Dažādi nodibinājumi un organizācijas nelabprāt atklāj, cik tērē suvenīriem, kuriem pasaulē jānes stāsti par Latviju.
Paredzēts, ka 2014. gadā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) suvenīru iegādei tiks izmantoti 5% no kopējā gada budžeta, norāda biroja vadītāja Vita Jermoloviča.
Tiesa, cik liels ir gada budžets, informācija netiek sniegta. Arī nodibinājuma Rīga 2014 pārstāvji no šī jautājuma izvairās. Runātīgāka ir Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) tūrisma mārketinga eksperte Liene Pīpkalēja. TAVA šogad šim mērķim plāno atvēlēt ap septiņiem tūkst. eiro (bez PVN), kas ir mazāk nekā pērn izmantotie gandrīz deviņi tūkst. eiro.
Neveiksmīga pieredze
TAVA drīzumā plāno organizēt iepirkumu personalizētu suvenīru iegādei. Pēdējos gados gan divi ar suvenīru iegādi saistīti konkursi noslēgušies bez rezultāta. 2012. gadā tika izsludināts konkurss ar domu atrast kādus jaunus oriģinālus suvenīrus, ko izmantot korporatīvo attiecību stiprināšanai un pasniegt starptautiskajās tūrisma izstādēs vai citos sarīkojumos gan tūrisma profesionāļiem, gan plašai publikai, lai veidotu viesmīlīgu priekšstatu par mūsu valsti un tās tūrisma piedāvājumu. Tā kā nebija svaigu un interesantu suvenīru ideju un arī cenas bija pārāk augstas, konkurss beidzās ar neko. Arī pērnruden izsludinātais iepirkums par suvenīru un kartona stendu izgatavošanu bija neveiksmīgs – tajā vispār nepieteicās neviens pretendents. Tas gan nenozīmē, ka TAVA iztiek bez suvenīriem – pērn par 2,6 tūkst. eiro (bez PVN) tika noslēgts līgums ar SIA Aba prezent par personalizētu šokolāžu izgatavošanu un piegādi, 2012. gada nogalē – ar SIA RicBerry par 5,3 tūkst. eiro par augļu un dārzeņu sukāžu un sīrupu piegādi mārketinga pasākumu īstenošanai, izriet no informācijas TAVA mājaslapā. L. Pīpkalēja papildina: pērn iegādātas arī briļļu tīrāmās drāniņas, plastmasas maisiņi, glāžu paliktņi, stikla šķīvji personalizēti ar tūrisma tēla logo. TAVA suvenīru iegādi plāno budžeta ietvaros un izvērtējot vajadzības – tiek apzināti iespējamie apakšuzņēmēji, noskaidrotas izmaksas un izvēlēts piedāvājums ar izdevīgāko cenu.
Cienā ar našķiem
Starptautiskās izstādēs, kur tiek izvietoti TAVA organizētie nacionālie stendi, viesi, partneri, konkursu dalībnieki tradicionāli tiek cienāti ar Latvijā ražotu augļu un ogu sukādēm, īpaši noformētām, mazām saldumu kārbiņām, smaržīgiem vaska ripulīšiem, zīmuļiem, pildspalvām, bloknotiem ar nacionālo tūrisma saukli Latvia. Best Enjoyed Slowly (Izbaudi Latviju nesteidzoties!) utt. Publicitātes nolūkos organizēto konkursu uzvarētājiem tiek pasniegtas zibatmiņas, lietussargi ar logotipu utt. Tā kā suvenīri ir paredzēti Latvijas tūrisma popularizēšanai, piemēram, briļļu lēcu slaukāmās drāniņas un datora peles paliktņus rotā Turaidas ainavas foto. Kā valsti prezentējošas dāvanas Latvijā ražotus pārtikas produktus, piemēram, Laimas konfektes un Rīgas Melno balzamu, izmanto arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Arī nacionālajos stendos pēc vispārpieņemtās prakses apmeklētajiem tiek piedāvātas Latvijā ražotas konfektes. «Prezentmateriālus izvēlamies atbilstoši mērķauditorijai un protokolam, piemēram, uz NVS valstīm kā prezentdāvanu izmantojam disku ar R. Paula mūzikas instrumentālajiem skaņdarbiem. Sadarbības partneru institūciju vadītājiem tiek dāvinātas jubilejas un piemiņas monētas,» stāsta LIAA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce. Kā zināms, LIAA Latviju ārzemēs prezentē dažādos starptautiskos pasākumos, piemēram, izstādēs pārstāvot valsti nacionālajā stendā, oficiālo amatpersonu valsts vizītēs, kur amatpersonu pavada biznesa delegācija. Jautāta par to, cik liels ir suvenīru gada budžets, viņa norāda: «LIAA budžetā atsevišķa sadaļa suvenīriem un reprezentācijas materiāliem netiek plānota, bet tie tiek iekļauti to pasākumu tāmēs, kuros tiek prezentēta valsts. Vienotajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) reprezentācijas preču katalogā tiek piedāvāti pārsvarā ārpus Latvijas ražoti zemas kvalitātes suvenīri, savukārt Latvijā ražoto preču klāsts šajā sistēmā ir ļoti neliels.»
