Rīgā, Brīvības ielā svinīgi atklāts jaunais “Primekss Betona izpētes centrs”. Centra eksperti turpinās sadarboties ar starptautiski vadošajām akadēmiskajām iestādēm, lai piedāvātu ilgnoturīgus, klimata nospiedumu mazinošus risinājumus būvobjektiem visā pasaulē.

“Primekss Betona izpētes centrs” (PBIC) ir Austrumeiropā lielākais betona zinātniskās izpētes centrs. Tā 400 m2 platībā izvietotas modernas betona svaigo un sacietējušo īpašību testēšanas laboratorijas, kā arī betona izejvielu fizikāli-ķīmisko īpašību testēšanas laboratorija betona piedevu izstrādei un kvalitātes kontrolei. Centra augsti kvalificētais personāls projektē jaunākajām robotizācijas iekārtām piemērotu un videi draudzīgu betona tehnoloģiju.

“Betona nozare atbildīga par 8% cilvēku darbības rezultātā radīto CO2 izmešu apjomu. Ar Primekss izstrādāto kompozītbetona tehnoloģiju panākam izmešu samazinājumu līdz pat 70%,” centra apmeklētājus informēja Primekss ģenerāldirektors Jānis Ošlejs.

2020. gada sākumā Latvijā bāzētie starptautisko biznesa pakalpojumu centri bija automatizējuši un robotizējuši 10% no saviem procesiem, un tie prognozēja, ka turpmāko trīs gadu periodā tiks automatizēti 25% no apkalpotajiem procesiem.

Realitātē šo rezultātu nozarei izdevies sasniegt viena gada laikā, apliecina ABSL Latvia veiktā pētījuma dati. Turklāt 2021. gada sākumā veiktās aptaujas dati norāda uz to, ka līdz 2024. gadam nozare plāno automatizēt un robotizēt vidēji 43% no šobrīd apkalpotajiem biznesa procesiem globālā līmenī.

Straujš digitālās transformācijas kāpums starptautisko biznesa pakalpojumu centru (turpmāk tekstā “SBPC”) nozarē saistāms ar kopējo tehnoloģiju pieaugošo lomu globāla mēroga uzņēmumos, kā nepieciešamību uzlabot uzņēmumu darbības efektivitātes rādītājus. Vidēji 80% no nozares uzņēmumiem Latvijā aktīvi izmanto pieejamos procesu automatizācijas un robotizācijas risinājumus vai sekmīgi ir izveidojuši paši savas procesu automatizācijas komandas.

Nupat aiz stūra ir jauna apaļa desmitgade, un šādi zīmīgi atskaites punkti var būt labs brīdis, lai paraudzītos pagātnē. Neskatoties uz gandrīz nepārtrauktām runām par dažādiem riskiem un to, ka ieguldījumu ziņā vajadzētu būt piesardzīgākiem, iepriekšējo 10 gadu periods akcijām ir bijis viens no pašiem veiksmīgākajiem vēsturē.

Šādi gandrīz nepārtraukti brīdinājumi, visticamāk, skaidrojami ar to, ka uz daudzu cilvēku psihi dziļu rētu atstājusi iepriekšējais globālais finanšu krahs. Jau ziņots - ja investoram atmiņā iespiedusies kāda dziļa krīze, kurai sekojusi strauja aktīvu cenu samazināšanās, viņš lielāku iespējamību šādiem notikumiem piešķir arī nākotnē. Šāds efekts saistīts ar to, ka negatīvās emocijas no zaudējumiem lielākajai daļai cilvēku ir daudz izteiktākas (un vairāk nosēžas atmiņā) nekā pozitīvās emocijas no identiskiem guvumiem.

