Arvien biežāk mūsu autosalonā klienti vēršās ar sūdzību, ka atsevišķas apdrošināšanas kompānijas pēc ceļu satiksmes negadījuma klientu novirza uz nepazīstamiem virsbūves remonta cehiem, par ko klienti pauž sašutumu.

Kuram no mums patiktu sev piederošu automašīnu, kura ir gandrīz kā ģimenes loceklis, uzticēt cilvēkiem vai kompānijām, par kuru profesionalitāti nav pietiekošas informācijas.

Iegādājoties jaunu automašīnu, kas nebūt nav lēts prieks, klients bieži vien ņem vērā ne tikai automašīnas marku un cenu, bet arī dīlera reputāciju un profesionalitāti. Šajā gadījumā klients rēķinās ar to, ka visā mašīnas ekspluatācijas laikā, automašīnas apkopes un remontdarbi tiks veikti augstā profesionālā līmenī, tādējādi garantējot, ka automašīna vienmēr būs labā tehniskā kārtībā un būs droša uz ceļa. Šie argumenti neizpildās, ja šie remontdarbi tiek veikti uzņēmumā, kuram nav pietiekams profesionalitātes līmenis.

Andeles mandeles dibinātāja Līva Jaunozola šovasar plāno atvērt savu kafejnīcu ar nosaukumu Rasols, kurā apmeklētāji varēs nogaršot padomju laika rasolu un debesmannā, sacīja Jaunozola.

Kafejnīca atradīsies Rīgas klusajā centrā, Strēlnieku ielā 9, un aizņems 50 kvadrātmetrus lielu telpu, kurā būs izvietoti pieci galdiņi.

Kafejnīcas izveidotāja vēlas šajā vietā radīt intīmu gaisotni. «Rasolā būsim salikuši iekšā visu, kas iespējams, gan atrastās interjera pērles pašu dzīvoklī, gan no draugiem,» stāsta Jaunozola.

Jaunozola skaidro - tā kā tas ir klusais centrs, tad nepieciešams organizēt, lai ārzemnieki dienas laikā var nogaršot padomju laika rasolu un īstu auksto zupu vai, piemēram, debesmannā.

«To arī realizēsim. Trīs četri ēdieni dienā, ne vairāk, jo virtuve ir maza,» viņa piebilst.

Valsts institūciju noteiktie sodi un kompensācijas patērētājiem var būt tikai neliela daļa no naudas summas, no kuras būs jāšķiras uzņēmumam, kas īstenojis jebkāda veida maldināšanas, tostarp zaļmaldināšanas, praksi.

Kādam tie būs daži tūkstoši, kādam - pat vairāki desmiti miljardi eiro. Un tas, neskaitot zaudējumus, ko sev līdzi nes sagrauta reputācija.

Līdz šim man vairākkārt ir nācies skaidrot, kāpēc mūsu Rīgas birojā nav, piemēram, melnādainu advokātu. Lai gan šī iemesla dēļ mēs neatbilstam daudzu globālu uzņēmumu noteiktajai dažādības politikai, šāda situācija ir izveidojusies objektīvu iemeslu dēļ. Proti, Latvijā nav neviena melnādaina persona, kura būtu kvalificēta kā advokāts vai advokāte.

Jāatzīst, šī skaidrošana un mūsu biroja klientu pārliecināšana par to, ka ir jāpiemēro izņēmums viņu politikā, aizņem daudz laika un pūles. Tāpēc dažkārt ir ļoti liels kārdinājums vienkārši ievilkt ķeksīti, ka uzņēmumā tiek ievērota tā vai cita politika (piemēram, dažādības vadības politika), turklāt bez nekādām piebildēm vai skaidrojumiem, jo – gan jau neviens nepārbaudīs.

Reklāmas nelikumīgajām biļešu cenām Rīgas satiksmes transportā tiek apmaksātas no Rīgas domes budžeta, tāpat kā pašas nelikumīgās Rīdzinieku kartes, norāda juriste Ieva Brante. Viņa arī vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu par sabiedrības maldināšanu uzsākt kriminālprocesu pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu.

