Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Valda Dombrovska premjerēšanas laiks publiski nereti tiek pasniegts kā Latvijas lielais veiksmes stāsts. Tomēr ir vērts skaidru skatu pavērot, kāds šis laiks ir bijis, ko nesis un ko atstājis mantojumā.

Tā kā Valda Dombrovska kritiķiem viņu paticis reizēm saukt par grāmatvedi, tad sāksim tieši ar cipariem. V. Dombrovskis stājās pie valdības stūres 2009. gada 12. martā. Bezdarbs 2008. gada beigās, pēc Valsts kases pārskatos minētajiem datiem, bija 7%, 2009. gada beigās tas jau krīzes iespaidā bija sasniedzis 16%. Nākamajos gados bezdarba rādītāji drusku viļņojās, lai 2013. gada decembrī pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem sasniegtu 9,5%. Kā redzams, pirmskrīzes līmenis, ar kura sasniegšanu tā patīk plātīties Vienotības politiķiem, vēl nav sasniegts.

Citi dati: darba ņēmēju skaits, par kuriem samaksāts sociālais nodoklis, 2009. gada martā, pēc VID datiem, bija vairāk nekā 834 tūkstoši, 2013. gadā šo darba ņēmēju skaits nedaudz pārsniedza 786 tūkstošus. Savukārt pašnodarbināto skaits 2009. gada sākumā bija 18,8 tūkstoši, 2013. gada 3. ceturksnī – tikai 9,9 tūkstoši. Turpinām analizēt VID datus – juridiskās personas 2009. gada martā bija 156,3 tūkstoši, 2014.g. 1. janvārī – 205,8 tūkstoši. Vai veiksmes stāsts? Izrādās, ne gluži, lielo uzrāvienu deva mikronodokļa maksātāji un mazkapitāla SIA, kas tomēr neatsvēra masveida darbavietu kritumu, kā rāda iepriekš minētie dati. Par nodokļiem: PVN 2009. gadā tika paaugstināts no 18% uz 21%, samazinātais PVN – no 5% uz 10% (pašlaik jau 12%). Pēc tam Dombrovska valdīšanas laikā PVN uzkāpa līdz 22%, lai sakarā ar vēlmi ieviest eiro tiktu atkal samazināts līdz 21%. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2009. gadā bija 23%, pēc tam 26% un 25%, tagad 24%, sociālais nodoklis 2009. gadā bija 33,09%, šogad laimīgi no vēl augstākām virsotnēm samazināts līdz 34,09%. Skatos uz šiem skaitļiem un neredzu, kā vienkāršais Latvijas iedzīvotājs var līdzpriecāties par Dombrovska veiksmes stāstu? Laikam jau tāpēc Latvijas iedzīvotāji turpina emigrēt un mums ir otrais lielākais iedzīvotāju skaita kritums ES.

Šveices iedzīvotāji ir pasaulē visapmierinātākie ar savu dzīvi jau otro gadu pēc kārtas, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktais ikgadējais pētījums Better Life Index.

Kā liecina jaunākā pētījuma rezultāti, ASV jau ceturto gadu pēc kārtas nav iekļuvusi 10 laimīgāko valstu vidū, savukārt tās kaimiņvalstis Meksika un Kanāda – iekļuvušas.

Better Life Index apkopotas 34 OECD dalībvalstis, kā arī Brazīlija un Krievija, ņemot vērā 11 dažādus faktorus, kas attiecas uz augstu dzīves kvalitāti, tostarp, ienākumu līmeni, izglītību, mājokļus, veselību un apmierinātību ar dzīvi. Portāls 24/7 Wall St. apkopojis 11 valstis, kurās ir augstākā iedzīvotāju apmierinātība. Indeksā viens no būtiskākajiem faktoriem ir veselīgs darba tirgus, un no 11 labākajām valstīm deviņas iekļuvušas desmit labāko valstu vidū, skatoties pēc nodarbinātības līmeņa. Tikmēr valstīs, kurās ir zemāka apmierinātība, ir augstāks bezdarba līmenis. Tā, piemēram, Grieķijā, kas ieņem pēdējo vietu dzīves apmierinātības indeksa pētījumā, pērn bezdarba līmenis bija 27,3%.