Pētījumi liecina, ka šādas negatīvās sajūtas vidēji ir pat divas reizes spēcīgākas, kam attiecīgi ir ietekme uz lēmumu pieņemšanas procesiem.Kopumā pieejamie dati liecina, ka ASV akciju tirgus Standard & Poor's indeksa vērtība, ieskaitot dividendes, kopš 2010. gada sākuma ir palēkusies par 250%. Tādējādi visi tie, kas tomēr kaut kad, piemēram, 2009. gada uzdrošinājās pirkt un arī turēt akcijas, tikuši pie dāsniem guvumiem (protams, to pateikt ir vieglāk nekā reāli izdarīt). "Tas pierāda, ka akciju guvumi bieži nāk tad, kad tie vismazāk tiek gaidīti. !Jums jābūt agresīvam (akciju pirkšanas ziņā) tad, kad skatījums uz nākotni ir vispelēcīgākais - tā ir mācība, kas strādā. Protams, tajā brīdī to saprast ir neiespējami," Bloomberg piebilst ASV finanšu uzņēmuma Avalon Investment & Advisory pārstāvji.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Ēdināšanas uzņēmuma LIDO konsolidētais apgrozījums 2017. gadā bijis 51 miljons eiro, kas ir par 12,7% vairāk nekā 2016. gadā. Gads noslēdzies ar 1,1 miljona eiro neto peļņu, ko plānots novirzīt turpmākai izaugsmei.

2017. gadā uzņēmums nodarbināja nedaudz vairāk par 1300 darbiniekiem, gada laikā valsts sociālās apdrošināšanas budžetā iemaksājot gandrīz 4 miljonus eiro.

AS LIDO valdes priekšsēdētājs Māris Blumbergs norāda, ka 2018. gada prioritāte būs tirgus daļas paplašināšana: «Lai paplašinātu tirgus daļu, lielu uzmanību pievērsīsim jaunu ēdināšanas konceptu izstrādei. Piemēram, LIDO Vērmanītī jau tagad darbojas Grilētava jeb iespēja ikvienam pašam grilēt savu maltīti un Vrapotava jeb vrapu zona, kur klienti paši var izveidot savu vrapu. Tiek plānota darbības paplašināšana gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs, daudz strādāsim pie inovāciju ieviešanas, piemēram, robotizētas apkalpošanas kādā no LIDO restorāniem.»

Piesaistot bankas Citadele finansējumu, pašmāju informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums SIA Autentica ieguvis līdzekļus jaunu robotizācijas un mākslīgā intelekta pakalpojumu attīstīšanai.

Uzņēmums SIA «Autentica» apkalpo valsts iestādes, vidējos un lielos uzņēmumus Baltijā un Skandināvijā, tajā šobrīd strādā vairāk nekā 100 darbinieki. «Autentica» dibināta, apvienojoties trim IT uzņēmumiem – SIA «Special Solutions», SIA «eBIT» un SIA «Open ID».

Lai attīstītu jaunus digitalizācijas, automatizācijas un robotizācijas pakalpojumus un, piedaloties iepirkuma konkursos, spētu uzrādīt saistību izpildes nodrošinājumu, «Autentica» saņēmusi bankas Citadele investīcijas gandrīz miljona apmērā - par 645 tūkstošiem eiro pārkreditēja pirms četriem gadiem iegādāto biroju ēku un saņēma bankas garantiju līniju 300 tūkstošu eiro apmērā.

«Pēc uzņēmumu apvienošanas 2014. gadā, pieņēmām lēmumu par ilgtermiņa ieguldījuma veikšanu nekustamajā īpašumā. Mūsu aprēķini liecināja, ka pirkt būs izdevīgāk nekā īrēt, un tagad esam pārliecinājušies, ka lēmums bija pareizs. Šī gada vasarā pārkreditējām ēkas iegādi bankā Citadele, kas piedāvāja izdevīgākos nosacījumus. Iegūtos līdzekļus varam ieguldīt attīstībā, izstrādājot jaunus produktus un pakalpojumus. Tāpat Autentica izmanto bankas sniegto garantiju līniju, kas ir priekšnoteikums, lai piedalītos IT iepirkumu konkursos. Tā ir mūsu klientu prasība,» uzsver SIA «Autentica» valdes locekle Elīna Jakubaņeca.

Publisko resursu kļūs aizvien mazāk, tāpēc valstu lielāka uzmanība tiks veltīta investīcijām, radot un izmantojo privātajam sektoram saistošus finanšu instrumentus.

Tā sarunā ar DB saka Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidents Aleksandrs Stubs (Alexander Stubb). Rīgā viņš viesojās ES kohēzijas politikai veltītā konferencē Riga Cohesion Conference.

Vai jūs teiktu, ka, ieskaitot kohēziju, pieaug Eiropas projekta īstenošanas instrumentu sociālekonomiskā, ne vien ekonomiskā nozīme?

