Tereški ir apdzīvota vieta Jaunalūksnes pagastā, kurā, kā daudzos Alūksnes novada ciemos, ir gan apņēmīgi cilvēki, gan arī pamestas mājas. Šādas vietas lēnām paliek aizvien klusākas, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Terešku idzīvotāja Daina Bušmane Tereškos ir dzimusi un augusi, vien uz pāris gadiem aizdevusies dzīvot uz Rīgu. Kopš tā laika viņa strādājusi pie sava vectēva kūtī par slaucēju, bet tagad saimnieko zemnieku saimniecībā Ciedras. Kopumā saimniecībā ir vairāk nekā 60 gaļas lopi.

«Agrāk Tereški bija liels ciemats: te bija 18 saimniecības. Tās visas bija diezgan spēcīgas, bet tagad te ir tikai divas saimniecības – mūsu zemnieku saimniecība Ciedras, kas nodarbojas ar lopkopību, un Ilmāra Briltes zemnieku saimniecība Bērzemnieki, kura nodarbojas ar puķu stādu un dārzeņu audzēšanu. Kopumā Tereškos ir astoņas mājas, no kurām trijas ir pilnībā tukšas un pamestas. Šobrīd Tereškos varētu būt apmēram desmit cilvēki,» stāsta D.Bušmane. 1940.gadā blakus mājā, kura nu ir sen jau kā nodegusi, dzīvojuši septiņi cilvēki. Tagad pārsvarā visās Terešku mājās cilvēki dzīvo pa vienam. D.Bušmane uzskata, ka Tereškos cilvēki neatgriezīsies un mājas paliks tukšas. Šeit nekursē arī autoveikals, un cilvēki dodas iepirkties uz Alūksni.

Igaunijas bankas Nordea un DNB paudušas pārliecību, ka vispareizāk būtu pasludināt aizdomās par izvairīšanos no nodokļiem turētā piena pārstrādes uzņēmuma Tere bankrotu, bet viens no Igaunijā lielākajiem piena pārstrādātājiem Maag Grupp vēlas pārpirkt konkurenta īpašumu, vēstīja laikraksts Postimees.

«Jā, visticamākais lēmums ir bankrots. Bankrota laikā varētu pārdot funkcionējošu uzņēmumu un izbeigt problēmas, kas kļuva tam liktenīgas,» laikrakstam teica advokātu biroja COBALT vecākais partneris Jānuss Modi, kas pārstāv banku Nordea un DNB intereses.

«Ja tagad kļūs skaidrs, ka uzņēmums ir izdarījis vēl lielākus nodokļu disciplīnas pārkāpumus, tad uzņēmumam vairs nevar veikt sanāciju. Sanācijas programma neizturēs, ja desmit gadu laikā radīsies papildu izdevumi pat pāris tūkstošu eiro apmērā,» viņš norādīja.

Modi sacīja, ka sanācijas procesu vajadzēja pabeigt jau sen, jo tā laikā tika ignorēti sanācijas pamatprincipi, proti, parādnieks slēpa liecības, publiskojot tikai pašam izdevīgus datus un traktējot tos sev izdevīgi. Advokāts paziņoja, ka šobrīd pat nav skaidrs, vai visi kreditori patiešām ir kreditori.

Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

No 2015.gada 24.jūlija Beļģijas Karalistes vēstniecība Rīgā, Latvijā tiek slēgta, informē vēstniecības pārstāve Ieva Vītola-Deusa.

Turpmāk jurisdikciju pār Latviju pārņems Beļģijas Karalistes vēstniecība Stokholmā, Zviedrijā.

Līdz ar to visas konsulārās, administratīvās un diplomātiskās lietas, kas attiecas uz Beļģijas Federālo valdību, tiks risinātas Beļģijas vēstniecībā Stokholmā.

Beļģijas Karalistes vēstniecība Rīgā tika atvērta 2004.gadā. Šo gadu laikā ir bijuši trīs Beļģijas vēstnieki, kuri ir pavadījuši savu termiņu Latvijā: Kristiāns Verdonks (Christian Verdonck, 2004-2008), Leopolds Merkss (Leopold Merckx, 2008-2011) un Franks Arnautss (Frank Arnauts 2011-2015).