Lai atskaņotu mūziku gan darbavietā, gan citās publiskās vietās, uzņēmumiem nepieciešams saņemt mūzikas publiskā izpildījuma licenci, norādīja Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras un Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Dombrovska norādīja, ka prasība par publiskā mūzikas atskaņojuma licenci balstīta Autortiesību likuma publiskā izpildījuma definīcijā, kas nosaka, ka ikvienam mūzikas atskaņojumam ārpus ierastā ģimenes loka ir jābūt izņemtai licencei.

«Līdz ar to likums mūzikas darbu izmantotājiem nosaka pienākumu nākt un izņemt licenci, jo AKKA/LAA nav ražotne, kas izvēlas, kam piedāvāt savu preci. Tieši pretēji - visi, kas plāno publiskā telpā atskaņot mūziku, ir mūsu potenciālie sadarbības partneri,» paskaidroja Dombrovska.

Dombrovska paskaidroja, ka kopš 2006.gada Eiropas Savienības tiesas sprieduma arī viesnīcas viesu istabiņa ir atzīstama par publiskā izpildījuma vietu. Līdz ar to mūzikas atskaņošanai viesnīcas numuros nepieciešama licence, kuras maksa ir 40 santīmi par vienu viesnīcas numuriņu gada ceturksnī jeb 1,60 lati par vienu istabiņu gadā.

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».

Katrai iekārtai ir sava īpašā valoda. Padomju režīms bija slavens ar īsinājumiem – kultorgs, piemēram, vai kominterne. Ulmaņlaiku leksikonā biezi ieplūda termini no lauksaimniecības prakses. Savukārt, mūsdienu pārvaldes forma izvēlējusies iet pretējo ceļu – tās atslēgvārdi ir gari un urbāni. Konsolidācija, centralizācija, bezgalīgas izvērtēšanas un visas lietas nebeidzamā virzībā vai vismaz diskusiju procesā.

Tiešām, nez kā būtu izklausījusies tā liktenīgā Ulmaņa radioruna, ja pie mikrofona nāktos sēdēt Dombrovskim? «Es turpināšu izvērtēt savu pašreizējo situāciju, un jūs turpiniet izvērtēt savējo». Vai varbūt – jūs turpiniet konsolidēties, es tikmēr turpināšu konsultēties...

Dombrovska privātais konsultants

Konsultācijas ir viens no jaunlaiku birokrātijas mīļākajiem jaunievedumiem. Un tam ir daži pamatoti iemesli, kurus katrs ar uzņēmējdarbību cik necik saistīts cilvēks skaidri apjautīs. Tomēr līdzīgi kā kultorgam bieži vien ar kultūru bija visai attāli sakari, tā arī konsultācijas bieži mēdz apzīmēt kaut ko ne gluži konsultatīvu. Īpaši, ja runa ir par Dombrovska valdības privātkonsultantu Prudentia ar tās kolorīto iemiesojumu Ģirta Rungaiņa personā.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Lai Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) un Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) pašvaldības uzņēmumam Rīgas satiksme varētu iesniegt kopējo piedāvājumu par mūzikas publiskā izpildījuma licencēšanu, organizācijām nepieciešama informācija par Rīgas satiksmes plānoto mūzikas izmantojuma apjomu, norāda AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Aprīļa vidū LaIPA tikās ar Rīgas satiksmes pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus par mūzikas klausīšanos uzņēmuma darbinieku darbavietās. Pēc tikšanās Rīgas satiksme uzsvēra, ka uzņēmuma budžetā nav un netiek plānoti līdzekļi, lai iegādātos radio klausīšanās atļaujas darbiniekiem, taču lūdza LaIPA un AKKA/LAA iesniegt kopējo piedāvājumu.

Dombrovska paskaidroja, ka Rīgas satiksme gribot zināt, kāds varētu būt kopējais maksājums. Lai aprēķinātu Rīgas satiksmei maksājamo autoru atlīdzību, AKKA/LAA esot nepieciešama informācija par plānoto mūzikas izmantojuma apjomu, ko līdz šim neesot saņēmuši.

