«Eesti Energia» atjaunojamās enerģijas uzņēmums «Enefit Green» iegādāsies uzņēmuma «Nelja Energia» kapitāldaļas 100% apmērā. Kopējā šī darījuma summa sasniegs 289 miljonus eiro. Papildus tam «Enefit Green» pārņems «Nelja Energia» aizņēmumus, kas pašlaik veido 204 miljonus eiro. Pēc «Nelja Energia» iegādes, «Enefit Green» turpinās investīcijas atjaunojamās enerģijas ražošanas paplašināšanā Baltijas jūras reģiona valstīs, liecina medijiem sniegtā informācija.

««Eesti Energia» stratēģiskais mērķis ir līdz 2022.gadam palielināt no atjaunojamajiem un alternatīvajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru līdz 40% no grupas kopējā ražošanas portfeļa. Līdzās jaunu ražošanas vienību būvniecībai, vēl viens risinājums šī mērķa sasniegšanai ir atbilstošu uzņēmumu iegāde. Kad gada sākumā parādījās informācija, ka Vardar grupa vēlas pārdot «Nelja Energia» mēs bijām ieinteresēti šajā iespējā, jo tas palīdzētu īstenot mūsu stratēģiju,» skaidro «Eesti Energia» valdes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter).

Viņš papildina, ka, pateicoties Igaunijas valdības mandātam piedāvāt uzņēmuma «Enefit Green» mazākuma akcijas Tallinas biržā, visām ieinteresētajām pusēm būs iespēja iesaistīties uzņēmuma nākotnes izaugsmē. Plašāku informāciju par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu «Eesti Energia» sniegs tiklīdz tiks noslēgti atbilstošie sagatavošanās darbi.

Enefit mātes uzņēmums Eesti Energia, kurš ir Baltijā lielākais elektroenerģijas ražotājs, apvieno enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem vienā uzņēmumā - Enefit Taastuvenergia, teikts paziņojumā medijiem.

Šis uzņēmums pārvaldīs visas kompānijas struktūrvienības, kas nodarbojas ar atjaunojamās enerģijas ražošanu, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem atjaunojamās enerģijas ražošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs. Šis ir būtisks stratēģisks solis, lai nākamo piecu gadu laikā Eesti Energia divkārt palielinātu alternatīvo un tostarp arī atjaunojamo energoresursu izmantošanas apjomu.

«Pašlaik no atjaunojamiem energoresursiem, sadzīves atkritumiem un slānekļa gāzes mēs kopumā gadā saražojam vairāk nekā 700 gigavatstundu elektroenerģijas. Mūsu mērķis ir šo apjomu līdz 2020. gadam palielināt vairāk nekā divas reizes. Tas būtu līdzvērtīgs ceturtajai daļa no visas Igaunijas elektroenerģijas patēriņa. Šī plāna īstenošanai mēs esam apvienojuši vienā uzņēmumā līdz šim sadrumstalotās atjaunojamās enerģijas ražošanas struktūrvienības mūsu kompānijas iekšienē,» skaidro Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Agrāk Igaunijas energokompānija Eesti Energia teica, ka tās mērķis ir iegūt 30% tirgus daļu Baltijas valstīs, taču tā bija nedaudz «naudas dedzināšanas» stratēģija, atzīst tagad par tirdzniecību atbildīgais kompānijas valdes loceklis Marguss Rinks.

«Ja vienīgais mērķis ir tirgus daļa, sāc «dedzināt naudu». Tagad raugāmies uz to, kā vislabāk pārdot saražoto elektrību. Stratēģija mainījās pagājušajā rudenī,» teica Rinks.

Viņš skaidroja, ka Eesti Energia ražošanas iespējas Igaunijā nedaudz pārsniedz desmit teravatstundas (TWh). Kompānijas stratēģija ir meklēt labāko risinājumu, kā pārdot šīs desmit TWh Baltijas valstīs, lai gūtu peļņu. Ja kompānija nevar pārdot elektrību Baltijas valstīs, caur biržu Nord Pool Spot tā tiek pārdota Somijai vai Zviedrijai.

«Tāpēc nesakām, ka mērķis ir iegūt 30% Baltijas tirgus, jo tas ir atkarīgs no apstākļiem. Ja, piemēram, apstākļi nebūs labi pārdošanai Baltijas tirgū, varam pārdot elektrību Ziemeļvalstīm,» teica kompānijas pārstāvis.

