DB Viedoklis

Db viedoklis: Rūpīgi inscenēta politizrāde Krievijas labākajās tradīcijās

Dienas Bizness,30.09.2010

Jaunākais izdevums

Krievijas varas struktūrām vairākas dienas izdevās piesaistīt pasaules uzmanību ar vienu vienīgu jautājumu - tiks vai netiks no amata gāzts ilggadējais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Beidzot otrdienas rītā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstījis pavēli par viņa atbrīvošanu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Varbūt varētu šķist, ka tādējādi sācies teju vai jauns perestroikas process mūsu lielajā kaimiņvalstī. Tomēr, pavērojot notikušo nedaudz uzmanīgāk, jāsecina, ka līdz kaut cik būtiskām izmaiņām ir visai patālu. Pirmkārt, visi iepriekšējie paziņojumi it kā par nesaskaņām starp Medvedevu un Lužkovu ir vērtējami vien kā augsnes sagatavošana tam, ka Lužkovs vairs nebūs mērs. Būtu naivi domāt, ka trešdienas rītā Medvedevs pamodās un pēkšņi atskārta - nu nevar uzticēties tam partijas biedram Lužkovam… Turklāt minētās otrdienas rītā Medvedevs atradās Ķīnā, kas ļauj domāt, ka attiecīgā pavēle tikusi parak-stīta jau ievērojami agrāk. Otrkārt, svarīgs jautājums ir - kam šobrīd ir uzticēta Maskavas vadība? Līdzšinējam vicemēram Vladimiram Resinam! Jūrmalas eksmērs Romualds Ražuks varēja pieļaut, ka par viņa vietnieku tiek iecelts cilvēks, kurš jau piecas minūtes vēlāk sāk plānot jaunu domes vadības maiņu. Taču būtu naivi iedomāties, ka Lužkovs pieļautu, ka vicemēra krēslā sēž viņam neuzticams cilvēks. Tādējādi nav grūti saprast, ka vismaz pagaidām Lužkova vara Maskavā nav diez ko mazinājusies.

Drīzāk runa varētu būt par ko citu… Jau kopš Medvedeva ievēlēšanas par Krievijas prezidentu, dažādos līmeņos tiek norādīts, ka viņš esot tikai eksprezidenta un pašreizējā premjera Vladimira Putina ēna. Medvedevam bija būtiski parādīt, ka viņa vārdam ir svars, ņemot vērā, ka aiz kalniem vairs nav kārtējās Krievijas prezidenta vēlēšanas. Ar troksni atlaižot no amata vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem ne tikai Maskavā, bet arī visā Krievijā, popularitātes punktus nopelnīt varētu nebūt īpaši sarežģīti. Visticamāk, šāds solis bija rūpīgi saskaņots ar Lužkovu, kurš tā visa rezultātā neko daudz nezaudē - viņam uzticams cilvēks turpina kūrēt pilsētu, ar dzīvesbiedres starpniecību viņš kontrolē vairākus miljardus dolāru vērtus projektus utt. Turklāt diez vai Lužkovs sev bija ieplānojis vēl tālejošu politisko karjeru, ņemot vērā, ka šobrīd viņam ir jau 74 gadi.

Loģiski rodas jautājums, kā viss notikušais ietekmēs Latviju, ņemot vērā pēdējā laikā izveidojušos ekonomisko sadarbību tieši ar Lužkova vadīto Maskavas valdību. Domājams, ka vismaz pārskatāmā nākotnē nekādas radikālas izmaiņas nav gaidāmas. Pirmkārt, sadarbības līgumi, piemēram, autobusu ražošanas jomā ir slēgti nevis ar Lužkovu, bet gan ar Maskavas valdību, un tas nozīmē zināmu pēctecību. Otrkārt, kā jau minēts, Lužkova un viņa domubiedru vara vismaz tuvākajā nākotnē diez vai zudīs. Citiem vārdiem sakot, visticamāk, Krievija, tās kaimiņvalstis un Eiropa kopumā ir bijusi lieciniece gana efektīvai un labi incenētai izrādei «Maskavas mēra spožums un posts», kuras galvenie varoņi reālajā dzīvē ir un paliek sabiedrotie.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce,10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir vairāki labi zināmi teātri - Dailes reātris, Leļļu teātris, Jaunais Rīgas teātris… Un arī politiskais teātris, kurš popularitātes līmenī vietējā tirgū reāli pārspēj visus minētos kopā. It īpaši brīžos, kad ir jāveido koalīcija. Bez dažām labām izrādēm neesam iztikuši arī šoreiz.

