Kopā ar jaunākajiem «Nodokļu likumu komentāru 1. sējuma» papildinājumiem abonenti saņem arī īpaši sagatavotu vizuālu materiālu – domu karti «Nodokļi Latvijā». Domu karte veidota sadarbībā ar rokasgrāmatas autoru SIA «LAW & FINANCE ONLINE» un «Apvienību par godīgiem nodokļiem».

Šī jau ir otrā domu karte. Pirmā domu karte, kas tika veidota sadarbībā ar Apvienību par godīgiem nodokļiem ir «Riskanta darījumu partnera pazīmes» (iekļauta nodokļu komentāru 2. sējumā).

Kopš pirmās domu kartes publicēšanas esam saņēmuši daudz jautājumu par to. Būtiskākais jautājums – Kas tad ir domu karte?

Informācijas uztverei ir vairāki veidi. Par to visu detalizēti var lasīt gan zinātniskajā literatūrā, gan pētījumos, gan cita veida publikācijās. Šajā rakstā nav plānots iedziļināties zinātniskajos argumentos, bet gan vērst uzmanību tam, ka redze ir viens no uztveres kanāliem. Pētījumi liecina, ka ar redzes uztveri atmiņā labāk paliek vizuāli materiāli – attēli, grafiska informācija utt.

Dienvidu tilta pārbaudes ar slodzi gala rezultāti parāda, ka jaunuzbūvēto Dienvidu tiltu pār Daugavu Rīgā drīkst ekspluatēt ar ikdienas satiksmes slodzēm.

Slēdziena teikts, ka tilta pārbaudes laikā konstatētās izlieces un spriegumi nepārsniedz konstrukcijās pielietotā materiāla stiprības rādītājus. Tilta dinamiskā pārbaude rāda, ka tiltam ir nedaudz paaugstināts dinamisko raksturojumu līmenis, tomēr tas neietekmē tilta stiprības rādītājus. Dinamisko raksturojumu līmenis nepārsniedz projektā noteikto.

Tilta slogošana notika 2008.gada 23.oktobrī. Tika veikta statiskā un dinamiskā pārbaude. Tilta statiskai pārbaudei izmantoja 32 automašīnas. Mašīnu masas bija no 39.12t – 40.18t. Kopējā automašīnu masa bija 1 280.51t.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sesto gadu organizē Uzņēmēju sporta spēles, kas šogad notiks no 8. līdz 10. jūnijam kompleksā Lejastiezumi, Kuldīgas novadā.

Uzņēmēju sporta spēles ir iespēja uzņēmējiem neformālā gaisotnē iepazīt kolēģus un sadarbības partnerus. «Ikgadējās sporta spēles ir viens no uzņēmēju iecienītiem pasākumiem, kur neformālā gaisotnē iespējams satikt gan kolēģus, gan sadarbības partnerus un tajā pat laikā pavadīt atraktīvas brīvdienas ģimenes lokā,» norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Arī LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver: «Sportā tāpat kā uzņēmējdarbībā ir vajadzīga enerģija un gribasspēks, lai gūtu panākumus īpaši sarežģītajās disciplīnās. Protams, vislielāko sasniegumu pamatā ir saliedēts kolektīvs.»

Šogad sporta spēļu dalībniekiem būs iespēja sacensties četros tradicionālajos, 15 netradicionālajos un desmit individuālajos sporta veidos, kā arī lielajā stafetē. Līdztekus uzņēmumu komandu aktivitātēm norisināsies bērnu kauss, radošās darbnīcas un citas izklaides gan lielajiem, gan mazajiem sporta spēļu dalībniekiem.