Pagājušā gada beigās Beļģijas Ārlietu ministrs Didjē Reindersa kungs (Didier Reynders) izziņoja sarakstu ar Beļģijas diplomātiskajiem un konsulārajiem dienestiem, kas tiks slēgti 2015. gada laikā. Šis lēmums tiek balstīts uz valsts budžeta konsolidācijas politiku.

Beļģijas mediji trešdien atsaukuši ziņu, ka policijas reidā Briseles rajonā Anderlehtā arestēts Nadžims Lākrauī, kurš tiek turēts aizdomās par līdzdalību otrdien notikušajā teroraktā Briseles lidostā.

«Anderlehtā arestētais vīrietis nav Nadžims Lākrauī,» rasta avīze Derniere Heure, savukārt raidorganizācija RTL ziņo, ka «Anderlehtā arestētais galu galā nav Nadžims Lākrauī».

Lākrauī policija identificēja videonovērošanas ierakstā Briseles lidostā, kur viņš redzams kopā ar brāļiem Halidu un Ibrahimu el Bakrauī, kuri uzspridzinājās otrdienas teroraktos lidostā.

Beļģijas iekšlietu ministrs Jans Jambons atklāja ASV telekanālam CNN, ka Lākrauī esot centies uzspridzināties Briseles lidostā, tomēr bumbas eksplozija nav notikusi.

Divi citi terorista sabiedrotie tur, pēc Beļģijas prokuratūras teiktā, uzspridzinājušies. Trešais terorists pēc tam esot aizbēdzis, vēstīja aģentūra Belga.

Igaunijas piena koncerns Tere bankām parādā ir 36 miljonus eiro un uzņēmuma nodokļu parāds valstij ir 800 tūkstoši eiro, trešdien vēstīja laikraksts Postimees, kura rīcībā esošā informācija liecina, ka uzņēmuma īpašniekam Oliveram Krūdam tuvākajā laikā banku spiediena dēļ būs jāpārdod koncerna īpašums vai jāsamierinās, ka kreditori pieprasa Tere bankrotu.

Postimees vēstīja, ka kredītu 30 miljonu eiro apmērā dzēšanas termiņš beidzās jau pagājušā gada 20.oktobrī, tomēr bankas Krūdam deva vēl trīs mēnešus laika parādu nokārtošanai, bet arī šis termiņš ir jau pagājis. Sindicēto kredītu pārstāvošās bankas DNB Pank un Nordea pagaidām nav izlēmušas par tālāko rīcību Tere gadījumā.

2014.gada decembrī Tere parādi pārsniedza 53 miljonus eiro, no kā kredītu parādi bija vairāk nekā 36 miljonu eiro apmērā, bet citi parādi un priekšapmaksa veidoja vairāk nekā 17 miljonus eiro. Kompānijas ieņēmumi no pārdošanas 2014.gadā pārsniedza 85 miljonus eiro, bet peļņa bija 900 tūkstoši eiro. Uz 2016.gada 1.janvāri Tere bija izveidots nodokļu parāda dzēšanas grafiks 800 tūkstošiem eiro.

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Visbiežāk Rīgu apmeklē 36 gadus vecs vīrietis ar vidējiem ieņēmumiem, kas ieradies ar lidmašīnu, divas līdz trīs dienas uzturas četru zvaigžņu viesnīcā un personiskajiem tēriņiem iztērē vidēji 74,86 eiro dienā, secināts jaunākajā Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) veiktajā pētījumā.

No tiem ceļotājiem, kuri kā savu galamērķi izvēlējušies Rīgu, lielākais īpatsvars ir vecuma grupā no 36 - 45 gadiem. Analizējot uzturēšanās ilgumu Rīgā, secināts, ka visbiežāk respondenti pilsētā izvēlas pavadīt 1–3 dienas, ko norādīja 52,1% aptaujāto, 4-6 dienas izvēlas pavadīt 25,8%, savukārt 13,4% Rīgā pavada 1 - 2 nedēļas. Vidēji 2,3% aptaujāto Rīgā uzturas ilgāk par mēnesi, kas visbiežāk saistīts ar izglītošanās un apmācības programmām.

Izpētot iecienītākās tūristu nakts mītnes, redzams, ka lielākais vairums viesu dzīvo viesnīcās, priekšroku dodot četru zvaigžņu viesnīcām - to norādīja 56% aptaujāto, 33% izvēlas apmesties trīs zvaigžņu viesnīcās, savukārt 10% aptaujāto izvēlas piecu zvaigžņu viesnīcas.

