un kravas auto, lauku tehnikas u.c. sektoros.

«Patlaban ļoti strauji aug Indijas un Ķīnas ekonomikas un iedzīvotāju skaits. Šajās valstīs strauji palielinās vieglo automašīnu, kravas transporta un citu tehnikas vienību skaits, kurām ir nepieciešamas riepas. Tāpat pasaulē aug auto pārdošanas apjomi, kā arī nemazinās uz ceļiem esošo auto skaits. Krīzes gados vairākas vecās riepu rūpnīcas tika slēgtas un to vietā neradās jaunas. Skaidrs, ka esošās riepu rūpnīcas nevar nodrošināt pieprasījumu. Jau patlaban atsevišķas riepas tiek piegādātas ļoti vēlu, kas traucē strādāt, bet šo situāciju ietekmēt ir grūti,» norādīja Kopilkovs.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šā gada 2. ceturksnī bija 224 miljonu eiro deficīts, kas ir 3,7% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas dati.

Deficīta veidošanos galvenokārt ietekmēja preču ārējās tirdzniecības deficīts.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 2. ceturksnī palielinājās līdz 209,1 miljonam eiro (-3,5% no prognozētā IKP). 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču ārējās tirdzniecības deficīts pieauga un sasniedza 650,6 miljonus eiro, kas skaidrojams ar to, ka, lai gan preču eksports uzrādīja nelielu pieaugumu, preču imports šajā periodā ir pieaudzis straujāk. Salīdzinot ceturkšņa datus procentos no IKP izteiksmē, deficīts ļoti minimāli, taču samazinājās – līdz 10,8% no prognozētā IKP, stāsta centrālās bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Šā gada pirmajā ceturksnī Eiropas Savienības valstu tekošā konta pārpalikums sasniedza 29,1 miljardu eiro jeb 0,9% no IKP, liecina Eurostat dati.

Pērnā gada attiecīgajā periodā tekošā konta deficīts bija 1,5 miljardi eiro.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, preču konta deficīts ievērojami saruka, sasniedzot 0,1 miljardu eiro, salīdzinot ar 32,8 miljardiem eiro pirms gada. Savukārt ienākumu konta pārpalikums saruka no 17,7 miljardiem eiro pērn līdz 15,9 miljardiem eiro šā gada sākumā. Pakalpojumu konta pārpalikums saglabājās stabils, sasniedzot 32,4 miljardus eiro. Savukārt kārtējo pārvedumu konta deficīts nedaudz pieauga līdz 19 miljardiem eiro.

Pirmajā ceturksnī tirdzniecības pārpalikums bija ar ASV – 29 miljardi eiro, Šveici – 15,9 miljardi eiro, Brazīliju – 8,1 miljards eiro un Hongkongu – 7,9 miljardi eiro, Kanādu – 5 miljardi eiro un Indiju – 0,3 miljardi eiro, savukārt deficīts bija ar Ķīnu – 25,7 miljardi eiro, Krieviju – 18 miljardi eiro un Japānu – 2,4 miljardi eiro.

Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta «Eurostat» sākotnējie dati.

Saskaņā ar tiem mūsu valsts budžeta deficīts pagājušajā gadā bija 0,5% no IKP. Mazāks budžeta deficīts kā Latvijā bijis vien Īrijā un Igaunijā (-0,3% no IKP).

Deficīts pērn bijis 15 valstīs, 12 valstīs reģistrēts budžeta pārpalikums, bet Slovēnijā bijis līdzsvarots budžets.

Pēc Latvijas mazākais budžeta deficīts pērn bijis Somijā (-0,6% no IKP), Austrijā (-0,7%), Slovākijā un Beļģijā (abās valstīs -1%), Polijā (-1,7%) un Ungārijā (-2%).

Savukārt lielākais pārpalikums reģistrēts Maltā (+3,9% no IKP), Kiprā (+1,8%), Čehijā (+1,6%), Luksemburgā (+1,5%), kā arī Zviedrijā un Vācijā (abās valstīs +1,3%). Lietuvā budžeta pārpalikums pērn veidoja 0,5% no IKP.

Latvijas budžeta deficīts pagājušajā gadā bija 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir sestais augstākais rādītājs starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Tiesa neviena valsts nav uzrādījusi budžeta pārpalikumu.

Par to liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati, kas aprēķināti, balstoties uz Eiropas kontu sistēmu 95 (ESA95).

Tādējādi Latvijas budžeta deficīts pērn piedzīvojis ievērojamu kāpumu salīdzinājumā ar 2008.gadu, kad tas veidoja 4,1% no IKP.

Vislielākais budžeta deficīts pērn bijis Īrijā - 14,3%, Grieķijā - 13,6%, Lielbritānijā - 11,5%, Spānijā - 11,2% un Portugālē - 9,4% no IKP. Lietuvā budžeta deficīts pagājušajā gadā bija 8,9% no IKP.