Igaunijas energokompānija Eesti Energia uzsākusi elektroenerģijas tirdzniecību Somijas mājsaimniecībām, izmantojot Enefit zīmolu.

Līdz ar to Somija kļuvusi par piekto tirgu, kurā uzņēmums tirgo elektroenerģiju. Enefit piedāvājums Somijas patērētājiem būs balstīts aktīvā mobilo pakalpojumu izmantošanā un iezīmē pirmo soli virzienā uz aktīvāku mājsaimniecību tirgus apgūšanu, kas paredz arī piedāvājuma izstrādi Latvijas patērētājiem.Saskaņā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāja Hando Sutera teikto, vienots elektroenerģijas tirgus Skandināvijā un Baltijā sniedz iespēju piedāvāt uzņēmuma pakalpojumus arī Somijā.

«Elektroenerģijas tirgus Somijā jau ilgstoši uzrāda ļoti augstus darbības rezultātus un ir kļuvis par piemēru, uz ko tiekties citām valstīm, atverot savus enerģijas tirgus. Neskaitot Igauniju, Somija būs viena no pirmajām valstīm pasaulē, kurā tiks izmantota vienota informācijas aprites sistēma, kas ietvers visus enerģijas pārdošanas un piegādes līgumus, kā arī klientu patēriņa datus. Tas ievērojami paātrinās un atvieglos tirdzniecības procesus visiem tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošinās vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu piedāvājumu sniegšanai klientiem. Tāpat arī somi ir vieni no Eiropā aktīvākajiem patērētājiem attiecībā uz tirgotāju maiņas biežumu. Somijas patērētāju interese par jauniem elektroenerģijas tirgotājiem ir ļoti augsta, un viņi ir atvērti izmēģināt dažādus inovatīvus risinājumus,» skaidro H. Suters.

Igaunijas konkurences padome ir devusi piekrišanu Igaunijas energokompānijas Eesti Energia atjaunojamās enerģijas uzņēmumam Enefit Green pabeigt Nelja Energia iegādes darījumu.

Šis ir noslēdzošais solis šajā uzņēmuma iegādes darījumā, jo Latvijas Konkurences padome savu apstiprinājumu sniedza jau šī gada jūlijā, bet Lietuvas Konkurences padomes piekrišana tika saņemta augustā.

Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter) norāda, ka Nelja Energia iegāde atbalsta kompānijas stratēģisko mērķi palielināt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas apjomu. «Mūsu mērķis ir līdz 2022.gadam palielināt no atjaunojamajiem un alternatīvajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru līdz 40% no grupas kopējā ražošanas portfeļa. Salīdzinot ar šodienas situāciju, tas ir daudzkārtējs pieaugums un pietiekami ambiciozs mērķis. Tajā pašā laikā, visas Baltijas jūras reģiona valstis attīsta atjaunojamo energoresursu izmantošanu, ir gaidāmas vairākas izsoles jaunu enerģijas ražošanas projektu attīstītājiem un mums ir labas izredzes iesaistīties jaunos attīstības projektos,» skaidro H. Suters. «Nākotnē mēs ceram piedāvāt iespēju ikvienam interesentam būt par daļu no mūsu kompānijas attīstības veiksmes stāsta ar akciju publiskā piedāvājuma starpniecību,» papildina H. Suters.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Latvijas valsts energokompāniju Latvenergo un Igaunijas Eesti Energia apdraud riski saistībā ar patlaban notiekošo integrāciju Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, atzīst starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

Ziņojumā, kurā Moody’s salīdzina abus uzņēmumus un norāda uz draudošajiem riskiem, teikts, ka Eesti Energia un Latvenergo aizvien vairāk ietekmē enerģijas cenas Ziemeļvalstīs.

Pieaugot Baltijas valstu integrācijai Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, ko nosaka jaunu starpsavienojumu izmantošana, elektroenerģijas cenas Baltijas reģionā kritušās un turpinās kristies, norāda Moody‘s.

