Ja ir mājdzīvnieki, viņiem, tāpat kā cilvēkiem, nepieciešamas mēbeles – gultiņa, vieta, kur netraucēti paēst, un citas ērtības .

Tā uzskata Jūlija Griba, mājdzīvnieku mēbeļu Ed’s project idejas autore. «Kaķiem obligāti vajag nagu asināmo, citādi viņš asinās savus nagus pret saimnieku dīvānu, citām mēbelēm. Svarīgi, lai mājdzīvniekiem būtu, kur gulēt, izklaidēties,» viņa nosauc piemērus. Suņiem un kaķiem mēbeles atšķiras – kaķiem patīk kāpelēt, rāpties vērot notiekošo no augšas, savukārt suņiem tīk paslēpties vietā, kur viņi var droši pagrauzt kauliņu.

Šobrīd Ed’s Project piedāvā mēbeles kaķiem un mazo šķirņu sunīšiem, bet ar laiku būšot mājiņas arī lielajiem suņiem. Runājot par nākotni, Jūlija atklāj, ka abiem ar vīru ir pilna galva idejām un nepietiekot laika tās visas realizēt. «Mēs noteikti gribam paplašināties, neieciklēties uz kaut ko vienu,» viņa saka.

Velsas princeses Diānas bojāeja 1997.gadā autoavārijā Parīzē ir kļuvusi par atrakciju ASV tabloīda «National Enquirer» izveidotā izklaides parkā «National Enquirer Live!», kas piektdien tiks atvērts Tenesī štata Pidžinfordžas pilsētā.

Jaunajā izklaides parkā apskatāmās atrakcijas ir saistītas ar notikumiem, kurus gadu gaitā ir atspoguļojis šis tabloīds.

Vienā no tām viesi var apskatīt datora izveidotu trīsdimensionālu Parīzes modeli, kur ar animācijas palīdzību ir parādīts Diānas automobiļa ceļš līdz liktenīgajai avārijai, ziņoja vietne «Daily Beast».

«Tas ir projicēts, un jūs redzat ēkas un visu citu trīsdimensionālā atveidojumā,» vietnei pastāstīja izklaižu impresārijs Robins Tērners.

«Tas parāda ceļu, pa kuru viņa atstāja viesnīcu »Ritz«, viņu vajājušos paparaci, zibsni, kas apžilbināja šoferi – un to, kā tas notika.»

«Tas ir parādīts pozitīvā veidā,» sacīja Tērners.

Saskaņā ar izklaides parka vietnē rakstīto, «National Enquirer Live!» viesi var staigāt pa sarkano paklāju un iepazīt «gadsimta noziegumus».

Neskatoties uz to, ka princese Diāna gāja bojā pirms 16 gadiem, cilvēku interese par viņu un viņai piederošām lietām joprojām ir augsta. To apliecina Londonā notikusī izsole, kurā par 1,2 miljoniem ASV dolāru pārdotas princesei kādreiz piederējušās kleitas.

Starp pārdotajām kleitām bijusi arī kāda, kuru Diāna valkāja 1985. gadā vizītes ASV laikā Baltajā namā sarīkotajā ballē. Šī kleita pārdota par 384 tūkstošiem dolāru, vēsta AP. Izsoļu nams, kas organizēja Diānas kleitu izsoles, Kerry Taylor Auctions norādīja, ka šo kleitu iegādājies «kāds britu džentlmenis, kurš vēlējies pārsteigt savu sievu».

Izsolītās drēbes iepriekš piederējušas Floridas iedzīvotājam Maurīnai Rorehai Dunkelai, kura tās iegādājās 1997. gadā labdarības pasākumā Ņujorkā. Iepriekš Diānas kleitas tika mēģināts izsolīt 2011. gadā, tomēr sākotnējā cena toreiz bija uzstādīta pārāk augsta un daudzas no drēbēm netika pārdotas.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Domuss” ir sācis infrastruktūras izbūves darbus, lai īstenotu projekta “Mežaparka Rezidences” nākamo kārtu.

Atbilstoši attīstības iecerei ir plānota apbūves zemes gabalu labiekārtošana 21 hektāra platībā.

Tādējādi Mežaparka apkaimes dienvidu daļā atradīsies 5000 līdz 10 000 m2 plaši apbūves zemes gabali ar pielāgotu infrastruktūru. Tie primāri būs pieejami nekustamo īpašumu attīstītājiem, kam būs iespēja realizēt četru līdz sešu stāvu apbūvi, ņemot vērā tirgus tendences un koncepcijas specifiku.

