Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Jēkabpils lidlaukā 29. augustā notiks Latvijas Dragreisa Čempionāta 402 metru sacensības Jēkabpils Kauss 2009, kurās vienīgo reizi šogad klasiskajā dragreisa distancē sacentīsies visi Baltijas ātrākie braucēji.

Interneta vietnē www.forsaza.lv jau ir sākusies dalībnieku reģistrācia. Dalībnieki un skatītāji tur var iepazīties arī ar sacensību nolikumu un dienas plānu.

Sacensību atklāšana notiks 29. augustā plkst. 16.00, bet vērot kvalifikācijas braucienus skatītāji varēs jau no plkst. 15.00.

Bērniem līdz sešu gadu vecumam ieeja bez maksas. Biļetes iepriekšpārdošanā (Biļešu Serviss un DUS Statoil) var iegādāties par Ls 4, bērniem no 7 līdz 12 gadu vecumam – Ls 3. Biļešu cena pasākuma dienā Ls 5.

Lietuvā notikušajā Baltijas valstu piensaimniecības kooperatīvu vadītāju sanāksmē 20.augustā tika nolemts rakstīt kopīgu vēstuli EK Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, aicinot sniegt arī īpašu atbalstu kooperatīviem. Vienlaikus piensaimnieki vienojās par nepieciešamību ciešākai sadarbībai, izveidojot vienotu zīmolu Baltijas valstīs ražotajiem piena produktiem un kopīgi virzot iniciatīvu par godīgu ienākumu sadali starp ražotāju, pārstrādi un tirgotāju, teikts paziņojumā medijiem.

Kopīgajā vēstulē Filam Hoganam piensaimnieki norāda uz Baltijas valstu īpaši smago situāciju kopš Krievijas noteiktā pārtikas embargo, akcentējot, ka vidējā piena cena Baltijā šobrīd ir 20 eiro centi par kilogramu, salīdzinājumā ar 30 eiro centiem par kilogramu pārējā Eiropā. Ambiciozā lauku attīstības programma iepriekšējā periodā (2007.-2014.g.), kas paredzēja saimniecību modernizāciju un jaunu fermu skaita pieaugumu, lai sasniegtu prasīto lopu skaita pieaugumu situāciju padara vēl saspringtāku. Ņemot vērā, ka kooperācija Baltijā joprojām turpina attīstīties un nav pietiekamā apmērā, nepieciešami ilgtermiņa risinājumi - inovatīvi Eiropas Savienības (ES) pasākumi turpmākai kooperācijas veicināšanai starp Baltijas lauksaimniekiem un jau esošajiem kooperatīviem, atbalstītu savas pārstrādes un produktu realizācijas uzsākšanu.

Ventspils Piedzīvojumu parkā, Saules ielā 141, sestdien, 16.maijā, no plkst. 12:00 notiks Ventspils tūrisma sezonas atklāšanas pasākums Atklāj vasaru Ventspilī.

Ventspilī jau vairākus gadus izveidojusies tradīcija – jauno tūrisma sezonu ieskandināt ar atraktīvām skolu un ģimeņu komandu sacensībām - Ģimeņu un draugu spēlēm un Skolu klašu spēlēm, kurās aicināti piedalīties ne tikai ventspilnieki, bet arī interesenti no Kurzemes un visas Latvijas.

Šogad īpaši atraktīva solās būtu Ģimeņu un draugu spēle par oriģinālāko nobraucienu no Piedzīvojumu kalna ar pašdarinātiem braucamrīkiem. Savukārt Skolu klašu spēlēs 1.-4. klašu grupa sacentīsies kameršļūkšanā no kalna un lodes ripināšanā, 5.-8. klašu grupa sacentīsies virves vilkšanā un nobraucienos ar kalnu skrejriteņiem, 9.-12. klašu grupa sacentīsies nūjošanā Ventspils stilā un tūrisma viktorīnā.

Piena produktu tirgošanā tirdzniecības izdevumu dēļ nekāda krējuma nosmelšana nesanāk un paši piensaimnieki patiesībā to apzinās, uzsver Maxima Latvija pārstāvis Ivars Andiņš.