Ziemeļvalstīs tiek veikta zemu izmaksu un zemu oglekļa dioksīda izmešu hidroelektroenerģijas ražošana. Vēsturiski enerģijas tirgi Baltijas valstīs nav tikuši pilnībā integrēti Ziemeļvalstu tirgū, ņemot vērā ierobežoto starpsavienojumu. Pēdējos gados pārrobežu ražotspēja starp Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgiem ir palielinājusies, tādējādi samazinot enerģijas cenas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, vēsta aģentūra.

Energokompānija Eesti Energia no nākamā gada ar Enefit zīmolu plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību patērētājiem Somijā un Zviedrijā, informē uzņēmumā.

Šādi kompānija turpina īstenot savu izaugsmes stratēģiju Baltijas jūras reģionā, kuras pirmais solis bija šogad sāktā elektroenerģijas un gāzes tirdzniecība Polijā.

Pašlaik abās Skandināvijas valstīs izveidotas pieredzējušas vietējās vadības komandas. Vienlaikus turpinās darbs pie formalitāšu un tehnisko jautājumu sakārtošanas, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai Somijā un Zviedrijā. Elektroenerģijas tirdzniecība mājsaimniecībām abās valstīs tiks sākta 2018. gada pirmajā pusē, kamēr Zviedrijā elektroenerģija tiks piedāvāta arī biznesa klientiem.

«Somijā un Zviedrijā patērētāju gatavība mainīt elektroenerģijas tirgotāju ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Šajās valstīs elektroenerģijas tirgus ir atvērts jaunu tirgotāju ienākšanai un mēs ticam, ka šo valstu paterētāji arī ir gatavi apgūt mūsu piedāvātos digitālos risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā. Šie ir galvenie iemesli kādēļ izvēlamies Somiju un Zviedriju, kā jaunus tirgus, lai paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā un meklētu jaunu vietu izaugsmei. Mūsu mērķis ir ieņemt stabilas tirgus pozīcijas visos kaimiņvalstu tirgos,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Igaunijas elektroenerģijas ražotāja AS Eesti Energia meitas uzņēmums Latvijā SIA Enefit ir pasniedzis Latvijā pirmo Zaļās enerģijas sertefikātu uzņēmumam Baltic Candles, informē uzņēmums.

Noslēgtais līgums par Zaļās enerģijas piegādi Baltic Candles ražotnei paredz, ka gada laikā uzņēmums patērēs aptuveni 2,5 tūkstošus MWh elektroenerģijas, kas ļaus ietaupīt vismaz miljons kubikmetru CO2 izmešu.

Tādējādi tiek atzīmēta uzņēmuma produkta – Zaļās enerģijas – ieviešana Latvijas tirgū. Šis produkts nodrošina to, ka 100% visa klientam pārdotā elektroenerģija ir saražota no vēja enerģijas, tātad pilnībā izmantojot tikai atjaunojamos enerģijas avotus.

Kā norāda uzņēmums, tad Zaļās enerģijas produkts ir vecākā atjaunojamo energoresursu preču zīme Austrumeiropā, un Eesti Energia Igaunijā to ieviesa jau 2001. gadā. To, ka pilnīgi visa šī produkta ietvaros piedāvātā elektroenerģija tiek saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, garantē neatkarīga auditora atzinums, kas ik gadu pārbauda uzņēmumu Eesti Energia un Enefit saražotās un pārdotās Zaļās enerģijas apjomus.

Igaunijas enerģētikas kompānija Eesti Energia pērn palielinājusi saražotās elektroenerģijas apjomu par 13%, bet degslānekļa eļļas ieguvē sasniegti augstākie rādītāji kompānijas pastāvēšanas vēsturē. Tikmēr Eesti Energia Latvijas meitas uzņēmuma Enefit klientu skaits pērn pieaudzis par trešdaļu.

Eesti Energia peļņa no pamatdarbības (EBITDA) 2013. gadā bija 310 miljoni eiro, kas gada griezumā ir pieaugums 11,5% apmērā. Kompānijas tīrā peļņa palielinājās līdz 160 miljoniem eiro, kas ir divreiz vairāk nekā pirms gada.

Pērn Igaunijas gada laikā saražojusi 11 TWh elektroenerģijas, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš. Degslānekļa eļļas ieguvē sasniegts visā kompānijas pastāvēšanas vēsturē lielākais apjoms - 208 000 tonnas.