Es teiktu, ka šāda nozīme vienmēr ir bijusi. Bet viena no mūsu kā Rietumu, Eiropas nacionālo valstu un ES lielajām problēmām ir tāda, ka mēs esam ļoti sekmīgi pīrāga uzcepšanā jeb mūsu ekonomiku pieaugumā, tomēr mēs ne obligāti esam sekmīgi šā pīrāga sadalē iesaistīto starpā. Tāpēc ir sajūtas gan dalībvalstu, gan pilsoņu starpā, ka viņi no kopējā labuma nav saņēmuši savu. Un, ja tas tā ir, tad tas ir tiešām jānovērš.

Investējot teju miljonu eiro, uzņēmuma “Balticovo” jaunajā un modernizētajā ražošanas ēkā uzstādīta Latvijas ražošanas iekārtu izgatavotāja “PERUZA” radīta robotizēta gatavās produkcijas paletizācijas sistēma.

Tā ievērojami palielinās apstrādes procesa automatizāciju, ražošanas kapacitāti un samazinās produkcijas izšķērdēšanu.

Robotizētā un mākslīgā intelekta darbinātā paletizācijas sistēma sastāv no diviem robotiem, astoņām paletizācijas līnijām, kas domātas vairāk nekā 145 produktu veidiem, kā arī īpaši ražotnei izstrādāta robota satvērēja koncepta. Jaunā gatavās produkcijas paletizācijas sistēma kopā ar vēl citām olu pakošanas un šķirošanas iekārtām uzstādīta jaunā, modernā “Balticovo” ražotnes ēkā 8500 m2 platībā, kura tika nodota ekspluatācijā jau 2020. gada novembrī.

Ražošanas kompleksā tiek šķirotas un safasētas vairāk kā viens miljons olu dienā, kā arī vārīšanas cehā ik mēnesi tiek saražotas nedaudz virs 300 tonnām vārītas un lobītas olas.

Neskatoties uz brīdinājumiem par lēnīgāku pasaules ekonomiku, pasaules lielākajos akciju tirgos cenas braši sasniedz arvien jaunus rekordus.

Ja janvāra otrajā pusē šiem tirgiem bija piezadzies neliels satraukums, ko galvenokārt iezīmēja vīrusa izplatīšanās Ķīnā, tad februāra tendences jau liecina, ka jebkādas bažas šobrīd netiek uztvertas diez ko nopietni.

Kopš šā mēneša sākuma ASV akciju tirgus "Standard & Poor"s 500" akciju tirgus indeksa (to var uzskatīt par pasaules akciju tirgus flagmani) vērtība palielinājusies jau teju par 5% (tādējādi šis akcijām varētu būt labākais februāris vismaz 20 gados).

Turklāt šāds pieaugams nāk pēc pagājušā gada ASV akciju lēciena par galvu reibinošiem 29%. Valdot šādam fonam, dzirdami atsevišķi spriedumi par to, ka, iespējams, tieši šis februāris būs ieskicējis to brīdi, kad finanšu tirgū sevi pilnā mērā sāk pieteikt eiforija. Būtībā riski, šķiet, aug, bet akcijas tāpat tiek pirktas uz nebēdu.

Piespiedu dalītā īpašuma attiecībās atrodas 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā, žurnālistiem šodien skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

TM valsts sekretāra vietniece šodien preses konferencē atgādināja, ka Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kur kopā ir 110 970 dzīvokļi, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām, kas ir apmēram 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām. Viņa norādīja, ka šo 7354 zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt līdz pat 180 000 000 eiro, savukārt tirgus vērtība - līdz pat 240 000 000 eiro.

Tāpēc TM izvēlējās iet to ceļu, kas paredz sadalīt finansiālo slogu starp šajā procesā iesaistītajām personām, proti, nevis valstij izpērkot visu šo zemi, bet piedāvājot to darīt dzīvokļu īpašniekam.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Akciju cena dažās pēdējās nedēļas turpinājusi pieaugt. Tam labvēlīgu fonu uzturējuši pasaules ietekmīgāko valdību stimuli, sabiedrību vakcinēšana pret Covid-19 vīrusu, makroekonomisko rādītāju uzlabošanās un daudzsološi uzņēmumu peļņas rādītāji.