«Tāpēc viņi gadiem ilgi to nesāk darīt, tikai noklusējot un kritizējot tirgotājus. Pietiek ielūkoties arī lielāko tirgotāju un ražotāju uzņēmumu rentabilitātes rādītājos, lai secinātu, ka tie ir visai līdzīgi, kas arī atklāj patieso situāciju,» skaidro Andiņš.

«Ja pārstrādātāji piena tirdzniecību uzskata par iespēju nosmelt krējumu, tad jājautā - kāpēc viņi paši ar to praktiski nenodarbojas, savus kādreizējos ražotāju firmas veikalus likvidējot, nevis attīstot un nosmeļot šo krējumu paši sev?» retoriski vaicā Andiņš.

Tāpat viņš arī atzīmē, ka piensaimnieku teiktais par cenām veikalos neatbilst patiesībai, jo lētākais Latvijā ražotais un visvairāk Maxima tīklā pirktais piens maksā 44 santīmus litrā - pretēji piensaimnieku apgalvotajam, ka Maxima tīklā neviens importa piens lētāk nemaksā. Arī Igaunijā ražotais piens tāpat maksā 44 santīmus litrā.

"Sākot no 2004. gada attiecībā uz E.Gulbi ir veiktas regulāras un rūpīgas pārbaudes. Par pamatu šādām pārbaudēm kalpoja E. Gulbja amatam nepieciešamā atļauja darbam ar valsts noslēpumu," teikts Aizsardzības ministrijas komentārā par izskanējušo informāciju saistībā ar virsnieku Edgaru Gulbi.

Aizsardzības ministrija: "Pēc vakar izplatītās papildus informācijas Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta (SVPDD) virsnieka Edgara Gulbja izmeklēšanā, nepieciešami vairāki precizējumi par viņa dienesta gaitu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), kā arī par personāla pārbaudēm un to efektivitāti.

Sākot no 2004. gada attiecībā uz E.Gulbi ir veiktas regulāras un rūpīgas pārbaudes. Par pamatu šādām pārbaudēm kalpoja E. Gulbja amatam nepieciešamā atļauja darbam ar valsts noslēpumu. Pārbaužu gaitā vairākkārt tikusi pieprasīta informācija Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centram saistībā ar E. Gulbja iespējamo sodāmību. Gan 2005. gadā, gan 2006. gadā saņemtās atbildes apliecina, ka par E. Gulbi IeM sistēmā kompromitējošu datu nav. Uz līdzīgiem pieprasījumiem tika balstītas arī pārbaudes par E. Gulbi, kas iepriekš tika veiktas Zemessardzē.

Baltijai un Somijai Krievijas sankciju dēļ pienākošās kompensācijas izķer manīgie itāļu piensaimnieki

Krievijas embargo dēļ virknei ES lauksaimniecības produktu Eiropas Komisija (EK) ir asignējusi dažādu veidu kompensācijas. Tomēr vien pāris nedēļu pēc siera privāto krājumu uzglabāšanas (PSA jeb Private Storage Aid) kompensāciju izsludināšanas tās ir pārtrauktas aizdomu dēļ par krāpniecību, lasāms ES oficiālajā vēstnesī.

Šmaucas operatīvi

Lēmumu skaidrojošā relīzē EK raksta, ka pēkšņā kompensāciju pārtraukuma iemesls ir «nesamērīgs intereses pieaugums no siera ražotājiem zināmos reģionos» par piedāvāto iespēju. 5. septembrī izsludinātā PSA paredz ES uzņēmējiem kompensāciju kopumā par 155 tūkstošu tonnu siera uzglabāšanu, kas uzkrājies Krievijas embargo dēļ, un tās pārtraukšana ir «piesardzības solis», lai novērstu aizdomīgi ātru piešķirto fondu iztērēšanu. Aizdomas ir arī par naudas aizplūšanas virzienu. Aizslēgtās Krievijas dēļ visvairāk vajadzētu ciest ražotājiem Somijā un Baltijas valstīs, kur ap 90% no siera eksporta iet uz Krieviju. Tomēr tieši Itālijas piensaimnieki lielā ātrumā ir pamanījušies izņemt PSA desmitiem tūkstošiem tonnu siera, portālam EU Business ziņo kāds avots ES institūcijās.

