«Mums ir nopietns mērķis kļūt par Baltijas elektroenerģijas tirgus līderi, kā arī resursi šī mērķa sasniegšanai», tā intervijā laikrakstam Dienas bizness uzsver Aivars Tihane (Aivar Tihane), Igaunijas Eesti Energia meitas uzņēmuma Latvijā E.Energy vadītājs.
Latvijā E.Energy darbojasnu jau vienu gadu. Kā esat iejutušies, kāda ir sajūta pirmajam ienācējam līdz šim monopolizētā tirgū?
Pirmais gads pagāja salīdzinoši mierīgi, iztaustot tirgu un gādājot par to, lai klientiem vispār palielinātos gatavība elektroenerģiju iepirkt arī no cita piegādātāja, ne tikai no Latvenergo. Elektroenerģijas tirdzniecība ir ļoti dabiska lieta, un mēs mēģinām sasniegt šajā jomā to labāko. Ar Latvenergo sadzīvojam mierīgi un savu attīstību plānojam saprātīgi. Papildus elektroenerģijas mazumtirgošanai pārdodam Latvenergo elektroenerģiju arī vairumā. Mūsu mērķis ir piedāvāt maksimāli izdevīgus nosacījumus uzņēmumiem un panākt to, ka Eesti Energia kļūst par Baltijas enerģētikas tirgus attīstītājiem tādā līmenī, lai šeit vairs nebūtu runas par operatoru savstarpējo attiecību kārtošanu, bet gan par reāla elektroenerģijas tirgus izveidi. Ja Latvijā nebūtu Eesti Energia, Latvenergo turpinātu savu monopoluzņēmuma politiku, domāju, ka uzņēmējiem piedāvātās elektroenerģijas cenas tad noteikti būtu augstākas, nekā tās ir šobrīd. Līdz ar to mēs esam ieviesuši veselīgu konkurenci.
Vai jūsu apņemšanās attīstīt Baltijas tirgu varētu nozīmēt vēlmi kļūt par tirgus līderiem?
Tāds plāns mums ir noteikti. Mums patlaban ir vairāk nekā pusmiljons klientu, un līdz 2015. gadam vēlamais sasniedzamais mērķis ir 2 miljoni klientu. Savukārt Latvijā pretendējam uz visu to tirgus daļu, ko pašreiz veido importētā elektroenerģija, kas ir vidēji 35% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa.
Kāds patlaban procentuāli ir E.Energy klientu skaits Latvijā?
Uz šodienu tie ir jau nedaudz vairāk par 3%, taču pēdējā mēneša laikā mūsu klientu skaits ir četrkāršojies. Tie visi ir ievērojama izmēra uzņēmumi, un domāju, ka vismaz daļa no viņiem apvainotos par Latvenergo valdes priekšsēdētāja Kārļa Miķelsona pausto informāciju par to, ka lielie Latvijas elektroenerģijas lietotāji neizvēlas citu elektrības tirgotāju. Acīmredzot Miķelsons neuzskata šos uzņēmumus par gana lieliem.
Vai varat nosaukt vēl kādus uzņēmumus, izņemot Valmieras stikla šķiedru, kas ir izvēlējušies pāriet pie jums?
Uzskaitīt negribētu, bet varu pateikt, ka, vadoties pēc mūsu esošo un tuvākā laika potenciālo klientu skaita, Valmiera ir mūsu galvaspilsēta, lai gan arī Rīga un Rīgas rajons ir pietiekami aktīvs. Taču mēs strādājam ar daudziem uzņēmumiem. Mūsu princips ir ilgtermiņa sadarbība un individuāla pieeja katram klientam. Līdz šim šāda nostāja ir atmaksājusies.
No Latvenergo bieži dzirdēti pārmetumi, ka igauņi Latvijas enerģētikas tirgū gan ienākuši, bet savējo tur slēgtu. Līdz ar to konkurence neesot īsti godīga?
Igaunijas enerģētikas tirgus, salīdzinot ar Latvijas tirgu, atveras pa posmiem. No 2009. gada 1. janvāra visi rūpnieciskie lietotāji varēs brīvi mainīt savu elektroenerģijas piegādātāju, savukārt 2013. gadā tirgus tiks atvērts pilnībā. Latvijā tas tāds jau ir no šī gada 15.maija, kad tirgū ir iespējams pirkt elektroenerģiju par savstarpējas vienošanās cenām. Tomēr uzskatu, ka Igaunijas pakāpeniskā iešana uz tirgus atvēršanu ļaus visiem labāk sagatavoties. Arī sadales tīklus no operatora nodalīsim ne tikai juridiski, bet arī faktiski. Tātad jau no nākamā gada Latvenergo vairs nevarēs teikt, ka viņiem nav pieejas Igaunijas tirgum. Tad jau redzēs, kā viņiem tur ies. Taču arī tagad Latvenergo nodarbojas ar elektroenerģijas uzpirkšanu Igaunijā, īpaši no atjaunojamiem resursiem (AER). Jāsaka, ka Igaunijā liek ļoti lielu uzsvaru uz AER veicināšanu, piemēram, tur atjaunojamās enerģijas ražotāji saņem valsts atbalstu neatkarīgi no tā, kam pārdod saražoto enerģiju. Latvijā tā saucamā obligātā iepirkuma komponente, kas ir nozīmīga gala tarifa daļa, virzās tikai caur Latvenergo.