“Investīcijas aptuveni 4 miljonu eiro apmērā šajā teritorijā radīs ilgtspējīgu pilsētvidi un jaunas iespējas Mežaparka apkaimes iedzīvotājiem. Patlaban norisinās aktīvs darbs pie infrastruktūras un pārdomātu apstādījumu izveides, lai atvieglotu nākamo īpašnieku attīstības nolūkus. Esam pārliecināti, ka drīzumā šeit plauks ekoloģiski pievilcīga arhitektūra, kas piešķirs vērtību katram kvadrātmetram un nākamajām paaudzēm," pauž nekustamo īpašumu attīstītāja “Domuss” vadītājs Ralfs Jansons.

Fonds “Uzņēmēji mieram” aicina Latvijas uzņēmumus un ikvienu Ukrainas atbalstītāju piedalīties ziedojumu kampaņā “Bez tevis nav uzvaras!”, lai nodrošinātu 500 000 EUR lielu ziedojumu Ukrainas aizsardzības spēku stiprināšanai. Ziedojumi tiks vākti labdarības koncerta “Veltījums Ukrainai” ietvaros.

“Vajadzības Ukrainas aizstāvībai pret Krievijas asiņaino uzbrukumu papildinās un mainās, tāpēc cieši sadarbojoties ar saviem partneriem Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ārlietu ministriju un citiem, mēs uz tām spējam, iesaistot uzņēmumus un sabiedrību. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts tieši Ukrainas aizsardzības spēka stiprināšanai, piegādājot Ukrainai ātrās palīdzības bruņumašīnas jeb tā sauktās mobilās ambulances, nakts redzamības iekārtas, piemēram, binokļus un monokļus, kā arī dronus un kvadrakopterus. Ņemot vērā nepārtrauktos uzbrukumus joprojām liels pieprasījums ir pēc ģeneratoriem, kā arī apvidus automašīnām un pikapiem,” sacīja Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji Mieram” vadītāja.

Viss sākas ar stāstu. Mattildei stāsti ir vairāki. Par pirmo impulsu, par vārdu, par transformāciju un pamatīgumu.

Adījumu darbnīcas un zīmola Mattilde māksliniecei Diānai Zvīnei aktīva tamborēšana sākās pēc mazliet neveiksmīgas laivošanas, kad nozaudēta vīra iemīļotā un vecmāmiņas tamborētā mice. «Sieva, tev tagad būs jātamborē vietā,» viņš esot norādījis, un tā sākusies pirmā Mattildes produkta radīšana – koši strīpainas kokvilnas mices aizsardzībai pret sauli, lietu un vēju, kā arī sportiskām aktivitātēm. Pirmās tapa izmēģinājumam, tad vīram, bērniem, radiem un draugiem, un pēc draugu pamudinājuma – arī tirdzniecībai. Uzrodoties pasūtījumiem, Diāna apguva mašīnadīšanu, iegādājās adāmmašīnu un iesaistīja visu ģimeni. «Mazie biznesi visi ir ģimenes biznesi,» viņa saka, uzsverot tieši ģimenes kopīgas iesaistīšanās faktoru. Grūti šādā biznesā nošķirt robežu starp darbu un ģimeni, dažkārt nolaupot tai kādu stundu vakaros, taču citkārt atkal var paņemt brīvdienu un pabūt mājās ar savējiem.

Maziem un jauniem zīmoliem sociālie mediji ir ļoti svarīgi, jo ļauj reklamēties bez maksas.

Bērnu apģērbu zīmols Mijen ir izaudzis no bloga internetā. «Es ļoti ticu internetam,» saka Dana Graviņa, Mijen (SIA Roosa Lill) īpašniece. Sākotnēji viss tapa pēc individuāla pasūtījuma, bet ar laiku cilvēki prasīja, vai kaut kas nav apskatāms uz vietas. «Ne visiem patīk tirdzniecība internetā – ir arī tādi, kam gribas apskatīt un aptaustīt,» viņa teic. Tāpēc paralēli aktivitātēm internetā Mijen ir arī savs salonveikals Rīgas centrā.