Šodien lauksaimnieku organizāciju Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija un spēcīgāko lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību (LPKS) Trikāta KS, Piena ceļš un Dzēse pārstāvji tikās ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, lai turpinātu sarunas par risinājumiem piena krīzei.

Lai risinātu ieilgušo krīzi nozarē, trīs lielākie piensaimnieku kooperatīvi ir parakstījuši konceptuālu vienošanos par nākotnes sadarbību kopīga pārstrādes uzņēmuma veidošanā. Šodien piensaimnieki konstruktīvās sarunās no ministra saņēma atbalstu galvenajai prasībai – solījumu par finanšu garantijām sava pārstrādes uzņēmuma izveidei. 10. vai 11. jūlijā ministrs un piensaimnieki sarunas turpinās, lai pārrunātu konkrētu koncepcijas variantu un izstrādātu iespējamo atbalsta shēmu, Db.lv informē Lāsma Zuzāne, Zemnieku saeimas sabiedrisko attiecību speciāliste.

„Pretēji mūsu bažām, ministrija ir uzsākusi darbību pie solītā, lai problēmas atrisinātu. Līdz ar to redzam, ka visu iespējams atrisināt mierīgā ceļā. Domāju, ka tālākas protesta akcijas šobrīd nav lietderīgas, tas nebūtu nedz prātīgi, nedz zolīdi no mūsu puses. Tas gan neizslēdz iespēju, ka ja, piemēram, lauksaimniekus nokaitinās augstās elektrības cenas, vienu jauku dienu mēs atkal par tām spriedīsim,” secina Piensaimnieku protesta akciju organizatore Dace Pastare.

Pēc Latvijas lielāko piensaimniecības uzņēmumu lūguma Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien tikās ar piensaimniekiem, lai pārrunātu valsts augstākās amatpersonas iespējamo iesaisti piensaimnieku problēmu risināšanā, ko lielā mērā izraisījuši Krievijas aizliegumi piena produkcijas piegādei no Eiropas Savienības (ES) ražotājiem, kā arī cenu svārstības piena produkcijai pasaulē. Valsts prezidents pauda viennozīmīgu atbalstu piena nozares pārstāvju pozīcijai, vienlaikus uzsverot, ka arī pašiem Latvijā ir jāmeklē visi iespējamie atbalsta risinājumi, kas ļautu stiprināt piena ražotājus un pārvarēt viņiem grūto periodu, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Uzsākot sarunu, piensaimnieki atgādināja, ka pieprasa nekavējoties no ES Krīzes fonda līdzekļiem veikt izmaksu sankciju skartajām ražojošajām saimniecībām 67 eiro uz vienu pārraudzībā ražojošo govi mēnesī. Prasība esot iesniegta izskatīšanai Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē.

Valsts prezidents arī pauda apņēmību visās sarunās ar ES augstākajām amatpersonām, kas saistībā ar Latvijai tuvojošos prezidentūru ES Padomē sāksies jau šajā nedēļā, argumentēt Latvijas pozīciju un darīt visu, lai ES kompensētu šos zaudējumus saskaņā ar saviem solījumiem.

Piena ražotāji arī pauda neapmierinātību saistībā ar to, ka faktiskās piena produktu cenas tirdzniecībā nav kritušās, kas faktiski nozīmē, ka zaudējumus izjūt tikai piena ražotāji, kam strauji samazinājusies piena iepirkuma cena un kas īpaši tām saimniecībām, kurām ir kredītsaistības ražošanas paplašināšanai, ievērojami palielina viena piena litra pašizmaksu. Piena ražotāji apliecināja, ka šobrīd visas saimniecības kopumā pārdod savu pienu zem pašizmaksas. Pašizmaksa jau ir kritiski augstāka par 30 centiem. Turklāt, neņemot vērā krīzes situāciju, piena ražotājiem draud samaksa par pārtērētajām piena kvotām, kaut arī ES kopumā neizpilda piena kvotas. Arī no kaimiņvalsts Lietuvas, kura neizpilda piena kvotas, Latvija nedrīkst tās aizņemties.

Latvijas piensaimnieki iesnieguši Zemkopības ministram Jānim Dūklavam projektu, kā ar lielāku pievienoto vērtību izmantot pieejamos 9 miljonus latu (13 miljonus eiro), ko piena nozares restrukturizācijai piešķīrusi Eiropas Savienība.

