Latvijas ekspremjeram Valdim Dombrovskim savā jaunajā Briseles amatā būs iespēja vai nu izdarīt ļoti daudz, vai neizdarīt neko.

Noslēgumam pietuvojies viens no sava veida realitātes šoviem, kam vismaz daļa Latvijas sabiedrības sekoja gluži vai ar aizturētu elpu. Šī neoficiālā šova nosaukums varētu būt «Kādu amatu Briselē dabūs Dombrovskis». Spekulācijas, minējumi, līdzjutēju un vienkārši vērotāju kaislības sita augstu vilni. Šopavasar dažiem nācās norīt vilšanos par to, ka V. Dombrovskis no cīņas ar Žanu Klodu Junkeru par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta posteni izstājās, tomēr prieka dzirksti visā stāstā nesa tā paša Ž. K. Junkera sacītais, ka V. Dombrovska vieta jaunajā EK sastāvā būšot cieši blakus EK prezidentam. Šo mēnešu laikā V. Dombrovskim vismaz runu līmenī tika pielaikoti dažādi amati – no Eiropas Padomes vadītāja līdz Enerģētikas savienības komisāram, lai gan viņš pats bija izteicies, ka vēlētos būt atbildīgs par ekonomiku un finansēm. Tagad intriga ir atrisinājusies, kļuvis skaidrs, ka V. Dombrovskim ir piešķirts viens no septiņiem EK viceprezidentu portfeļiem ar atbildību eiro un sociālā dialoga jomā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

Līdz ar sociālajiem medijiem ir radušās jaunas profesijas un ir iespēja pelnīt naudu citādāk, nekā agrāk. Viena no jaunajām profesijām ir t.s. influenceri jeb viedokļu līderi, kuriem ir daudz sekotāju Instagram vai citos sociālajos tīklos, kur parādīt sevi un cita starpā arī reklamēt dažādus uzņēmumus.

Komunikāciju aģentūras Golin vadītājs Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā Janis Vafes (Yiannis Vafeas) uzskata, ka jaunā sociālo mediju realitāte cilvēkos rada stresu, jo sabiedrībai nav bijis daudz laika pielāgoties pārmaiņām, bet viņš nenoliedz arī to radīto pozitīvo ietekmi – vārda brīvības paplašināšanos, iespēju vairot dažādību un izteikties uzņēmumiem. Vairāk par biznesa vidi Tuvajos Austrumos un sociālo tīklu viedokļu līderu ienākšanu komunikācijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no 3. septembrī laikrakstā publicētās intervijas:

Kādi ir jūsu disertācijas pirmie secinājumi?

Pirmkārt, sociālie mediji ir, neko nevaram darīt šajā ziņā. Otrkārt, ir zinātniski pierādīts, ka sociālie mediji izraisa stresu, trauksmi, nemieru. Esmu lasījis, ka 4,7% no Lielbritānijas IKP tiek iztērēts, lai ārstētu depresiju, ko izraisa sociālie mediji. Tas ir traki.

Irbes jūras šaurumā svētdien notikusi divu kravas kuģu sadursme, aģentūra BNS uzzināja Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienestā.

Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC Rīga), veicot kuģu satiksmes monitoringu novēroja, ka divi kravas kuģi vec bīstamu manevru, pēc kura Irbes jūras šaurumā pie Miķeļbākas notika Dānijas Maersk Etienne un Panamas Coral Opal kuģu sadursme.

Krasta apsardzes dienests informē, ka sadursmē abi kravas kuģi ir guvuši bojājumus un kuģī Coral Opal balasta tankā ir neliela sūce, kura neietekmē kuģa peldspēju. Cilvēki nav cietuši.

MRCC Rīga nekavējoties uz notikuma vietu nosūtīja glābšanas kuģi KA-14 Astra, kura apkalpe veica vizuālo apsekošanu un kuģu pārbaudi jūrā. Papildus MRCC Rīga norīkoja Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteru doties uz notikumu vietu, lai veiktu video un foto faktu fiksāciju un pārbaudītu vai bojājumu rezultātā nav notikusi naftas produktu noplūde jūrā.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Skandalozā Ķīļa mantinieks Izglītības un zinātnes ministrijā savas teorētiskās zināšanas varēs pārbaudīt praktiska darba pieredzē, vadot biznesam svarīgāko bastionu – Ekonomikas ministriju.