D. Graviņa uzskata, ka sociālie mediji mūsdienās ir ļoti nozīmīgi: «Tas šodien ir vissvarīgākais. Visu laiku sevi reklamē un tas ir bezmaksas. Protams, kādam tas ir jādara un tas prasa laiku, taču es varu rādīt procesu, kas cilvēkiem ir interesanti. Visu jauno man ir viegli nobildēt un publicēt – bieži vien mēs pat nepaspējam to nobildēt «pa īstam» un ielikt blogā, kad manta jau ir nopirkta.» Kopš viņa ir aktīva sociālajos tīklos, par Mijen uzzina arvien vairāk cilvēku un attiecīgi ir arī vairāk klientu.

«Mēs labprāt atgrieztos Latvijā, bet šobrīd dzīve ir pakārtota bērnam un handbolam,» saka seciete Baiba Klešnika. Jau vienpadsmito gadu viņa dzīvo Vācijā, kurp devusies līdzi savam vīram, vienam no Latvijas izcilākajiem handbolistiem Evaram Klešnikam. Arī viņu dēls Erlens nu jau spēlē rokasbumbu, un Baibas ikdiena tagad rit starp diviem sportistiem, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Baiba un Evars Vācijā dzīvo kopš 2004. gada — tad handbolists sportista karjeru izlēma turpināt ārzemēs, un Baiba nolēma doties vīram līdzi. «Esmu te iedzīvojusies,» saka viņa. «Sākumā bija grūti, jo vāciski nezināju neviena vārda. Tagad šeit jūtos kā mājās.»

Arī Baibas un Evara dēls Erlens, kuram ir deviņi gadi, Vāciju uzskata par savu dzimteni, jo citu viņš nepazīst — Vācijā viņš ir dzimis un audzis, viņa galvenā saziņas valoda ir vācu, Erlens tur iet skolā un tur dzīvo viņa draugi. «Protams, dēls runā un saprot latviski, un viņam ir Latvijas pilsonība,» stāsta Baiba. «Viņš labprāt ciemojas pie saviem vecvecākiem Aizkrauklē un Secē, viņam tur ļoti patīk, taču Erlens nav izrādījis nekādu interesi pārcelties uz Latviju pavisam. Mēs ar vīru labprāt atgrieztos, bet šobrīd mūsu dzīve ir pakārtota bērnam un handbolam.»

Pļaviņu novadā Aiviekstes pagastā 5.aprīlī tika apturēts transportlīdzeklis Audi 100. To vadīja 1956.gadā dzimis vīrietis, kurš ir Lietuvas pilsonis. Autovadītājam tika konstatēts 1.55 promiļu reibums, informē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde (ZRP).

Savukārt, viņa sieva (dzimusi 1966.gadā), kura arī ir Lietuvas pilsone, lai vīram nebūtu nepatikšanas, piedāvāja policistiem zelta gredzenu.

Kā norāda policija, sieviete gan «iekrita pamatīgās nepatikšanās», jo pret viņu tagad uzsākts kriminālprocess, bet vīram noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā.

Labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) padomniece komunikācijas jautājumos Liesma Kalve iepriekš bijusi saistīta ar Eiropas Savienības (ES) fondu izsaimniekošanu, svētdien vēstīja LTV raidījums «de facto».

Kalves uzņēmums «Lateast» 2008.gadā bija saņēmis 600 000 latu (853 723 eiro) finansējumu no ES fondiem māla granulu rūpnīcas izveidei Kupravā, taču ražotnes darbība tā arī nebija uzsākta. Vēlāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ar tiesas palīdzību lika firmai atmaksāt atpakaļ ES piešķirto naudu, taču tas nebija iespējams, jo firma likvidēta un īsi pirms tam tai reģistrēts 120 000 latu nodokļu parāds.

Kalve nesen pieņemta darbā labklājības ministrijā. Kalve neuzskata, ka minētā situācija ar ES fondu projektu bojā viņas reputāciju, uzsverot, ka pie vainas toreiz esot bijusi ekonomiskā krīze un tas, ka banka lūdza ātrāk atmaksāt kredītu, ko firma sedza no fondu līdzekļiem.

Valsts prezidenta Valda Zatlera dzīvesbiedre Lilita, kura bieži redzama pavadām vīru gan ārvalstu vizītēs, gan pašmāju pasākumos, neskatoties uz valstī ieviesto taupības režīmu, arī turpmāk neatturēsies no ārzemju braucieniem.