Vai apstiprināt izteikumus, ka Latvijas tirgū vienmēr cenšaties piedāvāt vismaz par dažiem procentiem zemāku cenu nekā Latvenergo?
Pilnīgi noteikti mēs nenodarbojamies ar cenu dempingu, bet cenšamies būt pret patērētājiem efektīvāki un elastīgāki. Ar katru potenciālo jauno klientu runājam individuāli un izstrādājam individuālu piedāvājumu, mērķējot uz ilglaicīgu sadarbību. Pašlaik noslēgto līgumu termiņš ir vidēji 3 gadi. Lai uzsāktu savu darbību Latvijā, mēs , protams, pielīdzinājāmies regulētajām elektroenerģijas cenām, skatoties, lai kopējā gala tarifa summa uzņēmējam būtu izdevīgāka par esošo. Taču tās vienmēr ir divpusējas sarunas. Tomēr pieļauju, ka ir klienti, kam varbūt izdevīgāk būs palikt pie Latvenergo. Tas, ko mēs varam piedāvāt, ir ilgtermiņa enerģētiskā drošība. Neesam atkarīgi ne no Ignalinas AES slēgšanas, ne elektroenerģijas importa. Mūsu jaudas ir pietiekami lielas. Kad pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas 2010. gadā reģionā neizbēgami pacelsies elektroenerģijas cenas, mēs varēsim palikt stabili.
Tas acīmredzot pateicoties degakmenim, kas gan nav ekoloģiski sevišķi tīrs kurināmais. Kā plānojat pielāgoties augošajām Eiropas Savienības klimata aizsardzības prasībām?
Igaunijas enerģētikā 93% visas elektroenerģijas ražošanā tiek izmantots degslāneklis, kas šajā valstī ir visaugstākajā kvalitātē. Protams, tas ir ļoti CO2 ietilpīgs produkts. Tomēr Igaunija daudz strādā pie degslānekļa tehnoloģiju uzlabošanas un šīs jomas attīstīto tehnoloģiju jomā ir viena no vadošajām valstīm pasaulē, piemēram, kā pārvērst degslānekli šķidrā degvielā. Tomēr pasaulē ir arī citas ar degslānekli bagātas valstis, piemēram, Ķīna un ASV. Ir pierādīts, ka pasaules degslānekļa rezerves un tā energoietilpība ir 3 reizes lielāka nekā neizmantotās naftas rezerves. Šeit iespējama vēl liela attīstība. Bez tam mēs daudz strādājam arī ar atjaunojamiem energoresursiem, īpaši vēja parkiem. Igaunijā kopējā vēja enerģijas jauda jau šodien ir 40 MW, sasniedzamais mērķis līdz 2020.gadam ir 700 MW, kad atjaunojamās enerģijas īpatsvaram Igaunijā jābūt 21% no kopējās enerģijas patēriņa. Papildus tam Igaunija iesaistās ar Somiju kopīgos enerģētikas projektos un pamazām gatavojas kļūt par kodolenerģijas valsti. To, cik ātri uzcelsim savu atomenerģijas staciju, rādīs 4. paaudzes AES attīstība un pieejamība tirgū, tomēr plānojam, ka pēc gadiem 15 tas varētu notikt. Uzskatu, ka atomenerģija ir viena no labākajām Baltijas enerģētikas opcijām.
Kā vērtējat Latvijas enerģētikas jomas attīstību?
Latvija jautājumu par nākotnes bāzes jaudām risina diezgan neprofesionāli, plānojot lielu gāzes un ogļu staciju būvi. Tie ir dārgi resursi, turklāt mūsdienās nav nozīmes, kur atrodas ražošanas jaudu stacijas, ja vien ir labas pārvades jaudas. Un Baltijā tās ir ļoti labas. Lai izsistu Baltijas tīklu no līdzsvara, jānotiek 2 lielām avārijām vienlaicīgi Jā, arī Igaunijā ir gāzes stacijas, bet mēs tās izmantojam , piemēram, vēja enerģijas balansēšanai un rezervēšanai, nevis kā bāzes jaudu.
Vai tad Latvijai vajadzētu visu elektroenerģiju tikai importēt?
Protams, nē, bet izvēlēties vajadzētu ekonomiski pamatotus risinājumus. Piemēram, arī atjaunojamo energoresursu koģenerācijas potenciāls Latvijā ir pilnībā neizmantots, kur saražotai enerģijai ir nesalīdzināmi augstāka efektivitāte nekā jebkurā citā veidā ražotai enerģijai. Izkliedējot elektroenerģijas ražošanu, ir arī daudz mazāki tās zudumi pārvadē. Mazo koģenerācijas staciju tehnoloģijas šodien jau ir labi attīstītas, gan nāks laiks arī lielākām koģenerācijas stacijām.