Kopējais Eesti Energia apgrozījums 2013. gadā bija 966 miljoni eiro, kas ir 18% pieaugums salīdzinājumā ar 2012. gadu.

Latvijā strādājošais Eesti Energia meitas uzņēmums Enefit pērn audzējis biznesa klientu portfeli, uzrādot 34% pieaugumu un gadu noslēdzot ar 1760 klientiem. Arī pārdotās elektroenerģijas apjoms audzis par 36,5%, sasniedzot 1 150 GWh.

Eesti Energia grupas atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green uzsācis sagatavošanās darbus uzņēmuma akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO) un to iekļaušanai Nasdaq Tallinn biržas galvenajā sarakstā.

Precīzais akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma laiks tiks paziņots pēc sagatavošanās darbu noslēguma.

Eesti Energia valdes un Enefit Green uzraudzības padomes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter) norāda, ka Eesti Energia ir kompānija, kas pieder Igaunijas iedzīvotājiem, bet ar Enefit Green IPO procesu ikvienam būs iespēja kļūt par īpašnieku daļai no Eesti Energia.

“Enefit Green akciju piedāvājums ir pirmā iespēja Baltijas iedzīvotājiem investēt un iesaistīties reģionā vadošās energokompānijas attīstībā. Ieguldījums Enefit Green, kas ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Baltijā un viens no līderiem atjaunīgās enerģijas jomā ar izvērstu ražošanas jaudu portfeli Baltijas jūras reģionā, tā ir iespēja sniegt savu pienesumu videi draudzīgā enerģijas ražošanā un klimata pārmaiņu mazināšanā,” skaidro Hando Suters.

Elektroenerģijas ražotājs Eesti Energia ir iegādājies Valkas novada domei piederošos 10% kapitāldaļu Enefit Power&Heat Valka koģenerācijas spēkstacijā. Tādējādi kompānija Eesti Energia, kurai iepriekš piederēja 90% spēkstacijas kapitāldaļu, ir kļuvusi par vienīgo Valkas koģenerācijas stacijas īpašnieci.

Uzņēmuma Enefit Taastuvenergia, kas pārvalda Eesti Energia atjaunojamās enerģijas ražošanas struktūrvienības, vadītājs Innars Kāsiks (Innar Kaasik) stāsta, ka viens no galvenajiem mērķiem spēkstacijas iegādē ir uzņēmuma pārvaldības struktūras atvieglošana, kas saskan ar Eesti Energia kopējo stratēģiju. “Lēmums par labu kapitāldaļu ieguvei pieņemts arī pateicoties tam, ka Valkas novada dome izrādīja interesi pārdot savas kapitāldaļas un atteikties mazākuma akcionāra pozīcijas. Zīmīgi, ka šis ir vienīgais Eesti Energia piederošais enerģijas ražošanas uzņēmums, kas atrodas ārpus Igaunijas,” skaidro Innars Kāsiks.

SIA Enefit mātes uzņēmums Eesti Energia plāno segt visu Igaunijas dīzeļdegvielas patēriņu ar degvielu, kas iegūta no degslānekļa.

«Patlaban mums ir 600 litri auto degvielas, kas ir saražota no mūsu degslānekļa eļļas un atbilst mūdienu degvielas normām. Līdz 2016. gadam mēs plānojam paplašināt ražošanu, lai varētu izgatavot degvielu tādā apjomā, kas ļautu nosegt visas Igaunijas dīzeļdegvielas patēriņu,» stāstīja Eesti Energia degvielas ražošanas vadītājs Harri Mikks.

«Mums degslāneklis ir nākotnes nozīmīgākais izraktenis, kas ļauj apgūt jaunas ražošanas jomas ar augstu pievienoto vērtību,» norādīja Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Sandors Līve.

Pasākumā Degslānekļa diena tika prezentēts uzņēmuma Eesti Energia plāns šī mērķa sasniegšanai, jaunākās tehnoloģijas šķidro degvielu iegūšanai no degslānekļa, kā arī tika piedāvāta iespēja testēt auto, kas bija uzpildīts ar Eesti Energia ražoto degvielu.

Nespējot vienoties par tālāku sadarbību ar mātessabiedrību "Eesti Energia", elektroenerģijas tirgotāja "Enefit " valdes priekšsēdētāja amatu ceturtdien, 21.novembrī, atstājis Jānis Bethers.