Pamatojot šo rīcību ar ilggadējām tradīcijām un neformālu kontaktu veidošanu, viņa dosies vīram līdzi uz Pasaules ekonomikas forumu Davosā, ziņo Diena. Ikviens turpmākais iespējamais L.Zatleres brauciens gan tikšot izvērtēts atsevišķi. Prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa trešdien varēja sniegt sīkāku informāciju vien par janvāra vizītēm — braucienā uz Eiropas Parlamenta plenārsesiju Strasbūrā L.Zatlere vīru nepavadīšot, savukārt uz Davosu brauks līdzi. Par februāri un martu, kad paredzēts doties uz Gruziju, Azerbaidžānu, Igauniju un NATO samitu, viņa nevarēja sniegt informāciju. Prezidenta vizīšu finansējums gada pirmajiem mēnešiem, bija strīdus objekts starp Rīgas pili un taupības režīma dēļ naudu dot negribošo aizsardzības ministru Vinetu Veldri (TP) vairāku nedēļu garumā.

Par dalību savas sievas Ellas Ivanovas slepkavībā notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) no Latvijas vēlas piedzīt 54 000 000 eiro, uzskatot, ka viņš ir notiesāts bez vainas, šodien notikušajā preses konferencē pastāstīja Ivanovs.

Viņš norādīja, ka minēto summu veido peļņa, ko viņš zaudēja, atrodoties ieslodzījumā. Ivanovs uzsvēra, ka lietā jau notikusi viena sēde, kuras laikā no Latvijas puses izprasīti operatīvie materiāli, kas noveda pie viņa notiesāšanas. Preses konferences laikā Ivanovs vairākkārtīgi atsaucās uz šiem materiāliem kā montētiem.

Tāpat Ivanovs uzsvēra, ka viņa sievas Ellas nāve esot bijusi saistīta ar uzņēmēju Genadiju Bondariku, kurš īsi pirms tam esot vēlējies iegādāties Ellai Ivanovai piederošos 15% «Arēnas Rīga» akciju, par tām piedāvājot piecus miljonus eiro.

Uzņēmējs arī norādīja, ka, atrodoties ieslodzījumā, pret viņu tika īstenoti pieci slepkavības mēģinājumi. Ivanovs uzsvēra, ka vienā no šīm lietām tika notiesāta Rīgas Centrālcietuma amatpersona Tatjana Smoļakova, un minēja, ka viņai par šo slepkavības mēģinājumu piedāvāti 200 000 eiro.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis pārkāpumus labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) vīra Aleksandra Petraviča uzņēmuma SIA «Monēta» darbībā un pārbaudes rezultātus nosūtījis pašam uzņēmumam, vēstīja raidījums «TV3 Ziņas», atsaucoties uz tā rīcībā nonākušo neoficiālo informāciju.

Petravičas vīrs uz raidījuma lūgumu informēt par pārbaudē konstatēto neesot atsaucies, bet ministre komentēja, ka pārbaudes rezultātus nezina un arī nevarot likt uzņēmumam tos izpaust. «Es šai uzņēmumā nestrādāju un es nekādā veidā nevaru ietekmēt tā izvēli atļaut vai neatļaut [izpaust pārbaudē konstatēto],» TV3 ziņām par vīra uzņēmumu izteicās Petraviča.

Arī VID neatklāj pārbaudē konstatēto, jo iestādei to darīt liedzot likums. Tomēr VID iecerējis iniciēt izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai nākotnē šādus lēmumus drīkstētu publiskot.

Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzskata, ka Petravičai būtu jāatklāj pārbaudē konstatētais, lai kliedētu aizdomas, ka uzņēmumā, kurā viņa agrāk strādājusi, pieļautas kādas nelikumības.

L.J.Linen ir ģimenei piederošs tirdzniecības uzņēmums, kurā saimnieko Jānis un Zane Kuļikovski. Lai gan mājīgajā birojā Rīgas centrā, no kura tiek koordinēts darbs visā pasaulē, ikdienā darbojas tikai 16 darbinieku, uzņēmums pēc 25 gadu sekmīgas darbības apgrozījumu pasaules tirgū šogad plāno kāpināt līdz 100 miljoniem eiro.