Eksperti gan norāda, ka, neskatoties uz šādu kāpumu, pārlieks optimisms var būt nevietā.

Stimuli un optimisms

"Pieņēmusi 1,9 triljonu ASV dolāru vērtu programmu ekonomikas atveseļošanai no Covid-19 krīzes un izziņojusi plānu 10 gadu laikā ieguldīt infrastruktūras attīstībā 2,3 triljonus ASV dolārus, Baidena administrācija neapstājās un nāca klajā ar paziņojumu par vēl vienu valdības finansētu programmu, kas paredzēta ģimeņu atbalstam un kuras īstenošanai turpmāko 10 gadu laikā tiks iztērēti 1,8 triljoni ASV dolāri. Līdz ar to kopš gada sākuma ASV Demokrāti ir jau izplānojuši fiskālos stimulus aptuveni 6 triljonu ASV dolāru apmērā, kas nosacīti atbilst aptuveni 30% no ASV iekšzemes kopprodukta. Objektīvi jaunajām programmām, kuras plānots īstenot 10 gadu garumā, gan nevajadzētu viest investoros pārlieku optimismu. Valsts izdevumu palielinājums tiks gandrīz pilnībā segts nevis uzņemoties jaunu valsts parādu, bet gan paaugstinot nodokļus uzņēmumiem un īpaši turīgām privātpersonām. Piemēram, aprīlī tika paziņots, ka kapitāla pieauguma nodoklis noteiktām bagātnieku grupām nākotnē teju dubultosies un tiks palielināts no 20% līdz aptuveni 40%," stāsta Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs un piebilst, ka pagaidām investori gan izvēlas ignorēt gaidāmās negatīvās sekas.

Dažādu faktoru kopums raisījis plākšņu pārbīdi obligāciju tirgū, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas obligāciju tirgū pēdējo nedēļu laikā cenu un ienesīguma svārstības uzņēmušas sen neredzētus apmērus. Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šonedēļ pirmo reizi vairāku mēnešu laikā atzīmējies virs 0,7% līmeņa, lai gan vēl aprīļa vidū tas noslīdēja līdz 0,05% atzīmei. Pieaug arī daudzu citu eirozonas valdību parāda vērtspapīru ienesīgums un pašlaik izskatās, ka, piemēram, Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums ir ceļā uz 2% atzīmes sasniegšanu. Līdz sen neredzēti augstiem līmeņiem pie 2,3% atzīmes pieaudzis arī ASV garāka termiņa obligāciju ienesīgums.

Ja obligāciju ienesīgums tik strauji aug, tad attiecīgi ļoti strauji sarūk šo vērtspapīru cena. Līdz ar šādu situāciju tiek spriests par to, vai šobrīd šis tirgus nav burbuļa plīšanas stadijā. Lielākā daļa ekspertu gan pauž pārliecību, ka šī ir bijusi vien īslaicīga un vajadzīga cenu korekcija Eiropas obligāciju tirgū un drīzumā atkal vajadzētu atsākties vecajai spēlei uz šo vērtspapīru cenu palielināšanos. Galu galā reģiona obligāciju ienesīgums gandrīz bez pārtraukuma pazeminājies kopš pagājušā gada sākuma.

ASV akciju cena kopš šā gada sākuma palielināsies par 4,2%. Pašas janvāra beigas finanšu tirgos izvērtās trauksmainas, lai gan kopš tā laika fondu tirgi atkal atgriezušies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

Šajā pašā laikā finanšu tirgus eksperti brīdina, ka akcijas nebūt vairs nav lētas un īsti nav palikusi "telpa" arī kādiem sarūgtinājumiem, ja optimistiskās gaidas gluži nepiepildās.