Uz Latviju regulāri tiek vestas lietotas automašīnas ar nobraukumu virs 200 000 kilometru, kas vietējā tirgū tiek pārdotas jau ar krietni zemāku kilometrāžu, aģentūru LETA informēja portāla autoDNA.lv pārdošanas vadītājs Agris Dulevičs.

Viņš norāda, ka sludinājumos bieži vien tiek norādīts - «auto tikko no Beļģijas, oriģinālais noskrējiens, viens saimnieks, neprasa ieguldījumus». Tomēr saskaņā ar autoDNA.lv rīcībā esošajiem datiem par augustu no Beļģijas vien tika ievesti vairāk nekā 450 automobiļi. Teju pusei ir veis mktaanipulācijas ar odometra rādījumiem un vidēji tiek notīti 92 000 kilometru.

Starp spilgtākajiem eksemplāriem ir 2003.gada Volvo S80 modelis ar oriģinālo noskrējienu Beļģijā 523 364 kilometri, kurš Latvijā nonācis jau ar 302 002 kilometru lielu deficītu. Ne mazāk iespaidīgs ir kāds 2006.gada Range Rover Sport, kurš no Beļģijas atceļojis ar 601 252 kilometriem uz odometra, savukārt Latvijā piereģistrēts ar 380 000 kilometru, kā arī 2010.gada Volvo XC60 ar noskrējienu 14 000 kilometru, kas attīti no oriģinālajiem 193 689 kilometriem.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Apkopojot Igaunijas Tūrisma padomes datus par 2014. gadu, redzams, ka ievērojami palielinājies ārvalstu tūristu skaits. Visievērojamāk pērn palielinājies vācu tūristu segments, bet kā nākamie Igauniju visvairāk iemīļojuši tieši Latvijas tūristi.

Kā liecina Igaunijas Tūrisma padomes datu apkopojums, 2014. gads tūrisma nozarē bijis veiksmīgākais pēdējo piecu gadu laikā. Igaunijā pērn 1,98 miljoni ārvalstu tūristu izmantoja šīs valsts naktsmītņu pakalpojumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2013. gadā. Kopumā naktsmītņu pakalpojumi izmantoti 3,92 miljonus reižu, kas liecina par to, ka vairākums tūristu Igaunijā izvēlas pavadīt vairākas naktis. Turklāt 2014. gadā rekords sasniegts gan reģistrēto ārvalstu, gan vietējo tūristu kategorijās. Kopumā visvairāk palielinājies vācu tūristu skaits, kuri pērn izmantojuši naktsmītņu pakalpojumus, tam seko Latvijas, ASV un Japānas tūristi.

Veiksmīgo gadu apliecina arī Igaunijas Bankas dati – ar 1,39 miljardu eiro tūrisma ieņēmumiem 2014. gads bijis veiksmīgākais pēdējo 4 gadu laikā.

Igaunijas reģionālais laikraksts Maaleht pieļauj, ka Igaunijas uzņēmējs Tomass Tols varētu būt investējis Latvijas piena pārstrādes uzņēmumā Tukuma Piens, kā arī, iespējams, interesējas par grūtībās nonākušo Igaunijas piena pārstrādes grupu Tere, kas pieder uzņēmējam Oliveram Krūdam.

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka Tukuma Piena vadītājs Otto Tamme ir atguvis parādu no Krūdas. 2009.gadā viņa kompānija Dalton Eesti ieguva 47 miljonus Igaunijas kronu jeb trīs miljonu eiro vērtu parādzīmi no toreizējās Tere māteskompānijas Luterma. Procesa rezultātā tika pasludināts Luterna bankrots.

Pēdējo desmit gadu laikā Tamme ir bijis saistīts ar vairāku Tola investīciju vadību Igaunijā, Latvijā un Baltkrievijā.

Cita Igaunijas pārtikas grupa Maag Grupp publiski ir paziņojusi par interesi Tere iegādē. Aprīlī Maag Grupp piedāvāja par 60 miljoniem eiro iegādāties Tere, vēstīja laikraksts Postimees. Maag arī paziņoja, ka nevēlas Krūdu redzēt partneru vidū.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Norvēģijas Darba inspekcija 24.janvārī ir pilnībā atcēlusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmumam SIA "Kreiss" īslaicīgi noteikto aizliegumu veikt kabotāžas pārvadājumus šajā valstī, informēja "Kreiss" pārstāvji.