Par to informē pilnsabiedrības Latvijas Piensaimnieks direktors Raimonds Freimanis. Piensaimnieku, tajā skaitā piena kooperatīvu Trikāta KS, Dzēse un SIA Piena partneri pārstāvji veidotā projekta pamatdoma - novirzīt pieejamos ES līdzekļus zemniekiem piederošas piena pārstrādes attīstībai un eksporta veicināšanai. Iesniegtais projekts ir konkrēts biznesa plāns, kura īstenošanas rezultātā restrukturizācija skartu vairāk nekā 600 zemnieku saimniecības. Restrukturizācija arī paredz izveidot liela apmēra un modernu piena savākšanas sistēmu.

«Jāceļ nozares pievienotā vērtība, ieguldot pārstrādes uzņēmumu attīstībā un attīstot eksporta iespējas, nevis vienkārši sadalot naudu «pa galviņām», jo līdzekļi ir piešķirti nozares restrukturizācijai,» uzsver Latvijas Piensaimnieka pārstāvis Raimonds Freimanis. Viņš arī pauž viedokli, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) vadītāja J.Šolka iepriekš izplatītais viedoklis medijiem par zemnieku nespēju vienoties attiecībā uz Eiropas savienības piešķirto deviņu miljonu latu atbalsta izmantošanu piena nozares stiprināšanai, neatbilst patiesībai un destruktīvi ietekmē nozares attīstību. «LPCS valdes priekšsēdētājs J.Šolks nepiedalījās Latvijas Piensaimnieka darba grupas darbā un līdz ar to nav korekti nozares vārda paust viedokli, ka piensaimnieki nav vienojušies par līdzekļu apgūšanas iespējām, jo šāds plāns ir izstrādāts,» pauž Latvijas Piensaimnieka pārstāvis.

Vidzemes piensaimnieki – četras zemnieku saimniecības un viena privātpersona - tiesā iesūdzējuši bijušo iekšlietu ministru un kādreizējo Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju Dzintaru Jaundžeikaru.

Viņa piena uzpirkšanas uzņēmums «Kalnbudes» pērn palicis parādā lielas summas par piegādāto svaigpienu, - ceturtdien vēstīja LNT Ziņas.

Procesi pret Jaundžeikaru sākti Limbažos, Madonā un Valmierā.

No Jaundžeikara uzņēmuma «Kalnbudes» piensaimnieki tiesā vēlas piedzīt kopsummā 110 255 eiro kā pamatsummu, plus vēl kavējuma soda procentus, jo prasības celtas par notikumiem 2018.gada sākumā. No izdalītajiem atsevišķajiem pieciem procesiem šodien Vidzemes rajona Limbažu tiesa skatīja Siguldas novada Allažu pagasta piensaimniecības «Jaunveltiņi» prasību atgūt 29 tūkstošus eiro.

Naudas nesaņemšana laikā zemniekiem radījušas problēmas, LNT Ziņām skaidroja z/s «Jaunveltiņi» piensaimnieks Aivars Krūmkalns: «Pirms pavasara, kad jāiegādājas visi materiāli lauku apstrādei, kad ir lielākie izdevumi, tajā brīdī parādās lielākais robs vairāk nekā mēneša budžeta apjomā. Tas, protams, rada zaudējumus, jo ir jāaizņemas papildu līdzekļi, par ko savukārt jāmaksā procenti.»

Pēdējās dienās masu medijos paustā informācija par to, ka šogad sešu mēnešu laikā dažādos atbalsta maksājumos piensaimnieki no valsts saņēmuši ap 70 milj. Ls un dotā summa divas reizes pārsniedz saražotās gala produkcijas vērtību – nav patiesa.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) izsaka sašutumu, par to, ka šāda informācija cirkulē publiskajā telpā, jo īpašs atbalsts piena nozarei par 2009.gadu ir novirzīts tikai ar diviem atbalsta veidiem: atbalsts ciltsdarbam piensaimniecībā – 12.7 milj. Ls un maksājums par piena kvotām – 13.6 milj. Ls.