"Runājot par notikumiem, kam bijusi pozitīva ietekme uz akciju tirgiem, īpaši jāizceļ pašreizējā politiskā situācija ASV un plānotie jaunie fiskālie stimuli. Tikai nepilnu mēnesi pēc tam, kad ASV Kongresā tika apstiprināta iepriekšējā fiskālo stimulu paka 900 miljardu ASV dolāru apmērā, Džo Baidens 14. janvārī paziņoja, ka ierosinās likumprojektu par vēl apjomīgākiem stimuliem 1,9 triljonu dolāru apmērā, ieskaitot krietni lielāku atbalstu iedzīvotājiem (čeks par 1400 ASV dolāriem pretstatā 600 ASV dolāriem, ko amerikāņi saņēma gada sākumā). Vērotājam no malas šāda šķiešanās ar valsts budžeta naudu varētu šķist visnotaļ bezatbildīga rīcība, jo tādējādi jau tāpat rekordaugstais ASV budžeta deficīts kļūs vēl lielāks. Iedziļinoties situācijā, tomēr kļūst skaidrs, ka pašreizējos apstākļos valsts izdevumu palielināšana diemžēl ir vienīgais variants, kā paglābt ASV un līdz ar to arī lielā mērā visas pasaules ekonomiku no ieslīgšanas atkārtotā recesijā. Bez valdības atbalsta daudzi uzņēmumi jau būtu bankrotējuši vai pārtraukuši darbību ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ, un patēriņš arī būtu dramatiski sarucis, jo bezdarbniekiem un uzņēmumu īpašniekiem būtiski samazinātos pieejamie līdzekļi," vienu no galvenajiem kāpuma iemesliem finanšu tirgos izskaidro "Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Uzņēmums nav tikai logo, sauklis un tā pārdotie pakalpojumi un produkti. Uzņēmums ir arī cilvēki un šo cilvēku radītais uzņēmuma tēls, kā arī paša vadītāja tēls jeb reputācija. Tā ir daļa no nemateriāla, bet ļoti vērtīga aktīva. Mūsdienu komplicētājos sabiedriskajos procesos reputācijas vērtības nozīme arvien pieaug, bet vienlaikus tā kļūst arī trauslāka un tāpēc jo īpaši sargājama.

Ir amati, uz kuriem drīkst pretendēt cilvēki ar nevainojamu reputāciju. Līdz ar to aizdomas par cilvēka iesaisti nelikumībās vai neētiskās darbības gandrīz automātiski nozīmē pazaudēt iespēju kandidēt uz augstiem amatiem vai pazaudēt jau esošu amatu. Piemēram, vadlīnijās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei un izvērtēšanai kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, ir skaidra norāde, ka kapitālsabiedrības vadības reputācija veido arī daļu no kapitālsabiedrības kā uzņēmuma reputācijas un zīmola.

Latvijā šāds precedents ir bijis, kad par neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībām amatu zaudēja toreizējais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants, jo Valsts kontrole secināja, ka organizācija nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem.

Traumatiskā vēsture Latvijā ir radījusi pateicīgus apstākļus finanšu tehnoloģiju attīstībai, vērtē ZAB Cobalt Latvijas biroja vadošais partneris Lauris Liepa. Šī saruna notiek, ieskicējot problemātiku Baltijas finanšu un regulējumu samitam FINREG 2017, ko 3. martā DB rīko partnerībā ar ZAB Cobalt.

Fragments no intervijas:

Pērnais gads iezīmējās ar riska kapitāla investīciju kritumu fintech jomā, pirmām kārtām ASV. Bet varbūt tā nav problēma? Varbūt mēs varam piesaistīt sev uzmanību ar kaut kādu savu citādību?

Uz riska kapitālu neattiecas tie ierobežojumi, kurus mēs redzam likumsakarīgi piemērotus banku sektorā un pensiju kapitāla investīcijās. Riska kapitāls lielā mērā ir saistīts ar pārrobežu kustību, un faktiski tas nozīmē tiesības izvēlēties, kurā valstī riska kapitālists ir gatavs savu naudu pazaudēt. Es pasvītroju – riska kapitāls nozīmē gatavību naudu pazaudēt, nevis stabili, mierīgi nopelnīt. Riska kapitāla gadījumā viens supersekmīgais projekts no 100 atsvērs fonda un ieguldītāja veiksmīgu darbību.

Šā gada desmit mēnešos gandrīz trīskāršojies privātpersonu sūtījumos atklāto viltoto preču skaits, kas ļauj secināt, ka daļa iedzīvotāju joprojām priekšroku dod nezināmas izcelsmes un potenciāli bīstamām precēm.