Šodien ir pirmā darba diena Žana Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) vadītajai Eiropas Komisijai (EK), kurā Valdis Dombrovskis ieņem viceprezidenta amatu eiro un sociālā dialoga jautājumos.

V. Dombrovskis strādā komandā ar ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisāru Pjēru Moskovisi (Pierre Moscovici), nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāri Mariannu Taisenu (Marianne Thyssen), finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības komisāru Džonatanu Hilu (Jonathan Hill) un vairākiem citiem komisāriem.

EK Viceprezidenta V. Dombrovska pārraudzībā ir ekonomikas un monetārās savienības jeb eirozonas attīstības jautājumi, Eiropas Savienības (ES) dalībalstu makroekonomisko politiku koordinēšana, dalībvalstu budžetu un strukturālo reformu ieviešanas uzraudzība, nodokļu un muitas jautājumi, sociālais dialogs, kā arī vairākas citas atbildības jomas.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(322).jpg

Kaut kādā mērā var teikt, ka Valsts prezidenta lēmuma nr.2 sekas nu ir novērstas - pēc vairāku mēnešu nepārtrauktiem politķīviņiem, mēģinājumiem vienam otru vienkārši izsmērēt un varas sadales rezultātā tikt labākajā vietā pie siles Latvijai atkal ir valdība. Citiem vārdiem sakot, mums ir jauna valdība.

Tas vieš cerību, ka nu mums atkal ir noteikts skaits ministru, kuri ir gatavi domāt ne tikai par sevi, bet arī par tautsaimniecībai svarīgiem jautājumiem. Vismaz kādu brīdi, ņemot vērā dažādu ekspertu prognozes, ka Valda Dombrovska (Vienotība) trešo valdību var nodēvēt par tādu kā budžeta Ministru kabinetu, proti, jau pēc 2012. gada valsts budžeta pieņemšanas tam ir pamats sākt būtiski šķobīties. Novēlēsim, protams, lai tā neizrādītos taisnība un šis kabinets nostrādātu visus trīs tam paredzētos gadus! Nenoliedzami tuvākais būtiskākais Dombrovska valdības darbs tiešām ir budžeta pieņemšana un, strādājot gan ar šo dokumentu, gan arī pieņemot turpmākos lēmumus, tai vajadzētu atcerēties, ka valsts ekonomiskā izaugsme ir tieši tik spēcīga, cik lielas ir iespējas attīstīties tajā strādājošajiem uzņēmumiem. Un ko tad šajā situācijā vēlas bizness? Protams, tiek sagaidīts, ka atšķirībā no pagājušā gada, šoreiz tiks turēts daudzu politiķu dotais vārds un negausīga nodokļu sloga palielināšana vairs neatkārtosies. Tāpat uzņēmēji gaida, kad ministrijas, to darbinieki attaisnos savu eksistenci, reāli aizstāvot Latvijas intereses saistībā ar nākamo ES fondu līdzekļu apguves periodu. Nav taču noslēpums, ka faktiski visos starpvalstu attiecību līmeņos šobrīd notiek daudz skarbākas cīņas par katrā konkrētajā valstī strādājošo uzņēmumu izdevīgumu, nekā pavisam citā frontē notika attiecību skaidrošana savulaik slavenā aukstā kara laikā. Tāpēc frāzes par to, kā mums ir jārespektē Latvijas biznesam nelabvēlīgi lēmumi, ir totāli nevietā.

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.

Latvijas premjerministra Valda Dombrovska pēkšņā demisija Eiropā ir uztverta ar neviltotu neizpratni. Latvijas valdības krišana, kas notikusi mēnesi pirms eiro ieviešanas, nav nākusi par labu arī Latvijas tēlam, kārtējo reizi aktualizējot jautājumu par mūsu valsts prognozējamību.

Tā rezonansi, ko V. Dombrovska demisija ir radījusi Briselē, laikrakstam Neatkarīgā aizkulišu sarunās raksturojuši vairāki Eiropas Parlamenta politiķi.