2008.gadā no ražotājiem ir iepirktas 633 tūkst. t piena un piena iepirkuma cena, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājusies par apmēram 10 santīmiem par litru piena, tātad piena ražotāju zaudējumi šogad varētu būt ap 63 milj. Ls, tādējādi piešķirtie 26.3 milj. Ls tikai daļēji kompensē zaudējumus.

LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze: «Piena ražošanā ir iesaistīti tūkstošiem lauku iedzīvotāju, kas ražo pienu un, ja ievērojama daļa pārtrauks piena ražošanu, tad Latvijai nebūs piens, ko eksportēt. Piensaimnieki ir jāatbalsta, lai saglabātu piena nozari kā tautsaimniecībai nozīmīgu eksporta nozari, kura papildinās valsts budžeta ienākumus un palīdzēs valstij ātrāk atgūties pēc ekonomiskās lejupslīdes. Diemžēl runas par 70 milj. latu atbalstu nozarei ir nepatiesas, kas rada maldīgu priekšstatu par stāvokli nozarē.»

Lēmumu par piena nozares restrukturizācijai paredzēto 13 miljonu eiro (jeb aptuveni 9,3 miljonu Ls) izmantošanu zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sola pieņemt tuvākajā laikā.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē J. Dūklavs sacīja, ka nākamajā nedēļā viņš tiksies ar piena kooperatīvu pārstāvjiem un no šīm sarunām būs atkarīgs, kā tiks sadalīta ES piešķirtā nauda. Ministrs uzsvēra, ka nav racionāli turēt šo naudu iesaldētu tikai tāpēc, ka kāds savā starpā nespēj vienoties. Šobrīd viena no iespējām, kā naudu ieguldīt, ir palielināt atbalsta intensitāti par 10 %, kas skartu piena pārstrādes modernizāciju. Tāpat tiek apsvērta iespēja palielināt atbalsta intensitāti tām saimniecībām, kam līdz 2014. gadam jāsakārto mēslu krātuves atbilstoši visām prasībām.

Sestdien, 19.aprīlī, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Lielajā aulā Rīgā, Kaļķu ielā 1, plkst. 9.00 sāksies piektās RTU Inženieru sacensības, kurās vairākās disciplīnās sacentīsies apmēram 150 aktīvi un radoši inženierzinātņu un uzņēmējdarbības studenti, liecina universitātes sniegtā informācija medijiem.

Sacensību dalībnieku pamatuzdevums būs konstruēt kompleksu ierīci, ar kuras palīdzību iespējams realizēt sacensību organizatoru – BEST-Rīga – noteiktus uzdevumus.

Inženierzinātņu un uzņēmējdarbības studenti sacentīsies divās kategorijās: konstruēšanā, kurā ietilpst arī biznesa elementi, un debatēs. Konstruēšanas kategorijā visas studentu komandas risinās tehnisku problēmu, no organizatoru piedāvātajiem materiāliem konstruējot ierīci noteiktu uzdevumu veikšanai. Debašu kategorijā komandas diskutēs par aktuālām problēmām Latvijas sabiedrībā un inženierijā. Komandu sniegumu vērtēs kompetenta žūrija.

Sacensību mērķis ir veicināt uzņēmumu, studentu un augstskolas sadarbību, kā arī popularizēt eksakto zinātņu apguvi, attīstīt un paplašināt studentu zināšanu līmeni inženierzinātnēs un uzņēmējdarbībā, parādīt, ka eksakto zinātņu studenti ir vispusēji izglītoti un mērķtiecīgi jaunieši, kuri nākotnē aktīvi darbosies Latvijas biznesā.

23. un 24. maijā Mūsas trasē, Bauskā norisināsies FIA Eiropas Autokrosa čempionāta 3. posms, kuram pieteicies rekordliels dalībnieku skaits – 76 dalībnieki no 15 valstīm, starp tiem būs 13 dalībnieki, kuri pirmo reizi sacentīsies Mūsas trasē.

Šim sacensībām ir pieteikušies visi šī brīža stiprākie Eiropas autokrosa meistari, kas nozīmē, ka cīņa būs spraiga.

