Foto

Mazais bizness: vispirms «apada» ģimeni, tad izaug līdz biznesam ar peļņu

Renāte Priede, speciāli DB
,06.12.2013

Jaunākais izdevums

Viss sākas ar stāstu. Mattildei stāsti ir vairāki. Par pirmo impulsu, par vārdu, par transformāciju un pamatīgumu.

Adījumu darbnīcas un zīmola Mattilde māksliniecei Diānai Zvīnei aktīva tamborēšana sākās pēc mazliet neveiksmīgas laivošanas, kad nozaudēta vīra iemīļotā un vecmāmiņas tamborētā mice. «Sieva, tev tagad būs jātamborē vietā,» viņš esot norādījis, un tā sākusies pirmā Mattildes produkta radīšana – koši strīpainas kokvilnas mices aizsardzībai pret sauli, lietu un vēju, kā arī sportiskām aktivitātēm. Pirmās tapa izmēģinājumam, tad vīram, bērniem, radiem un draugiem, un pēc draugu pamudinājuma – arī tirdzniecībai. Uzrodoties pasūtījumiem, Diāna apguva mašīnadīšanu, iegādājās adāmmašīnu un iesaistīja visu ģimeni. «Mazie biznesi visi ir ģimenes biznesi,» viņa saka, uzsverot tieši ģimenes kopīgas iesaistīšanās faktoru. Grūti šādā biznesā nošķirt robežu starp darbu un ģimeni, dažkārt nolaupot tai kādu stundu vakaros, taču citkārt atkal var paņemt brīvdienu un pabūt mājās ar savējiem.

Mattildes stāsts

Mattildes stāsts sākās agrāk – brīdī, kad Diāna atvadījās no ierēdniecībā nostrādātiem ļoti skaistiem, nozīmīgiem un interesantiem, bet radošu personību rāmjos turošiem 12 gadiem – tobrīd ģimene varēja atļauties rūpes par budžetu uzlikt uz vīra pleciem. Diāna pāriet mājsaimnieces statusā. «Mājās notika tāds kā radošais sprādziens – sākās sevis meklēšanas periods. Sāku gleznot, pievērsos daudzām jomām radošajā pasaulē – adīšanai, tamborēšanai, fotografēšanai, floristikai, ģitārspēlei. Dzīvojos ar bērniem pa māju. Vēlējos apkopot visu sataisīto, varbūt veidojot blogu vai mājaslapu. Iekšā sēdēja vārds Mattilde, pat nezinot, kas tas būs. Rezervēju domēnu un pamazām sāku to apdzīvot,» atceras Diāna.

Šalles evolūcija

Līdztekus micēm Diāna radīja pirmās mašīnadītās apaļšalles. «Vēlāk, visi, kam jau bija šalles un cepures, nāca un lūdza – uztaisi vēl kaut ko tikpat superīgi siltu un mīļu,» atceras Diāna un bija jātaisa vairāk. «Tā tas ritenis sāka griezties,» viņa saka. Dizainere atzīst, ka lielākoties pasaulē viss jau izdomāts, tomēr neviens modelis nav tik ģeniāls, lai to neattīstītu tālāk. «Taisu to, ko neatrodu Latvijas tirgū un ko pašai gribētos nēsāt. Noskatu siluetus uz ielas un žurnālos, attīstu un pārveidoju tos, tad izdomāju, kā tie varētu tapt uz adāmmašīnas.» Ikdienā, tīstoties un vīstoties siltajā šallē, dzima jauni, daudz apjomīgāki modeļi – šalles pārtapa askētiski elegantās vienkāršu līniju vestēs, pončo, tunikās un kleitās. Un, it kā ar to nepietiktu, arī modeļos «divi vienā» un pat «četri vienā».

«Visu, ko adu, patīk radīt tā, lai to varētu nēsāt vismaz divos veidos,» par saviem modeļiem saka autore – dubulto divkrāsu cepuru un apaļšaļļu divkrāsu adījums ļauj viena gabala ietvaros tikt pie diviem atkarībā no noskaņojuma. «Garastāvoklis mainās un krāsu izvēle līdz ar to, ir taču brīnišķīgi, ja vienu un to pašu Mattildes izstrādājumu var nēsāt pie visa, jo tas ir modulējams,» teic Diāna. Savukārt viņas konstruētos taisno gabalu džemperus ir iespējams ne tikai variēt krāsās, bet transformēt un valkāt arī kā kleitas. «Pa darbu ar džemperi un vakarā uz teātri kleitiņā,» jokodama iesaka dizainere, kura jau var lepoties ar stilistiski ieturētu apģērbu līniju, kurā ir viss, sākot no šalles un beidzot ar kleitu.