Zane Kuļikovska uzņēmumam pievienojās pirms pieciem gadiem, pametot veiksmīgu juristes karjeru, lai palīdzētu vīram biznesā. Šis brīdis sakrīt ar pārmaiņu un arī straujas izaugsmes laiku uzņēmumā, izvēršot darbību Āfrikas un Dienvidamerikas kontinentā. “Pirmkārt, bijām uzkrājuši vērtīgu pieredzi, otrkārt, divatā bija lielākas darbaspējas un drosme pieņemt arī riskantākus lēmumus,” atceras Z.Kuļikovska.

Ilgtspēja un pilns produkta cikls

Organiskais mēslojums, lopbarības izejvielas un mājdzīvnieku barība ir tikai daži no produktiem, ko L.J.Linen šobrīd tirgo visā pasaulē. Uzņēmums īpaši lepojas ar iespēju sniegt savu artavu produktu aprites ekonomikā, proti, tajā, lai jebkurš saražotais produkts vai izejviela tiktu izmantoti pilnībā. “Nedrīkst būt tā, ka tiek ražots produkts, bet aiz sētas krājas tikpat liela atkritumu kaudze. Ir jāmeklē veidi, kā jebkuram produktam nodrošināt maksimālu funkcionalitāti. Mēs analizējam katras valsts tirgu – kas tur tiek ražots un kā. Atkarībā no šīs analīzes, saprotam, ko tirgū varam piedāvāt mēs, un ko varam iepirkt. Piemēram, viens no jaunākajiem produktiem ir rīsu ražošanas blakusprodukts - čaumalas, kuras presējam, granulējam, un tālāk tās izmanto kurināšanā.”

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Stella Lapiņa, SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja. SIA Centrālā laboratorija ir dibināta 1994. gadā, 20 gadu laikā no 1 darbinieka kolektīvs ir paplašinājies līdz 160 darbiniekiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Es jau no mazotnes zināju, ka mans darbs būs saistīts ar medicīnu. Diemžēl bija sarežģīta situācija ģimenē, tāpēc, lai ātrāk varētu kļūt neatkarīga, sāku studijas medicīnas skolā, kurā stājoties, mani pierunāja mācīties par laboranti, un es nekad neesmu nožēlojusi savu izvēli. Man vienmēr bija vēlēšanās studēt augstskolā, un nākošais likumsakarīgais solis bija studijas bioloģijas fakultātē, kuru absolvējot, ieguvu maģistra grādu dabaszinātnēs.

Līdz ar Ziemas saulgriežu laiku, noslēgusies projekta “Melnsila kvartāls III” jaunbūves Kristapa ielā būvniecība, un 10 dzīvokļu dzīvojamā māja ir nodota ekspluatācijā.

Būvniecība tika uzsākta 2022. gada oktobrī, un, ievērojot tradīciju, 2023. gada pavasarī norisinājās spāru svētki. Investīcijas projektā ir aptuveni divi miljoni eiro.

Jaunā desmit dzīvokļu dzīvojamā ēka ar mūsdienīgo arhitektūru un košo fasādes krāsu iekļaujas tik dažādajā Āgenskalna apbūvē. Projekta koncepcijas galvenā būtība - radīt īpašus, ilgtspējīgus un energoefektīvus mājokļus prasīgiem klientiem - estētiem, kas novērtē gan dzīvokļu pārdomāto plānojumu, gan 3.0 m griestu augstumu, kā arī interjera risinājumu smalkās detaļas.

Jaunbūve izteiksmīgi papildina ēku ansambli, kuru veido kopā ar divām restaurētajām ēkām un labiekārtoto, apzaļumoto un slēgto pagalmu ar bērnu rotaļu laukumu, auto novietnēm. Seši no dzīvokļiem ir divlīmeņu apartamenti ar atsevišķām ieejām un privātu ārtelpu, sniedzot tādas priekšrocības, kas raksturīgas privātmājai. Mājas trešajā stāvā ir četri dažādu platību vienlīmeņa dzīvokļi ar plašām terasēm un skatu uz Alīses ielas ūdenstorni.

Parīzes luksusa viesnīca Ritz, kas pieder Muhamedam el Faedam, šovasar slēgs durvis klientiem, lai piedzīvotu 140 miljonus eiro vērtu rekonstrukciju, vēsta thelocal.fr.

Renovācija ilgšot divus gadus un ietvers deju zāles paplašināšanu, jauna vasaras restorāna ar atbīdāmu jumtu izveidi un papildus numuru izveidi. Tiks atjaunotas arī dekorācijas un vēsturiskās vietas. Tiks būtiski uzlabotas arī viesnīcas tehnoloģijas.

