Latvijas pļavu garša iziet pasaulē

Tējas dzērienu D’Tea ražotājs SIA Dabas dots ar nākamo gadu plāno uzsākt eksportu uz Somiju un attīstīties Skandināvijas virzienā, piedāvājot gan esošos tējas dzērienus, gan izstrādājot jaunas garšas.

Uzņēmums savu pirmo eksportu uz Vāciju uzsāka šā gada jūnijā. Kā norāda SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis, tad Vācija ir pietiekami liels un svarīgs tirgus, jo Vācijai ir lielākā ekonomika Eiropā un liels iedzīvotāju skaits. Uzņēmuma vadītājs gan norāda, ka šobrīd atgriezenisko saikni novērtēt ir grūti, jo Vācijas tirgū atrodas nesen un atkārtotie pirkumi palēnām sākas tikai tagad. «Ja mēs skatāmies, cik daudz ir ietirgots Vācijā un Latvijā, tad Vācija jau tagad veido 80%,» stāsta R.Briņķis.

Lai ievietotu produktus Vācijas veikalos, uzņēmums saražojis divas partijas produktu četru mēnešu laikā. Latvijā gada laikā uzņēmums notirgo vienu partiju. R.Briņķis cer, ka būs arī atkārtotie pasūtījumi un produkts aizies tirgū, jo viens ir iekļūt veikalā un otrs ir noturēties un iegūt patērētāju uzticību, taču eksporta apjomi ar Latviju ir nesalīdzināmi. «Ar to vien mums ir gana daudz darba un izaicinājumu. Tagad skatāmies arī uz citiem tirgiem, tikko bijām izstādē Vācijā un vienojāmies, ka ar nākamā gada janvāri, februāri sāksim eksportu uz Somiju. Vēlamies sākt ar Skandināviju, Somiju, Zviedriju un Dāniju, tad skatīties, bet plāni jau ir būt visur,» komentē R. Briņķis.

Viņš novērojis, ka pirms pāris gadiem šādu produktu tirgus nebija sācis attīstīties, bet šobrīd ir sasniegts maksimums. Pieprasīts ir viss organiskais, bio, eko un dabīgais. Lai tējas dzērienus eksportētu, uzņēmums pielāgo etiķetes. Tās tiek tulkotas, piemēram, angļu un vācu valodā. Vaicājot, vai Vācijā un Skandināvijā Latvijas pļavas garšas būs tikpat pazīstamas kā pie mums, R. Briņķis komentē: «Iespējams, ka pelašķis ir nedaudz svešāks, lai gan Somijā, Igaunijā un citur ziemeļos to pazīst, bet Vācijā pazīst aroniju. Ja ir savienots pelašķis ar aroniju, tad aronija iedrošina iegādāties produktu. Protams, ka garšas nianses atšķiras dažādos reģionos un tautās. Mēs mēģinām radīt pasaulīgākas garšas, piemēram, kumelīti zina visi. Radīt visas garšas specifiskas būtu grūti, tāpēc dažas garšas radām pazīstamākas un vienu specifiskāku tādiem patērētājiem, kuri vēlas pamēģināt kaut ko jaunu vai riskēt.» SIA Dabas dots pārtikas tehnoloģe Una Ozoliņa novērojusi, ka pēc tējas dzērienu degustācijas daudzi klienti ir pārsteigti, ka viņiem garšo un patīk. Galvenais ir pirmais solis – pagaršot. «Dažreiz degustācijās saka: pelašķi man nedodiet, man no bērnības ir trauma, bet tad pagaršo un finālā nopērk tējas dzērienus ar pelašķi,» novērojis R. Briņķis.

Bez cukura, bet garšīgi

Uzņēmumam ir padomā arī jaunas garšas un produkti. Šobrīd testa versijā tiek piedāvāta skuju tēja ar pīlādžiem un ābolu sulu, kā arī tējas dzēriens bez cukura - aveņu sula ar ābolu tēju un ābolu sulu. «Tas ir virziens, kurā mēs vēlamies doties – bez cukura, saldinātājiem, saldvielām. Tas ir ļoti trendīgi, it īpaši pasaulē to pieprasa. Kā zinām, tad arī Latvijā vēlas ieviest cukura nodokli, bet pasaulē šī bumba ir uzvēlusies jau lielāka. Tur pieprasa vairāk, tāpēc vēlamies doties bezcukura virzienā,» komentē U.Ozoliņa. Viens no patērētāju galvenajiem jautājumiem – vai produktā ir pievienots cukurs vai nav. «Svarīgi ir arī atrast kompromisu, lai ir bez cukura, bet arī garšīgi. Mēs mēģinām rast risinājumus. Lai palielinātu eksportu, mēs meklējam, kādas pasaulē populārākas garšas izmantot. Piemēram, eksotiskos augļus,» stāsta U.Ozoliņa.

Komentē: Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks

«Ideja brūvēt bioloģisku ledus tējas no Latvijas dabas veltēm ir apsveicama. Pieprasījums pēc ledus tējām Latvijā ir mazs, bet pasaulē augošs līdz ar augošu jaunās paaudzes vēlmi dzīvot veselīgāk, dabiskāk.

Valmiermuižas alus radītā Mežmalu un Liepziedu vēstējas ir maza daļa garškopju kustības «Gardu muti», ko atbalstām ar mērķi saglabāt un kopt Latvijas garšas, tādēļ piedāvājam arī zelterus, morsus un ūdenādi, kas darīti no Latvijas mežu un dārzu veltēm, sadarbojoties ar vietējiem vācējiem, audzētājiem, pārstrādātājiem un rīkojam gadskārtu tirdziņus «Ar gardu muti Valmiermuižā». Tādēļ par tiešiem konkurentiem neuzskatu, drīzāk par amata brāli, ar kuru jāsadarbojas, lai Latvijā un pasaulē popularizētu Latvijas ledus tējas garšas.

Ledus tējas var būt eksportspējīgas. Izaicinājums ir izveidot saprotamas garšas dažādiem eksporta tirgiem un maza apjoma ražošanai piedāvāt konkurētspējīgu cenu līdz ar mārketinga atbalstu zīmolam. Novēlu D-Tea, lai izdodas!»

Visu rakstu lasiet 24. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!