Sestdien, 29.jūlijā norisināsies Latvijas piensaimnieku 12.sporta spēles “Baltās spēles 2006”, kuru laikā tiks noskaidroti veiklākie un sportiskākie piena ražotāji un pārstrādātāji Latvijā. Sporta spēles norisināsies Cēsu rajona Raiskuma pagasta “Ezermalās” pie Ungura ezera, un to atklāšanas parāde būs sestdien, plkst. 9:00. “Tradīcijas saliedē un veido vēsturi. Piensaimniecības nozarei Latvijā ir bagātas un senas tradīcijas, kas nodrošinājušas tās ilgdzīvotību – tās veselo miesu veselajā garā daudzu gadu garumā! Sporta spēles kā viena no piensaimniecības tradīcijām norāda uz nozares saliedētību un spēju apvienoties ne tikai darba jautājumu risināšanai, bet arī, lai tiktos ar amata brāļiem neformālā gaisotnē un baudītu vasaru,” saka Latvijas Piensaimniecības Centrālās Savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Arvīds Ušča. Sporta spēļu dalībnieki sacentīsies gan komandu, gan individuālajās disciplīnās. Komandas kopumā tiksies sešās disciplīnās. Katrā no tām būs pārstāvēti no trim līdz 15 cilvēkiem. Piemēram, disciplīnā “Četru baltu kreklu volejbols” tiks noskaidrots, kur slēpjas visbaltākā sirdsapziņa, savukārt “Trako futbolā” noskaidros, kam ir visātrākās idejas jaunu piena produktu radīšanai, bet “Balto pamperu bolā” sacentīsies par vislabāk audzinātā bērna titulu. Komandu sacensību kulminācija būs “Balto ārstu stafete” un “Līgavas plīvura vilkšana”. Šajās disciplīnās tiksies komandas pilnā apjomā – 15 dalībnieku sastāvā. Savukārt individuāli dalībnieki varēs pārbaudīt savu sportisko veiklību četrās disciplīnās. Basketbola soda metieniem jeb “Sniega piku mērķī mešanai” sekos “Spoku medības”, alpīnisma sacensības “Balto ledāju iekarošana” un “Balto pelīšu ķeršana”. Kā īpaša sacensību kategorija sporta spēlēs būs izdalīta piena ražošanas un pārstrādes uzņēmumu vadītāju sacensības – “Direktoru stafete”. Tajā tiksies sabiedrībā labi pazīstami uzņēmumu vadītāji no visas Latvijas. Latvijas piensaimnieku sporta spēles ir kļuvušas jau par tradīciju. Latvijas vadošie piena ražotāji, pārstrādātāji, kā arī to lielākie sadarbības partneri un atbalstītāji ik gadu jūlija nogalē tiekas sporta spēlēs, lai ne tikai pārliecinātos par savu sportisko formu, bet arī, lai neformālā gaisotnē apmainītos ar pieredzi par ikdienas darbiem. Katru gadu piensaimnieku sporta spēles rīko LPCS sadarbībā ar kādu no piena pārstrādes uzņēmumiem. Šogad tās tiek organizētas sadarbībā ar a/s „Limbažu piens”.

Līdz šim Jānis Kauliņš gan Latvijā, gan ārvalstīs izvēlējies karjeru veidot auditorkompāniju «lielā četrinieka» ietvaros

Pēc studijām ASV un darba pieredzes Luksemburgā viņš ir nobāzējies vienā no biznesa konsultāciju smagsvariem Deloitte Latvia, kur kopš šā gada ieņem Baltijas finanšu konsultāciju departamenta direktora amatu.

«Domāju, ka ilgstošai ārvalstu pieredzei esmu pielicis punktu. Lai gan mums ar sievu piedzīvojuma gars vēl nav zudis, Latvijā mums ļoti patīk. Varētu apsvērt darba piedāvājumu kādā konkrētā valstī un uz ierobežotu laiku. Taču kopumā esam uz palikšanu,» tā par nākotnes iecerēm teic J. Kauliņš.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Mūsdienās, kad patērētāju uzvedība būtiski mainās, pārdomāti un efektīvi veikti mārketinga pasākumi ir nozīmīgs faktors, lai pēc iespējas veiksmīgāk uzrunātu savu klientu.

Viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē patērētāju uzvedību pakalpojumu jomā, ir telpu iekšējais iekārtojums un radītā gaisotne. Uzņēmumā izvēlētais telpu iekārtojums, izmantotās krāsas, smaržas, apgaismojums, mūzika, mēbeles un mākslas darbi var būtiski ietekmēt patērētāju uzvedību gan pozitīvi, gan negatīvi. Noteicošo lomu spēlē patērētāja sensorās sajūtas – redze, dzirde, oža, garša un tauste.

