Faktiski visus Latvijas atjaunotās neatkarības gadus nav bijis noslēpums, ka liela daļa biznesu kontrolējošo normu ir vērstas ne tik daudz uz to, lai disciplinētu negodīgi strādājošus uzņēmējus, kā to, lai vēl vairāk iegrožotu godīgos, kas cenšas visu izdarīt atbilstoši likumu prasībām.
Kārtējo šādu normu ir akceptējusi Ministru kabineta komiteja, nolemjot virzīt apstiprināšanai valdībā nelegālās nodarbinātībs mazināšanas plānu, kurā cita starpā paredzēts, ka par jaunu darbinieku uzņēmējam būtu jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vēl pirms viņa stāšanās darbā. Absolūts nonsenss!
Pirmkārt, šāda norma diez vai kaut kādā veidā ierobežos nelegālo nodarbinātību. Kā uzņēmēji, kas aizraujas ar nelegālā darbaspēka izmantošanu, par šādiem strādniekiem neziņoja līdz šim, tā neziņos arī turpmāk. Turklāt visai bezcerīgi būtu sagaidīt, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos darba ņēmējs skries uz VID, lai ziņotu par negodīgu uzņēmēju, tādējādi vispār riskējot zaudēt darbu. Proti, loģika šeit ir vienkārša — labāk darbs, par kuru nemaksā nodokļus, nekā bada maize.
Otrkārt, ieviešot šādu normu, papildu slodze tiktu radīta tiem uzņēmējiem, kuri godprātīgi cenšas ievērot visus likumus. Turklāt, jo vairāk štata vietu ir kompānijā, jo lielākas kļūs problēmas. Piemēram, ne reizi vien taču ir dzirdēts par situācijām, kad tieši dienā, kad ir jāsāk strādāt, cilvēks informē uzņēmuma vadību, ka viņa plāni ir mainījušies, un ar savu klātbūtni viņš to vairs nepagodinās. Bet reizēm pat neuzskata par vajadzīgu informēt par saviem nodomiem šajā sakarā. Vai arī varbūt mūsu valstsvīri vēlas, lai uzņēmumi darbā pieņem ekstrasensus, kuri spētu uzminēt, kas notiek katra konkrētā cilvēka prātā?! Protams, šādas situācijas ir retums krīzes laikā, taču jāņem vērā, ka normālā valstī likumi parasti netiek pieņemti vienai dienai, mēnesim vai gadam. Respektīvi, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, var tikt sarežģīts darbs tiem uzņēmumiem, kuriem ir liels darbinieku skaits un arī kadru mainība. Faktiski šādas kompānijas personāldaļai vai grāmatvedībai laiku pa laikam var nākties informēt VID par cilvēku, kurš gatavojas nākt strādāt, bet jau nākamajā dienā ziņot VID vēlreiz, tiesa, šoreiz par to, ka minētā persona tā arī nav attiecīgajā firmā uzsākusi darba gaitas. Sanāk dubults darbs un tādējādi arī lielākas izmaksas visai neskaidru mērķu vārdā.
Nav šaubu par to, ka ar nelegālo nodarbinātību valstī ir jācīnās. Teju vai ābeces patiesība ir tas, ka no tā, cik veiksmīga ir nodokļu iekasēšana, lielā mērā ir atkarīgs arī katras valsts budžets. Tāpat, pieļaujot, ka daļa uzņēmēju nodokļus nemaksā, vai arī dara to daļēji, tiek veicināta nevienlīdzīga konkurence — firma, kas šajā jomā strādā negodīgi, vienmēr spēs izteikt lērāku piedāvājumu. Taču, lai cīnītos ar šo problēmu, nedrīkst izdomāt pilnīgi absurdas normas, kas tikai apgrūtinātu darbu nodokļu maksātājiem.
Tādējādi cerams, ka Ministru kabineta sēdē, kurā šis jautājums tiks skatīts, tas tomēr negūs vairākuma valdības pārstāvju atbalstu.