Pēdējā Laimdotas Straujumas jaunās valdības veidošanas intriga par to, kurš tad īsti vadīs vienu no biznesam nozīmīgākajām ministrijām – Ekonomikas –, ir atrisinājusies. Pēc neilgas «spītēšanās» un iestāšanās par to, lai pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts savu amatu saglabātu, Reformu partija tomēr piekrita valdības vadītājas vēlmei savā komandā par ekonomikas ministru aicināt Vjačeslavu Dombrovski.

Lai arī viņš pašlaik ir izglītības un zinātnes ministra amatā, tomēr līdz pērnā gada maijam bija Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšsēdētājs. Tādējādi Ekonomikas ministrijas darbības lauks V. Dombrovskim nebūs svešs. Arī «iesildīšanās» laika viņam nebūs, jo šķiet, ka jautājums par to, vai pērn pieņemtajam būvniecības likumam spēkā stāšanās no 1. februāra nav jāpārbīda uz vēlāku laiku, piemēram, 1. maiju vai varbūt pat 1. septembri, būs Vjačeslava Dombrovska jau kā ekonomikas ministra pirmais svarīgais lēmums. Galu galā šis būvniecības likums tika sagatavots tad, kad atbildīgo Saeimas komisiju vadīja Vjačeslavs Dombrovskis. Viņam būs jāpārņem no līdzšinējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta šī likuma darbināšanai nepieciešamo MK noteikumu projekti ne tikai apstiprināšanā, bet, iespējams, pat slīpēšanā, kuri ir «tā kā aizķērušies», un to kavējuši nevis kādi starppresoru strīdi, bet gan nozares speciālistu, maigi izsakoties, atšķirīgā nostāja, piemēram, tās pašas sertifikācijas dēļ. V. Dombrovskim šajā strīdā būs jāizvēlas, kurā pusē nostāties.

Arvien biežāk apdrošinātāji saņem atlīdzību pieteikumus, kuros kā iemesls norādīta sadursme ar dzīvnieku. Apdrošinātājs Balta pērn fiksējis 515 gadījumus, kad automašīna piedzīvojusi sadursmi ar dzīvnieku.

Pērn visbiežāk jeb apmēram 50% Balta fiksēto gadījumu automašīnas sadursme notikusi ar stirnām. 10% gadījumu sadursme notikusi ar neidentificētu dzīvnieku, kad cietušā auto īpašnieki nav spējuši precizēt dzīvnieka sugu vai tas pēc negadījuma pazudis no redzesloka. 10% gadījumu notriekti suņi. Savukārt 8% gadījumu sadursmi izraisījušas mežacūkas, nedaudz mazāk – lapsas. Reģistrētas arī sadursmes ar kaķiem, govīm, briežiem, bebriem, zaķiem, kazām, jenotiem un putniem.

Pērn vienā gadījumā nobraukts arī viens no retākajiem Latvijas dzīvniekiem – lūsis.

Vidējais zaudējumu apmērs, automašīnai saduroties ar dzīvnieku, aprēķināts 676 latu apjomā. Pērn janvārī reģistrēts viens no lielākajiem sadursmju skaitiem, savukārt atlīdzības rekords bijis 11 561 lats. Kopumā pagājušajā gadā par sadursmēm ar dzīvniekiem Balta segusi zaudējumus 348 tūkstošu latu apmērā, kas ir par 20% vairāk nekā 2011. gadā.

Zviedrijas ekonomikas lejupslīde sasniegusi zemāko punktu, bet atveseļošanās process solās būt ļoti lēns, teikts Zviedrijas centrālās bankas izplatītajā paziņojumā.

