Rīgas domes ierēdņi ar viesmīlības un tūrisma nozares pārstāvjiem vienojušies par veicamajiem darbiem, kas paredz, ka līdz 2021.gadam 1.janvārim, kad tiks ieviesta tūrisma nodeva, viesnīcu sektoram ir jāsakārto apartamentu izīrēšanas joma un šis memorands paredz, ka pašvaldība iesaistīsies šī jautājuma risināšanā, informē Rīgas dome.

Sadarbības memorandu parakstīja «Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija», «Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija» un biedrība «Latvijas Kongresu birojs». Viesmīlības un tūrisma organizācijas vienojās par trīs prioritārajiem sadarbības virzieniem Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai: veicināt pilsētas starptautisko atpazīstamību; veicināt Rīgu kā darījumu tūrisma galamērķa attīstību; veicināt kvalitatīvu un liela mēroga starptautisku profesionālu, kultūras un sporta pasākumu norisi Rīgā.

Parakstot šo memorandu, puses vienojās par sadarbību lēmumu pieņemšanā par finanšu līdzekļu, kas tiks iekasēti kā nodeva par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu, efektīvu izlietojumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībā. Paredzēts, ka šī nodeva būs viens eiro par katru atpūtnieku pilsētā pavadīto dienu.

Plānotā tūrisma nodeva Rīgā varētu ne vien uzlabot pilsētas tūrisma infrastruktūras sakārtošanas finanses, bet arī sekmēt izmitināšanas pakalpojumu segmenta sakārtošanu

Tā uzskata Dienas Biznesa aptaujātie nozares pārstāvji un eksperti.

DB jau vēstīja, ka tūrisma nodevu Rīgā plānots ieviest no 2021. gada. Uzņēmēji uzsver lietderīgu un caurspīdīgu tās izmantošanu, kā arī cer, ka tā tiks iekasēta arī no alternatīvo naktsmītņu īpašniekiem.

Tūrisma nodevas ieviešana ir veids, kā gūt papildu finansējumu pilsētas tūrisma mārketingam un tūrisma infrastruktūras pilnveidošanai. Arī Rīgas gadījumā nozare kopā ar Rīgas domi un Rīgas Tūrisma un attīstības biroju (RTAB) plāno izstrādāt konkrētu aktivitāšu plānu, kam tiks novirzīti par nodevu iekasētie līdzekļi. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste atzīst, ka no šī viedokļa nozare kopumā pozitīvi vērtē ieceri ieviest tūrisma nodevu. «Vienlaikus esam vienojušies, ka kopīgi strādājam, lai sakārtotu apartamentu segmentu. Tomēr gadījumā, ja domes rīcība būs vērsta tikai uz to, lai noslēgtu sadarbības līgumu ar Airbnb un iekasētu nodevu, pastāv iespēja, ka rosināsim atcelt nodevas ieviešanu. Diskusijās par nodevas apmēru un piemērošanas nosacījumiem mēs īpaši domājām, lai nodevas ietekme nebūtu negatīva; tika ņemts vērā gan tas, ka grupu rezervācijas tiek veiktas gadu – divus uz priekšu, gan tas, ka atsevišķām tūristu grupām nodeva nebūtu jāpiemēro. Tas, ko nevar šobrīd paredzēt, ir, piemēram, ekonomiskā krīze kādā no mūsu vadošajiem (ienākošajiem) tirgiem vai Eiropā un pasaulē kopumā,» komentē S. Graikste.

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Pagājušajā nedēļā Rīgas dome iepazīstināja plašāku sabiedrību ar ideju ieviest nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu no viesiem, kas apmetas pilsētas naktsmītnēs. Nodevu plānots ieviest no 2021. gada 1. janvāra. Balstoties uz datiem par viesu skaitu naktsmītnēs, aptuvenie ieņēmumi varētu būt trīs miljoni eiro gadā.

