Pakalpojumi

Tūristu skaits Rīgā pieaug

Zane Atlāce - Bistere,05.09.2016

Jaunākais izdevums

Šī gada otrajā ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs pilsētas viesi pavadījuši 741 263 naktis, kas ir par 6,5% vairāk, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Savukārt, viesu skaits palielinājies par 5,5%, sasniedzot 393 114 cilvēkus, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

Otrajā ceturksnī no visiem apkalpotajiem viesiem 11,1% bijuši no Latvijas. Analizējot vien ārvalstu tūristu skaitu, kas sasniedzis 349 396, visvairāk Rīgu apmeklējuši tūristi no Vācijas – 14,8%, Krievijas – 9,7%, Somijas – 6,8%, Igaunijas - 6,6%, Lielbritānijas - 5,9%, Lietuvas – 5,9%, Norvēģijas – 5,5%, Zviedrijas – 5,0%, ASV – 4,1%.

Apkopotie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka lielākais tūristu skaita pieaugums no RTAB mērķa valstīm otrajā ceturksnī bijis no Ukrainas – 37,8%, Spānijas – 36,0%, Lielbritānijas – 28,2%, Polijas – 27,7%, Vācijas – 9,9%, Igaunijas – 8,4% un Somijas – 8,3%.

Tāpat ievērojams tūristu skaita pieaugums vērojams no RTAB potenciālajiem mērķa tirgiem – ASV un Ķīnas, attiecīgi 59,8% un 26,5%.

«Rīga nemainīgi turpina piesaistīt arvien vairāk tūristu, un ir apmeklētākā pilsēta Latvijā,» uzsver RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča. «Tūrismā pirmajā pusgadā ir vērojams stabils un ievērojams pieaugums – tā ir lielākā un patīkamākā uzslava katru ceturksni.»

Šogad otrajā ceturksnī lielākais numuru noslogojums bijis jūnijā – 67,7%, kas ir par 2% vairāk nekā aizvadītājā gadā.

Šajā periodā Rīgā darbojās 127 tūristu mītnes, un bija pieejamas 15 543 gultasvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs,02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūristu skaits galvaspilsētā atgriežas pirms Covid-19 līmenī, piektdien preses konferencē informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Tiek prognozēts, ka šogad viesnīcas sasniegs 80% no pirmspandēmijas noslodzes ar 1,1 miljonu viesu, bet īstermiņa īres dzīvokļi šo līmeni pat pārsniegs, sasniedzot 93% no 2019.gada apjoma.

Rīga joprojām esot galvenais tūrisma centrs un vilcējspēks Latvijā, jo 70% visu ārvalstu viesu izvēlējušies nakšņot viesnīcās tieši galvaspilsētā.

Kā preses konferencē informēja Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) direktors Fredis Bikovs, šogad septiņos mēnešos viesnīcās Rīgā nakšņojuši 617 647 tūristi, kas, salīdzinot ar 2023.gadu, ir par 14% vairāk.

Kā skaidroja Ķirsis, Covid-19 nav būtiskākais iemesls, kādēļ iepriekš samazinājies tūristu skaits. Beidzoties pandēmijai, cilvēki iznāca no mājām un atsāka ceļot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānu pirmajā pusgadā apmeklēja 17,78 miljoni tūristu, kas ir jauns rekords un par miljonu tūristu pārspēj pirmspandēmijas rādītāju, piektdien paziņoja Japānas nacionālā tūrisma organizācija.

Vājais jenas kurss piesaista interesentus Japānai, kur tūristi tērē, gan pērkot tradicionālos tērpus kimono, gan nažus, gan ieturot izsmalcinātas maltītes.

2019.gadā, kad tūrisma nozari nebija skāruši Covid-19 izplatības dēļ noteiktie ierobežojumi, janvārī-jūnijā Japānu apmeklēja 16,63 miljoni tūristu, kas tolaik bija rekords, raisot bažas par pārmērīgiem pūļiem tādās tūristu iecienītās vietās kā Kioto un Fudzi kalns.

Japānas premjerministrs Fumio Kisida valdības sēdē mudināja vairot tūristu interesi par Japānas lauku reģioniem, vienlaikus cīnoties pret pārmērīgām tūristu masām.