Iesniegumā KNAB un Ģenerālprokuratūrai juriste norāda, ka Rīgas mēra N. Ušakova rīcība ir skaidrojama kā apzināta sabiedrības maldināšana, ar ko tiek nodarīts kaitējums; pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana; patvarība jeb darbību izdarīšana patvaļīgi, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību; Rīgas pašvaldības budžeta izsaimniekošana, t.i., pašvaldības finanšu līdzekļu izšķērdēšana lielos apmēros, kā arī - organizēta kaitniecība.

Rīgas domes vairākkārt pieņemtie saistošie noteikumi par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta biļešu cenu diferencēšanu pagājušā gada 7. oktobrī, 8. novembrī un 17. decembrī joprojām nav stājušies spēkā, jo neviens no tiem nav publicēts, turklāt Rīgas dome nekādā veidā nav reaģējusi uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atzinumu, ka šie lēmumi ir prettiesiski, norāda I. Brante.

Lielāko daļu no reāli neatgūstamā 833,8 miljonus eiro lielā nodokļu parāda ir radījuši vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Saskaņā ar pārskatu Ziņas par nodokļu parādu struktūru uz 2014.gada 1.decembri kopējā nodokļu maksātāju parāda summa 833 815 160 eiro apmērā klasificēta kā reāli nepiedzenamais parāds, jo parādniekiem «nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu».

VID informē, ka lielākais reāli nepiedzenamais parāds izveidojies šādās nozarēs strādājošiem nodokļu maksātājiem: vairumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus, (28,17%) un mazumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus, (9,51%).

Tāpat starp nepiedzenamajiem parādiem ir tādas nozares kā ēku būvniecība (5,92%), specializētie būvdarbi (5,66%), automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts (5,50%), sauszemes transports un cauruļvadu transports (4,53%), operācijas ar nekustamo īpašumu (3,10%), ēdināšanas pakalpojumi (2,29%), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana (2,04%), reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi (1,98%), apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana (1,96%), juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (1,89%), mežsaimniecība un mežizstrāde (1,67%), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (1,48%), pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana (1,34%), pārtikas produktu ražošana (1,33%) un citas.

Rīgas pašvaldības AS Rīgas Centrāltirgus stingri vērsīsies pret pircēju maldināšanu.

RPAS Rīgas Centrāltirgus, lai novērstu pircēju maldināšanu par produkcijas izcelsmi, turpmāk sodīs negodīgos tirgotājus. Tirgotāji, kuru uzrādītā informācija būs nepatiesa, tiks sodīti ar soda naudu. Līgumos ar tirgotājiem ir noteikts, ka par katru pārkāpumu tiek uzlikts naudas sods 100 Ls apmērā. «Tā ir liela nauda tirgotājiem. Naudas sodi aktivizēti saistībā ar pēdējā laikā novēroto tendenci, ka dārzeņiem, īpaši tomātiem un gurķiem, nepatiesi tiek norādīta izcelsmes valsts,» skaidro RPAS Rīgas Centrāltirgus mārketinga projektu vadītāja Gunta Poplovska, piebilstot, ka ja pārkāpums tiks konstatēts atkārtoti, RPAS Rīgas Centrāltirgus lauzīs līgumu ar konkrēto tirgotāju.

Vairākas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startējošas partijas savās priekšvēlēšanu programmās klaji maldina vēlētājus, iekļaujot tajos solījumus EP cīnīties par lietām, kas ir tikai un vienīgi nacionālo valstu kompetencē. Visizplatītāki meli - solījumi panākt finansējuma pieaugumu kādai sabiedrības grupai, piemēram, pensionāriem vai nozarei (tipiski - izglītība un veselība), otrdien vēsta laikraksts Diena.

Diena, izpētot partiju EP priekšvēlēšanu programmu, secina, ka šajā ziņā visvairāk grēko Saeimā nepārstāvētās partijas, izņēmums ir Einara Repšes dibinātā partija Latvijas attīstībai, kurā minētais tiešām attiecas tikai uz EP.