Vispirms jau esošais un arī potenciālais nākamais premjers Valdis Dombrovskis (JL) paziņoja, ka koalīcijā aicinās četrus 10. Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus (Vienotība + ZZS + VL!-TB/LNNK + SC), tādējādi nodrošinot 92 balsu pārstāvniecību parlamentā, kas būtu absolūtais rekords demokrātiskajā sabiedrībā. Šādai iespējai varētu noticēt totāls politiķis - zaļknābis, kurš no skolas sola pa taisno ir nonācis pie koalīcijas veidošanas sarunu galda. Bet ne jau Dombrovskis, kam ir būtiska pieredze, strādājot ne vienā vien politiski svarīgā amatā. Toties kā politteātra ainiņa šāds solis izskatījās ļoti labi. Pēc kreisākās partijas Saskaņas centrs atsēdināšanas sākās nākamais cēliens - ko darīt ar «ultranacionālistiem» VL!-TB/LNNK?! It kā šīs apvienības uzskati nepatīkot vienai otrai Rietumvalsts vēstniecībai, it kā šie esot ņēmuši naudu no čečenu kopienas, it kā… Izskatās, ka vēlēšanu uzvarētājiem VL!-TB/LNNK diez ko nepatīk, taču grūti atrast pieklājīgu veidu, kā to nosēdināt opozīcijā, turklāt tā, lai šādu gājienu saprastu arī vēlētāji. Jāatzīst, ka šis cēliens ir diezgan ieildzis, taču ne bez saviem «pipariņiem» - vismaz iznākums ir grūtāk prognozējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons,02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas un Krievijas biznesa attiecības: ogļūdeņražu vietā graudi un produkti

Jeļena Šaldajeva,05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i.,08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

DB viesojas pie pārtikas ražotājiem Dona un Margret

Kristīne Stepiņa,13.07.2015

Fotogrāfijās - maizes, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražotāja SIA Dona ražotnē!

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī vadošie maizes un gaļas ražotāji ir vietējo īpašnieku rokās, tie neizceļas ar būtisku apgrozījuma pieaugumu; uzņēmumi cenšas izpatikt patērētājiem, kopjot garšas tradīcijas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Maizes, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražotājs SIA Dona un gaļas izstrādājumu ražotājs, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs un mazumtirgotājs SIA Margret ieņem stabilas pozīcijas savā tirgus nišā. Pārtikas ražotāji norāda, ka pēdējā laikā palielinās gan iedzīvotāju maksātspēja, gan arī viņu prasības pēc augstas kvalitātes izstrādājumiem.

Nišas produkti

Latvija ir viena no nedaudzām pasaules valstīm, kur ir tik liela maizes daudzveidība un senas maizes cepšanas tradīcijas. Tirgū dominē trīs lieli industriālie ražotāji, un veiksmīgi darbojas mazās reģionālās maizes ceptuves. SIA Dona strādā jau vairāk nekā 20 gadu, pamatā uzņēmums ražo maizi, 15–20% no kopējās produkcijas veido konditorejas izstrādājumi. «SIA Dona ir saglabājusi maizes cepšanas tradīcijas, tas ir roku darbs, tāpēc mūsu ražotie tā dēvētie nišas produkti – rudzu maize un saldskābmaize – atšķiras no citu ražotāju produkcijas,» stāsta SIA Dona valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs. Viņš norāda, ka maize ir reģionāls produkts, ko ir ļoti grūti eksportēt, jo katrā valstī ir atšķirīgas garšas īpašības. SIA Dona pavisam nelielu maizes izstrādājumu apjomu eksportē uz ASV, kur galvenie pircēji ir ASV dzīvojošie latvieši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izkrāpto atlīdzību apjoms Latvijā ir vidēji 10% no visām izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām, un visbiežāk krāpšanas gadījumi konstatēti OCTA un KASKO segmentos, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Pēdējos gados arvien biežāk konstatētas inscenētu avāriju shēmas, mērķtiecīgi iesaistot godprātīgus autovadītājus. Latvijas Apdrošinātāju asociācija apkopojusi pazīmes un situācijas, kas liecina par šādām darbībām, un aicina ziņot par iespējamiem krāpniekiem savlaicīgi.