Līdz ar šo Norvēģijas Darba inspekcijas lēmumu "Kreiss" turpina īstenot savu komercdarbību šajā valstī plānotajos apjomos un sekmīgi pildīt savus noslēgtos līgumus ar saviem partneriem un klientiem.

Uzņēmumā skaidroja, ka izveidojusies situācija nebija uzskatāma par konfliktu starp "Kreiss" un Norvēģijas Darba inspekciju. "Ņemot vērā atšķirīgo atsevišķu tiesību normu interpretāciju Latvijā un Norvēģijā, starp pusēm pastāvēja atšķirīgi viedokļi par informācijas sniegšanas formu, saturu un termiņiem, kas noveda pie tā, ka no Norvēģijas Darba inspekcijas puses formāli tika uzskatīts, ka "Kreiss" ir nokavējusi pieprasītās informācijas iesniegšanu, kaut gan pēc būtības visa pieprasītā informācija bija sniegta laikus," norādīja uzņēmuma pārstāvji.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Beļģijā notiekošā nacionālā streika dēļ trešdien atcelti plānotie Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» un Īrijas zemo cenu aviokompānijas «Ryanair» reisi uz un no Beļģijas, liecina starptautiskās lidostas «Rīga» publiskotā informācija.

Tostarp atcelti «airBaltic» reisi no Rīgas uz Briseli, kas plānoti plkst.7.20 un 16.35, kā arī reisi no Briseles uz Rīgu, kuru ielidošanas laiki bija paredzēti plkst.13 un 22.20. Atcelts arī «Ryanair» reiss no Briseles «Šarleruā» lidostas uz Rīgu, kura ielidošanas laiks bija plānots plkst.20.45 un reiss no Rīgas uz Briseles «Šarleruā» lidostu, kas bija plānots plkst.21.10.

Jau vēstīts - tā kā streikā iesaistīsies arī gaisa satiksmes kontrolieri, Beļģijas gaisa satiksmes kontroles dienests «Skeyes» paziņojis, ka no otrdienas plkst.22 (plkst.23 pēc Latvijas laika) līdz trešdienai plkst.22 (plkst.23 pēc Latvijas laika) Beļģijas gaisa telpā aizliegti lidojumi, kas zemāki par 8000 metriem. Tas nozīmē, ka Beļģijas lidostās nepacelsies un nenolaidīsies neviena lidmašīna.

Pēdējo divu mēnešu laikā Covid-19 ietekmes dēļ būtiski mainījies cilvēku dzīvesveids un līdz ar to arī ikdienas izdevumi.

"Luminor" bankas dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji kopš marta sākuma savus ikdienas tēriņus kopumā samazinājuši par 34%.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā iedzīvotāju izdevumu samazinājums ir vislielākais – Lietuvā tie ir 26%, bet Igaunijā 28%.

"Novērojumi liecina, ka krīzes situācijā cilvēki ir spējuši "savilkt jostas" un krasi samazināt ikdienas tēriņus teju visās kategorijās. Likumsakarīgi, ka, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 ierobežojumiem, visās trīs Baltijas valstīs visstraujāk jeb par 93-94% samazinājusies vidējā summa, ko cilvēki tērē par ceļošanu un atpūtu ārpus mājas. Tāpat ievērojami samazinājušies arī izdevumi par citām lietām, kas nav pirmās nepieciešamības preču vidū – apģērbs, transports un maltītes restorānos, par ko visu Baltijas valstu iedzīvotāji tagad tērē aptuveni par 60-70% mazāk naudas," saka Normunds Rudzītis, "Luminor"Privātpersonu segmenta vadītājs.

Tirdzniecības attīstībai starp Latviju un Norvēģiju ir potenciāls, pirmdien Norvēģijas-Latvijas biznesa forumā Gūtās mācības un nākotnes scenāriji teica Norvēģijas Tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības ministrijas valsts sekretārs Rojs Angelviks.

Angelviks sacīja, ka abas valstis ir partneri, kas dala kopīgu vēsturi un intereses.

Pēc viņa sacītā, Latvija un Norvēģija ir biznesam draudzīgas valstis, ka dala arī vienas un tās pašas vērtības - smagu darbu, dotā vārda turēšanu un citas vērtības, kuras ir labs pamats biznesa attīstībai.

