Tāpat kā atsevišķas amatpersonas nav skopojušās ar izteikumiem savos spriedelējumos pat ārvalstu presē, pieļaujot Latvijas okupāciju, arī Drošības policijas šefa izteikumi faktiski ir no tā paša katla. No tā pasmeltā zupa negaršo ne pašiem, ne ārvalstu investoriem
Drošības policijas priekšnieka Normunda Mežvieta izteikumi par Krievijas agresīvās ārpolitikas aktivitātēm, pēc viņa paša analoģijas, arī var kalpot Krievijas interesēm, jo faktiski aicina novīlēt mediju kā sargsuņu zobus, par publiskās pārvaldes nepilnībām iesakot runāt pusčukstus, nevis riešus. Kā var vainot sabiedrību par to, ka tā kritiski vērtē no nodokļu maksātāju kabatas uzturētās publiskās pārvaldes rīcību?
Ziemas beigas tradicionāli īpaši daudz raižu un rūpju sagādā reģionu uzņēmējiem brūkošo ceļu dēļ. Valsts grants ceļu stāvoklis kritisks ir ne tikai Lietuvas pierobežā, bet daudzviet Latvijas perifērijā un ne tikai perifērijā. Zināms, ka neceļi kā infrastruktūras vājais posms ievērojami bremzē biznesa attīstības iespējas. Šis troksnis kārtējo reizi izgaismo politiķu pieļautās kļūdas, kuru rezultātā ražotāji nevar nodrošināt produkcijas loģistikas plūsmas, cilvēki netiek uz darbu, tiek bendēti nervi un spēkrati. Pirms gada preses fotogrāfi bija ievērojuši toreizējā premjera kandidāta Māra Kučinska nobristās kurpes, viņam dodoties uz pārrunām pie prezidenta. Tomēr premjers un valdība acīmredzami nav pievērsusi pienācīgu uzmanību dubļu vannām uz reģionu ceļiem un attiecīgi arī šī fenomena ietekmes uz valsts tautsaimniecību gan šopavasar, gan ilgtermiņā izvērtēšanai. Vai diskusijas medijos par ceļu tīklu ir Krievijas propaganda? Bet kā ir ar premjera apavu kopšanas īpatnību komentēšanu? Tā ir vai nav valsts nodevība?
Pašu politiķu un amatpersonu izteikumi un pieļāvumi par karadarbību liecina par to, ka ne tik daudz ar ziņu patērētāju, cik pašu ziņu dalībnieku mutēm savā ziņā tiek kultivēts Latvijas kā politiskās un tautsaimnieciskās izpausmēs vājas valsts tēls, kura dzīvo Krievijas ēnā. Tajā pašā laikā nevar noliegt, ka virsraksti par Latviju kā draņķīgu valsti tiešām rezonē daļā sabiedrības, kura, līdzīgi kā produktus ar mākslīgajiem garšas pastiprinātājiem, kāri patērē arī trulus virsrakstus vai viltus ziņas – tāpat kā visur pasaulē.
Kā LTV intervijā ar nacionālo dārgumu - karikatūristu Ēriku Ošu - izteicās pats cienījamais otas valdītājs, esam tālu no tā, kā par politiķiem atļaujas runāt un zīmēt ārzemēs, par piemēru minot netaktisku ainiņu attēlošana līdz fizioloģiskām detaļām no Anglijas galma guļamistabām. Kā pie ginekologa, novērtēja karikatūrists. Tāpēc nevis jāmaļ par problēmu pieklusināšanu par godu Krievijai vai kādam citam, bet jādibina jaunas tradīcijas politikas novērtējumā, atļaujoties runāt tautai labāk saprotamā valodā. Nevis tērēt nervus, meklējot Krievijas troļļus katrā, kurš atkāpjas no valsts pārvaldītāju bezrobežu mīlēšanas demagoģijas. Tā cita starpā neparedz rūkšanu un zobu rādīšanu par valsts nozagšanas pazīmēm kārtējā megaprojektā, kurš atspārkleniskā politbiznesā uztiepts sabiedrības pleciem.