Gaidāms, ka šogad Japānu apmeklēs 35 miljoni ārvalstu tūristu, valsts ekonomikā ieplūdinot astoņus triljonus jenu (57 miljardi eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūristu skaits Rīgā pērn sasniedzis rekordu - 3,5 miljonus gadā, informē Rīgas tūrisma zīmols Live Rīga.

Vislielāko viesu skaitu Rīgā 2018. gadā veidoja tūristi no Vācijas - 176,9 tūkstoši jeb 11,9% no visiem ārvalstu viesiem Rīgā. Viņiem seko viesi no Krievijas (173,8 tūkstoši jeb 11,7%), Igaunijas (109,8 tūkstoši jeb 7,4%), Lietuvas (100,4 tūkstoši jeb 6,7%) un Lielbritānijas (98,7 tūkstoši jeb 6,6%).

«Tūristu pieaugums Rīgā ir apliecinājums tam, ka izvēlētā tūristu piesaistes stratēģija un mērķa valstis ir izvēlētas pareizi un potenciālais Rīgas viesis ir mūs sadzirdējis,» skaidro Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Pērn būtiski audzis viesu skaits no RTAB prioritārajiem mērķa tirgiem. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn par 15% audzis viesu skaits no Francijas. Vērienīgs pieaugums bijis viesiem no Lielbritānijas (13,6%), Vācijas (10,6%), kā arī Zviedrijas (4,2%) un Itālijas (4%). Par 10,6% pieaudzis viesu skaits arī no ASV, kas ir viens no RTAB mērķa tirgiem ar lielāko nākotnes potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot tūrisma nodevu, Rīgas pašvaldība budžeta maciņā plāno papildus ieripināt trīs miljonus eiro gadā.

Tos tālāk ir paredzēts novirzīt Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai. Tomēr pastāv bažas, ka šo nodevu varētu būt salīdzinoši grūti administrēt.

Sagatavots projekts

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Rīgā gan ir pieaudzis par 1,1% un sasniedzis 794,8 tūkst. nakšu. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Vācijas (56,2 tūkst.), Krievijas (42,5 tūkst.), Somijas (27,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (27,4 tūkst.), Igaunijas (26,2 tūkst.) un Lietuvas (25,8 tūkst.). Pirmajā pusgadā Rīgas tūristu mītnēs uzņemti kopumā 765,9 tūkst. viesu, no tiem 661,4 tūkst. no ārvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

"Baltijas burbuļa" laikā Pāvilostā piedzīvo vietējo tūristu pieplūdumu

Andra Lanka, speciāli Dienas Biznesam no Pāvilostas,28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada martā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 164,2 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 18,8% vairāk nekā 2023.gada martā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 279,8 tūkst. nakšu, kas ir par 15,4% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada martu.

2024.gada martā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 56% jeb 91,9 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 25,4% vairāk nekā pērn martā, bet par 19,4% mazāk nekā 2019.gada martā pirms pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kam ir būtiska ietekme uz ārvalstu viesu ierašanos Latvijā. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada martu, palielinājies par 19,8% un bija 162,1 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,76 naktis (pagājušā gada martā - 1,85 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (16,8 tūkst.), Igaunijas (11,7 tūkst.), Vācijas (7,4 tūkst.), Apvienotās Karalistes (7,1 tūkst.), Somijas (6,4 tūkst.), Polijas (3,7 tūkst.), Spānijas (3,4 tūkst.), Ukrainas (3,2 tūkst.) un ASV (3,2 tūkst.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs ārvalstu tūristu skaits šī gada otrajā ceturksnī sasniedzis 419 000, kas ir par 7% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

Pavadīto nakšu skaits Rīgā palielinājies par 9%, sasniedzot 786 125 naktis. Šī gada otrajā ceturksnī visvairāk Rīgas viesnīcās apkalpoti tūristi no Vācijas – 13,3%, Krievijas – 9,6%, Lielbritānijas – 6,4%, Lietuvas – 6,4%, Somijas – 6,3%, Igaunijas - 6,0%, Zviedrijas – 4,7%, Norvēģijas un ASV – 4,0%.

