Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.
Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»
Arī Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) šodien preses konferencē norādīja, ka šajā jautājumā «Ķīļa pienākumus vajadzēja veikt Dombrovskim, kas ir absolūti nenormāla situācija». Vienīgais, ko Lembergs varot pārmest Dombrovskim, - ka viņš tik ilgi pieļāvis Ķīļa atrašanos valdības sastāvā.
Lembergs atgādināja, ka Ķīlis savulaik uz gadu apturēja Latvijas profesionālās izglītības iestāžu tīkla reformu. «Pateicoties šai Ķīļa bezatbildīgajai rīcībai, Latvijas profesionālās izglītības skolas, ieskaitot Ventspils Tehnikumu, ir pazaudējušas vismaz gadu - vēl vismaz gadu audzēkņi turpinās mācīties padomju laika telpās, pamatā ar padomju laika aprīkojumu, kas nekādi neatbilst 2013., 2014. un nākamo gadu darba tirgus prasībām. Līdz ar to profesionālās izglītības sistēma par gadu vēlāk varēs piedāvāt mūsdienu prasībām atbilstošu darbaspēku,» norādīja Lembergs.
Ventspils Tehnikums, neskatoties uz reformas apturēšanu, turpinājis strādāt pie tā attīstības projekta, jo, kā norādīja Lembergs, kopmītnes ar 50 vietām neatbilst pat padomju laika prasībām, arī mācību klases atradās nepiemērotās telpās, bez pienācīga aprīkojuma.
Ventspils Tehnikums 2012.gada 25.septembrī pabeidza būvniecības iepirkumu ar pozitīvu Iepirkumu uzraudzības biroja atzinumu. «Tas būtu tas brīdis, kad vajadzētu slēgt līgumu ar būvniekiem un būvēt, bet būvēt nevarēja. Būvniecība aizkavējās par sešiem mēnešiem, pateicoties Ķīļa bezatbildībai,» norādīja Lembergs.
Komentējot Ķīļa izteikumus par Ventspils Tehnikuma būvniecības izmaksu sadārdzinājumu, Lembergs norādīja, ka 2012. gada 20. novembrī, tātad nepilnus divus mēnešus pēc iepirkuma noslēgšanas, kad līguma cena jau bija zināma, valdība apstiprināja finansējumu Ventspils Tehnikuma projektam aptuveni desmit miljonu latu apmērā, lai gan iepirkums bija noslēdzies par 10,9 miljoniem latu.
«Valdības lēmumā summu paredzēja mazāku, nekā vajadzīgs pēc iepirkuma. Pie tam tas bija apstākļos, kad nevienai citai profesionālajai skolai iepirkums nebija pabeigts, līdz ar to viņu summas vispār ir tikai pieņēmumi,» norādīja Lembergs.
«Tāpēc mēs, tai skaitā es, lai palīdzētu valsts tehnikumam realizēt valsts apstiprināto reformu un pildīt valsts attīstības plānu, griezāmies pēc palīdzības pie mūsu Valsts prezidenta un raksturojām situāciju kā absolūti nenormālu, griezāmies pie Ministru prezidenta, pie Finanšu ministrijas (FM) vadības, vairākas reizes tikāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas augstāko ierēdniecību un citiem politiķiem, cenšoties pierādīt, un pierādījām, tai skaitā premjeram Valdim Dombrovskim, ka Ķīļa darbība ir kaitniecība,» norādīja Lembergs.
«Protams, paldies Valdim Dombrovskim, tāpat arī mūsu Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, ka viņi tai lietai piegāja ar izpratni. Starp citu, arī FM tādu pozīciju ieņēma, ka mūsu nostāja ir absolūti pareiza, valstiska un atbalstāma, un tā rezultātā Ventspils Tehnikumam tika piešķirta tā summa, kas tika iegūta iepirkuma rezultātā - nevis desmit miljoni latu, bet 10,9 miljoni latu,» informēja Lembergs.
«Gribu pasvītrot, ka Ventspils Tehnikums ir valsts tehnikums un nevis Dombrovskim bija jāzvana Ķīlim, bet Ķīlim bija jāzvana Dombrovskim. Ķīļa pienākums bija jautājumu nekavēt, dot nepieciešamo finansējumu. Tā vietā Ķīļa pienākumus vajadzēja veikt Dombrovskim, kas ir absolūti nenormāla situācija,» norādīja Lembergs.
Savukārt Ministru prezidents šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā uzsvēra, ka viņam laikā, kad Ķīlis bija ministrs, netipiski daudz nācies runāt ar nozares pārstāvjiem, sākot ar zinātniekiem un beidzot ar sportistiem, kuri sūdzējušies, ka normāls dialogs ar ministru nav iespējams, kā arī meklējuši alternatīvas nozarei būtisko jautājumu risināšanai.
Tāpat Dombrovskis uzsvēra, ka nav izteicis lūgumus par labu vienai vai otrai pašvaldībai vai projektam. Taujāts, vai Ķīlis melo, Dombrovskis sacīja: «Acīmredzot. Tas ir arī interpretācijas jautājums.»
Komentējot 2011.gada decembra valdības lēmumu atbalstīt 351 402 latu piešķiršanu Latvijas Motosporta federācijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, Dombrovskis skaidroja, ka tam esot sena priekšvēsture. Proti, sākumā taupības nolūkos finansiālais atbalsts federācijai netika piešķirts, taču tad ar lūgumu atbalstīt motokrosa posmu pie premjera vērsies toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kuram padomus savulaik sniedzis arī pats Ķīlis. Tā kā vairāku motokrosa posmu norisi savulaik valdība atbalstījusi un ar šādu lūgumu pie premjera vērsies arī prezidents, valdība vajadzīgos līdzekļus piešķīrusi.
Savukārt attiecībā uz atbalstu Ventspils Profesionālās izglītības centram Dombrovskis skaidroja, ka tāds sniegts virknei profesionālās izglītības projektu. Pie premjera ar atbalstu pēc lūguma vērsušies profesionālo skolu pārstāvji. «Neesmu ne vienu brīdi nevienai pašvaldībai licis privilēģijas.»
Dombrovskis uzskata, ka ministriem pašiem ir jāveic savs darba, taču Ķīļa gadījums bijis īpašs, jo ministrs ar nozari sastrādāties nav spējis. Tāpat premjers bija izbrīnīts, ka Ķīlis klajā ar šādām atklāsmēm nācis pāris dienas pēc tam, kad dzērumā izraisījis avāriju. Viņam gan tika norādīts, ka intervija tapusi pirms negadījuma.