Savukārt no Saeimā pārstāvētajām partijām, solot neizpildāmo, blefo Saskaņa un ZZS. Saskaņa sola panākt «ES sociālās dimensijas stiprināšanu un stingrāku ES normatīvo aktu izstrādi sociālajā jomā, ieskaitot minimālās algas, pensiju un pabalstu apmēru, piesaistot tos reālajam iztikas minimumam, kā arī veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, mājokļa politikas standartus». Laikraksts uzsver, ka ES līmenī netiek noteikts iztikas minimums, minimālā alga vai pensija. Tāpat EP nelemj par to, kā dalībvalstis nodrošina veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību. Tas atgādina, ka darba algu, pensiju un dažādu pabalstu apmērs ir tikai un vienīgi katras valsts kompetencē. Līdz ar to EP kandidātu solījumi cīnīties par lielākām algām vai pensijām ir vai nu nezināšana labākajā gadījumā, vai vēlētāju muļķošana ļaunākajā.

Pārbaudot populārākos Latvijas interneta veikalus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatēja būtiskus pārkāpumus saistībā ar patērētāju maldināšanu par preču cenām un piemērotajām atlaidēm, informē PTAC.

Pēc vairāk nekā pusgadu ilga aktīva darba ar komersantiem PTAC secina, ka situācija ir uzlabojusies, tomēr vēl aizvien ir interneta veikali, kuros tiek piedāvātas nepārtrauktas atlaides un norādīto cenu un atlaižu patiesums ir apšaubāms. Patērētājiem ne vienmēr sniegta skaidra informācija par atteikuma tiesībām un preču pārbaudi atteikuma tiesību periodā, tādejādi ierobežojot to izmantošanu.

Šā gada 15. martā PTAC Starptautiskās patērētāju tiesību dienas ietvaros pievienojas patērētāju organizācijām visā pasaulē, lai aicinātu veidot digitālo pasauli, kurai patērētāji var uzticēties. Bieži vien atlaižu piedāvājumos patērētājiem nācies saskarties ar maldinošu informāciju par preces sākotnējo cenu vai ar īpašā piedāvājuma termiņa vairākkārtēju pagarināšanu, tāpēc viens no aspektiem, kuram īpaši pievērsta uzmanība, ir veids, kādā interneta veikali norāda preču cenas.

#Praksē pierādījās, ka, pazūdot elektrībai, visa informācija no kases aparātiem pazuda.

Veicot vērienīgo kases aparātu reformu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izbrāķējis 18 000 kases aparātus, kuru iegādei vai programmatūras nomaiņai uzņēmumi iztērējuši ap 5 miljoniem eiro. Lai VID konstatētās problēmas novērstu, nepieciešams pusmiljons eiro, taču šobrīd nav skaidrs, kurš par to maksās, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē uzņēmēju pārbaudēs atklājās, ka vairāki sertificētie un VID reģistrētie kases aparātu modeļi neatbilst noteikumiem un tajos joprojām iespējama iejaukšanās. Tagad pēc vairāku mēnešu skaidrošanās dienests no attiecīgā reģistra izslēdzis sešus Latvijas lielākā kases aparātu ražotāja CHD kases aparātu modeļus. Tie izrādījušies paši populārākie modeļi, līdz ar to par neatbilstošiem atzīti 18 000 kases aparātu.

Kolektīvās iepirkšanās portāli Latvijā jau sen vairs nedarbojas pēc sākotnējās ieceres, proti, pārdodot preces vai pakalpojumus vairākumā, tās iespējams pircējiem piedāvāt par draudzīgāku cenu, secinājis laikraksts Neatkarīgā.

Šobrīd šie portāli lielākoties esot kā internetveikalu un kuponu tirdzniecības mistrojums, kura galvenais pircēju pievilināšanas āķis ir pēc iespējas lielāka atlaide.