Bauskā piecpadsmit stiprākajiem Eiropas D-1 divīzijas braucējiem stāsies pretī arī divi labākie latviešu autokrosisti – Jānis Bogdanovičs ar Ford Focus un Aldis Zēbergs ar Toyota Corolla, kuri pirms šī čempionāta posma ir kārtīgi sagatavojuši tehniku un gatavojas pierādīt eiropiešiem kuri ir trases saimnieki.

Divīzijā D-3 uz starta deviņpadsmit sportisti. Tajā par turpināsies jau iepriekšējos divos čempionāta posmos aizsākusies cīņa, kurā šobrīd veiksmīgākais ir vācietis Deniss Engels, kura kontā ir 35 punkti. Latviju šajā klasē pārstāvēs Aleksejs Jaluņins, kurš pēdējo piecpadsmit gadu laikā nav laidis garām nevienu Eiropas čempionāta posmu, kas notiek Mūsas trasē.

Sākusies raidījuma televīzijas spēles Firmas noslēpums otrā sezona, kurā dalībnieki prezentē savas biznesa idejas, cenšoties pārliecināt žūriju par to potenciālu. Veiksmīgākie spēlētāji finālā sacentīsies par galveno balvu - desmit tūkstošiem latu uzņēmējdarbības attīstībai.

Pirmajā otrās sezonas Firmas noslēpuma raidījumā skatītāji varēja iepazīties ar idejām par divām jaunām galda spēlēm, diviem mēģinājumiem biznesā pārvērst koka amatniecības idejas, sapni par jaunu restorānu, inovatīvu drošības aprīkojumu velosipēdiem, vairākiem IT risinājumiem un citām biznesa iecerēm.

Televīzijas spēle Firmas noslēpums astoņu raidījumu ciklā atspoguļos biznesa uzsākšanas procesu no idejas līdz gatavam biznesa plānam. Pirmajos trijos raidījumos žūrijas priekšā stāsies 31 biznesa idejas autors, kas izturēja atlases kārtu. Trešā raidījuma beigās skatītājiem kļūs zināms, kuri deviņi dalībnieki spēli turpinās. Sacensību gaitā topošie uzņēmēji varēs konsultēties ar mentoriem, uzņēmējdarbības un finanšu ekspertiem, lai pilnveidot savus biznesa plānus un attīstītu sava idejas. Arī turpmākajos raidījumos dalībniekiem nāksies pierādīt žūrijai spēju attīstīt jaunu biznesu, tāpēc līdz Firmas noslēpuma fināla tiešraidei 28. februārī tiks tikai četri dalībnieki. Pēdējā raidījumā topošie uzņēmēji sacentīsies par Firmas noslēpuma atbalstītāja SEB bankas galveno balvu – 10 tūkstošiem latu.

Lai veicinātu talantu attīstību Latvijā, ir jāuzlabo augstākās izglītības kvalitāte augstskolās.

Tā uzskata Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenblats. Viņš norāda, ka pārlieku lielais augstākās izglītības iestāžu skaits, nepietiekamais finansējums un Latvijas augstskolu zemais novērtējums starptautiskajos reitingos neatbilst ambīcijām Latviju redzēt kā attīstības un karjeras iespēju centru.

Pirmajā Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes organizētajā darba grupā par talantu piesaistes, izglītības un to noturēšanas izaicinājumiem tika pievērsta uzmanība augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa modernizācijas iespējām. Starp labajiem piemēriem ir Ālto universitāte Somijā, kas ik gadu sagatavo tūkstošiem multidiscpilināru profesionāļu. Tāpēc šogad asociācijas rīkotajā "Rīgas Riska kapitāla samitā 2020" (Riga Venture Summit 2020), kas notiks 19. februārī, lektoru vidū būs arī Ālto universitātes pārstāvis, lai noskaidrotu, kā sasaistīt augstskolas darbu ar darba tirgus prasībām un kā sniegt uzņēmējdarbības prasmes un domāšanu visiem universitāšu absolventiem.

Šo svētdien, 27.septembrī, pulksten 14:00 Biķernieku sporta bāzes stadionā notiks sacensības Rockstar Champions Race, kurās pirmo reizi Latvijā tiks noskaidrots, kura no pašmāju autosporta un motosporta zvaigznēm ir visātrākā neierastos apstākļos un neierastās disciplīnās.