""Enefit" īpašnieka "Eesti Energia" un mans redzējums par biznesa attīstību un uzņēmuma pārvaldību krasi atšķīrās un nespējām rast vienotu izpratni par tālāko sadarbību," paskaidro Bethers.

Savukārt "Eesti Energia" pārstāvji norādīja, ka darba attiecību pārtraukšanas iemesls ir uzticības zaudēšana, ko izraisījuši "Eesti Energia" iekšējo noteikumu un darījumu noteikumu pārkāpumi.

"Enefit" akcionārs un "Eesti Energia" valdes priekšsēdētāja Hando Sutera norādīja, ka turpmāka sadarbība ar Betheru nav iespējama.

""Enefit" ir atpazīstams uzņēmums, kurš Latvijā piedāvā dažādus energorisinājumus un kam mūsu klienti ļoti uzticas. Lai saglabātu šo ar darbu nopelnīto uzticību, mums ir arī jābūt nevainojamai vadībai. Mēs necietīsim apšaubāmu rīcību un tāpēc esam izlēmuši pārtraukt darba attiecības ar Betheru," skaidroja Suters.

Līdz 2011. gada rudenim Baltijas lielākais elektroenerģijas ražotājs Eesti Energia līdzās Werol rapšu eļļas rūpnīcai Igaunijas Jogevas apgabalā plāno izveidot ar dabasgāzi darbināmu koģenerācijas spēkstaciju, kas ražos ne tikai elektroenerģiju un siltumu, bet arī aukstumu, kas nepieciešams rapšu eļļas atdzesēšanai.

Tā būs pirmā šāda veida spēkstacija visā Baltijā. Jaunās koģenerācijas spēkstacijas elektroenerģijas ražošanas jauda būs 4.3 MW, siltumenerģijas ražošanai tā būs 1.7 MW, savukārt aukstuma ražošana tiks veikta ar 2.5 MW jaudu. Paredzēts, ka Werol rūpnīca patērēs lielāko daļu saražotā siltuma un visu aukstuma enerģiju, kamēr saražotā elektroenerģija tiks novadīta Eesti Energia tīklā.

«Eesti Energia mērķis ir dažādot mūsu ražošanas portfeli, un šajā procesā ļoti svarīga loma ir efektīvu koģenerācijas spēkstaciju attīstībai visās Baltijas valstīs. Mēs saskatām vērā ņemamu potenciālu mazu koģenerācijas spēkstaciju būvniecībai nelielās apdzīvotās vietās un pie ražotnēm. Werol rūpnīca ir ekonomiski piemērota šim projektam, jo nodrošina stabilu siltuma patēriņu. Rapšu eļļas ražošanas procesa būtiska sastāvdaļa ir tās atdzesēšana. Tieši tāpēc jaunajā spēkstacijā būs uzstādīta Baltijas valstīs unikāla absorbcijas iekārta, kas ļaus veikt eļļas atdzesēšanu. Šis projekts ir izdevīgs visām iesaistītajām pusēm – rūpnīca var koncentrēties uz savu pamatdarbību, savukārt Eesti Energia var izmantot rūpnīcas stabilo siltumenerģijas patēriņu, lai koģenerācijas procesā iegūtu elektorenerģiju,» skaidro Raine Pajo, Eesti Energia valdes loceklis.

Igaunijas enerģētikas kompānija Eesti Energia 2012. gadā plāno uzsākt degslānekļa spēkstacijas būvi Jordānijā, citējot Eesti Energia oficiālā pārstāvja pausto, vēsta thebaltic-course.com.

Eesti Energia meitasuzņēmums Enefit un Jordānijas Vides ministrija un Nacionālā Elektroenerģijas kompānija (National Elecric Power Company) atrodas sarunu, kas tiek risinātas par jaunas 600 – 900 megavatu jaudīgas degslānekļa spēkstacijas būvi, noslēguma posmā, pavēstījis Jordānijas degslānekļa projekta direktors Andress Anijals (Andres Anijalg).

«Ceram, ka sarunu posms noslēgsies šī gada beigās, un mēs varēsim uzsākt būvdarbus nākamā gada sākumā,» viņš stāstīja Jordānas Enerģijas investīcijas samitā.