Tāpēc Patentu valde sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldi kampaņas “Esi oriģināls – izvēlies oriģinālu!” ietvaros aicina ikvienu iedzīvotāju svētku dāvanu meklēšanas laikā noskaidrot tiešsaistē iegādāto preču izcelsmi un kvalitāti, lai nenāktos ciest zaudējumus gadījumā, ja pasūtītās preces tiek konfiscētas un nodotas iznīcināšanai. Iegādājoties viltojumus, pastāv risks ne tikai pazaudēt savu naudu, bet arī palikt bez Ziemassvētku dāvanām.

Muitas amatpersonas kontrolē no trešajām valstīm saņemtos pasta sūtījumus. “Sūtījumi kontrolei tiek novirzīti, pamatojoties uz riska analīzes rezultātiem, kā arī pēc nejaušās atlases principa. Ja pavaddokumentu kontroles vai ar muitas tehniskajiem līdzekļiem veiktās kontroles rezultātā muitas amatpersonām rodas aizdomas par neatbilstošu preci sūtījumā, tas tiek atvērts, lai veiktu padziļinātu pārbaudi,” skaidro VID Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Arturs Kovaļenko.

Skaidrās naudas aprites apmērs Eiropā aizvien ir tik liels, ka elektronisko maksājumu biznesā var nekarot ar konkurentiem .

Tikai katrs sestais eiro kontinentā tiek maksāts ar Visa karti, un tas sola izaugsmes iespējas elektronisko maksājumu biznesam, norāda Visa Europe vadītājs Nikolass Huss.

Rīgā klīst leģenda, ka labāk ir pāriet atpakaļ uz skaidro naudu, jo strauji aug maksājumu karšu datu zādzības. Vai tā ir?

Pirmām kārtām maksājumos nav nekā bīstamāka par skaidru naudu.

Kiberlaupītāji pa ģīmi nesit – tas tiesa.

Precīzi. Un nozagtu karti var operatīvi atsaukt, tāpat kā dīvainus darījumus internetbankā. Otrām kārtām – krāpšanās ar kartēm tieši tagad ir vēsturiski zemākajā punktā. Patiesībā maksājumi ar kartēm ir kļuvuši tik droši, ka to loks tiek izvērsts. Tā Londonas satiksmē Oyster karte jau sadarbojas ar Visa integrētajiem maksājumiem. Tas ir daudz ērtāk, jo Oyster karte klientam ir jāpapildina, bet ar Visa kartē iestrādātu tuvā lauka komunikācijas (NFC) rīku tas atkrīt, bet dažādie bonusi, kas tiek Oyster lietotājam, gan uzkrājas.

Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācija (LARPA) iebilst pret sagatavotajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā, jo nav atrisināts jautājums par pašvaldību iesaistīšanu autoostu finansēšanā un uzraudzībā, un tāpat ir draudi pazaudēt Rīgas autoostu, informēja asociācijā.

Vienlaikus neesot korekti noteikts valsts finansējums autoostu funkciju nodrošināšanai, tostarp minimālais pakalpojumu apjoms, tas ir absolūti nepietiekams.

Asociācija uzskata, ka autoostas atrašanās vietu jānosaka pašvaldībai, bet līgumu slēgšana, finansēšana un uzraudzība jāveic Autotransporta direkcijai. Tāpat nav atrisināts jautājums par ilgtermiņa ieguldījumiem autoostas attīstībā, kā arī to veikšanas kārtība.

Veicot grozījumus sagatavotajā redakcijā, pastāvot draudi pazaudēt Rīgas starptautisko autoostu kā autoostu, kas apkalpo arī reģionālos pārvadājumus.

Patlaban tiekot domāts tikai par ikdienas izmaksām, turklāt tiekot paredzēts tās segt nepilnā apmērā, kam nevarot piekrist. Kārtējo reizi tiek virzīts projekts, pret ko iebilst visi nozares profesionāļi, asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Šādi nevar atrisināt autoostas sakārtošanas un attīstības jautājumus, secina asociācijā.

Nepieciešama neatkarīgu ekspertu un sabiedrības uzraudzība pār Latvijas Gāzes sadalīšanas procesu, jo tas valstij ir pārāk svarīgs jautājums

Tā intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte. Gāzes tirgus liberalizācija būs viens no būtiskākajiem uzdevumiem jaunajai valdībai. «Jautājums par Latvijas Gāzi ir krietni sarežģīts. Jo no vienas puses tas skar komunālos pakalpojumus, līdz ar to cilvēku maciņus, bet no otras – runa ir par neaptverami vērtīgu Latvijas dabas resursu, jo šeit ir pazemes dabasgāzes krātuves,» uzsver R. Karnīte.