Stāsts par pamatīgumu

«Sievietes ir izslāpušas pēc vienkāršiem apģērbiem no kvalitatīvas dzijas,» novērojusi Diāna. Šie vērojumi sakrīt ar viņas pašas attieksmi pret saviem darinājumiem. «Tiem jākalpo ilgi un labi, mana mīļākā dzija ir kazlēna mohēra ar zīdu – silta, izturīga un kvalitāti nemainoša neveļas un nestaipās, adījums neaizņem daudz vietas, šalli vai pončo var ērti sarullēt un ielikt somiņā.» Ar šo dziju viņa iepazinās mašīn- adīšanas kursu laikā, meklējot piemērotāko paraudziņiem, pamēģināja un iepatikās, turklāt tam adāmmašīna ierobežo – nevar adīt no jebkādas dzijas, viņa skaidro. Kvalitātes apliecinājums ir viņas pašas šalle, adīta pirms trim gadiem un visu šo laiku aktīvi valkāta, no nupat uzadītās to nav iespējams atšķirt. Diāna piebilst, ka sākumā mēģinājusi adīt arī no citas, lētākas dzijas – šie adījumi lieti noder, kad jāparāda dažādu materiālu kvalitātes atšķirības. «Kad ir šaubas par cenu, ir iespēja pačamdīt un salīdzināt, tad klients tomēr izvēlas dārgāko variantu, izvēles iespējai arī ir jābūt,» saka Diāna.

Pieredzes stāsts

«Adīšana jau ir tāda sievišķīga un vienkārša nodarbe,» saka Diāna, bet visas iepriekšējās darba pieredzes viņai ļoti noder. Šķiet, varētu pietikt ar profesionālās skolas pabeigšanu, bet LU filoloģija, biznesa skola un departamenta vadīšana vēstniecībā nāk par labu arī iesāktajā rūpalā. Tikai ar amata prašanu un papildinājumu krāsu zināšanā ir par maz, talants viens pats nav prece. Lai pārdotu saražoto, vajagot pārējās dzīvē un skolās apgūtās zināšanas. Ar šādu bagāžu, sākot biznesu, ir vieglāk saprast, kas tev ir un kā trūkst. Pirmais Diānas «mārketings» bija māsa, kura valkāja apģērbus, reklamēja tos un tādējādi piesaistīja pirmās klientes. Pirmais darbības gads tika aizvadīts uz ģimenes iekrājumu budžeta rēķina un vairāk bija radošs sevis piepildījums, bet otrais gads ar pasūtījumu apjomu augšanu un attiecīgi lielākiem ieguldījumiem dziju uzkrājumos, mārketinga tēriņiem un telpu īri starp nopelnīto un ieguldīto izlīdzinājās pa nullēm. Šis ir Mattildes trešais gads, kurš varētu nest arī peļņu, ir atpazīstamība un laba reputācija, adījumi priecē un silda Kalnciema un Miera ielu radošajos kvartālos, Stabu ielas darbnīcā un gadskārtējos lielajos tirgos Brīvdabas muzejā un Doma laukumā. Mattildes mērķis arī turpmāk ir būt radošai, aktuālai, attīstīties un paplašināt klientu un sadarbības partneru loku. Diāna vērtējoši saka: «Jebkurā gadījumā es vienalga iedrošinātu visus darīt to, kas patīk, ja vien tas ir iespējams, jo, no sirds un pa īstam strādājot kā priekš sevis, ar nopelnīto noteikti var iztikt! Darīt to, kas pašam patīk un priecē citus, ir veiksme, bauda un laime.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Adījumi atkal ir aktuāli, cilvēki tos vairāk pērk un nēsā – gan apģērbu, gan aksesuārus

«Kad pirms vairākiem gadiem sāku braukt uz Kalnciema ielas tirdziņiem, bija maz amatnieku, kas piedāvāja adījumus, bet tagad situācija ir pretēja. Tomēr piedāvājums savā starpā atšķiras,» vērtē Marika Bušmane, kura strādā ar zīmolu Marbuš.