Viena no trim figūrām, kas nosaukta kā potenciālais valdības vadītājs, ir Eiropas Parlamenta deputāts, Vienotības politiķis Krišjānis Kariņš. Viņa kandidatūra – līdztekus Artim Pabrikam un Intam Dālderim – tiek apspriesta starppartiju pārrunās, atgādina laikraksts.

K. Kariņš sarunā ar Neatkarīgo apliecinājis, ka būtu gatavs atteikties no daudziem tik tīkamā eiroparlamentārieša mandāta, lai uzņemtos valdības veidošanu nebūt ne vieglajos politiskajos apstākļos. K. Kariņš arī neesot slēpis, ka V. Dombrovska atkāpšanās no amata Eiropas Parlamentā ir raisījusi ļoti daudz neatbildētu jautājumu.

Naktskluba Coyote Fly un restorāna Bibliotēka No.1 īpašnieki izlēmuši nodalīt saimniecisko darbību, informēja Coyote Fly mārketinga komunikāciju vadītāja Kristīne Dombrovska.

Lai nodalītu naktskluba un restorāna saimniecisko darbību, šī gada maijā veiktas izmaiņas uzņēmuma SIA Pasākumu apkalpošana īpašnieku un amatpersonu sastāvā. «Izmaiņas Pasākumu apkalpošanā, kas nodrošina nakts kluba Coyote Fly un restorāna Bibliotēka No.1 ikdienas darbu, tika plānotas jau sen,» atzīmē Dombrovska.

Firmas.lv informācija liecina, ka 27.maijā par uzņēmuma Pasākumu apkalpošana vienīgo īpašnieci un vienīgo valdes locekli kļuvusi Madara Maulvurfa, kas iepriekš bijusi Coyote Fly direktore. Līdz tam vienīgais uzņēmuma īpašnieks bija Oskars Skara, bet vienīgais valdes loceklis bija Jānis Paeglītis.

Sociālās saziņas vietnē Twitter ziņa par to, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis aicināt pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) uzņemties jaunās valdības veidošanu, izplatīta vairāk nekā pusstundu pirms prezidents parakstīja rīkojumu par V. Dombrovska nominēšanu.

Pats V. Dombrovskis ziņu par savu nominēšanu uzzināja valdības sēdes laikā no sava preses sekretāra Mārtiņa Pankes. Īsi pēc tam V. Dombrovskis izsludināja valdības sēdē īsu pārtraukumu.

Valsts prezidenta mājaslapā jau labu laiku publicēts paziņojums presei, kurā citēts A. Bērziņš: «Tā kā visas trīs Reformu un tiesiskuma koalīciju pārstāvošās puses ir apliecinājušas pilnu atbildību par topošo valdību, koalīcijas sastāvu un arī par sešiem ZRP atstājušajiem deputātiem, esmu pieņēmis lēmumu aicināt Valdi Dombrovski sastādīt Ministru kabinetu.»

Balsojums par valdības sastāvu Saeimā gan būšot iespējams tikai tad, kad atbildīgās institūcijas būs sniegušas savus atzinumus par ministru amatu kandidātiem un Valsts prezidentam būs iesniegts valdības deklarācijas projekts.

Eiropas Paramentā (EP) ievēlētajam Valdim Dombrovskim (JV) atsakoties no EP deputāta mandāta, par EP deputāti kļūs Vaidere (JV), informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars.

CVK saņēmusi Dombrovska iesniegumu, ar kuru viņš atsakās no sava eiroparlamentārieša mandāta. Dombrovskis ievēlēts EP no partijas "Jaunā vienotība" saraksta, saņemot 220 402 balsis.

Ievērojot 2024.gada EP vēlēšanu rezultātus, "Jaunā vienotība" deputātu kandidātu sarakstā nākamā kandidāte atbilstīgi Latvijas Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumam ir Vaidere.

CVK saņemts Vaideres apstiprinājums par piekrišanu pieņemt EP deputāta mandātu Dombrovska vietā. Vaidere 2024.gada EP vēlēšanās saņēma 147 075 vēlētāju balsis.

EP vēlēšanas Latvijā notika 8.jūnijā.

LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets 11.jūnijā lēma Dombrovski trešo reizi nominēt darbam Eiropas Komisijā (EK). Pēc 2014.gada EP vēlēšanām viņš tika izvirzīts un apstiprināts EK viceprezidenta amatā ar atbildību par eiro un sociālo dialogu Žana Kloda Junkera vadītajā EK komisijā.

Plašsaziņas līdzekļos iepriekš jau vairākārt bija izskanējusi ekspremjera Valda Dombrovska informācija par zemo nodokļu slogu Latvijā. Neviens vēl nerunāja par nodokļu paaugstināšanas nepieciešamību budžeta sastādīšanai, kā arī par gāzes un elektrības tarifu paaugstināšanu. Tas ir instruments budžeta papildināšanai, un, kā redzams tagad, informācija nebija velta. Pats dīvainākais, ka nacionālā garā ieturētās tautsaimniecības attīstības PR laikā nodokļu sloga samazināšana tika atzīmēta kā pozitīvs moments.

Vai nu viņi nesaprot šī rādītāja būtību, jeb tagad apzināti manipulē. Ko nozīmē šis rādītājs - tā ir visu iekasēto nodokļu attiecība pret IKP. Saskaņā ar Finanšu ministrijas parlamentāra sekretāra Arvila Ašeradena teikto, tagad šī attiecība ir 27,5%, un tādēļ Ašeradena kungs kategoriskā veidā aicināja izbeigt spēlēties ar nodokļiem, jo ekonomikas glābšanai nepieciešams nodokļu pieaugums. Žēl, ka Dombrovska un Ašeradena kungi visu pagriež ar kājam gaisā.

Pie mums Latvijā 27,5% iekasēto nodokļu attiecība pret IKP nenozīmē zemu nodokļu slogu. Mums ir vieni no Eiropas valstu augstākajiem nodokļiem un tarifiem. Pie tam, nedrīkst ņemt vērā Skandināvijas valstis, jo tur ir pilnīgi cita pieeja algu un nodokļu aprēķinam. Spriediet paši: ienākuma nodoklis no bruto algas – 23%, kopējais sociālās apdrošināšanas nodoklis (darba devēja un darbinieka) - 34,09%, PVN (pievienotās vērtības nodoklis) - 21% u. c. Gāzes un elektrības tarifi tiek paaugstināti vairākas reizes gadā ar dažādiem izdomātiem ieganstiem. Mūs apzināti maldina. Jā, patiesi, lielākajā daļā valstu iekasēto nodokļu attiecība pret IKP ir ap 35%. Tad kāpēc mums pie tik augstiem nodokļiem ir tik zema šī attiecība?

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju ar automašīnu pārvietojas Valmierā (61%), Jelgavā (60%), Jēkabpilī (58%), Jūrmalā (55%), Ventspilī (54%), Rēzeknē (53%). Tikai Daugavpilī iedzīvotāju biežāk izmanto sabiedrisko transportu nekā automašīnu. Mazāk par pusi no iedzīvotājiem ikdienā izmanto auto vēl tikai Liepājā (45%).

Vīrieši lielajās pilsētās ar auto ikdienā pārvietojas biežāk (no 52 % līdz 75 %) nekā sievietes. Atšķirības starp vīriešu un sieviešu īpatsvaru, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnu, svārstās no astoņiem procentpunktiem Jēkabpilī līdz 27 procentpunktiem Ventspilī.

Veicot datu telpisku analīzi, CSP pārbaudīja, vai kādā no pilsētas daļām ir būtiski atšķirīgs iedzīvotāju īpatsvars no pilsētas vidējā, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu. Tādas atšķirības vērojamas Jēkabpilī un Ventspilī.

Maijā Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra un Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) aizņemta ar licenču izsniegšanu izklaides kuģīšiem, vasaras kafejnīcām un karuseļu parkiem, norāda AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Dombrovska pastāstīja, ka ik gadu šajā laikā tiekot apsekotas sezonas kafejnīcas un izklaides vietas, tostarp Jūrmalā un Vidzemes piejūras teritorijā, informējot par licences nepieciešamību tos, kuri mūziku atskaņo bez licencēm.