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes veiktajā pētījumā tika konstatēti būtiski aspekti, kuri var palīdzēt Latvijas pakalpojumu sfēras uzņēmumiem atstāt pēc iespējas pozitīvāku ietekmi uz patērētāju uzvedību. Latvijā esošie eksperti, kuru vidū bija četri interjera dizaineri, trīs mārketinga speciālisti un divi psihologi, atzina, ka telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju uzvedības ietekmēšanai pakalpojumu sfērā Latvijā tiek izmantoti pietiekami, tomēr ir vēl, kur augt un attīstīties. Pēc ekspertu, kā arī aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vērtējuma, visbiežāk telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju ietekmēšanai Latvijā tiek izmantots viesnīcu, veselības un skaistumkopšanas, kā arī ēdināšanas nozarē, bet visretāk – valsts sektora, transporta un izglītības pakalpojumos.

Neformālā ekonomika Krievijā mīkstina makroekonomisko rādītāju kritumu; efekts gan ir īslaicīgs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Rosstat aplēsēm šovasar neformāli valstī strādājuši 15,4 miljoni cilvēku. Pēdējos piecos gados ēnu ekonomikas apmērs pastāvīgi pieaudzis no 16,4% līdz 20% no visiem strādājošajiem pērn. Līdz ar makroekonomikas rādītāju strauju pasliktināšanos, šis rādītājs pēdējā gada laikā, visdrīzāk, ir pieaudzis vēl straujāk, jo neformālā ekonomika uzreiz reaģē uz izmaiņām makroekonomiskajos rādītājos, kā tas bija, piemēram, 2013. gadā, kad iezīmējās investīciju aizplūšana no valsts.

Lai gan pat Centrālā banka neoficiālā ziņojumā atzīst, ka ēnu ekonomikas ietekme īstermiņā, proti, šogad uz ekonomikas sabremzēšanos būs ar mīkstinošu efektu, valdība jebkādam pozitīvajam neformālā sektora pienesumam ticēt atsakās un novembrī par nenokārtotām sociālās apdrošināšanas iemaksām ir pat iniciējusi kriminālatbildību, raksta Kommersant. Tomēr Centrālās bankas pētījumu un prognožu departamenta analītikas dokumentā par valdošajām tendencēm ekonomikā norādīts uz «ēnu sektora mīkstinošo ietekmi uz IKP dinamiku ekonomikas krituma periodā».

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Ekonomisti no Centrāleiropas un Austrumeiropas negatīvi vērtē Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ideju krīzes skartajām Austrumeiropas valstīm neformāli pievienoties eirozonai un ieviest eiro, vēsta EurActiv.com.

Poštovní spořitelna bankas galvenais ekonomists Jans Bures (Jan Bures) sacījis, ka šāda vienpusēja eiro ieviešana neatrisinās problēmu, ko rada parādu ārvalstu valūtās pieaugums, tikai mazinās pašreizējo spiedienu.

„Jūs varat novērst procentu likmes nestabilitāti, ieviešot eiro. Taču šis solis nebūs jums izdevīgs, ja vien jūs neradīsiet konkrētus apstākļus,” skaidrojis ekonomists.

Ungārijas K&H bankas pārstāvis György Barcza sacījis, ka eiro ieviešana pirms Māstrihtas konverģences kritēriju izpildes ir nereāla un paaugstinātu risku gan Ungārijai, gan eirozonai.

Reorganizēt un optimizēt vajag struktūras ne tikai Latvijā. Birokrātija valda visā pasaulē, tostarp Apvienoto Nāciju organizācijā, atzīst Latvijas vēstnieks tajā Normans Penke. Turklāt nav ne jausmas, cik ilgi tā vēl turpināsies.

Ir vieta, kur katras problēmas risināšanai tiek dibināta jauna institūcija, tās neformālā grupa, kā arī neformālās grupas neformālā grupa, kā arī neformālās grupas konsultācijas neformālā formātā.

Latvijā dzīvojošie cilvēki jau ilgāku laiku sūkstās par dažādām aktuālām likstām — ekonomiskā krīze, algu samazinājums, bezdarbs utt. Kā šobrīd mūsu valsts izskatās «no malas», aiz tās robežām?

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

No 27. līdz 28.augustam notiks neformāla Baltijas valstu premjeru tikšanās.

Tajā piedalīsies Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Igaunijas premjers Andruss Ansips (Andrus Ansip) un Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius) un viņu kundzes.

Tikšanās laikā premjeriem būšot iespēja neformālā gaisotnē pārrunāt Baltijas valstu sadarbības aktualitātes, liecina medijiem sniegtā informācija.