Pati nodeva neradītu problēmas, ja būtu skaidrs un konkrēts iegūto līdzekļu izlietojuma plāns, caurspīdīga domes un tās pakļautībā esošo iestāžu darbība, kā arī ieviests regulējums īstermiņa istabu, dzīvokļu, māju vai citus apartamentu īrei tieši no īpašnieka - airBnb.

3 miljoni eiro gadā

Līdzīga nodeva pastāv virknē Eiropas pilsētu un tas nav nekas nosodāms, tomēr mulsumu raisa plānotais līdzekļu izlietojums. Rīgas domes izstrādātie noteikumi paredz visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu maksāt pašvaldībai nodevu viena eiro apmērā par katru nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja atpūtnieks pilsētā uzturas ilgāk. Aptuvenie aprēķina liecina, ka tie varētu būt trīs miljoni eiro gadā, no kuriem aptuveni 83 000 eiro plānots izlietot, lai nodrošinātu trīs štata vietas darbiniekiem, kas nodarbosies ar šīs nodevas iekasēšanu.

No 2023.gada 1.janvāra Rīgā, līdzīgi kā daudzviet Eiropā un pasaulē, tiks ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Līdz ar to visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk.

Kā informē pašvaldība, nodeva par tūristu uzņemšanu esot plaši piemērota Eiropā. Tā ieviesta daudzās tūristu vidē populārās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Amsterdamā, Romā, Venēcijā, Vīnē, Briselē, Lisabonā u.c.

Nodevas apmērs dažādās valstīs un pilsētās esot ļoti atšķirīgs un esot vairāki aprēķināšanas modeļi, piemēram, noteiktā likme pie pakalpojuma cenas, diferencētā maksa atkarībā no tūristu mītnes kategorijas vai sezonas, vai arī par katru nakšņojumu.

Gids Armands Muižnieks, kurš tūrisma nozarē darbojies trīsdesmit gadus, savus viesus ved ne vien ekskursijās pa pilsētu, bet arī uz mežu.

«Kādreiz attieksme bija tāda - sagaidām visus, ejam pa maršrutu no punkta A uz punktu B. Taču dzīve mainās un attieksme mainās,» pauž Armands Muižnieks, kurš ir profesionāls gids. Tagad A.Muižnieks saviem viesiem piedāvā dzīvesstila ekskursijas - individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm ar mērķi ne tikai informēt, bet arī bagātināt ceļojuma pieredzi.

«Līdz tam es arī nonācu palēnām. Man ir jābūt ātri gatavam īstenot viesu vēlmes, piemēram, doties uz koncertu. Īsākā Vecrīgas ekskursija man ir bijusi 15 minūtes ilga - kāds cits pieredzējis gids varētu teikt, ka tas nav iespējams, bet es tomēr centos viesiem iespaidu par pilsētu radīt. Man nav maršruta un varam iet jebkurā virzienā - visur būs kāds stāsts. Pārsvarā tās ir arī individuālas ekskursijas. Esmu sapratis, ka, ja es varu iedot kaut ko vairāk, tad vieglāk un labāk ir strādāt ar nelielāk grupiņām un individuāliem ceļotājiem,» tā ikdienu ieskicē gids.

Venēcijas pilsētas pašvaldība ceturtdien paziņoja, ka nākamgad ieviesīs piecu eiro nodevu tūristiem par vecpilsētas apmeklējumu 29 noteiktās dienās, šādi mēģinot cīnīties pret tūrisma radīto slodzi.

Tūristiem, kas nav apmetušies pārnakšņot vecpilsētā, būs jāmaksā nodeva par ieeju pilsētas centrā laikā no plkst.8.30 līdz plkst.16.00.

Nodeva būs jāmaksā noslogotākajā tūrisma sezonā no 25.aprīļa līdz 5.maijam, kā arī pārējās nedēļas nogalēs maijā un jūnijā, un jūlija pirmajās divās nedēļas nogalēs.