Katru gadu Rīgas viesnīcās apmetas arī vietējie tūristi. Šogad latviešu skaits viesnīcās sasniedzis 64 000, kas ir 15,2% no visiem apkalpotajiem viesiem.

Salīdzinot ar 2017.gadu, vislielākais tūristu skaita pieaugums vērojams no tādām RTAB mērķa valstīm kā Ukraina (+34%), ASV un Francija (+20%), Lielbritānija un Polija (+18%), Lietuva (+10%).

No Āzijas valstīm šajā laika periodā lielākais tūristu skaits ir bijis no Japānas – 10 148, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2023.gada 1.janvāra Rīgā, līdzīgi kā daudzviet Eiropā un pasaulē, tiks ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Līdz ar to visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk.

Kā informē pašvaldība, nodeva par tūristu uzņemšanu esot plaši piemērota Eiropā. Tā ieviesta daudzās tūristu vidē populārās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Amsterdamā, Romā, Venēcijā, Vīnē, Briselē, Lisabonā u.c.

Nodevas apmērs dažādās valstīs un pilsētās esot ļoti atšķirīgs un esot vairāki aprēķināšanas modeļi, piemēram, noteiktā likme pie pakalpojuma cenas, diferencētā maksa atkarībā no tūristu mītnes kategorijas vai sezonas, vai arī par katru nakšņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa,28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu viena eiro apmērā plānots ieviest no 2023.gada 1.janvāra, nevis no nākamā gada sākuma, kā bija plānots iepriekš, šodien lēma Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Kā informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē, saskaņā ar šobrīd spēkā esošo noteikumu redakciju, saistošie noteikumi stātos spēkā nākamā gada 1.janvārī, ieviešot Rīgā nodevu viena eiro apmērā diennaktī par vienu tūristu mītnē uzņemto viesi.

Lēmums atlikt nodokļa ieviešanu pieņemts, lai veicinātu tūristu un atpūtnieku izvēli par labu Rīgai un padarītu Latvijas galvaspilsētu par finansiāli izdevīgāku galamērķi, kā arī neradītu papildu izdevumus nodevas maksātājiem - personām, kas uzņem atpūtniekus tūristu mītnēs.

Kā norāda pašvaldībā, saistībā ar Covid-19 izplatību noteikta virkne ierobežojošu pasākumu gan Latvijā, gan pasaulē. Šie ierobežojumi būtiski ietekmējot tūrisma nozares darbību, jo īpaši apgrūtinot ceļošanas iespējas un samazinot saimnieciskās darbības iespējas tūrisma nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tūristu mītnēs uzņemto viesu skaits audzis par 10,3%

Žanete Hāka,25.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 3. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 862,3 tūkst. viesu, kas ir par 10,3 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,9 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

3. ceturksnī apkalpoti 584,9 tūkst. ārvalstu viesu, no tiem 32,2 % bija viesi no kaimiņvalstīm – no Krievijas 11,7 %, no Lietuvas 10,6 %, no Igaunijas 8,1 % un no Baltkrievijas 1,8 % no visiem ārvalstu viesiem.

Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 7,6 %, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3 %. Visvairāk ārvalstu viesu 3.ceturksnī uzņemts no Vācijas (82,8 tūkst.) un kaimiņvalstīm – Krievijas (68,6 tūkst.), Lietuvas (61,8 tūkst.) un Igaunijas (47,6 tūkst.) Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Apvienotās Karalistes (par 28,6 %), ASV (par 24 %), Somijas (par 22,2 %), Dānijas (par 21,6 %), kā arī no Polijas (par 19,6 %), Spānijas (par 18,1 %) un Itālijas (par 16,4 %). Apkalpoto viesu skaits no Krievijas saglabājies iepriekšējā gada 3. ceturkšņa līmenī (kritums par 0,1 %). Mazāk ārvalstu viesu bijis no Zviedrijas (par 12,1 %), Šveices (par 5,2 %), Japānas (par 4,7 %) un Čehijas (par 4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas jūnijā vērojams straujš tūristu pieplūdums. Viesu skaits no Igaunijas, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, pieaudzis par 5,6 %, bet to pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 17,6 %.