Neatkarīgā vakar pārlūkojusi šo portālu piedāvājumu un secinājusi, ka nemaz nav tik viegli pārliecināties, vai piedāvātā atlaide ir reāla, jo daļu preču vispār Latvijā nekur citur nevarot nopirkt kā tikai konkrētajā portālā. Savukārt daudzas uzrādīto sadarbības partneru mājaslapas vai konkrētās to sadaļas tieši šobrīd esot veidošanas stadijā, tajās nav informācijas par identiska piedāvājuma cenu vai vispār šāda prece netiek piedāvāta.

Veicot dažāda veida kontroles pasākumus, var būt situācijas, ka tiek pārbaudīti arī kases aparāti, lai pārliecinātos, ka uzņēmēji tos lieto atbilstoši noteikumiem. Piemēram, vai ir reģistrēti visi darījumi, vai nav notikusi iejaukšanās kases aparātu programmatūrā un reģistrēto datu ļaunprātīga dzēšana. Tādējādi tiek pārbaudīti iespējamie aplokšņu algu riski, jo, kā zināms, neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi ir lielākā ēnu ekonomikas komponente un avots aplokšņu algu izmaksai. Viens no veidiem, kā tiek gūti neuzrādīti ienākumi, ir krāpšanās ar kases aparātiem.

Lai izvairītos no iespējamiem pārkāpumiem nezināšanas vai nejaušības dēļ, aicinām kases aparātu lietotājus VID tīmekļa vietnē iepazīties ar rokasgrāmatu «Kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas lietotāja pienākumi». Īpaši uzmanīgiem iesakām būt CHD markas kases aparātu modeļu CHD 2050 3.62.0, CHD 3030 3.62.1, CHD 3050 3.62.0, CHD 3050U 3.62.0, CHD 3850 3.62.0 un CHD 7 3.62.0 lietotājiem, jo tiem konstatētas būtiskas neatbilstības normatīvajos aktos noteiktajām tehniskajām prasībām, tostarp, tie nenodrošina pietiekošu programmu un datu aizsardzību pret netīšu un ļaunprātīgu bojāšanu vai pārveidošanu. Tādējādi lietotājiem iesakām sekot akumulatora stāvoklim, lai nodrošinātu kases aparātā reģistrēto datu saglabāšanu negaidīta strāvas padeves pārrāvuma gadījumā, un nebūtu nepieciešams VID skaidrot, ka kases aparātā reģistrētie dati nav dzēsti ļaunprātīgas darbības rezultātā.

«Mums vienkārši trāpījās daži zirgi un Forevers teica, ka varētu tos nopirkt, ja tie tiks noformēti kā liellopu gaļa. Pēc uzņēmuma lūguma tas arī tika izdarīts. Heinors līdz tam principā nekad nepieņēma zirga gaļu un nav to darījis arī turpmāk. Vienkārši ar tiem sešiem zirgiem tagad trāpījām uz šo skandālu,» sacīja lopkautuves SIA Heinors īpašnieks Edgars Turcis.

Viņš arī piebilda, ka uzņēmums jau saņēmis PVD sastādīto administratīvo protokolu, taču soda apmērs vēl nav noteikts. Par to tikšot lemts nākamnedēļ, piebilda Turcis.

Tā kā gaļas pārstrādes uzņēmumi dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pieņemt zirga gaļu no kautuvēm, šī gaļa vienkārši tiek noformēta kā liellopu gaļa un tā ir Latvijā vispārpieņemta prakse, atzina lopkautuves SIA Viļumene vadītāja un sertificēta vetārste Maija Vidomska.

«Gaļas cehs grib saņemt govs gaļu un to govs gaļu arī saņem. Patiesība ir tāda, ka lopkautuvēs nonāk veci zirgi, kas vairs nav derīgi darbam, piemēram, ar lauztām kājām. Savā ziņā tā ir zināma žēlsirdība pret dzīvnieku, jo neviens zemnieks arī ar vetārsta palīdzību nespēs tādu zirgu izārstēt. Visā Eiropā to dara, arī Latvijā padomju laikos masveidā nāca iekšā zirga gaļa no Latīņamerikas un tas īpaši netika afišēts. Apzināmies, ka tā ir zināma patērētāju maldināšana, tomēr dzīve ir dzīve,» sacīja kautuves vadītāja, norādot, ka gada laikā Viļumenē tiek nokauti astoņi zirgi.