Tipiska inscenēta satiksmes negadījuma shēma ir, izmantojot divas automašīnas tā, lai viena saņemtu atlīdzību saskaņā ar OCTA polisi, bet otra – ar KASKO. Pirmā braucošā automašīna veic strauju bremzēšanas manevru, kura dēļ aizmugurē braucošais, par upuri izvēlētais spēkrats, nespējot izvairīties no sadursmes, ietriecas un bojā priekšā esošā auto aizmugurējo daļu. Ja tomēr šīs izvēlētās automašīnas vadītājs paspēj nobremzēt, sadursmi nodrošina aiz tās braucošā trešā automašīna, nebremzējot un ietriecot to pirmā auto aizmugurē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievijas vēstnieka vērtējums: Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām ir perspektīva

Jeļena Šaldajeva,04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Trīskāršojies apdrošināšanas atlīdzību izkrāpēju skaits

Dienas Bizness,04.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas pasaulē pastāv uzskats, ka līdz 30% no visiem iesniegumiem par apdrošināšanas atlīdzībām kaut kādā pakāpē ir krāpnieciski. Latvijā visu laiku bija apmēram 10 - 15%, bet, ja salīdzina 2005., 2006. gadu ar 2008., 2009. un 2010. gadu, tad situācija ir pasliktinājusies trīskāršā apmērā.

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda BTA drošības dienesta vadītājs Igors Bobirs, piebilstot, ka, pirmkārt, pieaudzis pieteikto gadījumu skaits.

«Pēdējā gada laikā ir spēcīgi pieaudzis krāpniecības mēģinājumu skaits, ko var skaidrot ar ekonomisko krīzi valstī, ar krīzi policijā - mazās algas, profesionāļu aiziešana. Vienlaikus sabiedrībā tiek nepārtraukti kultivēts viedoklis, ka apmānīt apdrošinātāju nav noziegums un ka paši apdrošinātāji ir krāpnieki. Daļa cilvēku arī aizmirsuši apdrošināšanas principu: visi maksā nedaudz un tam, kurš tiešām nokļūst nelaimē, sedz visu vai lielāko daļu no zaudējumiem. Šajā ziņā apdrošināšanas kompāniju klientus kopumā var iedalīt divās daļās, no kuriem pirmie apdrošinās katram gadījumam, bet otri apdrošinās ar domu noteikti polisi izlietot,» skaidro Bobirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija šķeļ Eiropas ekonomisko politiku

Didzis Meļķis,16.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tiesvedība traucē piesaistīt ilgtermiņa nomniekus

Ingrīda Drazdovska,07.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības telpu segmentā šā gada trešajā ceturksnī Vecrīgā un Rīgas centrā nomnieku aktivitāte bijusi augsta, ziņo Latio.

Vecpilsētas un centra iecienītākajās tirdzniecības ielās neiznomāto telpu īpatsvars salīdzinājumā ar šā gada pirmo pusi ir samazinājies. Šobrīd tas daudzviet ir tuvu nullei. Piedāvājumā nonākušas telpas tiek iznomātas īsā laikā. Pēdējos divos gados neiznomāto telpu īpatsvars Rīgas aktīvajā centrā samazinājies ļoti strauji – vēl 2009.gada nogalē neiznomātas bija trešdaļa tirdzniecības platību.

Gan Vecrīgā, gan aktīvajā centrā tomēr notiek nomnieku rotācija. Vecrīgā nomnieku rotāciju ietekmē tūristu plūsmas, bet centra labākajās tirdzniecības ielās tā nereti saistīta ar telpu īpašnieku vēlmi atrast nomniekus, kas gatavi telpas nomāt par lielāku nomas maksu un uz ilgāku termiņu, nekā esošie nomnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Dienas Bizness rīcībā ir nonākusi informācija, ka pret Latvijas bankām uzsāktās kampaņas rezultātā tiek slēgti ne tikai «čaulas uzņēmumu», bet arī pavisam reālu tranzīta nozares uzņēmumu konti.