Savukārt viesu skaits no Lietuvas, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, ir samazinājies tikai par 3,5 %, bet to pavadīto nakšu skaits – par 0,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

2020. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 170,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 78,1 % mazāk nekā 2019. gada 2. ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 74,7 % un bija 373,4 tūkst. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2,2 naktis. 2020. gada pirmajā pusgadā Latvijas tūristu mītnēs uzņemti 570,3 tūkst. viesu, no tiem 317,1 tūkst. no ārvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga atkal gatavojas tūristu skaita pieaugumam. Šī gada sākuma statistikas dati, kā arī rezervāciju apjoms viesnīcās vasaras sezonā liecina, ka šogad kopējais tūristu apjoms varētu sasniegt 80% no rādītājiem pirms globālās pandēmijas, informē Rīgas dome.

Tas nozīmē, ka viesu skaits pilsētā pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal varētu pārsniegt miljonu, liecina Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras aplēses.

Šajā tūrisma sezonā Rīgā notiks pēdējos gados lielākie sporta, kultūras un izklaides pasākumi – "Rimi Rīgas maratons", IIHF Pasaules Hokeja Čempionāts, XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, mūzikas festivāls "Positivus", Rīgas vasaras kultūras programma un Rīgas dzimšanas dienas svinības un tūrisma sezonas beigās – Pasaules čempionāts skriešanā. Pavasara Rīgas restorānu nedēļā, kas norisināsies no 17.-30.aprīlim, piedalīsies rekordliels skaits restorānu – 56.

"Visiem šiem Rīgas lielajiem notikumiem būs pozitīva ietekme gan uz tūrisma nozari, gan ekonomisko attīstību pilsētā, tāpēc šie pasākumi notiek ar pašvaldības finansiālo atbalstu. Pirms šīs vasaras sezonas jau ir veikts būtisks priekšdarbs, lai ārvalstu viesi atkal lielā skaitā apmeklētu Latvijas galvaspilsētu un šeit uzturētos! Ļoti pozitīvs signāls ir arī tas, ka atkal atveras viesnīcas, kas pandēmijas laikā durvis bija slēgušas." – tā uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gada 3.ceturksnī tūristu skaits galvapilsētā palielinājies par 11,3%, sasniedzot 468 523 viesus, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs pilsētas ārvalstu viesi pavadījuši 844 687 naktis, kas ir par 12,1% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn. Visvairāk tūristu bija ieradušies no Vācijas, Krievijas, Somijas, Igaunijas un Lietuvas.

«2017.gads Rīgas tūrisma nozarē iezīmējas ar teju tūkstoš jaunām gultas vietām tūristu nakts mītnēs un četrām jaunām viesnīcām. Rīgai šāds skaits jaunu viesnīcu ir labs rādītājs – tas liecina, ka pilsēta attīstās un arvien vairāk uzņēmēju saskata iespējas veidot biznesu tieši šajā nozarē,» stāsta Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Analizējot ārvalstu viesu statistiku, šā gada 3.ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs visvairāk apkalpoti viesi no Vācijas (13,9%), Krievijas (9,0%), Somijas (8,0%), Igaunijas un Lietuvas (6,0%), Lielbritānijas (5,4%), Zviedrijas (4,7%), Itālijas (4,0%), Spānijas (3,9%) un Norvēģijas (3,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar karu Ukrainā šogad ārvalstu tūristu ir ļoti maz, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

"Ārzemju tūristu joprojām ir ļoti, ļoti maz. Mums ir igauņi un lietuvieši, kuri saprot situāciju tāpat kā mēs. Ir poļi, nedaudz arī vācieši un somi, bet tas arī viss," teica asociācijas prezidente.

Viņa skaidroja, ka ārvalstu tūristu šogad Latvijā ir ļoti maz saistībā ar kara tuvumu, kā arī ar to, ka Latvijai ir gara robeža ar Krieviju.

Vienlaikus Ziemele piebilda, ka viesi no tālajām ārzemēm šogad vispār faktiski uz Eiropu nebrauc.