Polijā ražotajā produktā Tilzītes, kas Latvijā atpazīstams kā Krievijas siers un nopērkams veikalos Iki, atklāti ne-piena tauki. Tas nozīmē, ka šo produktu nedrīkstēja saukt par sieru, bet marķējumā bija jānorāda «siera izstrādājums». Konkrēts ražotājs veikala marķējumā nav norādīts.

Tas pēc Latvijas Avīzes iniciatīvas atklāts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR laboratorijā.

Institūta BIOR Latgales reģionālā departamenta direktore Anna Dzerkale norāda, ka analīze veikta ar akreditētu gāzu hromatogrāfijas metodi, kas ļauj konstatēt sierā augu tauku klātbūtni, ja to daudzums pārsniedz 1,8%.

Saistībā ar atklāto pārbaudes uzsācis arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). «Mūsu pārbaudes laikā veikalā Iki konstatējām, ka veikals nav vainīgs pircēju maldināšanā – tajā sieru pārfasēja un marķējumā norādīja uz rūpnīcas iepakojuma redzamo informāciju. Inspektoru paņemto Tilzītes siera paraugu nosūtījām atkārtotai analīzes veikšanai,» pastāstīja PVD Rīgas nodaļas vadītāja vietnieks Raimonds Tukišs. Arī viņš nevarēja nosaukt, kurš Polijas siera ražošanas uzņēmums maldina Latvijas pircējus.

Reklāmas standartu pārvalde aizliedz Ryanair reklāmu, kurā attēlota sieviete peldkostīmā, bet lidsabiedrība reklāmas ietvaros piedāvā tādus lidojuma galamērķus, kuros gaisa temperatūra svārstās no nulles līdz 14 grādiem pēc Celsija, vēsta BBC.

Dažos no ceļojuma galamērķiem, kuros bija paredzēts izmantot reklāmas attēlu ar bikini peldkostīmā ģērbtu sievieti, ir saulains tikai trīs stundas dienā, norādījusi Reklāmas standartu pārvalde. Reklāma piedāvāja lidot uz 11pilsētām, tai skaitā Oslo, Glāzgovu, Rimini un Lurdesu.

Reklāmā tiek piedāvāti lidojumi par cenu sākot no 8 mārciņām, peldēšanās sezonai attiecīgi ģērbtās sievietes attēlu pavada sauklis «Nopērc sauli tagad» («Book the sun now»), tomēr dažos no piedāvātajiem ceļojumu galamērķiem temperatūra šajā periodā var nokristies līdz pat nulle grādiem pēc Celsija.

Ogu izcelsmes valsti zemeņu pārdevēji Vidzemes tirgū lielākoties nenorāda, taču uzrunātie māj ar galvu, ka zemenes ir vietējās un stāsta, ka Latvijā raža vēl turpina nogatavoties.

Pircēju maldināšana par ogu un augļu izcelsmi tirgū ir bieža parādība, laikrakstam Diena apstiprinājis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Lai arī zemeņu sezona Latvijas audzētavās ir beigusies vai tuvojas izskaņai, tirgū joprojām ir nopērkamas pašmājās audzētas ogas. Ja tic izkārtnēm. Plašais zemeņu piedāvājums no Ikšķiles Vidzemes tirgū Rīgā samulsināja ikšķilieti Martu, kura šajā novadā zina tikai vienu lielu audzētāju, taču tam ogas šovasar vairs neienākas.

Pārdevēja, kura virs zemeņu kastēm novietojusi baltu lapu ar uzrakstu Ikšķile, apgalvo, ka ogas tiešām tur augušas. Pierādīt, ka ogas ievāktas Latvijā, pārdevēja tomēr nevar – esot jājautā saimniecei kioskos ap stūri.

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».

Piena pārstrādes a/s Rankas piens 30% skābajā krējumā ir konstatēta augu tauku klātbūtne.