Viņš arī atzīmēja, ka Norvēģijas kompānijām ir interese investēt Latvijā. Tāpat pastāv potenciāls plašākai tirdzniecībai starp abām valstīm.

Norvēģijas Tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības ministrijas valsts sekretārs teica, ka spēja kooperēties ar citām valstīm Ziemeļu un Baltijas valstīm ir svarīga. Viens no svarīgākajiem abu valstu uzdevumiem ir atbalsts Eiropas Digitālā vienotā tirgus stratēģijai, kam nepieciešami stabili investīciju priekšnoteikumi.

AS Trasta komercbanka pārsūdzēs Briseles pirmās instances frančvalodīgā tribunāla tiesas apspriežu palātas 8.decembrī pieņemto lēmumu saistībā ar līdzekļu zādzību Francijas un Beļģijas finanšu kompānijā Dexia 2008.-2009.gada finanšu krīzes laikā, informē bankas pārstāve Elīna Bikuļča.

Trasta komercbanka skaidro, ka tiesvedība ir saistīta ar bankas bijušā klienta (sadarbība ar klientu pārtraukta 2010.gada jūnijā) un ar klientu saistīto fizisko personu pretlikumīgajām darbībām 2008-2009 gadā. Banku tiesvedības procesā pārstāv Beļģijas juridisko pakalpojumu sniedzējs.

Banka neatzīst savu vainu nevienā no apsūdzībām, kā arī ziņo, ka tā nekādā veidā nav iesaistīta pretlikumīgajās darbībās, kurās tiek apsūdzēts bankas bijušais klients un ar to saistītās fiziskās personas, skaidro Trasta komercbankas pārstāvji.

Kā ziņo LETA, Beļģijas tiesa izdevusi rīkojumu Latvijas Trasta komercbankai ierasties tiesā saistībā ar līdzekļu zādzību Francijas un Beļģijas finanšu kompānijā Dexia 2008.-2009.gada finanšu krīzes laikā, vēsta laikraksts De Standaard.

Beļģijas policija svētdienas vakarā īstenoja lielu pretterorisma operāciju Briseles centrā, bloķējot vairākas ielas un aicinot cilvēkus neatstāt telpas, aizslēgt dzīvokļu durvis un netuvoties logiem.

Operācijas laikā aizturēti 16 cilvēki, paziņoja prokurori. Tomēr starp aizturētajiem nav par Parīzes slaktiņa līdzdalībnieku uzskatītā Briseles Molenbēkas rajona iedzīvotāja Salaha Abdeslama, kura brālis Brahims uzspridzinājās Francijas galvaspilsētā.

Beļģijas iekšlietu ministrs Jans Jambons iepriekš paziņoja, ka varas iestādes šobrīd meklē ne tikai Abdeslamu, bet vēl vairākus citus cilvēkus.

Jau ziņots, ka Beļģijas nacionālā drošības padome nolēma galvaspilsētā atstāt spēkā augstāko, ceturto terorisma trauksmes līmeni. Kā paziņoja premjerministrs Šarls Mišels, terora draudi tiek uzskatīti «par reāliem un nopietniem».

23. novembrī Briselē un Briseles galvaspilsētas reģionā paliek spēkā sestdien, 21.novembrī, izsludinātais augstākais - 4. drošības līmenis, informē Latvijas Ārlietu ministrija. Pārējā Beļģijas teritorijā noteikts 3.drošības līmenis, Briselē un lielākajās Beļģijas pilsētās atceltas visas sporta sacensības un koncerti.

Briseles metro sistēma paliek slēgta līdz Beļģijas varas iestāžu turpmākajiem paziņojumiem. Autobusu, tramvaju un vilcienu satiksme pilsētā tiek nodrošināta. Tiek lūgts ņemt vērā, ka Beļģijas lidostās un dzelzceļa stacijās ir ieviesti pastiprināti drošības pasākumi, un ir iespējama personu apliecinošu dokumentu pārbaude.

Ārlietu ministrija stingri iesaka neapmeklēt masu pasākumus - koncertus, sporta pasākumus, tūristu iecienītus objektus, tirdzniecības centrus, kā arī atturēties no sabiedriskā transporta lietošanas. Tāpat ministrija aicina uzturēt uzlādētus mobilos tālruņus, lai vajadzības gadījumā ir iespējams sazināties.