Vaicāta par Marbuš pirmsākumiem, Marika stāsta, ka jau sen zinājusi, ka kādudien viņai būs savs bizness. Pirms vairākiem gadiem viņai bija sapnis par bērnu svētku tērpu izgatavošanu. Viņa iesniedza pieteikumu Hipotēku bankas (tagad – Altum) Starta programmā un strādāja pie biznesa plāna šīs ieceres realizēšanai. Paralēli tam viņa uzzināja par mašīnadīšanas kursiem, apguva šo prasmi. Redzot, kas viņai mugurā, cilvēki sāka pasūtīt viņas gatavotās lietas tādā apmērā, ka nekam citam vairs laika neatlika. «Viss sakārtojās tā, ka biznesa plāns mainījās no bērnu svētku tērpiem uz pieaugušo lietām,» saka Marika. Izmaiņas notika tirgus pieprasījuma dēļ, un šajā situācijā viņa pati saviem spēkiem realizēja biznesa ieceri, papildu finansējumu no bankas vairs nevajadzēja. Šī iemesla dēļ arī tagad viņa īpaši nekaldina nākotnes plānus, tā vietā seko līdzi pieprasījumam un pakāpeniski realizē savas idejas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašajā adījumu klāstā Zein Knitwear konkurē ar klasiskām krāsām un modeļiem, kas nodrošina apģērba ilgmūžību

Zein Knitwear (SIA Icebox) piedāvā kašmira adījumus sievietēm – džemperus, kleitas, svārkus. «Viss pavisam nejauši sākās 2012. gadā. Man ienāca prātā doma, ka varētu sākt nodarboties ar augstas kvalitātes adījumu ražošanu. Kādu brīdi turēju šo ideju pie sevis, tad padalījos ar savu dzīvesbiedru, un viņš mani atbalstīja. Izstāstīju arī savai māsai Ingai, un mēs kopīgi sākām strādāt vispirms pie koncepcijas un modeļu izstrādnes, kā arī izejmateriālu un darbaspēka meklēšanas. No sākuma gan tas vairāk bija kā hobijs, bet ar laiku ir kļuvis par biznesu. Šajā laikā esam daudz ko mācījušās,» saka Zane Apsīte, Zein Knitwear īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma nodoklis pamudinājis rokdarbnieci Rūtu Šulti dibināt uzņēmumu SIA Adijumi.lv, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Mikrouzņēmuma nodoklis mani pārvilka no pašnodarbinātās uz SIA,» viņa saka. Pašnodarbinātajam jāmaksā ienākuma nodoklis 24% apmērā no peļņas, savukārt mikrouzņēmuma nodoklis ir 9% no apgrozījuma. Viņas gadījumā šis statuss esot izdevīgāks.

Kad iepriekš DB rakstīja par Rūtu, viņa nodarbojās tikai ar adīšanu. Pāris gadu pastrādāja biroja darbu un tad arī saprata vērtību tām astoņām stundām, kurās nevar adīt, kārtot vietni vai aizbraukt pēc dzijas. «Varbūt šķiet vienkārši un saprotami, bet, kamēr ar to nebiju saskārusies, nesapratu, cik svarīgs ir laiks, kuru varu plānot, kā gribu. Protams, ir spriedze par to, ka man nav ikmēneša algas, bet tagad man atkal vairāk laika atliek tieši adīšanai. Tomēr, arī strādājot par lietvedi, daudz ko ieguvu. Sakārtoju adījumiem visu dokumentāciju tā, ka jebkurā brīdī var atrast vajadzīgo,» atzīst Rūta. Pirms gada viņa aizgāja no darba, jo secināja, ka, sākoties rudens sezonai, abus apvienot nebūs iespējams. «Kad sākās daudz pasūtījumu, adīju līdz trijiem naktī un jau septiņos cēlos, lai astoņos būtu darbā. Taču arī darbā ne par ko citu nevarēju padomāt, kā tikai par termiņiem un to, ko nepaspēšu izdarīt. Vairākus pasūtījumus nācās atteikt, jo nevarēju tos izpildīt. Aizgāju no darba novembrī, kas varbūt bija nedaudz par vēlu, jo decembrim nevarēju kvalitatīvi sagatavoties,» atminas Rūta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvajā vidē dāvanas ar Latvijas simtgades simboliku vismaz pagaidām nav guvušas plašu atsaucību.