Par to liecina oficiāls Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior Diagnostikas centra Testēšanas pārskats, kurā, veicot testēšanu ar triglicerīdu analīzi, konstatēts šis fakts, informē Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS), kas ir saņēmusi savu biedru iesniegumu par negodīgu konkurenci un patērētāju maldināšanu. LPCS sola, ka par šo faktu tiks informēts arī Pārtikas veterinārais dienests.

«Piena pārstrādes uzņēmumu interesēs ir, lai visi Latvijas uzņēmumi godprātīgi izturētos pret ražoto produkciju, jo viena ražotāja nekvalitatīvie produkti ļoti lielā mērā met ēnu uz pārstrādi kopumā. Apzināta patērētāju maldināšana ir ļoti nopietns pārkāpums, tādēļ LPCS cer, ka Pārtikas veterinārais dienests pret šo gadījumu izturēsies ar pilnu bardzību. Konkurence piena produktu tirgū ir ļoti sīva, tādēļ vēl jo vairāk tai jābūt godīgai, un patērētājam ir jābūt ieguvējam no tās, nevis cietējam» – ir pārliecināts Jānis Šolks.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izvērtējusi un atzinusi par prettiesiskām vairākas normas Rīgas Domes 19.novembrī izdotajos noteikumos un 17.decembrī izdotajos saistošajos noteikumos «Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā», un lūgusi pašvaldību precizēt prettiesiskās normas.

Rīgas Domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas šā gada 7.oktobrī pieņēma lēmumu, ka SIA Rīgas satiksme jaunais paaugstinātais tarifs 1,20 eiro apmērā par braucienu var stāties spēkā tikai tad, kad stājušies spēkā saistošie noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem. Ņemot vērā, ka vairākas saistošajos noteikumos iekļautās normas ir prettiesiskas, diskriminējot Latvijas iedzīvotājus pēc to dzīvesvietas, šādi saistošie noteikumi nav stājušies spēkā un, atbilstoši Rīgas Domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas iepriekš pieņemtajam lēmumam, jaunajam paaugstinātajam tarifam arī nebūtu jāstājas spēkā, norāda VARAM.

Jaunā pētījumā aprēķināts, ka četrās no piecām luksusa kosmētikas reklāmām dotie solījumi netiek pildīti.

Pētnieki atklāja, ka tikai 18% kosmētisko līdzekļu reklāmu ir patiesas, bet pārējās atsaucas uz «neskaidriem» zinātniskiem pētījumiem vai sniedz nepatiesu informāciju.

Zinātnieki nopēla tādus reklāmās bieži izmantotus, taču tukšus saukļus kā «klīniski pārbaudīts», «dermatoloģiski testēts» un «atjaunojošs». Lielākajā daļā reklāmu izmantoti arī nepārbaudāmi apgalvojumi, piemēram, «laiks ir tavā pusē» un «tas dos tev pārliecību par sevi».

Pētījuma autori norāda, ka zinātnisko pētījumu rezultātus reklāmās vajag pasniegt patērētājiem saprotamā veidā. «Zinātniekiem jāizskaidro, kādā veidā un kāpēc lūpu spīdums spēj noturēties 12 stundas,» sacīja Valdostas Štata universitātes profesore Džī Faulere. «Maldināšana ne tikai diskreditē visu reklāmu ticamību, bet arī atstāj negatīvu iespaidu uz atbildīgajiem reklāmdevējiem.»

Beidzoties pārejas periodam, no 13.decembra stājas spēkā izmaiņas regulā, kas paredz pārtikas ražotājiem būtiskas izmaiņas iepakojuma marķējumā, informē SIA Cido Grupa.

Regulas mērķis ir turpināt uzlabot patērētāju iespējas iegūt objektīvu informāciju par uzturā lietoto pārtiku, paredzot, ka pārtikas produktu marķējumā patērētājiem jāsniedz vēl pilnīgāka un skaidrāka informācija par produktiem, nekā tas bija līdz šim.