«Zviedrijas ekonomika sasniegusi zemāko punktu taču ekonomikas atlabšana būs ilga augošā bezdarba līmeņa dēļ,» norādīja Zviedrijas Centrālās bankas Riksbank vadītāja vietnieks Svante Obergs (Svante Öber).

«Jauna informācija par tendencēm vasarā liecina par nedaudz straujāku iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi nekā prognozēja Riksbank, taču situācija darba tirgū turpina pasliktināties un inflācija ir zemā līmenī,» tā S. Obergs, piebilstot, ka tādējādi monetārā politika tiek balstīta uz izaugsmes atjaunošanos.

Mazāk nekā viena trešdaļa - tik zema ir uzņēmēju uzticība valsts iestādēm un nozares asociācijām, ja tās jāvērtē kā viedokļu līderi.

Turklāt visaugstāk tiek vērtēta uzņēmumus pārstāvošā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kam uzticas 29,6% biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro aptaujāto uzņēmumu, bet no valsts iestādēm - Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar 26,1%.

Viens no valsts institūciju pamatuzdevumiem ir pilnveidot attiecīgās nozares darbību reglamentējošos noteikumus un likumus, kā arī uzraudzīt to ievērošanu. No tā izriet, ka valsts iestādēm būtu jābūt viedokļu līderēm savā jomā. Taču vismaz biznesa pasaulē tās šobrīd netiek uztvertas kā autoritātes - neviena no redzamākajām valsts institūcijām, ar kurām ikdienā nākas sastrādāties uzņēmumiem, nav izpelnījusies pat trešdaļas privāto uzņēmumu uzticību.

Atbildīgās Eiropas Parlamenta (EP) komitejas apstiprinājušas vēstuli, kurā skaidrota komisāra kandidāta atbilstība amatam, tādējādi atbalstot pašreizējo EP deputātu Valdi Dombrovski (V/ETP) Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta amatam eiro un sociālā dialoga jautājumos, vēsta LETA.

73 balsis bijušas par, 25 balsojuši pret, bet četri atturējušies.

Trīs stundu ilgajā uzklausīšanas procedūrā Dombrovskim vairākkārt nācās atbildēt uz uzstājīgiem sociāldemokrātu grupas deputātu jautājumiem par Latvijas valdības paveikto krīzes radīto seku mazināšanai.

Savukārt pēc uzklausīšanas sarunā ar žurnālistiem Dombrovskis atzina, ka tieši ekonomikas un finanšu joma izraisa samērā skaidras ideoloģiskās domstarpības starp dažādām grupām EP, un tas esot bijis skaidri bija redzams uzklausīšanas laikā. Vaicāts par uzklausīšanas grūtākajiem jautājumiem, Dombrovskis sacīja, ka tie pēc būtības bija samērā ideoloģiski.

Saeima šodien izglītības un zinātnes ministra amatā apstiprināja līdzšinējo Reformu partijas (RP) frakcijas vadītāju Vjačeslavu Dombrovski.

Par uzticības izteikšanu Dombrovskim balsoja 46 parlamentārieši, pret bija 28.

Dombrovskis izvirzījis piecas galvenās prioritātes izglītības un zinātnes nozarē 2013.-2014.gadam, kas sakrīt ar iepriekšējā ministra Roberta Ķīļa rosinātajām iniciatīvām.

Saistībā ar pedagogu motivācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu Dombrovskis norāda, ka mērķis ir izveidot vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaisti.

Otra viņa izvirzītā prioritāte ir vispārējā izglītība bez maksas, ar to domājot likumā noteikt skaidras atbildes uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi mācību līdzekļi nepieciešami katra konkrētā vispārējās izglītības standarta apguvei, kurus no tiem nodrošina valsts, kurus pašvaldība un ko pērk vecāki. Tāpat arī nepieciešams nodrošināt atbilstošu valsts ieguldījumu.

2009. gadā 6 % - 10 % no Valsts darba inspekcijas atklātajiem nelegāli nodarbinātajiem izrādījušies reģistrējušies kā bezdarbnieki. Šāda informācija ir paskaidrojumos par nelegālās nodarbinātības samazināšanu, kurus Valsts darba inspekcija (VDI) sniegusi premjerministram Valdim Dombrovskim (Jaunais laiks).