«Varu atklāti pateikt, ka arī mums aizvēra ciet kontus kompānijām, kuras ir saistītas ar Krieviju. Pagājušā gada decembrī bez īpašiem paskaidrojumiem Swedbank aizvēra ciet kontus diviem kopuzņēmumiem,» saka Ivars Sormulis, kurš ir privātā dzelzceļa uzņēmuma AS Baltijas Tranzīta serviss valdes priekšsēdētājs. Viņš ir tas retais, kuram ir drosme to pateikt atklāti. Taču laikraksta rīcībā ir informācija arī par citiem tranzīta jomas uzņēmumiem, kuriem pēdējā laikā ir radušās problēmas banku kontu sakarā. Grūtajā situācijā, kādā starptautiskās politikas dēļ atrodas Latvijas tranzīta nozare, mazākais, kas tai ir vajadzīgs, ir problēmas ar banku pakalpojumiem mūsu valstī. Tā vien šķiet, ka kāda neredzama roka ir nolēmusi pielikt punktu ne tikai Latvijas bankām, bet arī tranzītam, kas ir vēl viena miljardu nozare. Bet varbūt tā nav sveša roka, bet mūsu pašu provinciālisms un gļēvums? Patiešām traki būtu, ja izrādītos, ka mūsu bankas un tranzīts ir iznīcināts nevis kādu ģeopolitisku lēmumu rezultātā, bet tikai tāpēc, ka Latvijas valdībai gribējās kārtējo reizi iztapt, bet banku ierēdņiem neko vairāk kā «mazāk problēmu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas un Polijas speciālisti piektdien kopīgās mācībās apguvuši iemaņas likvidēt iespējamu avāriju dzelzceļa līnijā «Rail Baltica», paziņojis Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai».

Mācībās, kas notikušas Mockavas dzelzceļa stacijā Lietuvas dienvidrietumos, inscenēta dzelzceļa cisternas noskriešana no sliedēm un trenētas prasmes to apdzēst, hermetizēt un uzcelt atpakaļ uz sliedēm.

Pēc mācībām «Lietuvos geležinkeliai» un Polijas dzelzceļa uzņēmums «Polskie Linie Kolejowe» (PLK) parakstījuši vienošanos par sadarbību iespējamo «Rail Baltica» avāriju seku likvidēšanā.

Kā norādījis PLK valdes priekšsēdētāja vietnieks Mareks Olkevičs, šīs kopīgās mācības ir tikai daļa no ciešas abu uzņēmumu sadarbības, gatavojoties intensīvai satiksmei pa dzelzceļu «Rail Baltica». Pēc viņa teiktā, drošība šai ziņā uzskatāma par svarīgāko prioritāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inscenējot kuģīša un kutera avāriju, Daugavā pie Zaķusalas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vīri trešdien rīkoja praktiskās mācības uz ūdens.

Praktiskajās mācībās tika inscenēta situācija, ka atpūtas kuģis ir sadūries ar kuteri, kā rezultātā vairāk cilvēki, kas atradās uz abiem peldlīdzekļiem ir cietuši un pārkrituši pār bortu. Līdztekus sadursmes rezultātā, kuģa un kutera korpusos ir radušās sūces un abi peldlīdzekļi dreifē Daugavas akvatorijā. Uz avārijas vietu tiek izsaukti ugunsdzēsēji glābēji, kuri veic cilvēku glābšanu un sniedz pirmo palīdzību izglābtajiem.

Šo praktisko mācību mērķis ir pārbaudīt ugunsdzēsēju glābēju iemaņas, kā arī trenēt veikt un vadīt glābšanas darbus ūdens akvatorijā. Uz mācību norises vietu dosies vairāki operatīvie transportlīdzekļi,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var jau būt, ka franču zīmols Petit Bateau ir slavens ar Bretaņas strīpām un T-krekliem, bet vislielāko pateicību mēs esam viņiem parādā tieši par apakšbiksēm.

