Latvijas ekspremjeram Valdim Dombrovskim savā jaunajā Briseles amatā būs iespēja vai nu izdarīt ļoti daudz, vai neizdarīt neko.
Noslēgumam pietuvojies viens no sava veida realitātes šoviem, kam vismaz daļa Latvijas sabiedrības sekoja gluži vai ar aizturētu elpu. Šī neoficiālā šova nosaukums varētu būt «Kādu amatu Briselē dabūs Dombrovskis». Spekulācijas, minējumi, līdzjutēju un vienkārši vērotāju kaislības sita augstu vilni. Šopavasar dažiem nācās norīt vilšanos par to, ka V. Dombrovskis no cīņas ar Žanu Klodu Junkeru par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta posteni izstājās, tomēr prieka dzirksti visā stāstā nesa tā paša Ž. K. Junkera sacītais, ka V. Dombrovska vieta jaunajā EK sastāvā būšot cieši blakus EK prezidentam. Šo mēnešu laikā V. Dombrovskim vismaz runu līmenī tika pielaikoti dažādi amati – no Eiropas Padomes vadītāja līdz Enerģētikas savienības komisāram, lai gan viņš pats bija izteicies, ka vēlētos būt atbildīgs par ekonomiku un finansēm. Tagad intriga ir atrisinājusies, kļuvis skaidrs, ka V. Dombrovskim ir piešķirts viens no septiņiem EK viceprezidentu portfeļiem ar atbildību eiro un sociālā dialoga jomā.
Viceprezidenta amats EK ir bijis arī iepriekš, taču vairāk kā reprezentatīva funkcija. Ž. K. Junkera vadītajā EK viceprezidentiem ir paredzēta arī koordinējoša atbildība par vairākām jomām, kas nozīmē, ka viņi pārraudzīs tiem pakļauto komisāru darbību. V. Dombrovska pārraugāmo jomu loks no finansēm, nodokļiem, muitas jautājumiem līdz nodarbinātībai, sociāliem jautājumiem, reģionālajai politikai, tieslietām, izglītībai, darba spēka mobilitātei, patērētāju un dzimumu līdztiesībai ir tik ļoti izplūdis, ka rodas iespaids – šis cilvēks būs atbildīgs par visu un neko. Pats V. Dombrovskis savu jauno portfeli nodēvējis par lielu godu un atbildību. Viņa partijas biedre Sandra Kalniete jau atzinusi, ka «šī joma pilnībā atbilst Valda Dombrovska profesionālajām zināšanām un politiskajai pieredzei». Latvijas premjere Laimdota Straujuma LNT tiešajā ēterā paudusi pārliecību, ka amats, kas piedāvāts V. Dombrovskim, ir cienīgs.
Nedaudz piezemētāk izsakās cits Eiroparlamentārietis Roberts Zīle, kas mikroblogošanas vietnē Twitter novēl, lai V. Dombrovskim izdodas ar koordināciju pievarēt viņam pakļautos Francijas, Lielbritānijas un citus komisārus ar definētiem portfeļiem un komisariātiem aiz tiem, vienlaikus nepazūdot sociālajos dialogos. Ko iespringt tiešām būs, jo finanšu komisāra postenim ir nominēts britu eiroskeptiķis Džonatans Hils, kam ir skaidrs britu premjera Deivida Kemerona mērķis, Briselē aizstāvēt britu intereses, turklāt 2017. gadā briti varētu lemt par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Savukārt ekonomikas komisāra postenī paredzēts iecelt bijušo Francijas finanšu ministru Pjēru Moskoviči, bet tieši Francijai pašlaik ir lielas problēmas savu parādu mazināšanā.
Runājot par sociālo dialogu, Latvijā šī joma ir pilnīgos bērna autiņos – to vienkārši neuztver nopietni. Sociālo problēmu gan izglītībā, gan medicīnā, gan demogrāfijā un nodarbinātībā Latvijā ir pāri galvai, bet vēl neviens valdības vadītājs, V. Dombrovski ieskaitot, nekādu vērā ņemamu risinājumu nav piedāvājis. Līdz ar to var teikt, ka V. Dombrovskim pieredzes šajā jomā nav. Turklāt ES mēs runājam pavisam par citu mērogu un citām problēmu risināšanas metodēm. Ja latviešiem raksturīgi, sākoties grūtiem laikiem, pasūkstīties savā virtuvē vai sapulcēties un kopīgi padziedāt, tad daļā ES valstu uz sociālām problēmām pieņemts reaģēt ar grautiņiem un visai skaļiem protestiem. Redzēsim, kā šādās situācijās reaģēs mūsu allaž ieturētais V. Dombrovskis.
Turklāt sociālo problēmu Eiropā ir daudz, sākot no imigrantu nodarbinātības jautājumiem un bēgļu integrācijas līdz arvien dziļākai aizai starp nabadzīgajiem un bagātajiem. Mūsu konsolidācijas meistars varēs sevi šajās jomās pierādīt. Konkrēto EK portfeli ir iespējams cienīgi pārvaldīt, ja uz lielu Eiropas politiķa lomu pretendējošais kandidāts pats izvirzīs prioritātes un izteiks skaidrus priekšlikumus, kā sāpīgos jautājumus risināt.
Protams, vienmēr ir iespēja nekur nemaisīties un labi apmaksātus gadus Briselē vienkārši atsēdēt, taču par šādiem pārstāvjiem starptautiskās institūcijās mums nebūtu, ar ko lepoties.