Baltijas valstu premjeru neformālās tikšanās notiek reizi gadā, tiekoties kādā no trim Baltijas valstīm. Iepriekšējā tikšanās notika 2010. gadā Igaunijas pilsētā Tartu, bet 2009. gada augustā - Lietuvas kūrortpilsētā Nidā.

Mūsdienu dinamiskajā dzīves ritmā jebkuram cilvēkam ārkārtīgi svarīgs ir lietderīgi pavadīts laiks, jo katram tas ir ierobežots. Un tas ir īpaši būtiski uzņēmējdarbībā. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir globāls, lokālas nozīmes vai pavisam neliels, katram no tiem ir savi biznesa jeb darījumu partneri. Kas tad ir vislabākais veids, kā tikties ar biznesa partneriem, lai kopīgi varētu nākt pie kopsaucējiem, noslēgt līgumus, apmainīties ar viedokļiem un apspriest problēmas? It īpaši tagadējā realitātē, kad no visām pusēm uzglūn visādi nezināmi vīrusi, un darba vide dažkārt pilnībā pāriet tiešsaistes režīmā.

Tikšanās pasākumi ar biznesa partneriem var būt visdažādākie. Un tie var tikt organizēti ļoti līdzīgā veidā, kā tiek organizēti tā saucamie komandas(-u) saliedēšanas pasākumi.

Kas ir tikšanās pasākumu ar biznesa partneriem klasika? Sapulces. Protams, uzreiz nāk prātā nogurdinoša sēdēšana kaut kādā slēgtā, pieelpotā telpā, kurā atrodas daudz cilvēku. Pārsvarā šādos pasākumos ir jāievēro lietišķs apģērba kods, visi sēž pie liela galda vai vairākiem galdiem un ar gana nopietnām sejām.

Bet vai tad viss patiešām notiek tik stereotipiski? Modernos uzņēmumos sapulces vai tikšanās pasākumi notiek daudz neformālāk. Piemēram, tām pašām sapulcēm nav jābūt kā kaut kādam nogurdinošam lāstam. Šos tikšanās pasākumus var noorganizēt visiem patīkamā, neformālā veidā. Piemēram, plašās, gaišās telpās ar logiem visas sienas garumā. Vēl labāk, ja pa logiem ārā redzamās ainas nenovērš uzmanību, ir laba trokšņa izolācija, gaisa kondicionieris un citi sīkumi. Pie tam kāpēc obligāti jābūt lielajiem, garajiem vai apaļajiem galdiem? Labs risinājums ir stāvgaldi. Cilvēki var brīvi pārvietoties starp tiem, tādējādi telpā tiekoties ar visiem pārējiem pasākuma dalībniekiem. Nav jāsēž pie galda un jāmiegojas. Pat, ja uz ekrāna ir sākotnēji paredzēta kāda neilga prezentācija, lai iesāktu dialogu un viedokļu apmaiņu. Pasākuma organizētājam gan obligāti vajadzētu nodrošināt viesiem kādus atspirdzinājumus: kafiju, tēju, limonādes, ūdeni un kādas nelielas uzkodas.

Turpinās augstskolu studentu projekta Radām novadam īstenošana. Saistībā ar to izveidots uzņēmums Paaris, kura produkts būs adīti cimdi no dabīgas aitu vilnas, ko darinās Pļaviņu novada adītājas, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Studentu uzņēmējdarbības konkurss sākās pirms gada, kad vairākas komandas sacentās par naudas balvu savas biznesa idejas īstenošanai. Tajā iesaistījās arī Rīgas Ekonomikas augstskolas piecu jauniešu komanda, kurā ir pļaviņietis Oto Davidovs.

Projekta mērķis ir kādā no Latvijas novadiem divu gadu laikā radīt pēc iespējas lielāku ekonomisko vērtību, izveidojot jaunas darba vietas un piesaistot finansējumu. Uzņēmums Paaris izvēlējās Pļaviņu novadu.

«Jau sākumā mums bija skaidra ideja par sociālo uzņēmumu, kurā nodarbināsim pensionāres, dodot viņām iespēju papildus nopelnīt ar adīšanu, kas daudzām ir vaļasprieks. Izveidots cimdu dizains, pirmie paraugi, un tagad jāsāk aktīvi piesaistīt adītājas, lai varam nodrošināt preces apjomu realizācijai,» stāsta Oto Davidovs.