Valsts simtgades akcentēšana biznesa vidē nav aktuāla tendence, un uzņēmumi tāpat kā iepriekš saviem sadarbības partneriem pasniedz veltes, kas vai nu izceļ to darbības jomu, vērtības, vai kādu svarīgu notikumu, piemēram, kompānijas jubileju, novērojušas DB aptaujāto sabiedrisko attiecību aģentūru pārstāves, kuras nereti palīdz saviem klientiem neapjukt plašajā korporatīvo dāvanu klāstā.

Latvijas simtgades birojā līdz šim gatavību savus ražotos produktus papildināt ar valsts simtgades simboliku, aizpildot speciālu anketu, izrādījuši teju 600 uzņēmumi. Daudzi no tiem ražo suvenīrus un veltes, kas varētu kalpot arī kā korporatīvās dāvanas. Plašajā sarakstā atrodamas grāmatas, dažādi ādas izstrādājumi, tekstilizstrādājumi, adījumi, šalles ar Lielvārdes jostas rakstiem, sveces, atmiņu spēle, medus, dažādi saldumi, kā arī porcelāna medaļas un krūzītes, organiskā stikla suvenīri u.c. Svinību ietvars veidots atvērts sabiedrības un uzņēmēju iesaistei, tāpēc simtgades piederības zīme uzņēmējiem pieejama bez maksas. DB jau iepriekš ziņoja, ka, ievērojot vizuālās vadlīnijas piederības zīmes lietošanai, uzņēmējiem ir iespēja valsts jubilejā veidot jaunus produktus un pakalpojumus, pilnveidot mārketinga instrumentus gan pašu mājās, gan starptautiski. Latvijas valsts simtgades piederības zīmi veido uzraksts Latvija, valsts karogs un skaitlis 100 ar integrētu bezgalības simbolu kā nepārtrauktu jaunradīšanas ciklu. Grafiskās zīmes pamatā ir fonts Cīrulis, kas aizgūts no pagājušā gadsimta sākuma lietišķās mākslas meistara Anša Cīruļa darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auduma kārbas, kurās iestrādāti kaltēti lavandu ziedi, varētu būt kas īpašs svētkiem – kāzām, kristībām, raudzībām, cer Arom Boxi idejas autore Ieva Einause, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmo auduma kārbu, kurā iešūti kaltēti lavandas ziedi, Ieva Einause izveidoja savam mājoklim, lai nodrošinātu kārtību koridora skapī. Iepriekš tur juku jukām bija salikti abu viņas meitiņu cimdi, šalles, zeķes un citas lietas. Lai gan Ievas līdzšinējā darba pieredze un iegūtā izglītība bija cieši saistīta ar finansēm, tirgvedību, viņai vienmēr paticis radīt kaut ko pašai – šūt bērniem gultas veļu, dekupēt koka pakarināmos, gatavot zīdpapīra bumbas. Tas viņai bija vaļasprieks, taču aromātisko kārbu veidošanai pirms dažiem mēnešiem Ieva nolēmusi pievērsties pastiprināti, attīstot to kā mazo biznesu. Tika radīts zīmols Arom Boxi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Universālveikals Stockmann, sadarbojoties ar igauņu modes mākslinieci Reet Aus un Igaunijas Atkārtotas izmantošanas centru, piedāvā ikvienam iespēju iesaistīties vides saudzēšanā un nodot savas vecās džinsa drēbes, nosūtot tās otrreizējai pārstrādei.

Tādā veidā novalkātajiem apģērbiem tiks dota otrā dzīve, no pārstrādes rezultātā iegūtajām auduma šķiedrām radot pavisam jaunus apģērba gabalus.