Enefit ir viena no trijām enerģētikas kompānijām, kas darbojas Jordānijā. Papildus Eesti Energia meitasuzņēmumam karaļvalstī darbojas arī Lielbritānijā reģistrētās kompānijas Jordan Energy and Mining Ltd. meitasuzņēmums Karak International Oil un Royal Dutch Shell Oil Company.

Aptuveni 65 tūkstoši Igaunijas elektroenerģijas kompānijas Eesti Energia klientu var pārstāt maksāt savus rēķinus par elektrību, jo tie ir nelikumīgi, raksta Postimees.

Par klientu krāpšanu, kas slēpta arī no uzraugošajām institūcijām, ziņojusi Igaunijas televīzija.

Pērn Eesti Energia vēlējās nomainīt vecos skaitītājus, taču tas prasītu 1.6 miljardus kronu, un krīzes apstākļos šāda nauda neatradās. Viens no variantiem bijis pagarināt skaitītāja ekspluatāciju, ja tas «nemelo» vairāk par 50 %.

Kompānija lūgusi valdību pagarināt termiņu, kurā atļauts izmantot vecos skaitītājus, līdz 2013. gadam, jo tie drīzāk esot neprecīzi klienta labā, nevis kompānijas, norādījusi Jaotusvõrk vadība.

Igaunijas valstij piederošā enerģētikas kompānija "Eesti Energia" nākamo piecu gadu laikā plāno investēt 2,5 miljardus eiro, no kuriem 1,5 miljardi eiro tiks investēti vēja un saules parku izveidē, bet vēl miljards eiro Austrumviru apriņķa enerģētikas attīstībā, kā arī elektrības tīkla efektivitātes uzlabošanā.

Ar investīciju plāniem tiek pamatota uzņēmuma 33 miljonu eiro peļņa otrajā ceturksnī, kas ir trīs reizes vairāk nekā aprīlī-jūnijā pērn, bet atjaunīgo energoresursu attīstīšanu kompānija pamato ar to, ka reģionā trūkst elektrības piegādes, kas savukārt veicina cenas pieaugumu.

"Tā kā mūsu reģiona kopumā galvenā problēma pašlaik ir elektrības ražošanas jaudu trūkums, pašreizējā enerģētikas krīzē straujākais un sabiedrībai piemērotākais risinājums ir investēt atjaunīgā elektrībā," Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pirmdien teica "Eesti Energia" preses pārstāvis Matiass Kaivs.

Igaunija līdz gada beigām sagatavos skices projektu vēja parkam Rīgas jūras līcī 

Līdz gada beigām ir jāsagatavo inženieriskās skices projekts vēja parkam Rīgas jūras...

Viņš atzina, ka problēma ir ne tikai vēja un saules enerģijas trūkums Igaunijā, bet pārāk mazas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas Baltijas valstīs kopumā.

Kaivs piebilda, ka vēja un saules parki ir lētākais un videi draudzīgākais enerģijas ražošanas veids, un, pieaugot atjaunīgās enerģijas ražošanai, mazāk iespējama dārgāku un lielāku piesārņojumu veidojošu spēkstaciju ienākšana tirgū.

"Eesti Energia" šogad jau investējusi 24,7 miljonus eiro elektrības tirgū, 39,9 miljonus eiro atjaunīgajā enerģijā un 16,8 miljonus eiro "Enefit 280" plānotajā degakmens stacijā.

Koncentrējoties uz vēja un saules enerģiju, kompānija plāno ziemas mēnešos elektrību ražot no citiem resursiem, kā arī paplašināt uzglabāšanas tehnoloģijas, piemēram, būvēt hidroelektrisko krātuvi.

Tāpat krasi ir pieaugusi interese par mikroģenerāciju. Kā informēja Kaivs, "Eesti Energia" nedēļā saņem ap 150 pieprasījumu iegādāties un izvietot saules paneļus.

Elektrības sadales tīkla kompānija "Elektrilevi" informējusi, ka otrajā ceturksnī saņemti 3218 lūgumus pievienot mikroģenerācijas stacijas tīklam. Apmierināti apmēram 1000 šo līgumu.

"Eesti Energia" atjaunīgās enerģijas meitasuzņēmums "Enefit Green" veido 74 megavatu (MW) vēja parku Totsi ciemā un plāno to savienot ar Sopi vēja parku, kopumā iegūstot 161 MW jaudu.