Viņa prognozēja, ka pozitīvas izmaiņas varētu būt nākamā gada vasarā. "Domāju, ka vasarā atgriezīsies viss normālākās sliedēs, jo cilvēki sapratīs, kur karš notiek, un mēs visi ceram, ka tas galu galā beigsies," teica Ziemele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sešu gadu laikā tūristu mītnēs uzņemto viesu skaits pieaudzis par miljonu

Zane Atlāce - Bistere,15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,3 miljoni viesu, kas ir par 7,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Kopš 2010. gadā uzņemtajiem 1,3 miljoniem viesu šis rādītājs pieaudzis par 75 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar 2015. gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,5 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

2016. gadā apkalpoti 1,57 milj. ārvalstu viesu, un, salīdzinot ar 2015. gadu, šis rādītājs palielinājies par 6,7 %, bet ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,9 %. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Krievijas (208,8 tūkst.), Vācijas (187,8 tūkst.) un Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvas (158,8 tūkst.) un Igaunijas (145,3 tūkst.). Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Ķīnas (par 57,8 %), ASV (par 33,9 %), Izraēlas (par 27,5 %), Apvienotās Karalistes (par 22,7 %), Spānijas (par 21,6 %), Somijas (par 21,5 %). Nedaudz pieaudzis apkalpoto viesu skaits no Krievijas – par 2,5 %. Mazāk ārvalstu viesu bijis no Beļģijas (par 25,4 %), Nīderlandes (par 8,4 %), Norvēģijas (par 4,7 %), Zviedrijas (par 3,6 %) un Čehijas (par 3,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko tūristu skaits šogad nedaudz pārsniegs līmeni, kāds tika reģistrēts pirms koronavīrusa pandēmijas, pateicoties gaidāmajam tūristu pieplūdumam Āzijā, prognozē Pasaules Tūrisma organizācija (PTO).

PTO lēš, ka starptautisko tūristu skaits 2024.gadā būs par 2% lielāks nekā 2019.gadā.

Taču vienlaikus organizācija skaidro, ka tūrismu arī šogad varētu negatīvi ietekmēt augstā inflācija un procentlikmes, naftas cenu svārstības un tirdzniecības traucējumi.

Tikmēr dati par pagājušo gadu liecina, ka starptautisko tūristu skaits 2023.gadā veidoja 1,3 miljardus, kas ir par 44% vairāk nekā gadu iepriekš un par 88% vairāk nekā 2019.gadā.

PTO norāda uz Āzijas tirgu spēcīgo atveseļošanos, taču ziņo, ka vislielākais tūristu kāpums fiksēts Tuvajos Austrumos, kas bijis vienīgais reģions, kas pērn pārspējis pirmspandēmijas rādītājus, proti, par 22%.

Toties Eiropā tūristu skaits 2023.gadā veidojis 94% no 2019.gadā reģistrētā tūristu skaita bet Āfrikā šis rādītājs bijis 96%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 228,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 13,2% vairāk nekā 2023.gada maijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 385,5 tūkst. nakšu, kas ir par 7,2% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada maiju.

Šā gada piecos mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 827,5 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 9,1% vairāk nekā 2023.gada pirmajos piecos mēnešos, tomēr par 10,6% mazāk nekā 2019.gada pirmajos piecos mēnešos, laikā pirms pandēmijas.

2024.gada maijā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 60,6% jeb 138,7 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 15,5% vairāk nekā pērn maijā, bet par 24,3% mazāk nekā 2019.gada maijā pirms pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kam ir būtiska ietekme uz ārvalstu viesu ierašanos Latvijā. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, palielinājies par 7,3% un bija 243,7 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis1 (pagājušā gada maijā - 1,9 naktis).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gada gada otrajā ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs ārvalstu tūristu skaits sasniedzis rekordaugstus rādītājus – tajās nakšņojuši 393 923 cilvēki, kas ir par 12,7% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn. Pavadīto nakšu skaits palielinājies līdz 720 378 naktīm jeb par 12,3%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