Par jaunu apģērbu izveidi no iegūtajiem materiāliem gādās projektā iesaistītā igauņu dizainere Reet Aus, kura jau gadiem savu tērpu radīšanā izmanto videi draudzīgus risinājumus: «Kā ilgtspējīga dizainere es jau gadiem ilgi uz modes industrijas atlikumiem esmu skatījusies kā uz izejmateriālu un meklējusi dažādus risinājumus saražotos materiālus izmantot tik ilgi, cik vien iespējams. Ir divas būtiskas iespējas: atkārtota izmantošana, padarot lietu vērtīgāku (upcycling) un pārstrādāšana (recycling),» saka dizainere Reet Aus. Viņa stāsta, ka sadarbība ir ilglaicīgas attīstības rezultāts, un, lai materiālus pēc patērēšanas atgrieztu apritē, nākamais solis tiek veikts kopīgi. «Mūsu izmēģinājumi ar pārstrādātu pavedienu ir jau tik veiksmīgi, ka kolekcijā tagad līdzās «upcycled» produkti ir arī «recycled» adījumi. Ieviešot šo metodi, esam radījuši iespēju līdzās jauniem materiāliem paturēt apritē arī lietotu apģērbu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apavu zīmola ELĪNA DOBELE radītāja un dizainere Elīna Dobele atvērusi savu pirmo koncepta veikalu, kurā nopērkami gan pašas radītie apavi un aksesuāri, gan arī citu jauno mākslinieku darbi.

Veikals izveidots Vecrīgā, Vaļņu ielā 12. Tajā starp zīmola apaviem un aksesuāriem ir atrodami arī citu, jaunu un progresīvu modes mākslinieku darbi: starptautiski atzītās Beļģu modes dizaineres Lena Lumelsky un talantīgā Kanādas dizainera Thomas B álint apģērbi, Beļģu rotu mākslinieka Heaven Tanudiredja modes aksesuāri, kā arī Baibas Ripas adījumi.

«Plānojot atvērt jaunu veikalu nolēmu, ka vēlos papildus saviem apaviem un aksesuāriem klientiem piedāvāt oriģinālu dizaineru apģērbus un rotas. Turklāt man ir būtiski divi aspekti - dizaina vīzija un izpildījuma kvalitāte. Visu manā veikalā pārstāvēto dizaineru apģērbi un aksesuāri tiek izgatavoti lēnā roku darba procesā - vai nu pašu ateljē vai izmantojot vietējo meistaru prasmes,» stāsta Elīna Dobele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā krūts vēža mēneša ietvaros «Lindex» laiž klajā apģērbu kolekciju, 10 % no šīs kolekcijas ieņēmumiem apņemoties ziedot cīņai pret krūts vēzi.

17 gadus uzņēmums «Lindex» oktobrī ir atbalstījis cīņu pret krūts vēzi un ziedojis līdzekļus cīņai pret to. «Lindex» kopā ar klientiem līdz šim ir ziedojis 13,9 miljonus eiro.

Latvijā «Lindex» sadarbības partneris ir Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība «Dzīvības koks».

«Mēs uzņēmumā «Lindex» vēlamies atbalstīt un iedvesmot sievietes. Ja mēs apvienojam savus spēkus, var notikt brīnums. Mēs esam radījuši ikdienas apģērbu kolekciju labam mērķim, tajā ir apģērbi, kas ir paredzēti valkāšanai dažādos veidos. Mēs ceram, ka ikviens varēs atrast ko īpašu tieši savai garderobei. Kolekcija atspoguļo to, kas «Lindex» darbiniekiem ir svarīgi — mēs kopā esam spēks,» stāsta Pia Ekholma (Pia Ekholm), «Lindex» dizaina un iepirkumu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Benetton, H&M, Primark apģērbu ražotāju ikdiena - darbs Āzijas rūpnīcās

Gunta Kursiša,11.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti liela daļa pasaulē populāru apģērbu zīmolu, piemēram, Hennes & Mauritz AB (H&M), Benetton, Primark, Wal-Mart, savu produkciju ražo Āzijas valstīs, un šajā kontekstā izskan pārmetumi Rietumvalstu uzņēmumiem par sliktajiem darba apstākļiem, kādos jāstrādā Āzijas valstu iedzīvotājiem, kā arī lielo negadījumu skaitu, tostarp letālu - pēdējā pusgada laikā Bangladešas ražotnēs miris vairāk nekā tūkstotis strādājošo, ziņo Reuters.

Ziņu aģentūra Reuters fotogrāfijās iemūžinājusi darbu Āzijas valstu apģērbu ražotnēs.

Piemēram, Indijas pilsēta Tirupura savu ražotņu dēļ ieguvusi palamu «dolāru pilsēta», jo ik gadu no pilsētas tiek eksportēti trikotāžas izstrādājumi un adījumi divu miljardu ASV dolāru apjomā.