Finanšu policija pret bezdarbniekiem, kas vienlaikus nelegāli strādā, uzsākusi 10 kriminālprocesus, 5 personas atrodas kriminālvajāšanā.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos VDI apsekojusi 2727 uzņēmumus, kuros atklāti 706 nodarbināti ēnstrādnieki, tas ir, personas, kas strādā, bet ar kurām darba devējs nav noslēdzis rakstveida darba līgumus. Tikai ar 155 no atklātajiem ēn-strādniekiem darba devējs noslēdzis darba līgumus.

Vislielākais nelegāli nodarbināto skaits atklāts būvniecībā, proti, būvniecībā nodarbināti 43.2 % no visiem VDI atklātajiem ēnstrādniekiem. 12.3 % pieķerto nelegāli nodarbināto strādā individuālo pakalpojumu sniegšanas nozarē, bet 8. 9 % bijuši nodarbināti kokapstrādē.

Apdrošināšanas sabiedrības ERGO un Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija liecina, ka pērn visā valsts teritorijā aptuveni 1000 ceļu satiksmes negadījumi notikuši pēc sadursmes ar meža zvēriem. Kopš šī gada sākuma oficiāli ziņots vien par pāris desmitiem šāda veida negadījumiem.

Kā norāda ERGO speciālisti, lielāko daļu no reģistrētajiem pieteikumiem ir veikuši tieši KASKO polišu īpašnieki, jo OCTA polise šādos gadījumos nedarbojas. Kopumā VMD speciālistu ikdienas novērojumi liecina par daudz lielāku ceļu satiksmes negadījumos ievainoto un bojā gājušo meža zvēru skaitu, un oficiāla statistika ir pieejama tikai par mazāko meža zvēru notriekšanas gadījumu skaitu. Tāpat VMD pārstāvji norāda, ka līdz ar sniega nokušanu, uzlabojoties braukšanas apstākļiem un palielinoties braukšanas ātrumam, prognozējams būtisks šādu negadījumu skaita pieaugums.

Vidējā KASKO atlīdzība pēc sadursmes ar meža zvēru – 900 LVL. Latvijā sadursmes ar meža zvēriem notiek bieži, īpaši tumšajā rudens un ziemas laikā, kad ātri satumst un ceļa redzamība ir apgrūtināta. Tādēļ risks notriekt meža zvēru ietverts apdrošinātāju KASKO polisēs.

Vērtējot kādu tirgus situāciju vai ieguldīšanas iespēju, tirgus apskatnieki un finanšu pasaules komentētāji bieži piesauc teicienus vai sakāmvārdus, kurus populārus ir padarījusi gadu gaitā uzkrātā tirgus pieredze vai kāda leģendāra investora kodolīgs padoms, kā sasniegt labu investīciju rezultātu.

Sastopoties ar finanšu tirgiem raksturīgo nenoteiktību, ir liels kārdinājums paļauties uz kādu šādu īsu un trāpīgu investīciju likumu. Šoreiz gribu pavērtēt trīs šādus populārus sakāmvārdus, balstoties uz nesenu pagātni un notikumiem finanšu tirgos šobrīd. Cik īsti tie var būt noderīgi?

Esi alkatīgs, kad citi ir bailīgi; esi bailīgs, kad citi ir alkatīgi

Šis sakāmvārds liek veikt ieguldījumus brīdī, kad finanšu tirgū valda liels satraukums, nenoteiktība un lielas cenu svārstības, brīžiem pat atklāta panika. Investoram, kas seko šim principam, ir jārēķinās ar ārkārtīgi lielu psiholoģisko diskomfortu, jo viņš iet pret kopējo tirgus tendenci. Praksē to izturēt spēj retais.