Deviņpadsmit Rockstar Champions Race dalībnieku vidū ir tādas zvaigznes kā Mārtiņš Aleksandrovičs, Jānis Bogdanovičs, Ivars Caune, Aivis Egle, Jānis Horeliks, brāļi Neikšāni, Haralds Šlegelmihs, Karlīne Štāla, Ivars Vasaraudzis, Aldis Zēbergs un citi.

Visi šie sportisti sacentīsies trīs dažādās disciplīnās - auto šosejā, rallijkrosā un driftā, pie kam to darīs ar organizatoru sagādātām sporta automašīnām - auto šosejas sacensībām sagatavotiem BMW 320, B-600 klases bagijiem un driftam sagatavotu BMW M3.

Rockstar Champions Race uzaicinātie sportisti ir iepazinušies ar sacensībām atvēlētajiem sporta automobiļiem un trasi, kā arī ir veikuši treniņbraucienus. Sportisti esot atzinuši, ka drifts ir visneierastākā disciplīna, kas visprecīzāk parādīs to, kurš no sportistiem ir vislabākais un kurš būs spējīgs cīnīties par uzvaru šajās sacensībās.

Skatītāju interese par jauno izklaides nozari eSportu jau tagad ir krietni lielāka nekā par desmitiem tradicionālo sporta veidu

Eiropu un visu pasauli ar joni pārņem jauns «modes kliedziens», kam digitālajā laikmetā paredz gaišu nākotni – no populārām datorspēlēm izaugusi eSporta nozare. Pavisam nesen jaunajai kustībai pievienojušās arī Baltijas valstis, tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Lattelecom un vienai no Baltijā vadošajām eSporta organizācijām GOEXANIMO izveidojot eSporta līgu, kurā jau 26. februārī norisināsies pirmā tiešsaistes spēle. To varēs vērot mājaslapā Besl.pro.

eSporta sacensības no vienkāršas virtuālo varoņu «dzenāšanas» pa ekrānu atšķiras ar to, ka notikumus redz ne vien paši dalībnieki, bet arī tūkstošiem interesentu, kuri pieslēdzas sacensību tiešraidei. Tādējādi eSports pietuvojas īstam sportam, kur profesionālu atlētu sniegumu tribīnēs un pie TV ekrāniem apjūsmo miljoniem līdzjutēju.

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Šo piektdien, 11. oktobrī, pasaku maģijas gaisotnē norisināsies astotais starptautiskais iluzionistu Pecolli vadītais konkurss “Magic Mania – Fairytale”.

Visa vakara garumā deviņi izcili iluzionisti no sešām pasaules valstīm sacentīsies par augstāko titulu un vērienīgām balvām. Pasākuma laikā skatītāji varēs baudīt īpašā viesa – divkārtējā pasaules čempiona burvju mākslā TOPAS – virtuozos ilūziju priekšnesumus.

“”Magic Mania” ir īpašs notikums, kas ne tikai pulcē pasaules labākos iluzionistus, bet arī rada maģijas un pārsteigumu atmosfēru gan dalībniekiem, gan skatītājiem. Mēs esam lepni, ka konkurss ir izveidojies par platformu, kurā talantīgākie burvju mākslinieki no visas pasaules var demonstrēt savas prasmes un sacensties par augstākajiem tituliem. Šī ir arī lieliska iespēja maģijas cienītājiem piedzīvot neaizmirstamu vakaru, kurā ikviens priekšnesums ved uz ilūziju pasauli, pārkāpjot ikdienas realitātes robežas,” saka Dace Pecolli.

Stacijas laukumā pie tirdzniecības centra Origo ikvienam interesentam bija iespēja vērot vienu no Monster X Tour sacensību milzīgajām automašīnām.

Monster X Tour sacensības, kuru laikā par monstriem dēvētas milzu automašīnas pārvarēs šķēršļus, veiks ekstrēmus lēcienus, sacentīsies savā starpā, kā arī demonstrēs savu manevrētspēju, paredzētas trešdien Arēnā Rīga, informē pasākuma organizatori.

Monster X Tour Show komandas tehniskie darbinieki ieradās Rīgā jau pirmdienas pēcpusdienā. Otrdien interesentiem tika dota iespēja aplūkot vienu no automašīnām.