Pašlaik šo liberalizāciju politiķi mēģina veikt ļoti sasteigti, neskatoties uz akcionāru līgumu iespējamajiem pārkāpumiem, kas draud ar starptautisku tiesvedību.

Tieši tāpēc liberalizācijas sakarā es pat ne tik daudz uzsvērtu draudošo cenu celšanās jautājumu, kā iespēju pazaudēt pazemes gāzes krātuves. Jo jautājumi par Latvijas Gāzi un pazemes gāzes krātuvēm ir jāskata kopā. Nav teikts, ka liberalizācija Latvijas Gāzi iznīcinās, bet, protams, tā uzņēmumu apdraud. Izskatās, ka uzņēmums pašlaik cīnās, lai sevi pasargātu. Un mēs, Latvijas sabiedrība, esam ieinteresēta, lai visai valstij svarīgais uzņēmums pastāv un attīstās, nevis tiek iznīcināts.

No 170 Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem katrs var atrast vismaz vienu, ko izvēlēties, taču ir svarīgi atdot savu balsi par gudriem un spējīgiem cilvēkiem.

Vidējam Latvijas vēlētājam par vēlēšanām parasti ir divi komentāri – «nav, par ko balsot» pirms vēlēšanām un «ārprāts, kas tur ievēlēti» pēc vēlēšanām. Kvantitātes ziņā gan šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās izvēles netrūkst – 170 pretendenti no 14 vēlēšanu sarakstiem ļauj atrast katram vēlētājam vismaz vienu kandidātu, ja arī ne visu sarak-

stu, par ko savu balsi atdot, un tas jau ir izteikts pluss, lai vēlēšanās vispār piedalītos. Arī fakts, ka Latviju Eiropas Parlamentā (EP) pārstāvēs tikai astoņi deputāti un «ko tad tie var ietekmēt» nav arguments, lai šīs vēlēšanas ignorētu, jo gana daudz ES valstīm, starp kurām ir arī Somija, Dānija un Īrija, ir tikai nedaudz vairāk EP deputātu nekā Latvijai. Savukārt četrām ES valstīm – Igaunijai, Kiprai, Luksemburgai un Maltai – deputātu EP ir vēl mazāk nekā Latvijai. Līdz ar to valsts izmērs un deputātu skaits vēl pats par sevi nav iemesls, lai sajustos kā Eiropas nomale. Globāli raugoties, mūsdienu situācijā neviena Eiropas valsts atsevišķi vairs nav uzskatāma par vērā ņemamu spēlētāju, turpretim visa Eiropa kopā pasaulei tomēr liek ar sevi rēķināties. Tāpēc ir vērts pie šīs kopības piederēt un baudīt šīs savienības labumus.

Rīgā uzsākta sejas vairogu ražošana. Pie "stūres" nesen dibinātajai Latvijas fabrikai "Shields Factory" ir Artūrs Žipris no "Mechanika Engineering", kas nodarbojas ar ražošanas līniju automatizāciju un robotizāciju, un Mārtiņš Laizāns, nekustamo īpašumu sfēras pārstāvis.

Uzņēmuma vadītāji neslēpj, ka jaunā ražotne nav radusies, sapņojot par skaistu dzīvi. Būtu strādājuši tāpat kā agrāk, bet "ieradās" Covid-19.

"Ja pāris vārdos, tad mans pamatuzņēmums "Mechanika Engineering" nodarbojas ar ražošanas procesu konstruktīvo projektēšanu, robotizāciju un automatizāciju," stāsta A. Žipris. "Saskāros ar to, ka šobrīd manā sfērā darba nav, vairums ražotņu un konveijera līniju ir apstājušās. Mana uzņēmuma pakalpojumi šobrīd nav vajadzīgi."

Turklāt "Mechanika Engineering" nav iesācējs biznesā. Uzņēmuma "kontā" ir arī sabiedrībā zināmāki projekti: no pirmās Latvijas glābējsilītes izstrādes līdz bobsleja kamanu konstruēšanai bobsleja komandām. Tomēr koronavīruss licis pārskatīt savus priekšstatus par dzīvi.