«Informējam arī Rīgas pilsētas vasaras kafejnīcu īpašniekus par licences nepieciešamību, jo tā licence, ko kafejnīca saņēmusi mūzikas atskaņošanai telpās, ir nepietiekama, lai mūziku atskaņotu vasaras terasē vai dārzā,» norādīja Dombrovska.

Licence par mūzikas publisko izpildījumu vasaras dārziem un brīvdabas kafejnīcām esot jāizņem, ņemot vērā starptautiski atzītus kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta samaksa par mūzikas izmantošanu publiskā telpā. Kritēriji esot iestādes telpu platība, mūzikas izmantojuma mērķis uzņēmējdarbībā un komerciālais mērogs.

Eiropas Komisija publicējusi savu ikgadējo Flash Eurobarometer aptauju, kurā apkopoti dati par dzīves kvalitāti dažādās Eiropas pilsētās, raksta Business Insider.

Aptaujā apkopoti dati par simtiem Eiropas pilsētu. Aptaujas laikā respondenti novērtēja savu apmierinātības līmeni ar visu, sākot no sporta iespēju pieejamības līdz pat sabiedriskajam transportam.

Varētu domāt, ka vislabāk iedzīvotāji jūtas tādās Eiropas metropolēs kā Parīzē, Romā un Londonā, taču lielākoties tās ir mazāka izmēra un klusākas pilsētas.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kuru Eiropas pilsētu iedzīvotāji ir visapmierinātākie!

#1/19

19. Essene

51% - ļoti apmierināts, 42% - apmierināti

Foto: Reuters/Scanpix

#2/19

18. Mančestera

52% - ļoti apmierināti, 40% - apmierināti

Foto: Freeimages

#3/19

17. Amsterdama

52% - ļoti apmierināti, 41% - apmierināts

Foto: Freeimages

#4/19

16. Stokholma

52% - ļoti apmierināti, 43% - apmierināti

Foto: Freeimages

#5/19

15. Antverpene

52% - ļoti apmierināti, 45% - apmierināti

Foto: Freeimages

#6/19

14. Groningena

53% - ļoti apmierināti, 38% - apmierināti

Foto: Freeimages

#7/19

13. Kardifa

53% - ļoti apmierināti, 40% - apmierināti

Foto: Freeimages

#8/19

12. Roterdama

55% - ļoti apmierināti, 38% - apmierināti

Foto: Freeimages

#9/19

11. Belfasta

55% - ļoti apmierināti, 40% - apmierināti

Foto: Freeimages

#10/19

10. Ņūkāstla

56% - ļoti apmierināti, 37% - apmierināti

Foto: Freeimages

#11/19

9. Vīne

52% - ļoti apmierināti, 43% - apmierināti

Foto: Freeimages

#12/19

8. Minhene

57% - ļoti apmierināti, 38% - apmierināti

Foto: Freeimages

#13/19

7. Malme

60% - ļoti apmierināti, 36% - apmierināti

Foto: Freeimages

#14/19

6. Oslo

60% - ļoti apmierināti, 38% - apmierināti

Foto: Freeimages

#15/19

5. Grāca

64% - ļoti apmierināti, 33% - apmierināti

Foto: Freeimages

#16/19

4. Cīrihe

64% - ļoti apmierināti, 34% - apmierināti

Foto: Freeimages

#17/19

3. Reikjavīka

66% - ļoti apmierināti, 31% - apmierināti

Foto: Freeimages

#18/19

2. Kopenhāgena

67% - ļoti apmierināti, 28% - apmierināti

Foto: Freeimages

#19/19

1. Ālborga

72% - ļoti apmierināti, 24% - apmierināti

Foto: Freeimages

Skatīties pārējos attēlus

Publicēts jaunākais Better Life Index, ko veidojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development - OECD.

Indeksā iekļautas 35 OECD valstis, kā arī Krievija, Brazīlija un Dienvidāfrika, un tajā tiek apkopota informācija par tādiem kritērijiem kā vispārējā iedzīvotāju labklājība, tostarp, darba tirgus, ienākumi, izglītība, mājokļu stāvoklis, veselības joma un apmierinātība ar dzīvi.