Pirmais vērtējums par ekonomikas sniegumu pērnā gada nogalē sagādā nelielu vilšanos. Salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis par 4.2%. Saskaņā ar šiem provizoriskajiem datiem Latvijas ekonomika pērn kopumā auga par 4,5%, nevis par 4,7% vai pat 4,8%, kā varēja domāt iepriekš.

Sezonāli izlīdzinātais IKP, kas ņem vērā darba dienu skaita atšķirības, 4. ceturksnī pret iepriekšējo periodu audzis par 0.3%, bet gada laikā — par 4,8%. Savukārt 2017. gadā kopumā pievienotā vērtība varētu būt kāpusi par 5%.

Šos skaitļus precizēs un papildinās pēc mēneša. Uz citu datu fona pārsteidzoši zems šķiet iekasēto produktu nodokļu apjoma sākotnējais vērtējums. Vēl nav zināmi janvāra rezultāti, kas atspoguļo notikumus ekonomikā decembrī. Šķiet, ka brīdī pirms akcīzes nodokļa paaugstināšanas kāpumam drīzāk jābūt ļoti spēcīgam.

Par nelielu apbēdinājumu uzskatāms arī rūpniecības pievienotās vērtības kāpums 4. ceturksnī tikai par 5% gada griezumā. Šajā periodā bijusi grūti prognozējama enerģētikas dinamika. Laikapstākļi ir veicinājuši elektrības ražošanu, bet mazinājuši siltuma pieprasījumu.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO jūlijā saņēmusi vairākus atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kuros pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem automašīnām radīti ievērojami bojājumi vairāku tūkstošu eiro apmērā, kā arī saņemts pieteikums par negadījumu, kurā automašīnai radīti tik ievērojami bojājumi, ka automašīnu vairs nebija iespējams izmantot braukšanai. Tās remontēšana tika atzīta par nerentablu, tāpēc ERGO izmaksāja klientam atlīdzību automašīnas vērtības apmērā – 12 500 eiro.

Valsts policijas dati liecina, ka pērn notikušas 620 avārijas, šogad sešos mēnešos reģistrētas 272 sadursmes, un tajās cietuši 12 cilvēki.

Lai gan šogad skaitliski visvairāk KASKO atlīdzību pieteikumu par automašīnai radītiem bojājumiem pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem ERGO saņēmusi maijā, šā gada jūlijā reģistrēta šogad lielākā KASKO atlīdzību lieta par šāda veida negadījumiem, proti, pēc sadursmes ar alni automašīna Škoda Fabia tika atzīta par bojāgājušu, un ERGO automašīnas īpašniekam izmaksāja pilnu apdrošinājuma summu 12 500 eiro apmērā.

Tāpat arī jūlijā reģistrēti vairāki pieteikumi par sadursmes ar meža zvēriem rezultātā automašīnai nodarītiem bojājumiem, kuru novēršana izmaksājusi robežās no 3000 līdz pat 10 000 eiro. Bojājumu novēršanas izmaksas ir atkarīgas ne tikai no nodarītā bojājuma apmēra, bet arī no automašīnas markas un izlaiduma gada. Jaunāka gada automašīnai salīdzinoši nelielu bojājumu novēršana, piemēram, vējstikla un viena luktura nomaiņa, var izmaksāt vairākus tūkstošus eiro.

Trešdienas rītā Čehijas dienvidrietumos sadūrušies divi pasažieru vilcieni un avārijā gājuši bojā divi un ievainoti desmitiem cilvēku, ziņo policija.

Čehijas nacionālā policija tviterī apstiprināja, ka notikuma vietā gājuši bojā divi cilvēki.

Policija paziņoja, ka sadursme notikusi īsi pēc plkst.8 Milavčes ciemā.

"Šobrīd tiek sniegta medicīniskā palīdzība 31 cilvēkam, kuru dzīvība nav briesmās, septiņi cilvēki ir kritiskā stāvoklī un divi ir miruši," pavēstīja Plzeņas reģiona glābšanas dienesta pārstāve.

Sadursmē iesaistīti starptautiskais ātrvilciens starp Prāgu un Vācijas pilsētu Minheni un vietējais vilciens. Minhenes-Prāgas ātrvilciens sadūries ar reģionālo vilcienu starp Čehijas pilsētām Plzeņu un Domažlici.