Ne tikai sev
Suvenīrus ne tikai savām, bet arī citu iestāžu un organizāciju vadībām nodrošina gan TAVA, gan RTAB. L. Pīpkalēja norāda: «Ir atsevišķi gadījumi, kad suvenīri tiek piešķirti kādam konkrētam pasākumam Latvijā vai ārvalstīs, kas notiek mūsu mārketinga stratēģijā definētajos prioritārajos tirgos vai pulcē mūs interesējošu mērķauditoriju, kuru mēs nesasniedzam pa saviem ierastajiem komunikācijas kanāliem.» Savukārt RTAB lēš, ka ap 60% no kopējā suvenīru apjoma izmanto citas Rīgas un Latvijas valsts iestādes un organizācijas.
Live Riga suvenīru klāsts ir plašs – glāzes, krūzes, termosi, pierakstu blociņi, pastkartes, cepures, cimdi, auduma somas, maki un vizītkaršu bloki, lietussargi un pat lina šalles. To, kādus suvenīrus iegādāties Live Rīga vajadzībām, nosaka to izmantošanas mērķis, piemēram, tie suvenīri, kas tiek pārdoti tūrisma informācijas centros vai viesnīcās, tiek izvēlēti, balstoties uz tūristu izrādīto interesi un realizēto apjomu. «Ja jūtam, ka kāda konkrēta prece neuzrunā pilsētas viesus, domājam par citiem produktiem. Piemēram, šogad, ņemot vērā tūristu vēlmes un interesi, esam izveidojuši pilnīgi jaunus kreklu dizainus un redzam, ka viņiem tie tiešām patīk,» norāda V. Jermoloviča. Savukārt tie suvenīri, kas tiek pasniegti augstākām amatpersonām, sūtīti uz vēstniecībām vai pasniegti citām valstiski nozīmīgām organizācijām, tiek izvēlēti ar mērķi skaisti un pārliecinoši prezentēt pilsētu un valsti kopumā. Ir būtiski, lai pasniegtajam suvenīram būtu arī pievienotā vērtība – tie simbolizētu latviskumu un tradīcijas.
Latviski noteikti ir uzņēmumā Ars Tela tapušie tekstilizstrādājumi, arī Hobbywool adījumi. V. Jermoloviča pauž: ar šiem uzņēmumiem pēdējo gadu laikā izveidojusies laba sadarbība. Tomēr no visa suvenīru klāsta vislabāk tiek pirktas mazas piemiņas lietas – magnēti, glāžu paliktņi, piespraudītes, pastkartes – lietas, ka maksā vidēji līdz 5 eiro.
Arvien gaumīgāk
Bez oficiālajiem suvenīriem tūristu iecienītākajos maršrutos un apskates objektos nopērkamas dažnedažādas piemiņas lietas, par kuru kvalitāti nereti tiek lauzti šķēpi. V. Jermoloviča gan norāda: «Rīgā ir iespējams iegādāties visdažādākos suvenīrus – sākot ar māla vāzēm un krūzēm, beidzot ar gleznām un citiem augstvērtīgiem mākslas priekšmetiem. Taču novērtēt to, cik labi tie reprezentē pilsētu, ir grūti, jo gaumes arī atšķiras. Tomēr esmu novērojusi, ka pēdējā laikā ir iespējams iegādāties arvien kvalitatīvākus un modernākus suvenīrus. Pilsētas viesi ir iecienījuši arī dažādas ēdamas lietas – konfektes, rupjmaizi, melno balzamu utt.»
Arī L. Pīpkalēja ir optimistiska, norādot, ka «tendence ražot un tūristiem piedāvāt labus un gaumīgus suvenīrus tomēr kļūst arvien spēcīgāka. Atceramies kaut vai pagājušo gadumiju, kad parādījās dāvanu maisiņi vai pašmāju saldumu kastītes ar krāšņiem latviskiem ornamentiem – tas bija ļoti gaumīgi un arī ārzemniekiem radīja jauku iespaidu par mūsu valsti.»