Līdz pat pagājušā gadsimta sākumam apakšbikses (vismaz kas attiecas uz Franciju un bērniem) darināja no vilnas, tās bija garumā tā ap pusceli un mugurā (jeb precīzāk teikt – uz dibena?) tās turējās ar pogu palīdzību. 13 bērnu tēvs Etjēns Valtons (Etienne Valton), mīlīgas franču bērnu dziesmas par mazo laiviņu iedvesmots (nē, tajā dziesmā nedzied par apakšbiksēm!), kādudien ņēma un nogrieza šo garo apakšbikšu kāju daļu. Lielākam komfortam pogas viņš aizstāja ar gumiju – gumiju gan vidukļa daļā, gan gumiju ap kājām, un materiālu nomainīja uz nebalinātu kokvilnu. Tā nu sagadījās, ka viņš bija nevis vienkāršs daudzbērnu tēvs, bet gan arī zeķfabrikas dibinātāja dēls, un tādējādi viņa dekonstruētās apakšbikses kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu kompānijai, ko tagad pasaule zina ar nosaukumu Petit Bateau (jā, jā, tā pati mazā laiviņa).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lidosta Rīga organizēs ārkārtas situācijas mācības

Dienas Bizness,29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 29.oktobrī naktī uz piektdienu, 30.oktobri starptautiskā lidosta Rīga organizēs ārkārtas situācijas mācības nolūkā pārbaudīt lidostas iekšējās procedūras, sadarbību ar valsts operatīvajiem dienestiem un aviokompāniju krīzes gadījumā, informē lidostā.

Plānots, ka mācībās, kur tiks inscenēta ārkārtas situācija ar bīstamajām infekcijas slimībām, piedalīsies lidostas krīzes likvidēšanas komandu dalībnieki, nacionālā aviokompānija airBaltic, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, medicīnas sabiedrības ARS mediķi, Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas studenti, kā arī citas iestādes un organizācijas.

Aicinām pasažierus un lidostas viesus nesatraukties un būt saprotošiem. Pasažieru apkalpošanu mācības neietekmēs un reisi notiks saskaņā ar lidojumu sarakstu.

Atgādinām, ka starptautiskā lidosta Rīga ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs. No lidostas Rīga ziemas sezonā iespējams doties uz 69 galamērķiem, ko nodrošina 21 aviosabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins,27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Google biroji izpelnījušies atvērtas un inovatīvas darba vides reputāciju, un šoreiz piedāvājam aplūkot vienu no multinacionālākajiem Google birojiem, kas atrodas Šveices lielākajā pilsētā Cīrihē.

«Ārpus darba laika Google darbinieki nodarbojas ar visdažādākajām lietām, sākot ar riteņbraukšanu un beidzot ar biškopību, frisbiju un fokstrota dejošanu,» tā kompānija raksturo savus darbiniekus. Šķiet, Google nebaidās arī savas darba telpas padarīt pietuvinātas dzīvei ārpus darba laika, un, piemēram, sapulces vadīt tām speciāli paredzētās «šūnās», izveidot apzaļumotas terases ar skatu uz pilsētu un biroja vestibilu dizaina ziņā veidot īru kroga labākajās tradīcijās.

«Lai gan nav divu vienādu uzņēmuma Google biroju, tiem visiem ir dažas kopīgas iezīmes — sienas gleznojumi un rotājumi, kas raksturo vietējās tradīcijas; Google darbiniekiem ir kopīgas darba vietas, telpas darbam un apspriežu telpas; ir iespēja spēlēt videospēles, biljardu un klavieres; kafejnīcas un nelielas virtuves, kurās ir pieejams veselīgs ēdiens; jau pierastās baltās tāfeles, ko izmantot pēkšņi radušos ideju apspriešanai,» skaidrots Google mājas lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs nodrošinājumu Baltijā

Db.lv,23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne.

Kā ziņots, no svētdienas pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Kā norāda AST, tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports.

"Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu - Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildinātajā ASV sankciju sarakstā iekļautās Krievijas amatpersonas

LETA,20.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka sankcijas tiks vērstas arī pret citām Krievijas amatpersonām.

Nedēļas sākumā ASV jau pavēstīja, ka vērsīs sankcijas pret vairākām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, kas tiek vainoti Ukrainas krīzē. Saskaņā ar atsevišķu ASV prezidenta rīkojumu sankcijas tika noteiktas arī bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un viņa padomniekam.

Jaunajā sarakstā iekļautas 20 personas:

1. Jevgēņijs Bušmins - Krievijas Federācijas padomes spīkera vietnieks, Budžeta un finanšu tirgu komitejas priekšsēdētājs;

2. Vladimirs Džabarovs - Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks;

3. Andrejs Fursenko - Krievijas Federācijas prezidenta palīgs;

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru