Sociālās saziņas vietnē Twitter ziņa par to, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis aicināt pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) uzņemties jaunās valdības veidošanu, izplatīta vairāk nekā pusstundu pirms prezidents parakstīja rīkojumu par V. Dombrovska nominēšanu.
Pats V. Dombrovskis ziņu par savu nominēšanu uzzināja valdības sēdes laikā no sava preses sekretāra Mārtiņa Pankes. Īsi pēc tam V. Dombrovskis izsludināja valdības sēdē īsu pārtraukumu.
Valsts prezidenta mājaslapā jau labu laiku publicēts paziņojums presei, kurā citēts A. Bērziņš: «Tā kā visas trīs Reformu un tiesiskuma koalīciju pārstāvošās puses ir apliecinājušas pilnu atbildību par topošo valdību, koalīcijas sastāvu un arī par sešiem ZRP atstājušajiem deputātiem, esmu pieņēmis lēmumu aicināt Valdi Dombrovski sastādīt Ministru kabinetu.»
Balsojums par valdības sastāvu Saeimā gan būšot iespējams tikai tad, kad atbildīgās institūcijas būs sniegušas savus atzinumus par ministru amatu kandidātiem un Valsts prezidentam būs iesniegts valdības deklarācijas projekts.
Dienas pirmajā pusē, tiekoties ar jaunās valdības veidotājiem V.Dombrovski (Vienotība), Valdi Zatleru (Zatlera reformu partija) un Raivi Dzintaru (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!/TB/LNNK) A. Bērziņš viņiem norādījis, ka atsevišķu ministra amata kandidātu piemērotība ministra amatam ir apšaubāma.
A.Bērziņš V.Dombrovskim ierosinājis veidot tādu Ministru kabineta sastāvu, kurā pēc premjera kandidāta individuālas izvēles darbam valdībā tiktu pieaicināti visu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvji jeb tā dēvēto varavīksnes valdību.
V. Dombrovskis Ministru prezidenta pienākumus pilda kopš 2009.gada 12.marta. Viņš arī saglabāja savu amatu pēc 2010.gada Saeimas vēlēšanām. Ja V. Dombrovskim izdosies izveidot jauno valdību un parlaments to apstiprinās, viņš kļūs par pirmo premjeru, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas.
Valdības veidošanas sarunas gan noritējušas sarežģīti un sastapušās ar nopietnām grūtībām. Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām pagājušajā nedēļā Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība bija nolēmusi veidot koalīciju ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Šāds koalīcijas modelis valdībai garantētu 56 deputātu atbalstu.
Tomēr svētdien, 16.oktobrī, seši ZRP biedri - Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs - paziņoja par izstāšanos no ZRP, tādējādi ZRP, Vienotībai un VL-TB/LNNK droši parlamentā ir tikai 50 balsis. No ZRP aizgājušie deputāti, kas parlamentā veido neatkarīgo deputātu grupu ir solījuši atbalstīt Dombrovska veidoto jauno valdību. Ar viņiem plānots slēgt sadarbības līgumu. Valsts prezidents Bērziņš koalīcijas veidotājiem gan iepriekš norādīja, ka ir skeptisks par šo sešu deputātu uzticamību un ka būtu nepieciešams pilnveidot koalīcijas modeli.
Arī pirmdien parlamentā notikušais balsojums par ZRP virzīto Saeimas priekšsēdētāja amata kandidātu Valdi Zatleru apliecināja, ka šādai koalīcijai ir nopietns pamats bažām par iespēju nodrošināt Saeimā vairākumu. Lai arī koalīciju veidojošās partijas bija solījušas atbalstīt Zatleru Saeimas priekšsēdētāja amatā, tomēr divās balsošanās kārtās viņš ievēlēts netika. Otrajā kārtā par viņu nobalsoja tikai 45 deputāti, pret balsoja 51 tautas kalps, bet pārējie biļeteni bija sabojāti un atzīti par nederīgiem.
Otrdien par Saeimas priekšsēdētāju tika ievēlēta Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, tomēr arī viņa saņēma tikai 51 deputāta atbalstu.
Dombrovskis iepriekš atzina, ka jaunveidojamā koalīcija izskatījusi iespēju papildu atbalstu parlamentā rast, pieaicinot zemkopības ministra amatā no ZZS Saeimā ievēlēto Jāni Dūklavu kā bezpartejisku kandidātu, taču ZRP "sarkano līniju" dēļ tas nav bijis iespējams.
SC līderis Nils Ušakovs aģentūrai LETA jau iepriekš norādīja, ka SC neatbalstīs valdību, kurā nebūs SC ministru.
SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. Vienotība ieguvusi 20 mandātus, ZRP pēc sešu deputātu aiziešanas palikuši 16 mandāti, VL-TB/LNNK ieguvusi 14 mandātus, bet ZZS - 13 mandātus. Parlamentā darbosies arī seši neatkarīgie deputāti - Olšteins, Siliņa, Rusiņš, Upenieks, Valainis un Junkurs.
Ziņu aģentūras LETA arhīva dati liecina, ka Dombrovskis dzimis 1971.gada 5.augustā. Saeima pirmo Dombrovska vadīto valdību apstiprināja 2009.gada 12.martā. Pēc Saeimas vēlēšanām 2010.gada rudenī viņš turpināja pildīt valdības vadītāja pienākumus.
Dombrovska valdība patlaban ir 35.Ministru kabinets neatkarīgās Latvijas Republikas laikā. Līdz 1940.gadam kopumā bijušas 19 valdības, astoņas no tām vadījis Kārlis Ulmanis. Laikā no 1990.gada Latvijā bijušas 14 valdības, no kurām trīs vadīja Andris Šķēle (TP), bet divas - Ivars Godmanis (LPP/LC) un Aigars Kalvītis (TP).