160 istabu viesnīca ēģiptiešu miljardierim Muhamedam el Faedam pieder kopš 1979. gada, un ir vieta, kur 1997. gadā notika Velsas princeses Diānas un Dodi el Faeda pēdējā maltīte.

Rekonstrukcijā vienlaicīgi varētu piedalīties līdz pat 600 strādniekiem.

1898. gadā celtā ēka pēdējoreiz atjaunota 1979. gadā. Rekonstrukcija daļēji saistīta arī ar faktu, ka Ritz tagad jākonkurē ar jaunākiem luksusa viesnīcu zīmoliem, piemēram, Mandarin Oriental un Shangri-La Parīzē.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbalsta priekšlikumu atteikties no otrā galvotāja, izsniedzot studiju un studējošā kredītus ar valsts galvojumu, izriet no ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietnieces Diānas Laipnieces paustā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.

Kā vēstīts, lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, Latvijas Studentu apvienība (LSA) aprīlī rosināja mainīt valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu. Atcelta otrā galvotāja prasība un pilnībā valsts galvots studiju un studējošā kredīts LSA ieskatā nodrošinātu iespēju studēt ikvienam neatkarīgi no sociālā stāvokļa.

Šodien komisijas sēdē IZM prezentēja jaunu studiju kreditēšanas sistēma, kas atceļ nepieciešamību pēc otra galvotāja studiju kredītam.

Pēc centiena «salāpīt» esošo sistēmu, izveidotā darba grupa konstatēja, ka nepieciešamas radikālākas pārmaiņas, pastāstīja IZM augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.

Pārtikas ražotājs Food Union ceturtdien, 5. martā, sveica un apbalvoja labākos AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens piena piegādātājus 2014.gadā, informē Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile.

Kopā sešās nominācijās par kvalitatīvākā svaigpiena ražošanu, par lielākā svaigpiena daudzuma piegādi, par veiksmīgu sadarbību, par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā un par lielāko svaigpiena izslaukumu, kā arī nominācijā Latvijas piensaimniecības patriots tika apbalvoti 30 piena piegādātāju. Pasākums kopumā pulcēja teju 350 zemniekus no visas Latvijas.

«Pagājušais gads piena nozarē ir bijis raibs kā Holšteinas melnraibā govs! Gada sākumā sasniegta rekordaugstākā piena iepirkuma cenu atjaunotajā Latvijā, gada nogalē – cenas kritums līdz piena ražošanas pašizmaksas līmenim saistībā ar notikumiem kaimiņos un pasaulē. Taču ir viens faktors, kas piena nozarē ir nemainīgi stabils – stabila attīstība piena ražotāju profesionalitātes, piena kvalitātes un izslaukuma pieaugumā,» stāsta Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Kuldīgā pasniegta Kuldīgas uzņēmēju un amatnieku Gada balva 2009. Par gada ražotāju un gada uzņēmumu atzīta SIA Kuldīgas RPB maizes ceptuve.

Ceptuve dod darbu 90 kuldīdzniekiem. Pretendentus balvām izvirzīja Kuldīgas iedzīvotāji, aizpildot anketas. Savu balvu pasniedza arī SEB banka, un to saņēma Kuldīgas energoceltnieks, savukārt Kuldīgas biznesa apvienības balva tika SIA Rajaks.

Pavisam balvas pasniegtas 11 nominācijās.

Gada būve - SIA Diānas Zalānes projektu biroja biroja ēkas jaunbūve un biroju ēkas ieejas mezgla rekonstrukcija, būvuzņēmējs Liepājas ražošanas sabiedrība SIA Būve.

Gada naktsmītne - viesnīca Metropole.

Gada ražotājs - SIA Kuldīgas RPB maizes ceptuve.

Kuldīgas tēla popularizētājs - SIA Zvaigžņu rati.

Vecpilsētas magnēts - kafejnīca Madara.

Šogad atklāti trīs jauni "Lidl" veikali, un vēl diviem uzsākti būvdarbi. Drīzumā "Lidl Latvija" sasniegs mērķi - tiks atklāts 30. "Lidl" veikals Latvijā, informē uzņēmums.