Varas iestādes gadiem bija debatējušas par to, kā vislabāk regulēt miljoniem viesu pieplūdumu slavenajā lagūnas pilsētā. Ieejas biļešu ieviešana vairākkārt tika atlikta bažās par to, ka tā nopietni samazinās tūrisma ienākumus un traucēs kustības brīvību. Tās ieviešanai arī bija pretinieki pilsētas iedzīvotāju vidū.

Venēcijas pašvaldība septembrī nolēma, ka nodeva beidzot tiks ieviesta, pēc UNESCO brīdinājuma, ka tā varētu iekļaut Venēciju apdraudētā pasaules mantojuma sarakstā.

Rīgas pašvaldības pagaidu administrācija apstiprinājusi grozījumus saistošajos noteikumos, ar kuriem pašvaldības nodeva par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā tiek pārcelta par vienu gadu un tiks piemērota no 2022.gada 1.janvāra, informē Rīgas dome.

Tas darīts ar mērķi, lai veicinātu tūristu izvēli par labu Rīgai un padarītu pilsētu par finansiāli izdevīgāku galamērķi, kā arī lai neradītu papildu izdevumus nodevas maksātājiem - personām, kas uzņem tūristus un atpūtniekus tūristu mītnēs.

Kā ziņots, pagājušā gada 25.septembrī Rīgas dome pieņēma saistošos noteikumus "Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā". Tie paredzēja, ka ar 2021.gada 1.janvāri Rīgā tiktu ieviesta nodeva viena eiro apmērā diennaktī par vienu tūristu mītnē uzņemto atpūtnieku.

Rīgas dome informē, ka saskaņā ar Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas sniegto pamatojumu tūrisma nozare Covid-19 ietekmē šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi. Pakāpeniski atsākot darbu, daudzi tūrisma galamērķi, saistībā ar kuriem tiks ieguldīti lieli līdzekļi valstu un pilsētu reklāmās, cīnīsies par klientiem. Covid-19 izraisītā krīze finansiāli ietekmēja arī potenciālos Rīgas viesus, līdz ar to tie dos priekšroku izdevīgākam galamērķim. Bez tam nodevas ieviešana nodevas maksātājiem prasa ievērojamus finanšu līdzekļus, kuri vispirms būtu jānovirza nozares darbības atjaunošanai un finanšu optimizācijai. Tādēļ pagaidu administrācija, konsultējoties ar nozari, secināja, ka šādu līdzekļu izlietojums jāatliek par vienu gadu, kad varētu mazināties Covid-19 radītās krīzes ietekme.

Latvijas uzņēmēji arvien skaļāk zvana trauksmes zvanus par darbaspēka trūkumu. Diemžēl vai par laimi tā nav tikai uzņēmēju problēma – jo mazāk nodarbināto, jo mazāk ieņēmumu valsts budžetā, jo lēnāka valsts izaugsme. Lai likvidētu problēmu kopumā, iespējams, nepieciešami dziļāki un asāki skalpeļa griezieni, taču tūrisma nozarē, ņemot vērā tās izteikto sezonalitāti, bez tiem var arī iztikt, vien nedaudz pamainot jau spēkā esošos normatīvos aktus.

Tūrisma nozare pandēmijas laikā cieta visvairāk, darbu zaudējot simtiem cilvēku. Tagad šīs nozares uzņēmēji būtu gatavi daudzkāršot pakalpojumu eksportu, ja vien būtu iespējas. Diemžēl uzņēmēji atturas strādāt vairāk, jo nav darbinieku, turklāt viņus ir grūti noturēt, un situācija ar katru mēnesi kļūst arvien sliktāka.

Šīs samērā nelielās izmaiņas likumdošanā ļautu tūrisma nozarei neatteikties no savām ambīcijām – veikt pakalpojumu eksportu 2 miljardu eiro apjomā, kam nākamajos 2–3 gados būtu nepieciešams līdz 5000 darbinieku. To vidū varētu būt gan mūsu pašu, gan ārvalstu studenti, tos nodarbinot sezonas laikā, piemērojot jauna veida īstermiņa risinājumus nodarbinātībai (līdzīgi kā tas jau šobrīd ir lauksaimniecībā), gan pensijas vecuma cilvēki, radot arī viņu nodarbināšanai pievilcīgākus noteikumus.