«Šī gada otrais ceturksnis būtiski iezīmējas ar vairāku jaunu viesnīcu un citu tūrisma mītņu atvēršanu – to skaits palielinājies par 12, kas, savukārt, Rīgā ļauj uzņemt vēl vairāk viesu. Rīgā atvērušās četras jaunas viesnīcas, reģistrēti seši jauni viesu dzīvokļi, kā arī jauna apartamentu viesnīca ar 170 jaunām gultas vietām. Viesnīcu un gultas vietu skaits ievērojami vēl palielināsies šī gada nogalē un nākamā gada sākumā, jo šobrīd aktīvi norit vairāku jaunu viesnīcu būvniecība,» skaidro RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Otrajā ceturksnī visvairāk Rīgā apmetušies tūristi no Vācijas – 13,3%, Krievijas – 10,1%, Somijas – 7,2%, Igaunijas - 6,7%, Lietuvas – 6,2%, Lielbritānijas – 5,8%, Zviedrijas – 5,3%, Norvēģijas – 4,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ārvalstu tūristi otrajā ceturksnī Igaunijā izterējuši 320 miljonus eiro

LETA--BNS,10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrajā ceturksnī ārvalstnieki Igaunijā ieradās 946 554 braucienos un iztērēja 320 miljonus eiro, kas ir par 250 miljoniem eiro vairāk nekā aprīlī-jūnijā pērn, bet par 125 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada otrajā ceturksnī, kad nozari nebija ietekmējusi Covid-19 pandēmija, liecina Igaunijas centrālās bankas aplēses.

Ārvalstu tūristu skaits aprīlī-jūnijā gada salīdzinājumā pieaudzis vairāk nekā sešas reizes. Piektdaļa tūristu Igaunijā otrajā ceturksnī ieradās no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), bet 40% tūristu bija no Somijas.

Gada laikā tūristu no Somijas skaits Igaunijā pieaudzis par 330 000, bet tūristu, kas Igaunijā nakšņojuši, skaits no Latvijas sasniedzis 2019.gada otrā ceturkšņa līmeni. Tikai tūristu no Beļģijas skaits bijis lielāks nekā 2019.gada aprīlī-jūnijā, tas audzis par 3%.

Trešdaļa ārvalstnieku otrajā ceturksnī Igaunijā uzturējās vienu dienu. Vienas dienas braucienu skaits bijis sešas reizes lielāks nekā pirms gada, bet par pusi mazāks nekā 2019.gada aprīlī-jūnijā. Gandrīz 600 000 gadījumu ārvalstnieki otrajā ceturksnī Igaunijā viesojās vairākas dienas, vidēji apmeklējumam esot četras dienas ilgam. Salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku ārvalstnieku braucienu ar nakšņošanu skaits Igaunijā sarucis par trešdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 31. martā, ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzklausīja tūrisma organizāciju vadītāju un ekspertu viedokli par Finanšu ministrijas (FM) rosināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem un tā ietekmi uz nozari, informē Ekonomikas ministrija.

Tūrisma organizācijas norāda, ka šāds solis nozarei ir bīstams - Latvija kā tūrisma galamērķis zaudētu savu konkurētspēju, daudziem nozarē strādājošajiem darbība būtu jāpārtrauc, kas palielinātu bezdarbu, t.sk. reģionos, un atstātu negatīvu ietekmi uz reģionu pašvaldību budžetu ieņēmumiem, kā arī padarītu bezjēdzīgas līdzšinējos gados valsts veiktās investīcijas tūristu piesaistei no ārvalstīm.

FM iecerējusi celt PVN likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%.

Īstenojot FM ieceri, Latvijā naktsmājām piemērojamais nodoklis būtu vairāk nekā divas reizes augstāks kā Igaunijā un Lietuvā, un trīs reizes augstāks kā Polijā. Nākamgad visas Baltijas valstis svinēs savu simtgadi, ko apmeklēs arī ārvalstu tūristi. Ja Latvija kļūs mazāk konkurētspējīga, viesi vairāk brauks uz Lietuvu un Igauniju, un Latvijas ne tikai aizvadītajos gados veiktie, bet arī 100gades ietvaros plānotie ieguldījumi tūristu piesaistei kļūs par zaudējumiem. Otrs būtiskais fakts – arī tūrisma nozares uzņēmumi šobrīd gatavo un iesniedz projektus investīciju piesaistei no ES fondiem. Mainot nodokļus, mainīsies kalkulācijas un biznesa plāni var sagrūt.

Komentāri

Pievienot komentāru