Šova laikā Rīgā sacentīsies populārie gigantiskie auto – gan jaunākais Bigfoot modelis, gan Rock Star un California Kid, gan arī BuckedUp un Raging Bull.

Jaunuzņēmumi, ātri augoši uzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi no visas Latvijas līdz 6. martam var pieteikties "PowerUp! Challenge"

Šā gada sacensību tēmas ir enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas, taču ir iespēja pieteikt arī citas idejas.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) fonda "InnoEnergy" rīkotās sacensības "PowerUp! Challange" norisināsies Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs – pirmajā kārtā dalībnieki sacentīsies reģionāli un katras valsts uzvarētājs saņems ceļazīmi uz finālu Krakovā, kur varēs sacensties par naudas balvām līdz 65 tūkstošiem eiro.

"InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā uzsver, ka organizācijas galvenais mērķis šo sacensību rīkošanā ir sekmēt uzņēmumu attīstību, sniedzot finansiālu atbalstu investīciju veidā, kā arī rodot iespēju konsultēties ar dažādu nozaru un "InnoEnergy" partneru tīkla ekspertiem. Organizācija darbojas vairākās Eiropas Savienības valstīs un L. Kuplās novērojumi rāda, ka uzņēmējdarbībā svarīgi savu ideju prezentēt jebkādai auditorijai, jo katra biznesa ideja var palīdzēt atrisināt kādu problēmu sabiedrībā. Iepriekš viņa norādījusi, ka uzņēmumi, kuri piedalās šajās sacensībās, nodrošina sev starptautisku pieredzi un sagatavojas turpmākām biznesa attīstības iespējām

27. oktobrī plkst. 9.00 viesnīcas Reval Hotel Latvia zālē Alfa notiks vienpadsmitais starptautiskais bezalkoholisko kokteiļu pagatavošanas konkurss Mattoni Grand Drink, informēja rīkotāji.

Pēc Budapeštas, Krakovas un Berlīnes, Rīga kļūs par ceturto pilsētu aiz Čehijas Republikas robežām, kurā bārmeņi no 17 valstīm sacentīsies bezalkoholisko kokteiļu pagatavošanā. Konkursa patroni ir Deriks Lī, Starptautiskās bārmeņu asociācijas (IBA) prezidents, un Čehijas Republikas vēstnieks Latvijā Jans Finferle.

„Bezalkoholiskie kokteiļi gandrīz visur ir kļuvuši par neatņemamu jaunu cilvēku dzīves stila sastāvdaļu,” saka Gabriele Guco, uzņēmuma Karlovarské Minerální Vody (KMV) stratēģiskā mārketinga direktors. Uzņēmums ir bārmeņu sacensību aizsācējs. “Konkursa dalībnieki rada jaunu skatījumu uz bezalkoholisko dzērienu koncepciju tieši pateicoties savai mākslai un jaunajām receptēm. Mēs lepojamies ar to, ka gadu no gada atbalstot konkursu, Mattoni palīdz paplašināt bezalkoholisko kokteiļu pasaules robežas,” piebilst Guco.

Esošais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī zaudējis savam sīvākajam sāncensim Fransuā Olandam prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Abi politiķi nav ieguvuši nepieciešamo balsu skaitu, tāpēc sacentīsies vēlēšanu otrajā kārtā.

Sociālistu kandidāts F. Olands svētdien saņēmis 28,6% vēlētāju balstu, savukārt, N. Sarkozī atbalstīja tikai 27,07% vēlētāju. Trešajā vietā, sagādājot pārsteigumu politikas vērotājiem, iekļuva labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna, kuru par prezidenti vēlējās redzēt 18,12% vēlētāju.

Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta notiks 6. maijā, kad par uzvaru sacentīsies F. Olands un N. Sarkozī. Analītiķi norāda, ka N. Sarkozī nāksies pacensties uzrunāt labēji noskaņotos vēlētājus, kas atbalstījuši M. Lepēnu, vēsta BBC.

N. Sarkozī ir pirmais Francijas Piektās republikas prezidents, kas zaudējis prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vēlētāju aktivitāte bijusi rekordaugsta – vairāk nekā 80%.