Portāls 24/7 Wall St. apkopojis informāciju par 10 valstīm, kurās iedzīvotāji ir visapmierinātākie ar dzīvi.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras ir šīs valstis!

#1/10

10. Zviedrija
Dzīves apmierinātības indekss: 7,3
Rīcībā esošie ienākumi: 28,9 tūkstoši dolāru
Sagaidāmais dzīves ilgums: 82 gadi

Foto: Freeimages

#2/10

9. Nīderlande
Dzīves apmierinātības indekss: 7,3
Rīcībā esošie ienākumi: 27,8 tūkstoši dolāru
Sagaidāmais dzīves ilgums: 81,4 gadi

Foto: Freeimages

#3/10

8. Austrālija
Dzīves apmierinātības indekss: 7,3
Rīcībā esošie ienākumi: 33,14 tūkstoši dolāru
Sagaidāmais dzīves ilgums: 82,2 gadi

Foto: Freeimages

#4/10

7. Jaunzēlande
Dzīves apmierinātības indekss: 7,4
Rīcībā esošie ienākumi: 23,2 tūkstoši dolāru
Sagaidāmais dzīves ilgums: 81,4 gadi

Foto: Freeimages

#5/10

6. Somija
Dzīves apmierinātības indekss: 7,4
Rīcībā esošie ienākumi: 28,2 tūkstoši dolāru
Sagaidāmais dzīves ilgums: 81,1

Foto: Freeimages

#6/10

5. Kanāda
Dzīves apmierinātības indekss: 7,4
Rīcībā esošie ienākumi: 30,5 tūkstoši dolāru
Sagaidāmais dzīves ilgums: 81,5

Foto: Freeimages

#7/10

4. Islande
Dzīves apmierinātības indekss: 7,5
Rīcībā esošie ienākumi: 27,9 tūkstoši dolāru
Sagaidāmais dzīves ilgums: 82,1 gads

Foto: Freeimages

#8/10

3. Dānija
Dzīves apmierinātības indekss: 7,5
Rīcībā esošie ienākumi: 26,9 tūkstoši dolāru
Sagaidāmais dzīves ilgums: 80,4 gadi

Foto: Freeimages

#9/10

2. Šveice
Dzīves apmierinātības indekss: 7,6
Rīcībā esošie ienākumi: 35,9 tūkstoši dolāru
Sagaidāmais dzīves ilgums: 82,9 gadi

Foto: Freeimages

#10/10

1. Norvēģija
Dzīves apmierinātības indekss: 7,6
Rīcībā esošie ienākumi: 33,4 tūkstoši dolāru
Sagaidāmais dzīves ilgums: 81,8 gadi

Foto: Freeimages

Skatīties pārējos attēlus

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas dati par 2018. gadu liecina, ka Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju joprojām ir zema. 2013.gadā šis vērtējums bija 5 balles, un piecu gadu laikā tas ir audzis tikai par 0,4 ballēm sasniedzot 5,4 balles 10 baļļu skalā (0 - pavisam neapmierināts, 10 - pilnībā apmierināts).

Nemainīgi viszemāk apmierināti ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju ir seniori vecumā no 64 gadiem. Nemainīgi savu situāciju vērtē iedzīvotāji virs 75 gadiem, tas ir 4,8 balles gan 2013., gan 2018.gadā. Vērtējums par 0,3 ballēm ir audzis senioru grupā no 64-75 gadiem. Tagad arī tas sniedzas līdz 4,8 ballēm. Vientuļie iedzīvotāji vecumā virs 65 gadiem arī vērtē savu finansiālo situāciju ar 4,8 ballēm, kas ir labāk nekā 2013.gadā, kad vērtējums bija vien 4,4 balles.

Nedaudz labāk savu finansiālo situāciju vērtē iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Viņi novērtēja savu finansiālo situāciju par 0,6 ballēm augstāk nekā 2013.gadā, sasniedzot 5,3 balles 2018.gadā.