Čehijas satiksmes ministrs Karels Havlīčeks sacīja, ka ātrvilciens nav ievērojis signālu un ietriecies reģionālajā vilcienā. "Situācija ir nopietna," sacīja Havlīčeks, dodoties uz avārijas vietu.

Ekonomikā daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju gaumes, garastāvokļa un nākotnes redzējuma, tādēļ ekonomisti (un ne tikai) rūpīgi seko līdz sabiedrības viedokļu aptaujām, kā arī dažādiem iedzīvotāju redzējuma jeb noskaņojuma rādītājiem. Tas uzskatāmi bija vērojams saistībā ar vienu no 2016. gada aktuālajiem notikumiem – Apvienotās Karalistes referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit. Jau krietnu laika periodu pirms paša referenduma norises Apvienotajā Karalistē tika veiktas neskaitāmas aptaujas, cenšoties prognozēt referenduma iznākumu.

Sabiedrības viedokļu aptaujas parasti ietver šauru jautājumu klāstu (piemēram, jau minētais Brexit), tādēļ, analizējot ekonomiskās attīstības tendences kopumā, ir nepieciešams plašāks ieskats par to kā sabiedrība vērtē ekonomikas pašreizējo stāvokli un tās tālāku attīstību. Šādu ieskatu sniedz noskaņojuma jeb konfidences rādītāji, kas ir iecienīti ne tikai to plašā klāsta un publicēšanas regularitātes dēļ (lielākā daļa rādītāju tiek publicēti reizi mēnesi), bet arī tādēļ, ka tie sniedz detalizētas atbildes par sabiedrības gaidām. Īpaši populāri ir patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas atspoguļo sabiedrības redzējumu par nākotnes ienākumu (ne)stabilitāti un ekonomikas attīstību kopumā. Tie būtībā darbojās kā termometrs, kas mēra ekonomikas temperatūru un brīdina par atdzišanas un pārkaršanas riskiem. Ja iedzīvotāju nākotnes redzējums ir pozitīvs, tie nebaidīsies ienākumus atgriezt ekonomikā - patērējot un investējot. Savukārt situācijās, kad iedzīvotāji nākotnē raugās ar bažām, tie var uz laiku atteikties no noteiktu preču un pakalpojumu patēriņa, un piesardzības vadīti veidot uzkrājumus, kas kalpotu kā drošības spilvens nebaltām dienām. Tādējādi informācija par patērētāju noskaņojumu var palīdzēt izprast valsts ekonomisko situāciju, kā arī prognozēt tās tālāku attīstību. Lai saprastu, cik noderīgi ir patērētāju noskaņojuma rādītāji Latvijā, šajā rakstā centīšos rast atbildi uz jautājumu: vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?

Sērijveida dzīvokļu tirgū, pēc kompānijas Nira fonds novērojumiem, ir palielinājusies potenciālo pircēju interese, taču, kā apgalvo šī uzņēmuma speciālisti, tie, kas gaidījuši tirgus zemāko punktu, jau esot nokavējuši.

Nira fonds mākleri ikdienas darba gaitā ir novērojuši, ka palielinās potenciālo pircēju interese. Pārdodamo objektu demonstrāciju skaits ir palielinājies, mazliet cēlušās ir arī cenas. Oktobrī sērijveida dzīvokļu cena 520–550 eiro/m2 tika uzskatīta par labu, bet novembrī tā jau esot kļuvuši par pārdevēju pieprasītā minimuma diapazonu.

Objekti, kas ir vispievilcīgākie no cenas un kvalitātes attiecības viedokļa, tiek pirkti visai sekmīgi. Ir gadījumi, kad pēc dzīvokļa demonstrēšanas 6 – 10 interesentiem, dzīvokļa īpašnieks ir paaugstinājis cenu. «Redzot reālu interesi par savu īpašumu, īpašnieki cenšas kaut mazliet pacelt cenu un samazināt savus zaudējumus,» skaidro Nira fonds valdes locekle Jevgēnija Markova – Krūmiņa. Cena var pieaugt par 1 000 – 1 500 eiro par dzīvokli.

Zviedrijas uzņēmēju vērtējumā krīzes smagākais laiks ir pagājis, kamēr 53% Latvijas uzņēmēju zemāko punktu gaida 2010. gadā, teikts SEB Bankas biznesa vides apskatā par Latviju un Zviedriju.

Atšķirīgs vietējo uzņēmēju ekonomikas stāvokļa vērtējums Latvijā un Zviedrijā ietekmē arī sava uzņēmuma apgrozījuma prognozes nākamajam ceturksnim - Zviedrijas uzņēmēji, galvenokārt, savā darbībā prognozē pieaugumu, savukārt Latvijas uzņēmēji – apgrozījuma samazinājumu. Tomēr ir novērojamas līdzības, izvirzot par prioritāti uzņēmuma likviditātes uzlabošanos jautājumu.

Zviedrijas mazajos un vidējos uzņēmumos valdošais noskaņojums pašlaik ir daudz cerīgāks salīdzinājumā ar Latvijas uzņēmēju pausto viedokli: uz jautājumu par to, kad Zviedrijas uzņēmējdarbības vidē varētu sākties augšupeja, katrs piektais aptaujātais uzņēmējs atbildēja, ka šāds pavērsiens jau noticis. 50% uzņēmumu vadītāju pārliecināti, ka valsts ekonomikas augšupeja ir sagaidāma 2009. gada nogalē vai 2010. gada pirmajā pusē. Savukārt Latvijas uzņēmumu vadītāji un īpašnieki vēl tikai gaida ekonomiskās lejupslīdes zemāko punktu: katrs trešais uzņēmējs (37%) pieņem, ka zemākais punkts tiks sasniegts šī gada nogalē, savukārt 53% uzskata, ka zemākais punkts tiks sasniegts 2010. gadā.

ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir ceļā uz 2000 punktu atzīmes iekarošanu

Lai gan janvāra otrajā pusē attīstīto valstu tirgos patiešām bija vērojams straujāks cenu kritums, tas nebija ilgstošs un kopumā šā gada pirmā puse pasaules lielākajiem akciju tirgiem ir bijusi visai veiksmīga. Piemēram, ASV akciju tirgus flagmaņa Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma palielinājusies jau par 6,2% – līdz 1960 punktu atzīmei. Jāpiebilst, ka gada skatījumā minētā indikatora vērtība ir pieaugusi par 22%, bet kopš 2013. gada sākuma – par 37,5%.

Vēl par 2%

Lai gan daudz tiek runāts par to, ka akciju cenas pašlaik jau ir pārāk augstas un uzņēmumu finanšu rādītāji varētu nebūt tik labi, lai attaisnotu tik dārgus vērtspapīrus, Volstrītas analītiķu šā gada otrā ceturkšņa beigās veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka kāpums tirgū, visticamāk, turpināsies. Tiesa gan, tas būšot visai lēzens. Piemēram, Thomson Reuters veiktās vairāku simtu pasaules vadošo investīciju kompāniju ekspertu aptaujas rezultāti liecina, ka šā gada beigās S&P 500 indeksa vērtība atradīsies nedaudz virs apaļās 2 tūkst. punktu atzīmes, kas no šā brīža līmeņiem būtu pieaugums par 2%. Savukārt 2015. gada vidū šī indeksa vērtība atradīšoties pie 2053 punktu atzīmes, kas būtu kāpums vēl par 2,7%. «Vispārīgi līdz 2000 punktiem ir nepieciešams pieaugums par diviem procentiem, kas ir maz. Kopumā mūsu ieguldījumu stratēģijā šobrīd joprojām esam pozitīvi par akcijām, saglabājam paaugstinātu īpatsvaru. Tāpēc 2000 punktu sasniegšana otrā pusgada laikā ir ļoti reāla,» uzskata arī Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Trešdien tirdzniecības sesijas laikā ASV akciju indekss Dow Jones Industrial Average sasniedza psiholoģiski nozīmīgo – 20 000 punktu – atzīmi, liecina jaunākie biržas dati.