Nedēļas nogalē, no 1.līdz 3.februārim starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks starptautiskā tūrisma un aktīvās atpūtas izstāde Balttour 2019, informē pasākuma rīkotāji.

Izstādē plaši būs pārstāvēts gan Latvijas reģionu tūrisma piedāvājums, gan arī kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas piedāvājums.

Zemgalieši izstādē Balttour 2019 iesoļos ar vērienu, jo 2. februārī notiks krāšņa pašvaldību vai redzamāko tūrisma objektu talismanu parāde. Zemgales stendā varēs nodoties radošām nodarbēm, jo zemnieku saimniecība Vaidelotes iemācīs pagatavot īpašu garšvielu maisījumu, Anna Vanna piedāvās ziepju darbnīcu, Ozolnieku novada uzņēmums 5 masti mudinās pievērsties līdzsvara trenažierim, bet Aizkraukles nešpetnās raganas pārbaudīs apmeklētāju modrību.

Senā Hanzas pilsēta Koknese aicinās uzzināt, kas šogad jauns Kokneses viduslaiku pilsdrupās un Likteņdārzā, kā arī piedāvās vairākas radošās darbnīcas. Būs iespēja iepazīt dabīgās kosmētikas tapšanas ceļu un tējas vākšanas tradīcijas.

Trīs draugi - zaķis, lācis un briedis - ir jaunā mīksto rotaļlietu kolekcija, kuras darināšanai uzņēmums Wooly World piesaista cilvēkus no Liepājas neredzīgo biedrības. Pagājušā gadā ar viņu rokām tapa pirmie suvenīru lācīši, kas vairāk domāti pieaugušajiem. Tagad taps rotaļlietas bērniem, vēsta Latvijas Radio.

Mīkstās rotaļlietas top no organiskas kokvilnas un kukurūzas šķiedrām. Ar šādiem dzīvnieciņiem varēs spēlēties pat alerģiski bērni. Šonedēļ uzņēmuma darbinieki no Liepājas neredzīgo biedrības sāka mācīties veidot jaunās rotaļlietas.

Gada laikā Latvijā vislielāko popularitāti ieguvis pelēkais lācēns ar balto krāsu. Uzņēmuma vadītāja Madara More stāstījusi, ka rotaļlietas pērk pieaugušie - kā dāvanu vai suvenīru. Tāda arī ir biznesa ideja. 30% no lācīšiem pārdod Japānā, nedaudz Vācijā un Latvijā. Tos iecienījuši arī Skandināvijas uzņēmumi Latvijā. Uzņēmums nedomā apstāties pie sasniegtā, tāpēc rada pilnīgi jaunu produktu - rotaļlietas, kas domātas bērniem. Lai vecākiem nebūtu jābaidās, ka bērns mīkstās mantiņas var ielikt mutē un ņemt blakus, kad iet gulēt, tās darinās no organiskās kokvilnas, kas Latvijai ir jauns materiāls.

Rīdzinieces Unas Valteres aizraušanās jau gadus piecus ir pērlīšu rotu aušana, taču kopš šā gada augusta tā pārtapusi zīmolā ROTAA .

Idejas aizsākumi meklējami viņas braucienā uz Venēciju – Murano stikls, pērlīšu un mākslinieku bodītes iedarbojās uz Unu kā bumba ar laika degli. Mājās tika pārvestas dažādas piemiņas lietas un arī pavisam vienkārša pērlīšu rokassprādze, kas joprojām ir mīļa un tiek nēsāta vēl šodien. Toreiz Una nedomāja, ka kādu dienu pati darinās šādas rotas un izveidos savu rotu studiju.

Rotu aušana piesaista

«Tas ir mans, varu darīt stundām, pazūd laika izjūta, uz pērlīšu paciņam vajadzētu likt brīdinošus uzrakstus,» saka Una. Visas pieejamās virsmas mājās nokrautas ar pērlītem, diegiem un instrumentiem – «tā ir mana ikdiena, darbs un meditācija, par kuru jāpateicas ģimenei. Tagad es daru to, ko sirds un rokas man liek, ar lielu prieku un patikšanu!»