Jaunā regula, kas tika pieņemta pirms trim gadiem un noteica pārejas periodu ražotājiem, paredz pakāpeniski uzlabot iepakojuma marķējumu un izskaust patērētāju maldināšanu par produktu saturu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīgumu, izcelsmi un ražošanas un izgatavošanas veidu, kas savukārt veicina godīgāku konkurenci, ņemot vērā, ka visiem tirgus dalībniekiem ir vienādi interpretējami noteikumi.

Tā kā pasūtījumi sporta precēm parasti tiek veikti vismaz 10 mēnešus iepriekš, ziemas sporta inventārs, īpaši distances slēpes, šogad ir deficītā, jo tik «karalisku» ziemu tirgotāji nevarēja paredzēt, piektdien žurnālā Lietišķā Diena publicētajā intervijā saka veikalu Fans īpašnieka firmas Multisports valdes loceklis Pauls Stēga.

Viņš atzīst, ka šogad sniegs tirgotājiem ir bijusi īsta debesmanna, pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas nozīmē, ka arī atlaides šogad ir stipri mazākas, nekā iepriekšējos gados. «Cenu lielā mērā nosaka piedāvājums un pieprasījums, un ja piedāvājums ir neliels, tirgotājiem nav nekādas jēgas dot lielas atlaides,» skaidro P.Stēga. Veicot pasūtījumus šai ziemai, tirgotāji esot bijuši piesardzīgi, taču «ziema ir laba, un tauta ir aktīva». Tā kā ziema šogad izdevusies visā Eiropā, tad arī veikt papildus pasūtījumus ir gana sarežģīti, jo ražotāju noliktavās esošais preču daudzums esot ļoti mazs. P.Stēga arī uzsver, ka daudzi šogad izvēlas jaunu inventāru nepirkt, bet vilkt ārā vecas slēpes. Kopumā cilvēki sākuši sportot daudz aktīvāk, taču priekšroka tiek dota tādām aktivitātēm, kas neprasa lielas investīcijas — skriešana, distanču slēpošana, velosports.

Sapņi, ka Latvijā bankas būs tilts starp austrumiem un rietumiem, un tā būs "mazā Šveice", ir pilnībā izgaisuši.

To šodienas konferencē "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" savā uzrunā sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Šteinbuka piekrīt, ka banku sektors Latvijā ir jāsakārto, bet ar to nav jāaizraujas. "Ir ļoti svarīgi, lai Latvija nepārvēršas par policejisku valsti, lai gan jau tagad visi bankas klienti tiek uzskatīti par aizdomās turamajiem," bija bažīga Šteinbuka.

Gads var noslēgties ar iesaldētu miljardu 

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2020. gada pirmajā pusē iesaldējis teju tikpat daudz naudas...

Viņasprāt, ekonomikas lejupslīde pirms pandēmijas rada bažas, lai gan lielāku satraukumu rada nauda, kura pašlaik ieplūst Latvijas ekonomikā, jo tā ir kā "debesmanna", pie kuras viegli var pierast un tas ir bīstami.

"2019.gadā neviens nevarēja iedomāties, ka Latvijas ekonomikā ieplūdīs tik lieli finanšu līdzekļi, un tas rada satraukumu, jo uzņēmumi un sabiedrība kopumā var būt negatavi tik lielai naudas plūsmai," teica Šteinbuka.

Šteinbuka pieļāva, ka viņa situāciju dramatizē, bet savādāk nevar, jo pašlaik situācija ekonomikā ir nestabila, lai gan paralēli tam jānodrošina laba banku funkcionēšana, jo bez tām Latvijas ekonomika ir nolemta.

Priekšsēdētāja pauda bažas, ka konferencē teiktais var neaiziet līdz galvenajam mērķim, jo konferencē nepiedalās Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kā arī citu banku pārstāvji.

Jau ziņots, ka šodienas konference "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" ir veltīta banku sektora uzlabošanai un tajā piedalās Valsts prezidents Egils Levits, ģenerālprokurors Juris Stukāns, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa, kā arī zvērinātie advokāti un juristi.

Turpinot bijušo veikalu tīkla Nelda veikalu iekļaušanu

IKI un Cento veikalu tīklos, Rīgā un Salaspilī šomēnes tiek atvērti deviņi jauni IKI veikali un divi Cento veikali.