Jūrmalas pašvaldība vēlas palielināt iebraukšanas maksu un turpmāk piemērot to visu gadu, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai nodots saistošo noteikumu projekts "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā".

Saistošo noteikumu projektā saglabāta pašreiz noteiktā nodevas administrēšanas kārtība, bet būtiskākās izmaiņas ir saistītas ar nodevas piemērošanas perioda noteikšanu visu gadu, sākot no 2023.gada 1.novembra un nodevas apmēra izmaiņām vienai dienai. Nodevu plānots mainīt no tagadējiem 2 eiro uz 3 eiro.

Tāpat saistošajos noteikumos precizēta caurlaižu pārreģistrācijas kārtība; precizēts transportlīdzekļa īpašuma tiesību iegūšanas brīdis, piemērojot nodevas atbrīvojumu jūrmalniekiem; vienkāršota pieteikšanās nodevas atvieglojumiem, un citi nosacījumi.

Venēcijas pilsētas dome otrdien nolēma, ka tūristiem zināmās dienās būs jāmaksā piecu eiro nodeva par vecpilsētas apmeklējumu, ja viņi tur nav apmetušies pārnakšņot.

Šī nodeva tiks ieviesta 2024.gada pavasarī un sākumā attieksies uz 30 noslogotākajām dienām, lai pamudinātu tūristus izvēlēties apmeklējumam mazāk populāras dienas. Precīzi datumi šīm 30 dienām vēl nav noteikti.

Itālijas ziemeļaustrumu piekrastes pilsēta Venēcija ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem visā pasaulē. Tur pašlaik ir nepilni 50 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju, bet tūrisma sezonas laikā šo pilsētu reizēm apmeklē vismaz divas reizes vairāk tūristu.

Milzīgais apmeklētāju skaits, sevišķi to, kas ierodas ar kruīzu kuģiem un pavada Venēcijā tikai dažas stundas, lai apskatītu pilsētu, jau daudzus gadus ir radījis lielas problēmas.

Ieejas maksas noteikšanai tomēr ir pretinieki arī Venēcijas iedzīvotāju vidū, un lēmums par to vairākas reizes tika atlikts.

Grieķijas valdība gatavojas noteikt tūristiem no kruīza kuģiem maksu par iekļūšanu Santorini un citās tūristu iecienītajās salās.

Lai ierobežotu masu tūrismu, kas rada milzu slodzi salām, no nākamā gada plānoti dažādi jauni pasākumi, tai skaitā papildu nodevas tūristiem, otrdien vēstīja laikraksts "Kathimerini".

Plānots, ka visiem kruīza kuģu pasažieriem no nākamā gada būs jāmaksā līdz 20 eiro liela nodeva par salu apmeklēšanu. Precīza nodevas summa būs atkarīga no konkrētās salas un laika, kad tā tiek apmeklēta, proti, tūrisma karstākajā sezonā vai citā laikā. Tādos populāros galamērķos kā Santorini un Mikona paredzēts noteikt 20 eiro nodevu vienai personai par vienu apmeklējuma dienu laika periodā no 1.jūnija līdz 30.septembrim.

Paredzēts, ka trešā daļa no iegūtajiem līdzekļiem tiks nodoti konkrētajām pašvaldībām, kas varēs brīvi izlemt, kā šo naudu izmantot. Pārējā summa tiks sadalīta starp Kuģniecības ministriju un Tūrisma ministriju. Aplēsts, ka jaunās nodevas varētu ienest aptuveni 50 miljonus eiro gadā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nosūtījusi vēstuli Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai ar aicinājumu pārskatīt domes lēmumus paaugstināt nodevu par iebraukšanu pilsētā un pagarināt nodevas piemērošanas periodu no pieciem mēnešiem līdz kalendāram gadam.