Kopumā reģionā no Somijas līdz Polijai tiek veidotas atjaunīgo energoresursu stacijas ar kopējo jaudu 258 MW, kas ir vairāk nekā puse no Igaunijas elektrības patēriņa.

Latvijā ienākusi jauna energokompānija 220 Energia, kas brīvā tirgus apstākļos grasās elektrību piedāvāt mājsaimniecībām, teica uzņēmuma valdes loceklis Marko Aliksons.

«Mēs vēlamies rūpīgi sagatavoties, pirms ieejam tirgū,» bilda Aliksons. Viņa vadītās kompānijas 220 Energia rīcības plāns esot tieši atkarīgs no tā, vai valdība lems atlikt elektroenerģijas brīvā tirgus atvēršanu 1.aprīlī. «Pašlaik gatavojamies elektrību tirgot mājsaimniecībām, bet tirgus atvēršanas atlikšanas gadījumā to nedarīsim un koncentrēsimies uz mazajiem komersantiem,» informēja energokompānijas valdes loceklis.

Aliksons saprotot to, ka Latvijas patērētāji vēlas zemākas cenas, tomēr uzņēmējs norādīja, ka valdība ieejai elektroenerģijas tirgū uzlikusi dažādas juridiskas barjeras, kas to padarot īpaši grūtu. Ja valdība izlems par labu tirgus atlikšanai, Aliksons norādīja, ka nebūšot pārsteigts un attiecīgi mainīšot uzņēmuma rīcības plānu.

Igaunijas valsts enerģētikas grupas "Eesti Energia" peļņa pērn salīdzinājumā ar 2021.gadu vairāk nekā trīskāršojusies un bija 128,3 miljoni eiro, liecina uzņēmuma pārskats.

Kompānijas ieņēmumi pagājušajā gadā bija 2,2 miljardi eiro jeb par 69% lielāki nekā iepriekšējā gadā. No "Eesti Energia" ieņēmumiem 56% pērn guva ārpus Igaunijas: Somijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Visvairāk elektrības mazumtirdzniecība pieauga Latvijā, informēja uzņēmumā.

Latvenergo koncerna ieņēmumi provizoriski pieauguši par 72,9% 

AS "Latvenergo" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,842 miljardu...

Uzņēmuma peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pērn bija 333 miljoni eiro, kas bija par 37% vairāk nekā 2021.gadā.

Pērn "Eesti Energia" investēja 447 miljonus eiro, kas ir lielākās viena gada laikā veiktās investīcijas, par nepilniem 200 miljoniem eiro pārsniedzot 2021.gada ieguldījumu apmēru. Liela daļa investīciju saistīta ar grupas atjaunīgās enerģijas meitasuzņēmuma "Enefit Green" ieguldījumiem vēja un saules parkos, kā arī sadales tīklu kompānijas "Elektrilevi" ieguldījumiem Igaunijas elektrotīklu attīstībā.

Kompānijas klientu skaits pērn audzis vairāk nekā par piektdaļu, un pagājušā gada beigās "Eesti Energia" bija 605 397 klienti Baltijas valstīs, Somijā un Polijā. Lietuvā kompānijas klientu skaits pēc četrkāršojās, Latvijā auga par 71%, Polijā - par 89% un Somijā - par 24%.

Pagājušajā gadā "Eesti Energia" saražoja 6260 gigavatstundas elektrības, kas ir par 20% vairāk nekā 2021.gadā. Kompānijas saražotais veidoja vairāk nekā 70% no Igaunijas patēriņa.

Ārvalstu tirgos "Eesti Energia" darbojas ar zīmolu "Enefit".

Šī gada sākumā vien Latvijā ar SIA Enefit ir parakstīti vairāk nekā 120 jaunu līgumu par elektroenerģijas piegādi.