Jāatgādina, ka par veikalu tīkla Nelda, kas sastāvēja no 17 veikaliem, pārņemšanu šā gada martā paziņoja IKI un Cento operatora SIA Palink valdes loceklis Marsels Harašti (Marcel Haraszti).

Šonedēļ 20. maijā bijušā tirdzniecības centra Debesmanna telpās Mūkusalas ielā 93 tiks atvērts IKI veikals, kas pircējiem piedāvās daudz plašāku preču un pārtikas produktu izvēli kā citos IKI veikalos.

Kopumā jaunatvērtajos 11 IKI un Cento veikalos tiks nodrošinātas vairāk kā 260 darba vietas. Līdz ar to līdz maija baigām kopējais IKI veikalu skaits pieaugs līdz 29. Veikalu tīkla Nelda pārņemšana noslēgsies jūnijā, kad ar IKI zīmolu Rīgā tiks atvērti vēl četri bijušie Nelda veikali. Kopējie ieguldījumi veikalu tīkla Nelda iekļaušanā IKI un Cento veikalu tīklos sasniedz 4,2 miljonus latu.

Ar vienu latu dienā pārtikai pilnīgi pietiek, turklāt nemaz nav jāēd tikai pelmeņi un roltoni, pārliecinājies Deniss Barteckis (27) paša izdomātajā mēnesi ilgajā eksperimentā, šodien, 23.maijā, vēsta laikraksta Diena pielikums SestDiena.

D. Barteckim esot apnikušas apkārtējo žēlabas par grūtajiem laikiem un naudas trūkumu, tādēļ sagribējies pierādīt, ka arī saspringtajos apstākļos cilvēks var normāli izdzīvot.

Eksperimentam tikuši izvirzīti sekojoši nosacījumi: galvenais - pārtikai dienā drīkst tērēt tikai vienu latu jeb 30 latu mēnesī. Viss pārtikas grozs bija jāpērk no jauna. Ja kādu iemeslu dēļ dienai atvēlētā nauda netika iztērēta, tā pārgāja «depozītā» un nākamajā dienā varēja sapirkties jau par diviem latiem. Apēstais pie kolēģa svinību galda vai ciemos netika skaitīts. Vienīgā vājība, ko D. Barteckis sev šajā sūrajā periodā ļāvis, bijusi kafijas tase bārā kolēģu kompānijā. Viens no eksperimenta uzstādījumiem bijis ēst ja ne ļoti veselīgi, tad vismaz tā, lai nesaindētos un nesabojātu kuņģi.

AS "Latvenergo" plāno šā gada laikā sasniegt 30% dabasgāzes tirgus daļu Latvijā, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Patlaban kompānija "Latvenergo" ir vairāk nekā dubultojusi dabasgāzes klientu skaitu un uzņēmumam ir apmēram 55 000 klientu.

"Virzāmies uz to, lai sasniegtu savu mērķi - 30% tirgus -, bet tas nākas smagāk, nekā bija domāts sākumā," sacīja Čakste, akcentējot, ka cerēja uz lielāku mājsaimniecību aktivitāti.

"Tas pat bija ne tik daudz komerciālu apsvērumu dēļ, bet tīri no sabiedrības atbildības viedokļa, zinot to, ka Latvijā galvenais gāzes tirgotājs bija Krievijas "Gazprom" īpašumā," intervijā sacīja Čakste.

Uzņēmums sākotnēji uzskatījis, ka iedzīvotāju aktivitāte būs lielāka, jo uzņēmums piedāvā ASV un Norvēģijas izcelsmes gāzi.

"Vai nu maldina "Latvijas gāzes" nosaukums ar vārdu "Latvija" tajā, vai kas cits… Var jau būt, ka kādam šķiet, ka šie pieci līdz seši eiro, ko samaksā par gāzi mēnesī, neko nenozīmē, bet es uzskatu, ka tas ir principa jautājums, jo dividendes tiešā veidā nonāk pie uzņēmuma, kurš finansē karu Ukrainā," sacīja Čakste.