Optimisms par valsts ekonomikas un savas ģimenes materiālo stāvokli pamazām pieaug iedzīvotāju vidū, kuri ir 35 līdz 44 gadus veci. Īpaši raksturīgs optimistiskāks skatījums ir Rīgā, Vidzemē un Kurzemē, noskaidrots jaunākajā DnB NORD Latvijas barometrā.

Vērtējot respondentu uzskatus par pašreizējo ekonomikas stāvokli, salīdzinot ar iepriekšējā barometra datiem, novērotas 35 līdz 44 gadus vecu iedzīvotāju vidū – mēneša laikā šis indekss mainījies uz augšu par septiņiem procentpunktiem, proti, no -72 līdz -65. Savukārt otrs straujākais indeksa kāpums novērots 18 līdz 24 vecu respondentu vidū: no -59 līdz -56.

Savukārt vislielākais negatīvisma pieaugums vērojams vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem. Mēneša laikā par sešiem procentpunktiem pieaudzis to iedzīvotāju skaits attiecīgajā vecuma grupā, kuri pašreizējo ekonomisko situāciju uzskata par sliktu.

Vairākums jeb 77% Latvijas pilsoņu ir kopumā apmierināti ar savu dzīvi, secināts Eiropas Komisijas (EK) publicētā kārtējā "Eirobarometra" pētījumā.

No aptaujātajiem 16% iedzīvotāju norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, savukārt 61% - ka ir diezgan apmierināti. Aptaujā norādīts, ka kopš 2018.gada rudens iedzīvotāju apmierinātības līmenis ar dzīvi kopumā ir nemainīgs. Savukārt šāds apmierinātības līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), kur tas ir vienlīdz augsts kā pirms gada.

84% ES dalībvalstu pilsoņu kopumā ir ar savu dzīvi apmierināti, proti, 25% aptaujāto norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, bet 59% - ka ir diezgan apmierināti.

Latvijas kaimiņvalstīs arī vērojama stabilitāte apmierinātībā ar dzīvi kopumā, norādīts aptaujā. Piemēram, 73% Lietuvas un 85% Igaunijas pilsoņu 2019.gada nogalē ir bijuši apmierināti ar savu dzīvi kopumā. Salīdzinoši ar dzīvi visapmierinātākie ir Dānijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Somijas pilsoņi - uz to katrā minētajā valstī norādījuši vairāk nekā 90% respondentu. Savukārt salīdzinoši zemākā apmierinātība ar dzīvi ir Bulgārijā - 54% un Grieķijā - 52% respondentu.

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Vasarā tradicionāli palielinās ne vien izklaides pasākumu pieejamība, bet arī ar to rīkošanu saistīto pārkāpumu skaits, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija, vēsta laikraksts Diena.

Biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska pēc muzikālos izklaides pasākumos veiktām pārbaudēm laikrakstam atklājusi, ka daudzi rīkotāji izvairās gan no autoratlīdzības maksāšanas par muzikālo darbu publisku izpildījumu, gan no nodokļu nomaksas. Viņa novērojusi, ka organizatori savās atskaitēs negodprātīgi uzrāda patieso pārdoto biļešu skaitu, tādējādi atvieglojot sev nodokļu un autoratlīdzību maksājumu slogu.

«Ja AKKA/LAA rodas aizdomas par to, ka koncerta patiesais apmeklētāju skaits bijis lielāks, tad uz nākamajiem šī uzņēmuma rīkotajiem pasākumiem dodamies paši un novērojam, kā tiek tirgotas biļetes,» skaidrojusi I. Dombrovska. Piemēram, kopējos ieņēmumus no biļešu pārdošanas AKKA/LAA darbinieki iemanījušies noskaidrot, nofotografējot apmeklētāju kopumu un sareizinot to ar biļešu cenu. «Esam autoru biedrība, tāpēc mums liegta pieeja lielai daļai oficiālo datu, arī VID atskaitēm. Taču vairākos gadījumos, tajā skaitā tiesvedībās pret negodprātīgiem pasākumu rīkotājiem, esam pārliecinājušies, ka to kontrole no valsts tiesībsargājošo iestāžu puses ir nepietiekama,» norādījusi I. Dombrovska.