Indijas un citu Dienvidāzijas valstu rūpnīcas cer sagaidīt pasūtījumu pieplūdumu pēc tam, kad, nogalinot vairāk nekā tūkstoti strādājošo, sabruka Hennes & Mauritz, Benetton un citu pasaulē atpazīstamu zīmolu apģērbu ražotne Bangladešā, liekot kompānijām izskatīt iespēju pārcelt rūpnīcu uz kādu citu vietu.

Tomēr rūpnīcu pārstāvji Vjetnamā, Kambodžā, Indonēzijā, Šrilankā un Indijā atzīst, ka vismaz pagaidām starptautiskie apģērbu zīmoli interesi par ražotņu izveidošanu šajās valstīs nav izrādījuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

L grey specializācija ir adījumi tieši vīriešiem – tie ir Latvijā radīti džemperi no vietējo aitu vilnas, kas tepat arī savērpta

Pirms vairākiem gadiem Gerda Eglāja bija sākusi biznesa projektu ar mērķi piedāvāt smalkvilnas adījumus sievietēm. Tad viņa ar ģimeni pārcēlās uz Berlīni, un šis projekts dabiski izzuda. 2015.gada vasarā kopā ar vīru atgriezās dzimtenē, un atausa atmiņā doma par biznesu. Gerdas vīrs Andris ierosināja, ka vajadzētu ražot apģērbus vīriešiem, jo kungiem drēbju piedāvājums veikalos ir krietni vien šaurāks, nekā sievietēm. «Bieži vien idejas rodas no pašu vajadzības. Mans vīrs ir slaida auguma un bieži vien, pērkot džemperi, radās problēmas. Piemēram, piedurknes var būt pietiekami garas, pats džemperis ir pārāk liels, izskatās kā maiss. Pasaulē cilvēki kļūst garāki, apģērbu ražotāji īsti neseko šai tendencei,» domā Gerda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Tekstila izstrādājumiem dod otro dzīvi

Lelde Petrāne,27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu tekstila materiālu šķirošanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no aizvadītā gada septembra līdz šā gada februārim īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savāktas 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.

Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas adījumus piedāvās Vācijā

Vēsma Lēvalde,26.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatora uzņēmumi gatavojas piedalīties starptautiskā tirdzniecības izstādē Infa 2013. Starp piedāvātajiem produktiem būs arī adījumi.

VATP Biznesa inkubatora uzņēmumu vidū ir arī SIA OT Systems, kas Vācijā piedāvās pašu adītās cepures, cimdus un šalles ar CABI zīmolu.

Izstāde tiek rīkota reizi gadā un to ik gadu apmeklē vidēji 200 tūkstoši apmeklētāju, no kuriem 84% ierodas ar mērķi iegādāties kādu no izstādes produktiem. Pēc izstādes organizatoru statistikas datiem, katrs patērētājs šajā izstādē iztērē vidēji 287 eiro.

SIA OT Systems CABI cepures piedāvā 25 toņu krāsu gammā, pavisam astoņu veida cepuru modeļus, kā arī cimdus, šalles un tuneļšalles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Jo specifiskāka prece, jo grūtāk visiem to pārdot

Renāte Priede,02.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā DB saka tekstilmāksliniece Anita Masaļska, kuras zīmolam Taša rit jau 15. gads. Tašas adījumi viscaur ir tikai viņas roku darbs. «Ja biznesu griež uz pelnīšanas jēdzienu – jāatceras a priori – ar roku darbu nopelnīt nevar,» skarbi raksturo Anita.

«Es daru to, kas man patīk, padodas un sagādā prieku, un kāds tomēr par to visu samaksā, jo visi uzadītie džemperi atrod īpašnieku, tikai ar to nevar nopelnīt, jo katrai precei ir sava cena ģeogrāfiskajā, sociālajā un meteoroloģiskajā situācijā – šogad bija karsta vasara, adījumus nepirka, bet nu jau ir auksts rudens – pirks,» filozofiskā mierā turpina Anita.

Pēc viņas domām, jo specifiskāka ir prece, jo grūtāk visiem to pārdot. Apmēram 92 % patērētāju nekritiski izturoties pret kopējo piedāvājumu, 8% esot estēti, no kuriem 4% kaut ko radot paši, savukārt no pārpalikušajiem tikai 2% esot pirktspēja, viņa lēš. «Ir jābūt apstākļu sakritībai, lai viņiem iepatiktos tieši mani trakie darbi, bet es radu to, kas man patīk, un kaut kur ir cilvēks, kurš to novērtē – notiek darījums, un abas puses ir apmierinātas,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Suvenīru budžetus negrib atklāt

Lāsma Vaivare,05.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādi nodibinājumi un organizācijas nelabprāt atklāj, cik tērē suvenīriem, kuriem pasaulē jānes stāsti par Latviju.