Pērn arī nevienā no ES dalībvalstīm nav reģistrēts budžeta pārpalikums, taču vismazākais budžeta deficīts bijis Zviedrijā - 0,5%, Luksemburgā - 0,7% un Igaunijā - 1,7% no IKP.

No visām ES valstīm budžeta bilance pērn ir uzlabojusies tikai divās valstīs, bet 25 valstīs tā ir pasliktinājusies. Visās 27 ES valstīs kopā budžeta deficīts 2009.gadā veidojis 6,8% no IKP, salīdzinot ar 2,3% 2008.gadā, bet eirozonas valstīs - 6,3% no IKP, salīdzinot ar 2% 2008.gadā.

Pirmajos trīs mēnešos valsts budžeta deficīts sasniedzis 181,4 miljonus latu, informē Finanšu ministrijas pārstāve Baiba Melnace.

Lielāko robu budžetā radījusi ieturēto pensiju atmaksas uzsākšana saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi šī gada pirmajos trīs mēnešos bija 673,4 miljoni latu, savukārt izdevumi – 729,3 miljoni latu. Līdz ar to izveidojies finansiālais deficīts 55,9 miljonu latu apmērā.

Savukārt speciālā budžeta ieņēmumi bija 281,3 miljoni latu, bet izdevumi – 406,9 miljons latu. Tādējādi finansiālais deficīts sasniedzis 125,5 miljonus latu.

Martā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 203,2 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 248 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 44,8 miljons latu. Valsts speciālā budžeta marta ieņēmumi sasniedza 89 miljonus latu, izdevumi – 177 miljonu latu, veidojot finansiālo deficītu 88 miljonu latu apjomā. Valsts budžeta deficīts martā sasniedza 132,9 miljonu latu.

Lai arī šī gada jūlijā valsts konsolidētā budžeta deficīts bijis tikai 25,9 milj. Ls, šī gada pirmajos septiņos mēnešos budžeta finansiālais deficīts jau sasniedzis 243,3 milj. Ls, liecina Valsts kases pārskats par valsts budžeta izpildi.

No Valsts kases datiem izriet, ka lielākais deficīts vēl arvien veidojas valsts pamatbudžetā – jūlijā pamatbudžeta izdevumi bijuši 232,5 milj. Ls lieli un par 22,5 milj. Ls pārsnieguši budžeta ieņēmumus. Gada pirmajos septiņos mēnešos pamatbudžeta finansiālais deficīts sasniedzis 194,3 milj. Ls.

Turpretī valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi šī gada jūlijā bijuši 111,4 milj. Ls, kamēr ieņēmumi, ko galvenokārt veido sociālā nodokļa ieņēmumi, sasnieguši 116, 6 milj. Ls. Tādējādi sociālajā budžetā šī gada jūlijā bijis 5,2 milj. Ls liels finansiālais pārpalikums, taču gada pirmajos septiņos mēnešos kopumā sociālajā budžetā tomēr izveidojies finansiālais deficīts 97 milj. Ls apmērā.

Eirozonas un Eiropas Savienības reģiona valstu budžeta deficīts pagājušajā gadā sarucis, savukārt valdības parāds abos reģionos audzis, liecina Eurostat dati.

Eirozonā budžeta deficīts saruka no 4,2% 2011. gadā līdz 3,7% pērn, savukārt ES – no 4,4% līdz 3,9%. Valdības parāds pret IKP eirozonā pieaudzis no 87,3% 2011. gada beigās līdz 90,6% pērn, savukārt ES valstīs – no 82,3% līdz 85,1%.

Pagājušajā gadā mazākais budžeta deficīts bijis Igaunijā un Zviedrijā – 0,2%, Luksemburgā – 0,6% un Bulgārijā – 0,8%, savukārt Vācijā reģistrēts pārlaplikums 0,1% apmērā.

17 valstīs budžeta deficīts pārsniedzis 3%, un lielākais deficīts bijis Spānijā – 10,6%, Grieķijā – 9%, Īrijā – 8,2%, kā arī Portugālē un Kiprā – 6,4%. Latvijā budžeta deficīts sasniedzis 1,3%.

2009. gadā valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi pārsniedz ieņēmumus, valsts budžeta deficītam 2009. gadā veidojot 853.6 miljonus latu.

Par to liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi, informē Finanšu ministrija.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2009. gadā bija 2.7 miljardi latu, bet izdevumi – 3.3 miljardi latu, līdz ar to izveidojies finansiālais deficīts – 640.9 miljonu latu apjomā. Tas gan ir nedaudz mazāks nekā 2008. gadā, kad finansiālais deficīts bija aptuveni 650 miljoni latu.

Speciālā budžeta ieņēmumi 2009. gadā bija 1.3 miljardi latu, bet izdevumi – 1.5 miljardi latu, līdz ar to izveidojies finansiālais deficīts – 212.7 miljoni latu.

Valsts pamatbudžeta izdevumi 2009. gadā bija par aptuveni 581 miljoniem latu jeb aptuveni 15 % mazāki nekā 2008. gadā un sasniedza aptuveni 3.31 miljardus latu.

Valsts budžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bijuši 2,218 miljardi latu, izdevumi – 2,509 miljardi latu, tādējādi valsts budžetā veidojies 291,4 miljoni latu finansiālais deficīts, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi minētajā laika periodā.

Valsts budžeta kopējie ieņēmumi jūlijā bijuši 326,4 miljoni latu, izdevumi – 344,0 miljoni latu un deficīts bijis 17,6 miljoni latu. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 209,8 miljoni latu, izdevumi – 232,5 miljoni latu, deficīts – 22,8 miljoni latu. Savukārt speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumi bijuši 116,6 miljoni latu, bet izdevumi – 111,4 miljoni latu, tādējādi izveidojies finansiālais pārpalikums 5,1 miljons latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi gada septiņos mēnešos bijuši 1,508 miljardi latu, izdevumi – 1,703 miljardi latu, deficīts – 194,59 miljoni latu. Valsts speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumi septiņos mēnešos bijuši 709,07 miljoni latu, izdevumi – 805,95 miljoni latu, deficīts – 96,87 miljoni latu.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos valsts budžetā izveidojies 297 milj. Ls liels finansiālais deficīts, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi.

Valsts budžeta ieņēmumi pirmajos piecos mēnešos bijuši 1,49 miljrd. Ls, bet izdevumi - 1,79 miljrd. Ls. Nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, šā gada piecos mēnešos iekasēti 1,53 miljrd. Ls apmērā, kas pārsniedz plānotos ieņēmumus par 2% jeb 29,9 milj. Ls, DB informēja Finanšu ministrijas pārstāve Baiba Melnace.

Arī valsts budžeta analīze maijā uzrādot pozitīvas tendences. Valsts budžeta kopējie ieņēmumi pagājušajā mēnesī bijuši 341,65 milj. Ls, bet izdevumi - 360,56 milj. Ls, līdz ar to deficīts bija 18,9 milj. Ls.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 238,65 milj. Ls, izdevumi - 245,1 milj. Ls, deficīts - tikai 6,45 milj. Ls. Tikai nedaudz lielāks deficīts veidojies sociālajā budžetā, kurā ieņēmumi bijuši 103 milj. Ls, bet izdevumi attiecīgi 115,45 milj. Ls.

Pagājušā gada konsolidētais valsts kopbudžeta deficīts, rēķinot pēc naudas plūsmas principa, bijis ap 900 miljoniem latu jeb 6.8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Valsts kases (VK) operatīvie dati.

Savukārt pēc naudas plūsmas metodoloģijas, konsolidētajā valsts budžetā izveidojies finansiālais deficīts ap 840 miljoniem latu, savukārt konsolidētajā pašvaldību budžetā finansiālais deficīts ir bijis 60 miljonu latu apmērā.

Finanšu ministrs Einars Repše norāda, ka pateicoties valdības mērķtiecīgajai un pārdomātajai fiskālajai politikai, budžeta deficīts pēc naudas plūsmas principa ir nedaudz mazāks, nekā tas tika plānots. Tas apliecinot to, ka tiek iets pareizajā virzienā, samazinot valsts izdevumus.

Viņš arī skaidro, ka pašreizējā situācijā ir ļoti svarīgi spēt sabalansēt izdevumus un ieņēmumus, kā arī esot jānorāda, ka jo mazāks iepriekšējā un šajā gadā būs budžeta deficīts, jo mazāk turpmāk vajadzēs aizņemties budžeta deficīta segšanai līdzekļus no starptautiskajiem kreditoriem.

Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs kopā budžeta deficīts 2008. gadā veidoja 2.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet eirozonas valstīs - 2 % no IKP, liecina Eurostat dati.

Vislielākais budžeta deficīts 2008. gadā bija Grieķijā - 7.7%, Īrijā - 7.2% un Rumānijā - 5.5%. Savukārt vislielākais budžeta pārpalikums 2008. gadā bija Somijā - 4.5%, Dānijā - 3.4% un Luksemburgā - 2.5%.

No visām ES valstīm budžeta bilance pērn ir uzlabojusies četrās valstīs, bet 23 valstīs tā ir pasliktinājusies.

Latvijas budžeta deficīts 2008. gadā bija 4.1% no IKP, kas ir sestais lielākais rādītājs ES. Lietuvā tas bija 3.2%, bet Igaunijā 2.7%.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā pirmajā ceturksnī izveidojies neliels deficīts 49,9 miljonu latu apmērā jeb 1,4% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas dati.

Tekošā konta deficīts bija mazāks nekā vidēji iepriekšējā gadā, kad tas bija 1,7% no IKP, kā arī mazāks nekā 3,1% no IKP, kāds tas bija pērnā gada attiecīgajā periodā.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 1. ceturksnī palielinājās līdz 109,6 miljoniem latu jeb 3% no prognozētā IKP. Sezonāli samazinājās ārējās tirdzniecības aktivitāte un pēc kāpuma, ko Latvija sasniedza iepriekšējā gadā, uzrādot straujāko eksporta pieaugumu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, eksporta pieaugums 1. ceturksnī bija mērenāks, bet joprojām viens no straujākajiem starp ES valstīm. Preču un pakalpojumu eksporta gada pieaugums bija 7,1%, bet imports auga lēnāk nekā eksports (gada pieaugums 4.6%), norāda centrālās bankas ekonomiste Ieva Braukša.

Pretēji deficītam pērn, šā gada pirmajos sešos mēnešos valsts konsolidētajā budžetā izveidojies finansiālais pārpalikums 107,7 miljonu latu apmērā.

Pērn sešos mēnešos konsolidētajā budžetā bija 8,7 miljonu latu deficīts, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi, neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus un atvasinātās publiskās personas, šā gada sešos mēnešos bija 2,4 miljardi latu, bet izdevumi 2, 292 miljardi latu. Tostarp valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 1,72 miljardi latu, izdevumi 1,587 miljardi latu, veidojot 132,9 miljonu latu pārpalikumu, bet speciālā budžeta ieņēmumi bija 689,2 miljoni latu, izdevumi 714,3 miljoni latu, radot 25,2 miljonu latu deficītu.

Jūnijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 284,9 miljoni latu, savukārt izdevumi bija 291,7 miljoni latu. Tādējādi pamatbudžetā jūnijā izveidojies finansiālais deficīts 6,8 miljonu latu apmērā. Speciālajā budžetā jūnijā bijis 4,8 miljonu latu deficīts, 116,1 miljonu latu izdevumiem pārsniedzot 111,5 miljonu latu ieņēmumus.

Latvijas budžeta deficīts joprojām saglabājas ļoti augstos līmeņos – Latvija tērē aptuveni 1,2 miljardus latu nenopelnītas naudas jeb aptuveni 3,5 līdz 4 miljoni latu nenopelnītas naudas katru dienu.

Tā, uzstājoties Vidzemes augstskolā, stāstīja Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs. Viņš minēja, ka 2009.gadu Latvija pabeidza ar 9% budžeta deficītu no IKP, šogad, pēc Latvijas Bankas prognozēm, deficīts būs 10%, bet nākamgad tie varētu būt 9,4% no IKP.

«Redzot izaugsmi, kāda notikusi šogad 1. ceturksnī un ņemot vērā, ka pieaudzis Latvijas eksports, samazinājies bezdarbs – pirmie asni, kas ļauj pozitīvāk raudzīties uz Latvijas tautsaimniecības izaugsmi nākotnē – nekas nav svarīgāks par 2011.gada budžeta pieņemšanu,» tā I. Rimšēvičs. Tā kā deficīts saglabājas augtos līmeņos, aizdevēji ar bažām raugās, vai Latvija spēs apkalpot pieaugošo parādu, vai spēs nākotnē pati atgriezties tajos līmeņos, kādos bija 2001. – 2003. gadā, kad budžeta deficīts bija ļoti neliels, kad Latvija spēja izdevumus segt ar saviem ienākumiem.

Valsts budžeta deficīts šogad Latvijā varētu būt 2,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa norādīja, ka Latvijā budžeta deficīts nav augsts, tostarp šogad budžeta deficīts bija plānots virs 4% no IKP, taču, ņemot vērā pašreizējās tendences, budžeta deficīts varētu būt 2,6% apmērā no IKP.

"Apmēram tādā pašā līmenī budžeta deficīts tiek plānots arī nākamajam gadam, kas liecina, ka budžeta veidotāji tomēr grib īstenot piesardzīgu, fiskāli atbildīgu politiku," sacīja Šteinbuka.

Viņa arī atzīmēja, ka, ņemot vērā straujo patēriņa cenu kāpumu, ir būtiski auguši nodokļu ieņēmumi, proti, nodokļu ieņēmumu faktiskā izpilde ir lielāka, nekā bija plānots. "Tas vieš cerību, ka arī nākamajā gadā nodokļu ieņēmumi būs zolīdā līmenī un nodrošinās iespēju valdībai finansēt definētā prioritātes, kas ir drošība, veselība un izglītība," sacīja Šteinbuka.