Apģērbu meistare Katrīna Vilkonska apgalvo, ka «pārdabiski mīl» savu darbu un varētu pavadīt cauru diennakti strādājot. Nesen viņas lolotais Liepājas uzņēmums Katrīnas modes nams nosvinēja viena gada jubileju, taču ar apģērbu darināšanu viņa darbojas jau kopš laikiem, kad mēdza ietērpt skaistos tērpos slaveno lelli Bārbiju, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Sākumā K. Vilkonska strādājusi citā šūšanas uzņēmumā un pēc darba darinājusi pasūtījuma darbus. Tomēr ar laiku sapratusi, ka nevēlas pelnīt naudu citiem. «Sapratu, ka manī ir uzņēmēja gēns un vajag kaut ko darīt pašai. Nonācu pie tā, ka gribu savu modes namu. Nosaukumā obligāti bija jābūt vārdiem «modes nams», un, tā kā tas pieder man - Katrīnai, tad ilgi nebija jādomā, kā savienot šos vārdus,» par Katrīnas modes nama dzimšanu stāsta īpašniece.

Uz jautājumu, kā viņas uzņēmums atšķiras no citiem, šuvējai ilgi nav jādomā atbilde: «Jā, ir daudz cilvēku, kas šuj apģērbus, uzņēmējiem jāatrod sava odziņa, ar ko atšķirties. Piemēram, mēs darinām tērpus tikai no kvalitatīviem itāļu materiāliem.» Katrīna pati ik pa laikam dodas uz Itāliju, lai piedalītos audumu prezentācijās un izvēlētos labākos materiālus. Tie tiek transportēti uz Liepāju, un burvestības var sākties - tiek darināti tērpi.

Aizgūstot idejas no dabas, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki attīsta viedu un dinamisku fasādes sistēmu, kas spēs pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām un uzkrāt saules enerģiju, lai izmantotu to ēkas siltumapgādei.

Līdzīgi kā ziedi atveras saulē, bet aizveras, saulei norietot, uz zinātnieku izveidota sienas konstrukcijas testa paneļa izvietotas lāpstiņas sakļaujas un atveras, uztverot un akumulējot saules enerģiju. Sistēmas kodolā esošais fāžu pārejas materiāls uzkrāj enerģiju, kad saule apspīd fasādi, un atdod to iekštelpām, kad āra gaisa temperatūra krītas.

Ar šiem eksperimentiem zinātnieki piedalās pasaulē aktuālo dinamisko konstrukciju izstrādē un izpētē. Dinamiskās sistēmas paredz ēku norobežojošo konstrukciju aktīvu iesaisti enerģijas bilancē, pārveidojot uz vietas pieejamo atjaunojamo enerģiju siltumenerģijā vai elektroenerģijā. Iespējams, nākotnē tas ļaus ēkām kļūt pašpietiekamām, ražojot un uzglabājot enerģiju ēku sienās, jumtos, grīdās.

Šodien, 28.februārī, Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi informatīvo ziņojumu par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā.

Ziņojumā ir atspoguļota pašreizējā situācija darba tirgū un Ekonomikas ministrijas izstrādātās vidēja termiņa darba tirgus prognozes līdz 2013.gadam, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Ziņojums sastāv no tautsaimniecības un darba tirgus tendenču raksturojuma, tautsaimniecības attīstības scenāriju apraksta, darba tirgus vidēja termiņa prognozēm, priekšlikumiem situācijas uzlabošanai un pielikuma ar papildus informāciju.

Galvenie faktori, kas ietekmēs situāciju darba tirgū vidēja termiņa periodā (līdz 2013.gadam) esot šādi:

- tautsaimniecības izaugsme t.i. pieprasījuma izmaiņas;

#ASV darba tirgū viņa novēroja kādu tendenci, kas pamazām kļūst izplatītāka.

Iveta Grīnberga desmit gadus strādājusi ASV akadēmiskajā vidē un atgriezusies Latvijā, lai turpinātu mācīt latviešu valodu ārzemniekiem

«Darbs ir mana aizraušanās, un man ir prieks par iespēju mācīt latviešu valodu, kā arī iepazīstināt ar mūsu kultūru un tradīcijām amerikāņus, kas nekad nav dzirdējuši par mūsu zemi,» laikrakstam Dienas Bizness atzīst mācību centra Valodu kursi Tev vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes lektore Iveta Grīnberga.