Kopš pirmās elektroenerģijas piegādes uzsākšanas 2007. gada septembrī Enefit ir ievērojami audzis, un pašlaik tā klientu portfelis ietver gandrīz 250 Latvijas atvērtā tirgus uzņēmumu. Tādējādi 2011. gada otrajā pusē Enefit aizņems aptuveni 15 procentus lielu Latvijas atvērtā tirgus daļu, savukārt no visa kopējā Latvijas elektroenerģijas patēriņa uzņēmums nodrošinās 7 procentus. Salīdzinājumam Latvenergo tirgus daļa Igaunijā 5 – 6 %, savukārt Baltijā kopumā Latvenergo ir ieguvis trešo daļu no kopējā tirgus.Lietuvā Latvijas lielākā elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmuma tirgus daļa ir vidēji 17 līdz 19 % no kopējā patēriņa.

Eesti Energia kopējais apgrozījums 2010. gadā ir pieaudzis par 20% un sasniedz 796 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa no pamatdarbības ir 151 miljons eiro, kas ir 47% vairāk, salīdzinot ar 2009. gadu, savukārt kompānijas tīrā peļņa pērn bija 119 miljoni eiro, kas ir par 34% vairāk.

Kompānijas apgrozījuma pieaugumu galvenokārt veicināja Baltijas elektroenerģijas tirgus atvēršana un Nord Pool elektroenerģijas biržas Igaunijas cenu reģiona izveide. Ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas 2010. gadā kopumā bija 66 miljoni eiro, savukārt ieņēmumi no tīklu apkalpošanas un degslānekļa eļļas pārdošanas bija attiecīgi 15 un 12 miljoni.

Eesti Energia 2010. gada laikā kopumā pārdeva 10.7 TWh elektroenerģijas, uzrādot pieaugumu par 12.3% salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. No šī apjoma 6.1 TWh elektroenerģijas tika pārdotas regulētajā tirgū, bet Baltijas atvērtajā elektroenerģijas tirgū tika pārdotas 1.8 TWh elektroenerģijas.

Eesti Energia Iru spēkstacijā Igaunijā ir atklājis koģenerācijas bloku, kurā kā kurināmais tiks izmantoti nešķiroti sadzīves atkritumi. Kopējās investīcijas šajā projektā veido 105 miljonus eiro, informē Eesti Energia pārstāvji.

Spēkstacijā varēs pārstrādāt līdz divām trešdaļām Igaunijā radīto nešķiroto sadzīves atkritumu, vienlaikus ražojot elektroenerģiju un nodrošinot siltumu Tallinas un Mārdu pilsētu iedzīvotājiem.

Tiek paredzēts, ka līdz ar jaunā atkritumu pārstrādes bloka palaišanu Iru spēkstacijā, Igaunijā ievērojami samazināsies poligonos noglabāto nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums, stāsta uzņēmuma pārstāvji. Turpmāk atkritumi galvenokārt tiks novirzīti elektroenerģijas un siltuma ražošanai.

«Igaunijai atkritumu dedzināšanas bloks Iru spēkstacijā ir pilnīgi jauns risinājums, gan no enerģētikas, gan arī no atkritumu apsaimniekošanas perspektīvas,» skaidro Sandors Līve (Sandor Liive), Eesti Energia valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Igaunijā šī ir pirmā reize, kad atkritumus sāk izmantot kā kurināmo, tā vietā, lai uzkrātu tos poligonos.

Pieņemamākais veids kā palielināt Eesti Energia pamatkapitālu būtu Igaunijai paņemt aizņēmumu un šo naudu ieguldīt enerģētikas kompānijas pamatkapitālā. Tā norādījis Igaunijas premjers Andruss Ansips, ziņo Dv.ee.

Db.lv jau vēstīja, ka iepriekš Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija norādīja, ka Igaunijas elektroenerģijas kompānijas Eesti Energia publiskā akciju emisija varētu notikt jūnijā.

Patlaban jautājums par Eesti Energia kapitāla palielināšanu paliek atklāts. Par to tālāk tiks runāts nākamnedēļ.

A. Ansips norāda, ka finansiālā ziņā patērētājiem būtu lētāk, ja valdība ņemtu kredītu un šo naudu ieguldītu kompānijas kapitālā.

Eesti Energia vadītājs Sandors Līve iepriekš norādīja, ka enerģētikas nozare prasa lielus ieguldījumus, un uzņēmumam nav pietiekama kredītspēja, lai finansētu investīciju programmas, kur nepieciešami teju 4.3 miljardi eiro. Viņš skaidro, ka tik liela kredīta saņemšanai nepieciešams palielināt Eesti Energia kapitālu.