Kopš ASV Prezidenta Donalda Trampa ievēlēšanas indekss ir uzņēmis diezgan strauju pieauguma tempu, un patlaban atrodas par 9% augstāk nekā pērnā gada 8.novembrī. Standard&Poor’s 500 kopš tā laika audzis par nepilniem 7%, bet Nasdaq Composite Index – par aptuveni 8%.

Akciju tirgus pieaugumu atbalsta tirgus dalībnieku prognozes, ka D. Tramps atvieglos politiku, kas atbalsta biznesu, mīkstinot likumdošanu, audzējot izdevumus un budžeta tēriņus.

Dow Jones Industrial Average pieaugums sekoja pēc tam, kad D. Tramps parakstīja vairākus rīkojumus par iespaidīgu infrastruktūras projektu īstenošanu, kas nozīmē lielāku līdzekļu ieplūšanu ekonomikā.

Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem kopumā ir neapmierināti ar pašreizējā Ministru kabineta darbu. Vidējais vērtējums apmierinātībai ar visu ministru darbu ir 3,8 punkti 10 punktu skalā. Visaugstāk Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji novērtējuši savu apmierinātību ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska darbu, vidējais novērtējums ir 4,5 punkti 10 punktu skalā.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada augustā veiktais pētījums.

Tāpat Latvijas ekonomiskie iedzīvotāji salīdzinoši apmierinātāki ir arī ar vides un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa darbu (vidējais novērtējums 4,4 punkti 10 punktu skalā). Kā arī novērtējumu virs vidējā ir saņēmuši zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (vidējais novērtējums 4,1 punkti 10 punktu skalā) un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (vidējais novērtējums 4,1 punkti 10 punktu skalā).

Vidēju novērtējumu saņēmuši labklājības ministre Ilona Jurševska, satiksmes ministrs Uldis Augulis, finanšu ministrs Andris Vilks un tieslietu ministrs, iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Aigars Štokenbergs (katra ministra vidējais novērtējums 3,7 punkti 10 punktu skalā).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks savas vietnieces Jutas Strīķes pagājušā gada darbu novērtējis ar zemu līmeni, lai gan tikpat lielu kritiku izpelnījušās vēl divas vadošas KNAB amatpersonas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Visas trīs amatpersonas, kuras jau ilgstoši strādā KNAB, pārmetumus noliedz un vadības rīcībā saskata bosinga un mobinga pazīmes.

Streļčenoks veicis novērtējumu Strīķei un Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei, bet Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāju Diānu Kurpnieci vērtēja Streļčenoka kādreizējā priekšniece un pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, kuru pagājušā gada vasarā amatā iecēla Streļčenoks vienpersoniski.

Strīķe un Kurpniece novērtētas ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Savukārt Draveniece novērtēta ar E līmeni, kas nozīmē, ka viņas darba izpilde nesaskan ar prasībām attiecīgajā nozarē, visās jomās nepieciešami būtiski un tūlītēji uzlabojumi.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/untitled(72).jpg

Par to liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. BAS vēstulē Dombrovskim norādījusi, ka tā ir konfidenciāla informācija.

Plašāka informācija patlaban netiek sniegta.

Iepriekš izskanējis, ka aiz BAS 50% īpašnieka Bahamās reģistrētās kompānijas Taurus Asset Management Fund Limited slēpjas Krievijas miljardieris un BAS kreditora Latvijas Krājbankas īpašnieks Vladimirs Antonovs.

Jau ziņots, ka BAS valdes locekle Inga Piterniece solīja trešdien nosūtīt Dombrovskim vēstuli, kurā tiktu atklāti airBaltic privātā akcionāra BAS patiesie labuma guvēji.

Šodien plkst.10 sasaukta ārkārtas valdības sēde par airBaltic, bet tiesai jāizlemj, vai ierosināt kompānijas tiesiskās aizsardzības procesu.