Paredzēts, ka 2014. gadā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) suvenīru iegādei tiks izmantoti 5% no kopējā gada budžeta, norāda biroja vadītāja Vita Jermoloviča.

Tiesa, cik liels ir gada budžets, informācija netiek sniegta. Arī nodibinājuma Rīga 2014 pārstāvji no šī jautājuma izvairās. Runātīgāka ir Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) tūrisma mārketinga eksperte Liene Pīpkalēja. TAVA šogad šim mērķim plāno atvēlēt ap septiņiem tūkst. eiro (bez PVN), kas ir mazāk nekā pērn izmantotie gandrīz deviņi tūkst. eiro.

Neveiksmīga pieredze

TAVA drīzumā plāno organizēt iepirkumu personalizētu suvenīru iegādei. Pēdējos gados gan divi ar suvenīru iegādi saistīti konkursi noslēgušies bez rezultāta. 2012. gadā tika izsludināts konkurss ar domu atrast kādus jaunus oriģinālus suvenīrus, ko izmantot korporatīvo attiecību stiprināšanai un pasniegt starptautiskajās tūrisma izstādēs vai citos sarīkojumos gan tūrisma profesionāļiem, gan plašai publikai, lai veidotu viesmīlīgu priekšstatu par mūsu valsti un tās tūrisma piedāvājumu. Tā kā nebija svaigu un interesantu suvenīru ideju un arī cenas bija pārāk augstas, konkurss beidzās ar neko. Arī pērnruden izsludinātais iepirkums par suvenīru un kartona stendu izgatavošanu bija neveiksmīgs – tajā vispār nepieteicās neviens pretendents. Tas gan nenozīmē, ka TAVA iztiek bez suvenīriem – pērn par 2,6 tūkst. eiro (bez PVN) tika noslēgts līgums ar SIA Aba prezent par personalizētu šokolāžu izgatavošanu un piegādi, 2012. gada nogalē – ar SIA RicBerry par 5,3 tūkst. eiro par augļu un dārzeņu sukāžu un sīrupu piegādi mārketinga pasākumu īstenošanai, izriet no informācijas TAVA mājaslapā. L. Pīpkalēja papildina: pērn iegādātas arī briļļu tīrāmās drāniņas, plastmasas maisiņi, glāžu paliktņi, stikla šķīvji personalizēti ar tūrisma tēla logo. TAVA suvenīru iegādi plāno budžeta ietvaros un izvērtējot vajadzības – tiek apzināti iespējamie apakšuzņēmēji, noskaidrotas izmaksas un izvēlēts piedāvājums ar izdevīgāko cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Happy Ulula zīmola cepures

Žanete Hāka,17.02.2017

D. Rijniece strādā ar dabīgiem materiāliem - kokvilnu un merino vilnu, atsevišķos gadījumos ar pusvilnu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv apmeklē Happy Ulula zīmola darbnīcu, kur top cepures un citi adījumi.

«Vienmēr esmu bijusi radoša personība,» stāsta Happy Ulula idejas autore un virzītāja Diāna Rijniece.

«Pirmā priecīgā cepure tapa 2011. gada rudenī, kad man piedzima meita un es vēlējos iegādāties košu un dzīvespriecīgu cepurīti viņai. Tā kā neizdevās tādu atrast - nolēmu cepurīti izgatavot pati. Tad sapratu, visticamāk, viņai neesmu vienīgā mamma, kura vēlas, lai viņas bērns ar apģērbu atšķirtos no citiem, būt pamanāms, priecīgs un neparasts,» viņa norāda.