Kā zināms, 2021.gada 7.oktobrī "Lidl Latvija" uzsāka savu darbību valstī, vienā dienā atklājot 15 veikalus. Neatlaidīga darba rezultātā, investīcijām Latvijā kopumā sasniedzot gandrīz 300 miljonus eiro, veikalu skaits ir dubultots, un "Lidl" savu 30. veikalu Latvijā atklās Rīgā, Krasta ielā.

Veikala ēkas un apkārtējās teritorijas projektu izstrādāja SIA "Diānas Zalānes projektu birojs", savukārt būvniecības darbus veica SIA "Aimasa". Pret Daugavu vērstā ēkas gaišā un stiklotā fasāde tiks īpaši izgaismota diennakts tumšajās stundās, izceļoties Krasta ielas komercapbūves vidū.

Veikala apkārtni zaļāku darīs gandrīz 900 košumkrūmi un koku lielstādi, kas iestādīti gandrīz 138 000 EUR vērtībā. Lai Krasta ielas veikals būtu ērtāk sasniedzams kājāmgājējiem un velosipēdistiem, ir izbūvēti vairāki jauni celiņi. Autotransporta kustības atvieglošanai par "Lidl" līdzekļiem gandrīz 610 000 EUR vērtībā izbūvēts jauns apgriešanās ceļš pie Salu tilta - Lāčplēša ielas viadukta.

Liepājā pērn izveidotā radošā telpa Ideju bode Lieldienās nolēmusi rīkot mākslas preču tirdziņu vienlaikus ar akustiskās mūzikas projektu.

28. martā Ideju telpā darbosies Lielais rotu tirgus, savukārt no pulksten 19:00 akustisku koncertu sniegs Sandra Jurberga, Dzintars Šusts un Laura Dudare.

Dažāda veida rotas tirdziņam izgatavojuši Liepājas mākslinieki un radošie cilvēki. Radošā telpa Ideju bode ir divu liepājnieču - Kristas Kalnarājas un Diānas Krūmiņas - radīts projekts, kura misija ir palīdzēt Liepājas māksliniekiem un radošajiem cilvēkiem pārdot viņu darinājumus - mākslas darbus, amatniecības izstrādājumus, radošos projektus, tāpat Ideju bode organizē svētkus, senu lietu restaurāciju, apsveikumus un palīdz īstenot radošās idejas.

Ar ekspolitiķi Aināru Šleseru saistītais uzņēmums SIA "Mācību centrs Andrejsala" plāno būvēt septiņstāvu apartamentu viesnīcu Andrejsalā, Andrejostas ielā 27 pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas krustojuma, aģentūrai LETA sacīja "Mācību centrs Andrejsala" valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš.

Viņš stāstīja, ka šovasar tiks sākta plānoto četru viesnīcas ēku projektēšana, savukārt viesnīcas būvdarbi varētu sākties ne ātrāk kā 2022.gada nogalē.

"Tā būs pirmā jaunbūve Andrejsalā, būtībā neliels kvartāls, ar kuru tiks sākta Andrejsalas detālplānojuma īstenošana. Patlaban iecere paredz izveidot viesnīcu ar vairāk nekā 300 numuriem, bet projektēšanas laikā to skaits vēl var mainīties," teica Māziņš.

Plānots, ka apartamentu viesnīca nebūs klasiska viesnīca, bet tajā būs iespēja noīrēt numuru uz ilgāku laika periodu, piemēram, pāris mēnešiem vai gadu, skaidroja Māziņš.

Patlaban vēl nav aplēstas iespējamās investīcijas viesnīcas projektā, tās varētu būt skaidras pēc projekta pabeigšanas, sacīja Māziņš. Viņš norādīja, ka projektā būs jāatrisina jauni Andrejostas ielas satiksmes pieslēgumi pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas, arī tie ietekmēšot nepieciešamās investīcijas.

«Esmu saskāries ar izmeklētājiem, kas bezmaz pirmo reizi tur rokā kriminālprocesu, neorientējas elementārās lietās»

Tā DB intervijā saka advokāts, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības līdzpriekšsēdētājs un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis Saulvedis Vārpiņš, piebilstot, ka Latvija vairs nevar atļauties šādi dzīvot un valsts ir būtiski jāpārkārto.

Mūsu saruna notiek laikā, kad visu pasauli joprojām šokē Parīzes notikumu konteksts. Terorisms, bēgļu straume un ar to saistītā noziedzība – cik Latvijas valsts ir gatava šādām ārkārtas situācijām?

Notikumi Parīzē ir aizskāruši jebkuru normāli domājošu cilvēku. Mani pārsteidz mūsu valsts mierīgums. Ir tikai cilvēku ārišķīgas izpausmes. Daudzi Facebook papildināja savus attēlus ar Francijas karoga fonu. Es drīzāk uzliktu Latvijas karoga fonu. Jo ir jādomā, kas notiek Latvijā un kas notiks, ja kaut kas līdzīgs atgadīsies pie mums. Francija uzreiz paziņoja, ka slēdz robežas. Faktiski tika ieviests kara stāvoklis, armija pārņēma kontroli. Francija ir liela, tai arī ir pietiekoši liela armija. Ko analogā situācija varam darīt mēs ar tiem pāris tūkstošiem militārpersonu, kas ir mums? Vai mēs ar to spējam kontrolēt situāciju valstī? Vai vajadzības gadījumā varam noslēgt Latvijas robežu? Francija, Vācija, kurām ir armijas, nodrošinās savas robežas. Šīm valstīm ir arī pietiekoši policijas un tiesu varas resursi, lai uzturētu kārtību, novērstu nekārtības un izmeklētu lietas. Savukārt Latvijai šādu resursu nav. Tas nelegālo personu skaits, kas katru diennakti ierodas Eiropas Savienības teritorijā, ir pietiekoši liels. Ja kādu dienu tās valstis, caur kurām bēgļi plūst šobrīd, slēgs savas robežas, Latvija, Lietuva, Igaunija un tām līdzīgās valstis paliks kā koridors. Proti, bēgļi izmantos tās valstis, kuras nespēs slēgt savas robežas, kuras nebūs spējīgas apturēt viņu plūsmu. Vieglprātīgi ir domāt, ka tad, ja bēgļus interesējošās valstis savas robežas aizvērs, viņi apturēs savus centienus nokļūt Eiropā. Ja nebūs iespēja nonākt kādā no attīstītākajām valstīm, tad arī netiks nonievāta tāda valsts kā Latvija. Apzinoties to, ka Latvija nav spējīga cīnīties ne ar potenciālo bēgļu plūsmu, ne ar šīs plūsmas izraisītajām blaknēm, nesaprotama ir bezdarbība valsts aizsargspēju stiprināšanā. Gan iekšējo, gan ārējo. Šobrīd valsts ar Dievu uz pusēm kaut kā tiek galā ar to noziedzību, kas ir bez jebkādiem bēgļiem. Protams, ne jau visi bēgļi ir noziedznieki vai teroristi. Taču problēma ir tā, ka mēs ne tikai neesam gatavi cīņai ar teroristiem, mēs nebūsim spējīgi tikt galā ar to vienkāršo cilvēku masu, lai vispār apturētu viņu ieplūšanu valstī. Pie kam viņu vidū tomēr būs zināms skaits likumpārkāpēju, kas izdarīs lielākus vai mazākus noziegumus, piemēram, kaut vai zags pārtiku. Bet arī uz to vajadzēs reaģēt. Taču mūsu resursi ir tā noplicināti, ka mēs neesam spējīgi kvalitatīvi izmeklēt pat tos noziegumus, kas šobrīd notiek bez bēgļu līdzdalības.

Krievijai nav izvēles Austrumos, jo tās veidojošie faktori ir Rietumos, saka žurnāla Snob galvenais redaktors Nikolajs Uskovs. Rīgā viņš viesojās starptautisko konferenču cikla Reputāciju kari konferencē

Latvija vēsturiski ir dabūjusi visu ko labu, kas Krievijā tās iekšējās loģikas dēļ ir izrādījies lieks. Piemēram, vecticībniekus, kas no sākta gala ir bijuši gan lojāli pilsoņi, gan ar izteiktu uzņēmējdarbības garu. Vai pēdējo gadu krievu vilnis, kas ienāk līdz ar uzturēšanās atļauju tirdzniecību, ir «labie krievi»?

Starp viņiem ir arī daži mani draugi, kas ir ļoti labi krievi un šeit iegādājušies dzīvokļus vai mājas. Es arī pats to esmu apsvēris, bet tad pārdomāju, jo man tomēr sirdij tuvāka ir Vidusjūra. Taču kopumā šeit, Latvijā, ir parādījies daudz tādu cilvēku, kas izdaiļo Maskavu, un arī jums viņi noteikti netraucēs. Un viņi jau šurp brauc galvenokārt atpūsties.