2021. gada 30. septembra domes sēdē pašvaldības deputāti lēma no 2022. gada 1. aprīļa noteikt iebraukšanas maksu visa gada garumā, turklāt caurlaides cenu nosakot trīs eiro apmērā līdzšinējo divu eiro vietā.

Ministrija vērš uzmanību, ka likumā “Par autoceļiem” noteikts, ka valsts un pašvaldību autoceļi, tostarp arī ielas ir lietojamas bez maksas, un pašvaldībām nav dots deleģējums noteikt maksu par pašvaldības ceļu un ielu lietošanu.

Jūrmalas pašvaldība ir pieņēmusi saistošos noteikumus ar mērķi ierobežot tranzīta satiksmi caur tās teritoriju. Pēc būtības pašvaldība ir noteikusi nodevu par pašvaldības ielu lietošanu, tādējādi pieņemot saistošos noteikumus pretēji likumā noteiktajam pilnvarojumam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) parakstījis rīkojumu par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes sasitošo noteikumu darbības apturēšanu saistībā ar nodevas paaugstināšanu par iebraukšanu pilsētā un nodevas piemērošanas perioda paildzināšanu no pieciem mēnešiem līdz kalendāram gadam, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

30.septembra domes sēdē pašvaldības deputāti lēma no 2022.gada 1.aprīļa noteikt iebraukšanas maksu visa gada garumā, turklāt caurlaides cenu nosakot trīs eiro apmērā līdzšinējo divu eiro vietā.

Plešs atgādina, ka ministrija bija aicinājusi domi pārskatīt šo lēmumu, tomēr domes veiktie grozījumi saistošajos noteikumos nepamatoja nodevas paaugstināšanu un tās piemērošanas nepieciešamību visa gada garumā. "Diemžēl dome nav izvērtējusi tūrisma nozares intensitātes, tranzīta satiksmes plūsmas, kā arī gaisa piesārņojuma mijiedarbību. Nav arī izvērtēta sasitošo noteikumu kopēja nepieciešamība un sabiedrības intereses, tādēļ ministrija ir izdevusi rīkojumu par pašvaldības sasitošo noteikumu darbības apturēšanu," skaidroja ministrs.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti šodien skatīs iniciatīvu par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Sēde notiks plkst.10 Jēkaba ielā 6/8.

Uz komisijas sēdi uzaicināti Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA), kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Tāpat komisijas sēdē skatīs grozījumus Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kā arī otrajam lasījumam virzāmo Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likumu, grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā un grozījumus Kredītiestāžu likumā.

Saeima 18.janvārī nodeva izskatīšanai komisijās iniciatīvu par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Iepriekš Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā iniciatīvas autors, viesnīcas "Riga Islande Hotel" vadītājs un LVRA prezidents Andris Kalniņš sacīja, ka, ieviešot PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai, cenu kāpuma laikā nozares pakalpojumi sabiedrībai kļūtu pieejamāki.

Sporta un tūrisma preču tirgotāja «Gandrs» apgrozījums pagājušajā gadā bija 3,656 miljoni eiro, kas ir par 4,9% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākas reizes un sasniedza 914 514 eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā sacīts, ka pērn «Gandra» finanšu rezultātus ietekmēja nekustamo īpašumu nolietojuma un parādu samazinājums.

Tāpat kompānijas vadības ziņojumā atzīmēts, ka pērn «Gandrs» turpināja projekta «Latvijas daba» attīstīšanu un pārgājienu organizēšanu, kuru mērķis ir iepazīstināt iedzīvotājus ar Latvijas un pasaules dabas bagātībām.

Pērn turpinājās arī renovācijas darbi kompānijai piederošajos un apsaimniekotajos nekustamajos īpašumos. Darbi finansēti gan no uzņēmuma līdzekļiem, gan arī 2018.gada nogalē saņemtā pašvaldību atbalsta nekustamā īpašuma Kalnciema ielā 32, Rīgā, remontdarbiem 19 980 eiro apmērā.

Pēc «Gandra» vadības vēstītā, kompānija turpmāk plāno apgrozījuma un peļņas pieaugumu.