Ideja par biznesu attīstījusies lēnām un pamazām, jo D. Rijniecei bija tam laiks, esot divu mazu bērnu mammai. Kad pienāca brīdis atgriezties algotā darbā, viņa nolēmusi savam biznesam pievērsties nopietni. «Toreiz sev teicu - pie kāda strādāt paspēšu vienmēr, bet ja nepamēģināšu realizēt savu ideju - es sev to nepiedošu,» viņa atminas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan no padomju gadu vēriena suvenīru ražošanā atlicis samērā maz, arī šodien Daiļradei ir ko piedāvāt latvisku piemiņlietu kārotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lakoniski augstas kvalitātes ādas maki, somas, pasu vāki ar ozola simbolu, gaumīgi filca izstrādājumi ar tautiskiem ornamentiem – tā ir niecīga daļa no SIA Daiļrade RC piedāvājuma mūsdienīgiem un latviskiem suvenīriem. Uzņēmums izgatavo plaša sortimenta suvenīrus un prezentmateriālus no ādas, metāla, koka gan atsevišķi, gan dažādos salikumos, piedāvā pazīstamu meistaru keramikas izstrādājumus, šuj karogus, vimpeļus un pat izgatavo mēbeles pēc pasūtījuma. Tūristi, it sevišķi no Krievijas, gan vairāk iecienījuši tos pašus pasu vākus ar Rīgas panorāmas skatiem, kas, šķiet, nav mainījušies gadu desmitiem. Vienam tas ir naudas jautājums, citam – atmiņas par aizgājušiem laikiem un kādreizējo tautas daiļamatu un suvenīru ražošanas apvienību Daiļrade, kas reiz nodarbināja 12 tūkst. cilvēku gan filiālēs un cehos, gan viņu mājās un darbnīcās visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Baltic.space atver pop-up veikalu Helsinkos

Rūta Lapiņa,20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju dizaina veikals baltic.space sadarbībā ar Somijas konpectveikalu AWAKE Collective atver pop-up Baltijas dizaina veikalu Helsinku centrā, informē «baltic.space» radītāja Elīna Stelcere.

«baltic.space Helsinku veikals būs laba vieta, kurā redzēt somu un Helsinku viesu attieksmi un reakciju par Baltijas dizainu, tā pieejamību un pievienoto vērtību. Plānots, ka sortiments tiks papildinātas, meklējot īstākos veiksmes stāstus Latvijas pieejamajā dizainā, kas spēj konkurēt ar Somijas vietējo dizainu kvalitātē, cenā, kā arī faktā, ka ir ražots Latvijā,» stāsta E. Stelcere.

Uz Helsinkiem kopā ar AWAKE Collective pārstāvjiem tika izvēlēti tādi zīmoli kā Baiba Ladiga, Yuta un Be-with. Tāpat, Helsinkos varēs atrast Vaidava Ceramics māla traukus, Volfwood aksesuārus no pulksteņu mehāniskiem, porcelāna aksesuārus no Rozenthal Ceramics un traukus no Piebalgas Porcelāna Fabrika, kā arī sudrablietas no VERBA, un koka aksesuāri no BUG Wooden Accessories, ādas aksesuārus no Daiļrade dizains un Pastel ģeometiskos augus. Tāpat, AWAKE Collective ir atrodami veikala līdzdibinātājas Baibas Ripas adījumi, Elīnas Dobeles kurpes un mēbeļu zīmols ar latviskām saknēm uijui.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UNIQ (radies no angļu val. vārda «unique») ir pašmāju uzņēmums, kas tapis, iedvesmojoties no Latvijas raibajiem rudeņiem un baltajām ziemām, no košajām vasarām un zaļajiem pavasariem – tātad no skaistajiem un īpašajiem Latvijas gadalaikiem, kuru krāsainība ir devusi iedvesmu UNIQ cepurēm augt un attīstīties.

UNIQ cepures ['junikcepures] ir unikāla adītu aksesuāru darbnīca, kurā esošais dizaina konstruktors (mājaslapā www.uniqcepures.lv, sadaļā «DARBNĪCA») ļauj brīvi izpausties un radīt savu lielisko cepuri, šalli vai cimdus pašam, izvēloties piemērotāko modeli un krāsas. Piedāvājumā ir arī jau gatavi adījumi.

Nereti cilvēkiem ir grūti atrast tādu cepuri, kas piestāvētu – UNIQ piedāvā vairāk nekā 13 cepuru veidus, tiem pieskaņotas šalles un cimdus, tādēļ noteikti būs vieglāk atrast savu īsto un vienīgo! Tomēr, ja kādreiz nāktos sastapt cilvēku ar tādu pašu UNIQ cepuri, tad zini – esi atradis dvēseles radinieku vai arī vienkārši cilvēku ar līdzīgu krāsu izjūtu. UNIQ produkciju var pasniegt kā dāvanu svētkos saviem darbiniekiem vai klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru