Pievienošanās eirozonai varētu stimulēt Latvijas nācijas stiprināšanos, tomēr sevišķi daudz uz šādu iespēju starptautiskās biznesa vides analītiķis profesors Prabhu Guptara neliek.
Sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness profesors norādīja, ka Latvijā redzama zināma politiskās dzīves fragmentācija, kas ir atšķirīga no it kā līdzīga fenomena, piemēram, Vācijā. «Tā ir daudz lielāka valsts, federāla valsts, tomēr nekad nav bijusi tik fragmentēta kā Latvija. Ja paraugāmies uz laika posmiem, kad neviena impērija nav pār jums valdījusi, jūs jebkurā gadījumā esat paši sev šāvuši kājā, jo esat bijuši tik sadalīti. Un tas nāk no tradīcijas, ka cilvēkiem ir nācies cīnīties pašiem par sevi savās mazajās grupās un kliķēs pret citām grupām un kliķēm, kas arī ir cīnījušās par ierobežotiem pieejamajiem resursiem,» uzskata P. Guptara.
Analītiķis skaidroja, ka ikviena neliela grupa, vēsturiski ir spējusi pretoties iebrucējiem, ja vien tā ir bijusi vienota. «Piemēram, afgāņi ir pratuši pretoties kā ar britiem, tā krieviem un amerikāņiem – milzīgām lielvarām, jo viņi ir vienoti. Bet jūs savu iekšējo cīņu dēļ esat zaudējuši arī iegūtu neatkarību, un šodien, cik es noprotu, neviens jums te nevēlas uzņemties līderību. Varbūt tās ir bailes, vai nevēlēšanās «izlēkt» un bažas par savu galvu, kad nu tā tiks pacelta virs citiem, bet, manuprāt, saknes tam sniedzas ļoti sen atpakaļ,» sacīja profesors.
Personiskās neatkarības un stipruma tradīcija ir laba izdzīvošanas nozīmē, tomēr negatīvie aspekti, ka jūs karojat savā starpā, ir jāpārvar, lai jūs būtu spējīgi radīt tādu nacionālo identitāti, kas palīdz izaugsmei. Latvijā, esot atpakaļejošas tendences, tomēr kā nācijai ir jābūt apņēmībai iet uz priekšu un tikt galā ar pagātni – ņemt pamatam to, kas pagātnē ir labs, un pārējo atmest. «Diemžēl Latvijā es šādu diskusiju pašlaik neredzu, bet gan ļoti sākotnēju nācijas veidošanās fāzi. Un es nezinu, vai pievienošanās eiro jums šai procesā palīdzēs vai kaitēs,» atzina P. Guptara.