I. Grīnberga uz ASV pirmo reizi devās 2005. gadā, kad Izglītības un zinātnes ministrija meklēja latviešu vieslektori Vašingtonas universitātē Sietlā. Tolaik viņa strādāja Latvijas Universitātes (LU) Baltu valodas katedrā un mācīja apmaiņas studentiem latviešu valodu.

Zane Pabērza atgriezusies no darba Kataras aviosabiedrībā Qatar Airways, lai turpinātu karjeras izaugsmi nacionālajā aviokompānijā airBaltic

Piedāvājums doties uz Kataras galvaspilsētu Dohu, lai kļūtu par Qatar Airways Centrālās un Austrumeiropas reģionālo vadītāju, Zanei Pabērzai šķita gana vilinošs. Uz Tuvajiem Austrumiem viņa devusies, lai atgrieztos – ar pāris ceļasomām, apņēmību mācīties un gūt jaunu pieredzi, kas viņai nozīmē daudz vairāk nekā augsta amata pozīcija.

Izmanto iespēju

Pēc 14 airBaltic nostrādātiem gadiem Zane saņēma piedāvājumu strādāt Kataras aviokompānijā Qatar Airways, no kura nespēja atteikties. «Mani uzmeklēja un uzrunāja. Sākotnēji pat neiedomājos kaut ko savā karjerā mainīt, bet kompānijas pārstāvji bija neatlaidīgi. Ziņkāres vadīta, sāku izskatīt šo piedāvājumu, un 2016. gada pavasarī kļuvu par Qatar Airways Centrālās un Austrumeiropas reģionālo vadītāju,» stāsta Z. Pabērza. Dohā viņa attālināti vadīja 200 cilvēku lielu komandu un atbildēja par sadarbību ar 24 lidostām Eiropā. «Ir ļoti grūti salīdzināt darbu Latvijas un Kataras aviokompānijā. Tās ir ļoti dažādas valstis, pavisam citi darba pienākumi, atšķirīga darba vide un kolēģi. Man nebija grūti tikt galā, jo airBaltic ir ielicis ļoti labus pamatus. Jutos droši, stabili, pārliecināta par to, ko daru. Pārliecību man deva Latvijā iegūtās zināšanas un pieredze. Lai arī Kataras aviokompānija lidoja ar atšķirīgām lidmašīnām, procedūras un prasības bija citādas, es ļoti ātri – pusotra mēneša laikā – apguvu visu nepieciešamo un lieki netraucēju kolēģus, bet darbojos patstāvīgi,» atceras Z. Pabērza. Katarā viņa turpināja pilnveidoties un uzkrāt zināšanas. «Esmu cilvēks, kas strādā pēc principa, ka vajag «sasmērēt rokas», proti, man ir svarīgi visu aptaustīt. Ja es, piemēram, nesaprotu kādu tehnisku lietu, eju un skatos, ja vajag, iekāpju lidmašīnas bagāžniekā,» viņa stāsta.

Speciālistiem, kam nav izšķiroši atrasties kādā konkrētā valstī, galvenais ir labi dzīves apstākļi

Tā uzskata IT kompānijas Visma Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs Andris Drebeiniks. Pirms vairākiem gadiem viņam bija piedāvājums kļūt par mobilo ierīču Prestigio mārketinga vadītāju Kiprā, tādējādi atbildot par 25 birojiem 47 valstīs – no tāda profesionālā izaicinājums nemēdz atteikties.

Ir bijis laiks, kad A. Drebeiniks ilgstoši dzīvoja lidmašīnā starp Rīgu un Helsinkiem, bet darbs Kiprā bija viņa pirmā pieredze ilgstoši strādāt ārpus Latvijas. Viņš šo darba piedāvājumu pieņēma, jo tas bija interesants un izaicinošs. «Nezinu nevienu kompāniju Latvijā, kas varētu piedāvāt šādu darbu. Galvenais iemesls piekrist šādam piedāvājumam bija vēlme pamēģināt ko tādu, kas Latvijā nebūs pieejams. Finansiālā pakete un viss pārējais īpaši neatšķīrās no piedāvājumiem Rīgā,» saka A. Drebeiniks. Viņš novērojis, ka Kiprā ir diezgan daudz latviešu. Daudzi no viņiem strādā IT jomā, tāpat saistībā ar šīs valsts nodokļu politiku tur ir daudz lielu Krievijas, Kazahstānas, Ukrainas un Baltkrievijas kompāniju mātesuzņēmumu. «Latviešu valodu tur var dzirdēt – arī ziemā, kad tūristi aizbraukuši. Piemēram, otra lielākā interneta nodrošināšanas kompānija Limasolā pieder latviešu un krievu puišiem no Bolderājas,» saka A. Drebeiniks.

Organiskās sintēzes institūta pētnieks Jānis Veliks pēc prestižā ārvalstu zinātnieku saimē pavadītiem gadiem atgriezies dzimtenē

Motivācija pārtraukt zinātnisko darbību Oksfordas Universitātē un turpināt to Organiskās sintēzes institūtā (OSI) zinātniekam bija saistīta ar vēlmi, lai viņa ģimene un bērni dzīvotu Latvijā. Viņš ir pārliecināts, ka šeit ir viss nepieciešamais, lai pilnvērtīgi darbotos organiskās sintēzes sfērā, jo OSI ir pasaules līmeņa pētniecības centrs. J. Velika zinātnisko darbību Latvijā veicinājusi arī Eiropas Savienības (ES) finansējuma novirzīšana Apvārsnis 2020 projektu refinansēšanai, proti, viņa projekts Marijas Sklodovskas-Kirī programmā saņēmis stipendiju arī pēc tam, kad tas projektu konkursā novērtēts virs kvalitātes sliekšņa, bet palicis «aiz strīpas» lielās konkurences dēļ.

Divas dienas Usmas ezera atpūtas kompleksā Lejastiezumi 48 uzņēmumu komandas un vairāk nekā divi tūkstoši dalībnieku sacentās dažādu tradicinālu un ne tik tradicionālu sporta veidu disciplīnās, lai noskaidrotu, kuras tad ir spēcīgākās Latvijas uzņēmumu komandas.

Sporta spēļu dalībniekiem kopumā bija iespēja sacensties 20 dažādos komandu sporta veidos un desmit individuālajās aktivitātēs, bet sacensību jaunākajiem dalībniekiem tika organizēts Joma sports - Bērnu kauss. Šogad labākos rezultātus kopvērtējumā uzrādīja valsts AS Latvijas dzelzceļš komanda, iegūstot pirmo vietu, SIA Lattelecom, ierindojās 2. vietā un, attiecīgi 3. vietu ieņēma - AS Liepājas papīrs.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka arī nākamgad priecāsies redzēt vēl vairāk uzņēmumu pārstāvju - īpaši to, kuri vēl nav izmantojuši šo iespēju saliedēt un motivēt kolektīvu sportiski iedvesmojošā gaisotnē. Iespējams, ka tādējādi Uzņēmēju sporta spēlēs 2019. redzēsim jaunus līderus, kas kļūs par lielākajiem konkurentiem godalgotākajām sporta spēļu komandām.

Rīgas centrā otro reizi uz vienu nakti savas durvis vaļā vēra ceļojošais pop-up bārs Ledlauzis, kas jautrā gaisotnē vienkopus pulcējās vairāk nekā pustūkstotis reklāmas jomā strādājošo pašmāju profesionāļu.

«Mums jau kādu laiku plānā bija sarīkot Latvijas reklāmas industrijā strādājošajiem profesionāļiem kādu kopīgu ārpusdarba pasākumu, kas vienotu mūs visus kopīgām idejām un mērķiem, kas bieži vien grūti realizējams ikdienā izteikti mazās industrijas specifikas dēļ,» norāda pasākuma rīkotājs – mediju aģentūras Initiative Latvia partneris Rihards Frīdenbergs.

Pasākuma ietvaros pop-up bārā Ledlauzis gaismā tika celti dažādi reklāmas nozares slēptie talanti, kas uzstājas ar mūzikas, deju u.c. performancēm un uzņēmās viesmīļu lomas, stāsta DDB izpilddirektors Andris Rubīns.

Ledlauzī bija apskatāma reklāmas festivāla Golden Hammer darbu izstāde, bet pasākuma īpašie viesi bija reklāmas viltojumu festivāla Fakestival pārstāvji no Krievijas. Pirmo reizi šogad Fakestival norisināsies arī Latvijā.